Sadraudzes pārstāvju Gada sapulce

2011.gada 10.aprīlī norisinājās ikgadējā Latvijas Dievtuŗu sadraudzes pārstāvju Gada sapulce.

Valdis Celms,

1) Svarīgi, ka esam vienoti. Sāpīgi, kad nesaprotamies. Taču tā ir bijis vienmēr – kāds straujāk tuvojas patiesībai, kāds lēnāk. Mēs, dievturi virzāmies uz aizvien lielāku sapratni un savstarpēju sadarbību. Un tas ir labi. Būtisks darbs ir E.Brastiņa, A.Brastiņa, H.Biezā, J.Kursītes un citu pētnieku darbu studēšana, jo garīgais ceļš ir vienlīdzīgs ar dvēseles pilnveides darbu.

2) Latvju bagāto dievestību nevar izteikt ar vienu zīmi. Dievs, Laima, Māra ir zīmes, ko nevar atraut vienu no otras.

3) Dziļāk jāanalizē Pērkona vieta latvju dievestībā, jo vienīgi Pērkonam ir īpašs statuss – dieviņš. Arī Ūsiņš tiek dēvēts par Dieviņu, pārējie ir dieva dēli. Atzīstami, ka Pērkona un Laimas krustu izmanto modernajā dizainā.

4) Īpaša pateicība Dzīvesziņas skolas organizētājiem un dalībniekiem Guntai Saulei, Aandai Ābelei, dinamiskajai Ausmai Spalviņai un citiem par nesavtību un prasmi iesaistīt aizvien jaunus dalībniekus.

5) Jāvirza kopprojekts Zīle interneta vietnē, kurš pašlaik mazliet mēdz iekavēties.

6) 2010.gadā notikušas daudzas sabiedrībā plaši un pozitīvi izskanējušas dievturības nometnes Rūjienā, Mazsalacā, Lielkrūzēs, tai skaitā arī ziemas semināri Mazsalacā

7) Gaismas akcija sadarbībā ar Turaidas muzeju pagājušā gada Muzeju naktī, arī rituāli, svētes godi, kopīgi Veļu vakari, Mārtiņa un Bluķa vakari ir notikuši spilgti un mūsdienīgi. Aizvien biežāk notiek jauno pāru Līdzināšanas godi un labi, ja tas norit harmoniskā vidē, lauku sētā.

8) Dievturīgi, latviski godi bija Oļģerta Auna izvadīšana un piemiņas vakars.

9) Latviskā dzīvesziņa plašu publicitāti ieguva saistībā ar seno baltu rotu izstādi Dizaina un lietišķās mākslas muzejā, kur nolasīju lekciju. Gada laikā ir bijusi virkne semināru dažādiem nozaru speciālistiem un interesentiem Cēsīs, Ogrē, Jelgavā. Ķekavā u.c., arī intervijas Latvijas radio 1.programmā, “Klasika”, raidījumā “Rondo”.

2011. gadā iecerētais:

1. jāturpina izdot “Ugunsrits” u.c. izdevumi, jāorganizē Dzīvesziņas skolas un nometnes.

2. Ernestam Brastiņam - 120 gadi. Jādomā par svinēšanas vērienu.

3. Pašiem savā vidē un apkārtnē jārosina Gadskārtu un Godu piedzīvošanas pieredze. Piedzīvosim gadskārtas, godus, kopsim sevi, kopsim tautu, veicināsim sadarbību, saticību un savstarpējo piederības sajūtu.

Andrejs Broks, valdes vadītājs iepazīstināja ar valdes veikumu un vēstīja par

1) saraksti starp Kultūras, Tieslietu un Izglītības ministrijām un to sniegtajām atbildēm uz Sadraudzes izvirzītajiem aktuālajiem jautājumiem par latviskās dzīvesziņas popularizēšanu un saglabāšanu. Ministriju izvairīgās atbildes liecina, ka ierēdniecības līmenī jāturpina neatlaidīgi strādāt.

2) Otra vēstule bija adresēta Ministru Prezidentam, un tās mērķis – vērst ministru prezidenta uzmanību uz Garīgo lietu padomi, kur galvenie lēmēji ir Vatikāna Konkordijas līguma slēdzēji – tradicionālo reliģiju pārstāvji, kuru darbība ir konsekventi noraidoša pret latvisko dievatziņu, dievturību. Ir konsekventi jārīkojas un jāpanāk, lai 1937.gadā ieviestā netaisnība, kas oficiāli atzina 5 reliģijas, tiktu mainīta. Kā zināms dievturu organizācijas toreiz slēdza K.Ulmaņa personīgo ambīciju dēļ.

3) Dievturiem stingri jāturas pie viedokļa, ka skolās bērniem nedrīkst uzspiest reliģijas mācības. Ja vēlamies kopīgu, vienotu sabiedrību, tad antikonstitucionāla ir atsevišķu privātu organizāciju uzskatu mācīšana skolā. Valstij ir jābūt vienotai attieksmei, jābūt valsts attieksmei pret izglītību.

4) Jāizmanto visas publiskās iespējas paust latvisko, latviešu unikalitāti, latviešu nacionālo reliģiju. Jo reliģija ir viena no mazākumtautību pazīmēm.

5. Pēc O.Auna aiziešanas taisaulē, valdē ir jāievēl vēl viens dalībnieks, arī revīzijas komisijas sastāvs jāpapildina ar vienu pārstāvi.

Antra Balode, Pērkona saime, pārskatā izstāstīja par Jaunpiebalgas Lielkrūzēs notikušo, ļoti kupli apmeklēto Dzīvesziņas Vasaras nometni un aicināja palīgus pieteikties nākamās vasaras nometnes organizēšanā.

Tāpat arī Antra informēja par to, kā darbojusies Pērkona saime – gan par kopīgo tradicionālo svētku svētīšanu, gan par sadarbību ar Beverīnas saimi Valmierā.

Jānis Kušķis, Sadraudzē atbild par Godu rīkošanu, sapulcē stāstīja par to, ka caur mājas lapu piesakās cilvēki, kas vēlas iepazīt latvju godus. Cilvēki saskata labumu latviskajā, bet viņiem jāpalīdz saprast un izskaidrot godu jēgu, būtību. Jāapzina un jāsapulcē vienkopus personas, kas var teorētiski pamatot un izskaidrot latvju godu būtību un vērtību.

Gunta Saule, Daugavas saime: Saimes ir dažādas. Atšķirīgas ir vēlmes. Labu pieredzi ieguvām izbraucienā gar Daugavu Rīgas tuvākajā apkaimē. Šādi braucieni jāturpina. Esmu praktiķe, domāju, ka svarīgāk par runāšanu, ir svētku turēšana, piedalīšanās, darīšana, piedzīvošana.

Man nozīmīga ir tradīciju kopa Katlakalnā, ko vada Andris Kapusts un kur tiek apgūta gan dziedāšana, kas latvietim aizvien ir bijusi nozīmīga un arī kopīgi svētīti svētki – svarīga ir gan kopā būšana, gan pieredze, gan tradicionālo svētku pieredze pašiem tos veidojot.

Problēmas ir ar “Ugunsrita” izdošanu. Trūkst naudas tipogrāfijas darbu apmaksai.

Rīgā un vairākās vietās Latvijā esmu veidojusi ziemas nometnes par gadskārtu nozīmību, baltu kalendāru un jaunākajiem atradumiem runāja augsti izglītoti profesionāļi. Tas bija ļoti pārliecinoši. Viens šāds seminārs (jeb Ziemas nometne janvārī norisinājās Mazsalacas Ģendertos sadarbībā ar Austri Grasi. Tuvākais šāds seminārs būs Bebrenē. Arī šādu Gadalaiku nometņu un semināru loku ir iecerēts paplašināt un atrast arvien jaunus atsaucīgus sadarbības partnerus un domubiedrus tieši novados gan tādēļ, lai mēs pilsētnieki izzinātu Latvijas novadus, gan tādēļ, lai novados dzīvojošie iepazītu mūs.

Vasarā latvisko nometņu skaits kļūst aizvien lielāks un tas ir teicami. Notikumi pārklāsies, tāpēc, manuprāt, nevajadzētu raizēties par to, kā atrast nometnei laiku, kas nepārklājas ar citiem vasaras notikumiem, bet domāt par padziļinātu individualizēšanu un uz nometni atbrauks tieši tie ļaudis, kuŗiem tā būs svarīga

Māra Meijere, Saime Dainu līga: Klausoties pārskatos, sirds jūtas līksma, jo latviskā dzīvesziņa ir mans dzīvesveids. Esmu biežs viesis Valmieras Beverīnas saimē. 3.maijā Vaidavā svinēsim Ūsiņus. Ramants Jansons ir mans draugs 25 gadu garumā, viņš manu draugu, radu un paziņu lokā ne reizi vien ir ļoti profesionāli un emocionāli vadījis latviskos godus. Spilgts pārdzīvojums paliek atmiņā, tas mudina pievērsties latviskajam. Dievturu sadraudzes garīgais spēks ir Gunta, Anda, Antra, Uldis un citi. Viņu nopelns ir milzīgs: ja kāds atnāk uz saimi un vēl neko nesaprot, bet tiklīdz izprot latvisko dzīvesziņu, drīz vien piebiedrojas dievturiem. Latviskajā dzīvesziņā un dievatziņā garīgi dziļi ir visas folkloras kopas un tieši tās ir pierādījušas, ka ceļš uz sakrālo iet caur dienišķo. Nedrīkst atdalīt ikdienu no sakrālā brīža. Lasu lekcijas Cēsu pusē, lasu ezotēriķiem, bet uzsveru, ka esmu dievture. Priecē, ka dievturību vairs neuztver kā sektantismu, bet latvisko dzīvesziņu. Vaidavas nometnes ir mazas, bet garīgi ļoti piesātinātas, šovasar lektors būs arī Valdis Celms.

Mums jābūt atvērtiem visiem un visur; jaunā paaudze īpaši priecājas, uzzinot, ka ik dzīves norisei ir savas latviskās tradīcijas. Tradīcijai jādzīvo šodien, ik brīdi, ik mirkli katrā nozīmīgā situācijā.

Ja cilvēks nav fundamentāls kristietis, viņš ir Dievturis.

Daris Jansons, Rāmavas saime: Pastāstīja par padarīto Rāmavas draudzē un Turaidas Jāņiem, kas iegūst aizvien lielāku popularitāti. Dainu kalnā 4 gadu laikā ir iedzīvināta Jāņu svētīšana, par to stāsta TV. Ir piedzīvoti Jāņi, būs Ūsiņi Vaidavā, būs Talsos, būs arī citi nozīmīgi pasākumi.

Jānis Brinkmanis, Rūsiņa saime: Latvija ir ļoti liela, par ko pārliecinājos dzirdot, ko dara katra atsevišķā draudze, nometne. Gandarījums ir skatot mūsu svētkus, mūsu dievestīgās dziesmas, karavīru dziesmas, prieks par Vītolu ģimeni – viņi ir tīrā dievturība un latviskās dzīvesziņas uzvara.

Nu mēs esam 2 siguldieši (Sadraudzē aktīvi darbojas arī Agris Vanags) un ir cerība, ka biežāk tiksimies, aicināsim kopā savējos, brauksim ciemos.

Andrejs Broks: Itāļu antropologs speciāli brauca uz Latviju piedzīvot Jāņus un teicās uzrakstīt par to žurnālā “Fokus”. Nereti starptautiskajā zinātnieku un tradīciju pētnieku vidē izskan viedoklis, ka mūsu mantojums ir pamats, lai Eiropā atjaunotu senās zināšanas.

Ir nobriedusi vajadzība īsi, kodolīgi formulēt dievturību. Vispārējai lietošanai un atpazīstamībai.

Agris Vanags: Dzīvoju Siguldā un vadu kustību nodarbības, meklēju latvisko meditācijas jeb dzīļgremdes būtību dainās savienojumā ar vingruma uzturēšanu.

Pārlūku kopas ziņojumu sniedza Ints Cālītis un vēstīja, ka visi Sadraudzes grāmatvedības un finanšu dokumenti pilnīgā kārtībā. Vienīgi norādīja, ka sapulces norisē būtu labi ievērot noteikto reglamentu un vēstījumos neizplūst.

Notika balsojumi par jaunajiem Valdes un Pārlūku kopa dalībniekiem – valdes sastāvā tika ievēlēta Eva Mārtuža un Pārlūku kopā Ivo Rubīns.

LDS Valdes jaunās locekles Evas Mārtužas ieteikumi turpmākai darbībai:

1. Novadi ir tapuši no jauna un tiem pagaidām nav savas identitātes, nav vecuma. Bet katras konkrētās vietas vecumu nosaka arheoloģiskie izrakumi un atradumi. Tas varētu būt novada vecuma pamatskaitlis. Te dievturiem un latviskās dzīvesziņas kopējiem paveras plašs darba lauks.

2. Jāiesaistās Labklājības ministrijas izstrādātā likuma par ģimeni analīzē un pilnveidē. Jāsūta ieteikumi, labojumi, precizējumi, lai uzsvērtu latvisko, īpašo, senās zinības, kas bija katrā ģimenē.

3. Tautas tērpi aizvien biežāk svētkos ir uzvilkti, bet vajadzētu organizēt blīvu šīs tēmas apspriešanu presē, TV, radio.

4. Dievturu kalendāra izveide 2012. gadam – ar dievatziņām un saimēm.

Valdis Celms pateicās par konstruktīvo sadarbību un lietišķo kopsapulces norisi.

Noslēgumā tika nodziedāta Ej, Dieviņi, tu pa priekšu... un sapulce tika slēgta. dižvadonis, ievadrunā uzsvēra vairākas tēmas un analizēja gada laikā pavekto: