pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Otrdien, 19.oktobrī plkst. 18.00 DĪVESZIŅAS SKOLĀ saruna par tēmu Latviešu reliģija - koks vai dārzs... - sarunu vada Valdis Celms.

Par iedvesmu šai sarunai kalpojis Alža Rozentāla raksts, kuŗu pilnībā varēsim lasīt UGUNSRITA Rudens numurā. Šeit neliels fragments:


Ja uztvertu Latviešu reliģiju kā koku, tad ir jāatzīst, ka senā koka sen vairs nav. Tomēr no senā koka ir palicis ļoti daudz sēklu (dainas ir kā  Latviešu reliģijas sēklas, kas satur Latviešu reliģijas DNS). Un no šīm sēklām var izaudzēt jaunu koku. Iestādot sēklu dažādā vidē, koks var izaugs mazliet atšķirīgs – saulainā vidē kuplāks.

Man liekas, ka Latviešu senās reliģijas vienotība tiek pārspīlēta. Kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem un sēļiem varēja būt katram savs Latviešu reliģijas paveids. Arī lībieši mums ir atstājuši savas zināšanas.

Turklāt Latviešu reliģija nav kāda cilvēku koncila ar balsu vairākumu apstiprināts vienīgais pareizais dogmatiskais variants. Latviešu reliģija ir īpašu zināšanu un gudrību kopums, kas krājies gadu tūkstošiem. Nederīgais atkrita, derīgais saglabājās un vairojās. Viss ir kustībā, attīstībā.

Tāpēc iestādot dainu sēklas, mēs acīmredzot iegūsim nevis vienu koku, bet gan krāšņu dārzu, kuŗā būs dažādi koki un augi. 

1 komentārs:

  1. Viedas atziņas nāk no viena vienota avota, nevis "krājas". Nekas nekrājas laiku gaitā, izņemot materiālistiskās zināšanas, pārējais laiku gaitā tikai aptumst, attālinoties no sākotnējā avota.
    Par to koku, hm, kā to ņem... It kā nebūtu, it kā būtu, gluži kā veca, pāraugusi ābele dārzā ar aplauztiem zariem. Tomēr tā pastāv un par to nevar teikt, ka tā vairs nav.

    AtbildētDzēst