Latvju Dzīvesziņas skolā iepriekšējā otrdienā Valdis Celms, turpinot ciklu par latvju rakstu zīmēm, runāja par raksta dinamiku, kustību. Un par Lielvārdes jostu kā kustības kvintesenci. Atziņa, ka zīme ir dzīva, mainīga un kustīga tās vērotājam rodas arī tad, ja viņš par zīmju dziļāko sakrālo būtību zin maz vai pat tad, ja nezin nekā. Jostu raksti, dreļļu raksti, šatieris – krāsmijas un krāsu un rakstu joslu mijas, zīmju pāreja no vienas otrā, vienas zīmes ievīšanās otrā, rāda kustību un tā nebūt nav ilūzija, bet realitāte – zīmes ir dzīvas un kustīgas. Kustību rada zīmju izkārtojums rakstā. Raksti ir universāls dotums un raksta vērtība ir paša raksta dēļ, ar tā uzbūvē ierakstīto vēstījumu. Rakstā ir telpas un dziļuma sajūta. Stāstot par rakstu kustību un dzīvību Valdis dievišķi uzbur lauku sētas ainavu, - tik dzīvu un patiesu, ka liekas, smaržo gaiss tā, kā tas mēdz smaržot pievakarē- pēc ceriņiem liepziediem vai baldriāniem, kad rimis dienas darbīgais ritms, klusums pārņem laukus, un upes līcī ceļas migla.
Mūsu nākamā tikšanās 9.martā - sarunas tēma - Statikas un dinamikas principi rakstā. Divi-vienība. Četri-vienība. Rotācija un spirāles astoņnieka shēmā. Tukšumi pasaulē un zīmēs. Deviņi jeb trejdeviņi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru