trešdiena, 2010. gada 24. marts

Valdis Celms. Statikas un dinamikas principi rakstā. Citāti

Statikas un dinamikas principi rakstā. Divi-vienība. Četri-vienība. Rotācija un spirāles astoņnieka shēmā. Tukšumi pasaulē un zīmēs. Deviņi jeb trejdeviņi.


Balti ir Uguns pielūdzēja tauta – viņi pazīst un klausa ugunij – viņi zin, ka drīkst un jādara tik, cik Uguns atļauj.

Raksts ir atslēga. Un raksta ģeometriskās gramatikas zināšana ir viena daļa no raksta zināšanas, varbūt viens robiņš tai atslēgā, bet lai tā ietu slēdzenē un slēgtu, ir jāzin visi robiņi.

Raksts ir arī dabas norišu zīmējums zīmēs: realitātes aina caur dabas un cilvēka savienības redzējumu. Kustības zīme rakstā – spirāle vai vītne ir dažkārt paslēpta aplī, kad tajā lūkojas no augšas, bet patiesībā pilns norišu aplis ir vītne, kas vienlaikus izplešas un saraujas – tā ir sākuma un beigu vienlaicīgums, sākuma un beigu savienojums.

Centrā – kustība no viena esamības līmeņa otrā.

Kāškrusts – kad mēs runāja par zīmes ģeometrisko veidolu, mēs to dēvējam par kāškrustu, izaug no punkta centrā. Tas ir krusts, kuŗš rāda to, kā pārvarot kvadrāta inerci, rodas kustība.

Mēs zinām arī savērsto kāškrustu, ko reizēm ir gŗūti pazīt kā kāškrustu, jo tas to it kā neatgādina. Tik liela ir tā tieksme pārvērsties un tādēji tas runā par iespēju krustpunktiem. Un kāškrustam var būt vēl citas īpašas pazīmes – tā zari var sazaroties, tie var būt līku loku zari un var būt arī ierotīti, kā arī iespējams šo dažādo īpašību savienojums vienā kāškrusta zīmē.

Un ne tikai tas – pretēji griezošos kāškrustus uzliekot vienu virs otra, tie veido pilnīgi citu zīmi, kuŗā kustība tiek apturēta un enerģija saspriegojas centrā, sākuma punktā.

Mēs jau zinām to, ka zīme nav objekts, bet tā ir kustība, kuŗa sākas savā centrā.

Kāškrusta zaru lauzuma virziens norāda uz kustības virzienu, bet drīzāk uz kustības raksturu – vai tā ir kustība, kuŗa rodas kāda ārēja spēka ietekmē un tad virziens ir viens, vai arī tā ir pašas kāškrusta zīmes radīta kustība un tad tās virziens būs pretējs. Tas nozīmē, ka zīme pati sevī ietver divus pretējus raksturus gluži tāpat kā tas ir dabā – cilvēka dzīvē, kad vairāk top un mazāk paliek. Zīme sākas no centra un enerģiju izmet dabā, Tā kā tas ir zibens izlādes norisē, Tā sākas centrā, izplešas un atgriežas savā sākumā: kustība vienā virzienā sagatavo kustību pretējā virzienā.

Tukšumi – kvadrāta vidū. Saule zenītā, augstākā vai zemākā punktā. Ticējumos un zintniecībā, piemēram, slimību dzen uz tukšumiem. Gada aplī tas ir Jāņos un Ziemassvētkos. Tukšums ir enerģētiskā lūka – eja starp enerģētiskajiem līmeņiem. Fenomenu pasaulē mēs redzam, ka Saule lec un riet un Jāņos eja ir atvērta – augstākais punkts ir atvērts pret pretējo – zemāko punktu – lejas enerģija ir atvērta Jāņos. Tukšumi ir noteikta enerģētiskā struktūra – tas nav kaut kas nenoteikts vai izfantazēts. Tukšumā ir ietverta visa informatīvā struktūra.

Deviņdaļu kvadrāts – veidne, kuŗā ietvertas visas raksturīgās zīmes. Trejdeviņi – jebkuŗu veselumu var strukturēt, sakārtot.

Stādīju ieviņu plāniņa vidū – es kopā ar Dievu radu pasauli sevī. Un lai arī pastāv dažādi mērogi, vienotā Visuma likumsakarības reducējas uz 9, uz vienotu pamatuzbūvi.

9 – dinamiskais +1 = 10 – statiskais un vēlreiz viens citā stāvā – tas jau ir cits – viens katru reizi ir kas cits.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru