piektdiena, 2010. gada 12. novembris

Mārtiņbungu nakts BITĒS

Šogad Dieva dienas ar Mārtiņbungu nakti noslēgsim sestdien, 13. novembrī. Pieprasījums ir, un tas veicinājis manu slinkumu - šogad neesmu sacerējis reklāmas tekstu. Pērn ļaudis pulcēju ar šādiem vārdiem:
Vadīsim nakti manā slieteņa svētnīcā pie rituālās uguns līdz rīta gaismai, sitot bungas un spēlējot vargānus.
Tie abi ir ļoti seni instrumenti. It īpaši bungas. Pirmatnējs. Universāls. Tieši tādi mēs kļūsim šajos senajos svētkos.
Ka bungu troksnim ir tieša sasaiste ar cilvēka izjūtām, labi zināja senči, kas gan sev dūšas uztaisīšanai, gan naidnieka baidīšanai pielietoja bungu rībināšanu. Par to raksta hronikas, par to runā dainas.
Nakts tumsa, ugunskurs, bungu dobjā un vienmuļā dunēšana - tas ir pielīdzināmi ilgstošai OM skaņas dūkšanai - nokļūsti transveidīgā stāvoklī, jūti savu piederību kaut kam Lielākam un Pārpasaulīgam. Zemās vibrācijas nakts tumsā mums palīdz sajust Aizsaules klātbūtni un saistību ar saviem senajiem priekštečiem.
Bungu atskaņas ir jūtamas monotoni ritmiskajās Mārtiņdziesmu melodijās. Visa veida sitamos instrumentus lieto trokšņainie budēļi - Mārtiņbērni. Dziesmās teikts, ka pats Mārtiņš atrībina, aizrībina, rīb ap istabiņu. Tur gan vairāk domāti zirgu pakavi un vīru soļi uz sasalušas zemes. Idealizētajam Mārtiņam - kareivim bungošana varētu piederēt, jo līdz ar salu sākās sirotāju laiki.
Mēs tā noslēgsim pelēkās dievaines (veļu laiku) un ievadīsim vistumšāko gada periodu, kad Pasauļu vārti atdarās un mūsu senči, tērpušies Viņsaules tēlu maskās, sāk rīkot trokšņainus gājienus. Varbūt zemā dunoņa var aizstāt Mārtiņa asinsupuri?
Pirms tam mēs varētu vakariņot (ņemam līdzi groziņus!), dziedāt Mārtiņdziesmas, tad – kuriem ir maskas - maskojušies doties skaļajā, rībošajā gājienā iedegt svēto guni un rituāla turpinājumā bungot. Tie, kas nebungā, nu sēd līdzās ar mēmo putru mutē, kam ir gana, tas neatvadījies klusi pieceļas un aiziet. Tie, kas apņēmušies bungot līdz rīta gaismai, atslēdzas no Šīssaules un dara savu darāmo...
Šādai Mārtiņu svētīšanai tradīciju aprakstos analogu neatrast. Tajā jaužams kas senāks, un tā prasa mana dvēsele.

Ja vēl kāds vēlas piedalīties, lūdzu pazvaniet man (29105224)! Un būtu labi, ja paņemtu līdzi savu tiesu skābu kāpostu - pa nakti izšmorēsim!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru