Puzuru darbnīca

Nāk no pļavas,
Tiru-viru,
Vienā kājā karājas

Šai laikā nav grūti atminēt, kas tas tāds.

Tieši šovakar, 14.decembŗa vakarā tie Dzīvesziņas skolā tiek gatavoti - no vasaras pilnbriedā vāktām smilgām, rudzu un auzu stiebriem gatavot puzuri vislabāk. Smilgu puzuri ir tie smalkākie, rudzu un auzu jau raupjāki, bet pavisam raupji puzuri iznāks no niedrēm. Tie būs piemēroti plašām, lielām telpām.

Pulkā darīts darbs sokas visnaskāk – jau ātri vien katram ir savīts katra pirmais kristāls – un Valdis Celms šo praktisko veikumu var papildināt ar teorētisko skaidrojumu. Puzura veidols rāda pasaules veidolu – ar debesu jumolu augšā un ar zemi apakšā. Un tam vidū tukšums. Ja mēs vizualizējam paši sevi puzura vidū, mēs uz to skatāmies no iekšpuses, no centra. Plakne simbolizē 4 debespuses, 4 vējus, 4 stihijas, 4 ietekmes, 4 gadalaikus, jo 4 debespuses simbolizē arī laika ritējumu.

Ja „galdiņš” ar 4 stūŗiem simbolizē Pasauli, tad Laika aizbildne ir Laima un vietas aizbildne, stihiju (uguns, ūdens, gaisa un zemes) aizbildne Māra ar tās daudzajām palīdzēm Mātēm. Tātad – četri-vienība izpaužas it visā – gan laikā, gan telpā. Bet pasaule ar to nebeidzas – mums virs galvas ir debesis un lejā zeme. Un vertikālā līnija, kas tās abasa savieno, iet caur mums. Dievs atļauj iespējamo. Un puzura griešanās norāda uz laika, kustības, tātad, dzīvības – Laimas - klātbūtni.

Liekot kristālu pie kristāla, kristālu kristālā, veidojas ķekari un tā aužas pasaule. Jo, kā allaž atgādina šīvakara Dzīvesziņas skolas viešņa, puzuru meistare, jelgavniece, Ausma Spalviņa, puzuris ir Nebeidzams stāsts.

Ik palaikam skan Ziemassvētku laika dziesmas – daudzināts ziemas skaistums un tās košā villaines un mirdzošās rotas, Ziemassvētku līksmība un pacilājums – i dziesmā darbs labāk sokas, i sirsnīgāks mīļums apkārt valda. Anda Ābele un folkloras kopas Laiva ļaudis še ir dziedoši un muzicējoši, muzicē pati Anda un Laivas bērni arī Valdis Celms un citi puzuru gatavotāji.... Un tomēr viņi griežas...

Gunta Saule

Foto: Kārlis Pakārklis