Sestdiena un svētdiena (28. un 29.jūnijs) pagāja gan lietišķās, gan saviesīgās un filosofiskās sarunās. Šai gadā Amerikas puses dievtuŗu saime bija izlēmusi rīkot savu gada tikšanos divās daļās, divas dienas. Sestdienas vakars tika izmantots, lai sagatavotos svētdienas pilnsapulcei un pārspriestu aktuālākos jautājumus un sāpīgākās tēmas, kuŗu izrisinājumam nepieciešams vairāk laika un tādēji tiktu atslogota pilnsapulces norise, kas tāpat turpinājās teju visu svētdienu un noslēdzās ar košu sadziedāšanos sirsnīgā un degsmīgā Jāņa Belglāzova vadībā un arī dziesmu skanējumam klāt pie mūsu uzcītības bija krietna deva viņa sirsnīguma.
No manas puses pienesums bija līdzdalība "paneļdiskusijā", kas latvisku vārdu meklējot tika nodēvēta par ritsarunu. Ritsarunas vadmotīvs bija "Dievturības dinamika" un tajā mēs kopīgi un atsevišķi ar Latvijā visnotaļ labi pazīstamo dievturības popularizētāju Marutu Voitkus-Lūkinu, Toronto Burtnieku draudzes krīvi un Piemares draudzes dalībnieci Maiju Stumbri. Mūsu sarunu veiksmīgi un ļoti prasmīgi vadīja Guntis Liepiņš - spējot uzlikt īstos uzsvarus un nepārspīlējot kādai atsevišķai tēmai veltītu laiku un uzmanību.
No manas puses līdzdalība šai divu dienu gaŗajā pasākumā bija gan dalīšanās Latvijas Dievtuŗu dzīves pieredzē un darbošanās stāstos, gan arī klausoties Kanādas un ASV domubiedru atziņās un jautājumos. Kā īpašā tēma likumsakarīgi bija mūsu, divu okeānu krastu dievtuŗu, tālākā sadarbība. Mēs itin labi sazinamies un pārsvarā arī saprotamies caur e-pastiem, caur kopīgi veidoto apkātrakstu ZĪLE un citādi, bet patiesa klātbūtne un klātesamības sarunas un domu apmaiņa ir neatsveŗami vērtīga.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru