Pērkona diena

Sper, Pērkon, kad sperdams,
Nesper Jāņu vakarā;
Tev pieder viss gadiņš,
Man tas Jāņu vakariņš.
(33170-0)

Līgo Dievs ar Pērkoni,
Es ar savu bāleliņu;
Pērkoņam visa zeme,
Man deviņi bāleliņi.
(32955-1)

Jānis atdod visu savu auglības spēku Zemei. Saule, vēl līgodama, iziet caur Jāņa vārtiem - vārtiem laikā. Tā ir robeža starp Saules augšupejas ceļu - pacelšanos Pasaules kalnā un ceļu, kas ved uz gada otro pusi, uz atgriešanos lejā, tumsā.

Aiz visām šīm acīm tveramām, jūtās un prātā piedzīvojamām norisēm mēs saskatām kādu augstāku - paša Pasaules laidēja - Dieviņa klātbūtni. Un Pērkonis ir pirmā izpausme - Pērkoņam visa zeme, Pērkoņam - viss gadiņš.

Kas paliek mums cilvēkiem, kas dzīvo saskaņā ar Dieviņa padomu, ar Laimas likumu šajā saulē - Dieva un Māras pasaulē? Un senās dainas dod arī atbildi. Mums pieder Jāņu vakars - tas skaistuma, prieka un spēkpilnas saskaņas un visas pasaules saderības mirklis, kas savā būtībā dod jēgu dzīvot mūža garumā. Mums pieder tie deviņi bāleliņi, kas esam mēs - latvieši kā tauta, mēs paši savā dvēseles skaidrībā un tīrībā un vienotībā, kā augstākā vērtība un mērķis.

Lai nepietrūkst Dieviņa padoma!
No Pērkona, lai spēks un varēšana!
No Māras, lai veselība!
Lai piepildās Laimas lēmums!
Lai latviešu tauta veldrē nekrīt!

Valdis Celms - LDS dižvadonis