Rāda ziņas ar etiķeti Valdis Celms. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Valdis Celms. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2020. gada 6. novembris

Māksliniekam, dizaineram un Latvijas Dievturu Sadraudzes goda dižvadonim Valdim Celmam piešķirta Ministru kabineta balva

Foto: Andrejs Broks; Uģis Nastevičs.

Otrdien, 3. novembrī, valdība atbalstīja Ministru kabineta balvas piešķiršanu māksliniekam un dizaineram Valdim Celmam. Ministru kabineta balva ir Latvijas valdības augstākais apbalvojums – nākamais augstākais aiz Triju Zvaigžņu ordeņa.

Ministru kabineta Atzinības raksti tiks pasniegti 7 izcilām personībām par nozīmīgiem veikumiem Latvijas kultūras nozarēs.

Ministru kabineta balvu māksliniekam un dizaineram Valdim Celmam Kultūras ministrija ierosināja piešķirt par ieguldījumu Latvijas mākslas un dizaina attīstībā.

V.Celms dzimis 1943. gadā, dizaina un mākslas jomā aktīvi darbojas no 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.

V. Celms aktīvi piedalījies un rīkojis kinētiskās mākslas izstādes. Bijis Latvijas Kara muzeja galvenais mākslinieks. Sākot ar 20. gadsimta 70.-gadu vidu, V. Celms kļuvis par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem. Mākslinieks aktīvi darbojies pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā un īstenošanā. Kopā ar domubiedru grupu V.Celms bijis viens no pirmajiem, kurš iesaistījies jautājumu par mākslas un vides attiecībām, mākslas lomu vides saglabāšanā izpētē un risinājumu meklēšanā. Nozīmīgu mākslinieka daiļrades daļu veido daudzfunkcionāli kinētiski objekti, ko raksturo mākslas sintēzes meklējumi un izteikti abstrakti vizuālie risinājumi.

Kā nozīmīgākie mākslinieka darbi minami 20. gadsimta 60. gadu beigās radītā fotokolāža “Prāga (1967./68), kinētiskie objekti „Rotējošie cilindri” (1972), „Daugava” (1974), „Pozitrons” (1976), kinētiskā skulptūra „Bāka” (1978). Būtiska mākslinieka Valda Celma radošās darbības izpausme pilsētvides dizaina jomā ir robežzīmes „Rīga” idejas izveide.

Līdztekus aktīvai radošajai darbībai dizaina un kinētiskās mākslas un dizaina jomā V. Celms darbojies latviskās dzīvesziņas, simbolu un zīmju pētniecības laukā, pētījis baltu rakstus un ir grāmatu „Latvju raksts un zīmes” un "Baltu dievestības pamati" autors. Radījis folkloras festivāla „Baltica” Latvijas karogu un simboliku. Darbojies kā rakstu un zīmju simbolikas konsultants un līdzautors Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Deju lieluzvedumu radošajās grupās 2003., 2008., 2013. gados.

trešdiena, 2016. gada 8. jūnijs

PAR BALTU KRIVULES MĒRĶIEM UN UZDEVUMIEM

2016-05-31 Valdis Celms, LDS dižvadonis

Baltu tradicionālo garīgo kopienu pārstāvju ikgadējie saieti - BALTU KRIVULES – kļuvuši par labu veidu, kā mums, ko vēsture savulaik šķīrusi, atkal satikties, iepazīties un tuvināties.

Tīri neapzināti no šīm tikšanās reizēm mēs gaidām gudrus un tālredzīgus lēmumus, spēcīga saviļņojuma un kopā būšanas sajūtu, kas dod enerģiju visai tālākajai dzīvei un attīstībai. Šīs vēlmes pamatā ir dziļa mūsu savstarpējās piederības apziņa daudzu jau desmit tūkstošu gadu pastāvošai baltu garīgajai pasaulei – baltu dievestībai jeb reliģijai, tās kultūrai un dzīvesziņai. Šīs vēlmes pamatā ir neapslāpētais baltu brīvības un neatkarības gars un savas neatkārtojamās patības apziņa.

svētdiena, 2015. gada 19. jūlijs

Izstāde „Latviskās dvēseles raksti”

Latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītā izstāde „Latviskās dvēseles raksti” Rīgas Mākslas telpā apskatāma līdz 23. augustam.
Izstādi „Latviskās dvēseles raksti” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Latvijas Banka un Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Izstāde ir iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā, kuras pamatvērtības ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Šajā ekspozīcijā atklājas arī viena no programmas tematiskajām līnijām – Dziesmu un deju svētku tradīcija.
Otrdien, 2015. gada 21. jūlijā plkst. 17.00 izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” būs unikāla iespēja tikties ar izstādes „Latviskās dvēseles raksti” satura koncepta autoru, mākslinieku Valdi Celmu.

Foto: Andrejs Broks



ceturtdiena, 2014. gada 30. oktobris

BALTU DVĒSELE. Valdis Celms

Foto Rimas Pakeris
Latvijas Dievturu Sadraudzes dižvadoņa VALDA CELMA uzruna Baltu krivules-2014 atklāšanā

Divējāda Saule tek, 
Tek kalnā, tek lejā; 
Divējāds mans mūžiņš 
Ar to vienu dvēselīti. 
(LD 27271 )

DVĒSELE – visu lietu kopīgā būtība, gan dienā, gan naktī, gan šajā gan viņā Saulē. DVĒSELE – visuresoša un radoša Dieva būtības un klātbūtnes izpausme. Dvēsele ir cilvēka mūžīgā (pārlaicīgā) daļa, kas nāk no Dieva. Cilvēkam nākot šajā saulē tā ietērpjas māriskajā (vieliskajā) augumā, bet nomirstot nomet mārisko tērpu, atstāj to Zemes mātei un atgriežas atpakaļ pie Dieviņa apcirkņos. „Dvēseles galvenā īpašība ir dzīvība. Tamdēļ dainas dzīvības vietā pastāvīgi saka Dvēsele” (E. Brastiņš). Dvēsele nāk no Dieva - vienmēr ir Vidū un vienlaikus visur, kur vien izpaužas pasaule, tā saskatāma mūsu baltiskās kultūras raksturā, un ir mūžīga.

sestdiena, 2014. gada 6. septembris

Par uzraksta „RĪGA” iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija piektdien, 2014.gada 5.septembrī atbalstījusi mākslinieka Valda Celma radītā robežzīmju objekta „RĪGA” iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Tas nozīmē, ka jau drīzumā uz uzraksta varētu atgriezties oriģinālā garumzīme, ko pēdējos mēnešos aizstājusi Rīgas domes ierosinātā sirsniņa. Vienlaikus eksperti ir gandarīti, ka lielā rezonanse ap šo lietu nākusi par labu izpratnei par autortiesībām un mākslas darba neaizskaramību.

trešdiena, 2014. gada 30. jūlijs

Eiropas Etnisko reliģiju kongresa Deklarācija (Vēstījums)

Viļņa, 2014. gada 9. jūlijā

Mēs, 13 pasaules valstu delegāti, kas 2014. gada 9. jūlijā piedalāmies Eiropas Etnisko reliģiju un tradīciju konferencē Viļņā, pasludinām šo Deklarāciju (Vēstījumu) :

Mēs esam dažādu Eiropas dabisko etnisko kultūru pārstāvji, kas tiecamies atjaunot un iedzīvināt savu senču reliģiskās un garīgās tradīcijas. Mēs cienām tēvutēvu atstāto mantojumu un tiecamies nodot to tiem, kuri nāks pēc mums, un kuru senči būsim mēs – saviem bērniem, mazbērniem un daudzām paaudzēm, kas dzims pēc viņiem. Mēs brālīgi izturamies un atbalstām arī citas tautas, rases un reliģijas, kuras cīnās par savu senču mantojuma saglabāšanu.

Mūsu etniskās reliģijas (dievatziņas) ir veidojušās Eiropas kontinenta vēstures gaitā. Tās ir mūsu senseno ierašu un savpatnības dzīvā izpausme mūsdienu pasaulē. Laikā, kad pasaule bīstami virzās pretī garīgajam, vides un saimnieciskajam sairumam, ko izraisījis atsevišķu ļaužu grupu nelīdzsvarots monopolisms (pārākums) un nevaldāma alkatība, mūsu reliģijas (dievatziņas) veicina mēra izjūtas caurstrāvotu dzīvi saskaņā ar Dabu, uzsver ģimenes un kopienas nozīmi, kā arī cieņu pret visām dzīvības formām.

Tomēr daudzās Eiropas valstīs dzīvei saskaņā ar mūsu reliģijām (dievatziņām) tiek likti šķēršļi: tās tiek ierobežotas, atstātas novārtā, nonievātas vai pat aizliegtas. Mēs aicinām visu Eiropas valstu valdības atbalstīt un rosīgi īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai visu pilsoņu reliģisko brīvību varētu īstenot tā, kā tas ir noteikts Eiropas Savienības līgumos, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos dokumentos, kā arī atturēties no priekšrocību sniegšanas noteiktām reliģijām (dievatziņām) izvirzot tās kā pārākas par citām. Tāpat mēs tieksimies arī, lai reliģiskās (dievatziņas) iecietības princips tiktu praktiski īstenots Eiropas izglītības sistēmās.

trešdiena, 2014. gada 16. jūlijs

Europos etninių religijų kongreso

Deklaracija

Vilnius, 2014 m. liepos 9 d.

Mes, 13-os skirtingų pasaulio šalių delegatai, 2014 metų liepos 9 dieną atvykę į Europos etninių religijų ir tradicijų konferenciją Vilniuje, skelbiame šią deklaraciją:

Mes esame skirtingų Europos prigimtinių etninių kultūrų atstovai, siekiantys atgaivinti ir susigrąžinti savo protėvių religines ir dvasines tradicijas. Mes gerbiame protėvių paliktą paveldą ir siekiame perduoti jį tiems, kurie ateis po mūsų, kurių protėviais būsime mes – savo vaikams, savo vaikaičiams ir daugeliui po jų gimsiančių kartų. Mes išreiškiame solidarumą ir paramą kitoms tautoms, rasėms ir religijoms, kurios taip pat kovoja siekdamos išsaugoti savo protėvių paveldą.



Mūsų etninės religijos yra Europos žemyno istorijos padarinys. Jos yra mūsų seniausių tradicijų ir identiteto gyvoji išraiška šiandienos pasaulyje. Pasauliui rizikingai krypstant į dvasinę, ekologinę ir ekonominę suirutę, kurią sukėlė nesubalansuotas atskirų žmonių grupių monopolizmas ir nevaldomas godumas, mūsų religijos skatina saikingą gyvenimą darnoje su Gamta, pabrėžia šeimos ir bendruomenės svarbą bei pagarbą visų formų gyvybei.
Tačiau daugelyje Europos šalių praktikuoti mūsų religijas trukdoma – jos ribojamos, ignoruojamos ar net draudžiamos. Mes kviečiame visų Europos šalių vyriausybes palaikyti ir aktyviai įgyvendinti priemones, reikalingas visų piliečių religinei laisvei įgyvendinti taip, kaip tai nurodyta Europos Sąjungos sutartyse, Europos Sąjungos pagrindinių teisių chartijoje, Europos žmogaus teisių konvencijoje, Jungtinių Tautų visuotinėje žmogaus teisių deklaracijoje ir kituose dokumentuose, taip pat susilaikyti nuo privilegijų teikimo tam tikroms religijoms iškeliant jas virš kitų. Mes taip pat sieksime, kad religinės tolerancijos principas būtų praktiškai įgyvendintas Europos švietimo sistemose.

A DECLARATION FROM THE EUROPEAN CONGRESS OF ETHNIC RELIGIONS (English Version)

Laikā no 8.-11.jūlijam Lietuvas galvaspilsētā Viļņā norisinājās Etnisko reliģiju kongresa rīkota staprtautiska konference, kuŗā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Dievturu sadraudzes. Konferencē līdztekus vēstījumiem, kuŗos dalībnieki iepazīstināja ar savu etnisko reliģiju un Tradīciju priekšstatiem, tika arī apspriesti Etnisko reliģiju darbībai svarīgi jautājumi. Un šai sakarā tika pieņemta Eiropas Etnisko Religiju kongresa (European Congress of Ethnic Religions (ECER)) Deklarācija. Latvijas Dievturu sadraudzi (LDS) konferencē pārstāvēja Dižvadonis Valdis Celms, valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks un valdes dalībniece Gunta Saule (Dombrovska).


Publicējam tās anglisko (konferences darba valodas) variantu, tulkojums lietuviski un latviski sagatavosim vēlāk.

We, the delegates from twelve different countries convened at the European Congress of Ethnic Religions in Vilnius, Lithuania, on this 9th day of July 2014, join our voices together to make the following declaration:

We are members of diverse European indigenous ethnic cultures who seek to revitalize and reclaim our ancestral religious and spiritual traditions. We honor those who went before us, who gave us our life and our heritage. We are bound to the lands of our ancestors, to the soil that holds their bones, to the waters from which they drank, to the roads that they once walked. And we seek to pass that heritage to those who come after us, whose ancestors we are in the process of becoming – our children, our grandchildren, and the many generations yet to be born. We send solidarity and support to those other indigenous nations, races and religions who are also engaged in the struggle to preserve their own ancestral heritages.

trešdiena, 2013. gada 18. decembris

Sveicam Ziemas saulgriežos!


Izmantots cimdu foto no „Senā klēts” materiāliem. Dizains A.Broks.

><><><><><><><><

Latviešiem Latvijā un pasaulē, visiem latviskās dzīvesziņas kopējiem!

Paldies saku Dieviņam, 
Nu atnāca Ziemassvētki: 
Dievs lai dod veselību 
Lieldieniņu sagaidīt.

ZIEMASSVĒTKI – tas ir laiks, kad Saule virs apvāršņa noturas tikai īsu gaismas brīdi, kad daudzu sirdīs iezogas grūtsirdība un nomāktība, kad tumšās naktis ir tik garas, garas.. Noslēdzas vēl viens gaismas un auglības cikla gads. Tas ir mūsu dzīves - darbības un darba, diemžēl arī bezdarbības, tātad atbildības un bezatbildības, pašaizliedzības, ciešanu un nesasniegto ideālu gads. Un tomēr - tas ir arī panākumu, prieka un pamatota lepnuma – tātad,- kopumā skatot,– balto un nebalto dienu gads. Gads, kas daudzējādi mums atgādināja, ka Laima iet ar Nelaimi pa vienām laipiņām un, ka esam vienā Pasaules audumā ieausti. 

Ai, bagāti Ziemassvētki 
Lejiņā nogājuši. 
Tekat, jauni, tekat, veci, 
Velkat svētkus kalniņā.

Ziemassvētki, Lieladiena, 
Tie Dievam lieli svētki: 
Ziemassvētkos Dievs piedzima, 
Lieldienā šūpli kāra.

ZIEMASSVĒTKI – tas ir laiks, kad ar garīgi nozīmīgiem, no sentēvu laikiem saglabātiem rituāliem noslēdzam bijušo un ieliekam pamatu nākamajam gaismas gadam. Tie gaismas atdzimšanas svētki, kad vairāk kā jebkad izjūtam savu iekšējo dvēselisko saikni ar gaismu, ar Dievu. Ar Dievu sevī, dabā un pasaulē. Un Dievs piesaka pasaulei savu klātbūtni izpauzdamies un piedzimdams kā jauna gaisma, kā jauna attīstības un auglības cikla iesākums un likdams notikumu gaitai un Saulei pakāpties kalnā, lai Lielajā dienā visu pasauli iešūpotu jaunam plaukumam. Tādēļ nepaliksim malā. Palīdzēsim paši savai un mūsu kopīgajai dzīvei pārvarēt tumsu un atkal kāpt kalniņā! Lai kurinām Uguni un BLUĶī, lai sadedzinām visu to nelabo un nevajadzīgo, kas traucē, kas kavē, kas sapin mūs ar viltus vērtībām un maldu ideāliem. Lai sadeg netikumi, aprunāšana, paštaisnība, meli un skaudība, Lai velkam Budēļu maskas un izdzīvojam to lomas! Lai vairojas auglība, turība, svētība ! Lai mostamies garīgai atjaunotnei un savstarpējai sadarbībai! Atbalsti savējos! Esi saderībā ar Dievu, ar Laimu, ar Māru! Esi saderībā ar savu dzimtu, zemi , tautu! Kop savas piederības apziņu un atbildību! Dalīsim kopīgās bēdas. Mācīsimies priecāties viens par otra panākumiem!

Dod, Dieviņi, kalnā kāpt, 
Ne no kalna lejiņā. 
Dod, Dieviņi, otram dot, 
Ne no otra mīļi lūgt.

Ber, Laimīte, sudrabiņu Ziemassvētku vakarā! Lai mirdzēja visas takas Jaunajā gadiņā! Jaunu gaismas ceļu iesākot, katram un visiem mums - Dieviņa palīdzību, veselību, dzīvot prieku, mīlestību un panākumus vēlot, 

VALDIS CELMS - LDS dižvadonis. 12013. gada Ziemassvētkos - Lai top!

piektdiena, 2013. gada 3. maijs

Par rakstiem un rastriem

Valdis Celms (70) neklātienē nav gājis secen nevienam latvietim, kas šķērsojis Rīgas robežu – 1980. gadā uzstādītā trekni aicinošā robežzīme “Rīga” ir viņa darinājums. Tā arī iezīmē šī vizionārā mākslinieka un dizainera “citādo” redzējumu, jo uz padomju laika drūmā estētiskā mantojuma fona daudzi to atzīs par vienu no patīkamākajiem pilsētvides elementiem. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas (tagadējā Dizaina) nodaļā, Celms to pabeidza 1970. gadā, un viņa diplomdarbs līdzās vairāk nekā 60 citiem ļoti daudzveidīgiem darbiem, kas radīti pēdējā pusgadsimta laikā, ir līdz 21. aprīlim aplūkojami Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja personālizstādē “Pieskārieni – unikālais dizains, kinētika, fotomontāžas, plakāts”. Celms, būdams futūristisks kinētiskās un optiskās mākslas praktizētājs, vienlaikus ir pazīstams no šķietami cita aspekta – viņš ir baltu rakstu pētnieks un seno baltu kulta piekopējs.

Interviju ar Valdi Celmu - par mākslu un dievturību - lasiet : -> šeit

ceturtdiena, 2012. gada 15. novembris

Valdis Celms par Baltu sakrālo mantojumu

Valdis Celms

Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas (Dizaina) nodaļu (1970). Ieguvis mākslas maģistra grādu (1999). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (1972) un Dizaineru savienības biedrs (1994). Darbības jomas: dizains, kinētiskā māksla, vides māksla, fotogrāfija, grafiskais dizains. Pēta latvju rakstu zīmes, mākslinieka Gustava Kluča darbību, kinētiskās un vides dizaina problēmas un ir publicējis rakstus par šīm tēmām. Plašu popularitāti ieguvusi V. Celma grāmata "Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis. Uzbūve. Tēli. Simbolika". Grāmatā sistemātiski apkopotas vairāk nekā 30 gadu laikā uzkrātās zināšanas un pētījumu rezultāti.

trešdiena, 2012. gada 14. novembris

Kas ir Baltu pirts?

Latvijas radio 1 Kā labāk dzīvot? Mākslas zinātnieks, zīmju pētnieks Valdis Celms un pirtnieks Ziedonis Kārkliņš sarunā ar Elvi Jansonu:

otrdiena, 2012. gada 24. aprīlis

Ekrānu mediji kā ģimeni stabilizējoši un destabilizējoši faktori

latviešu tradicionālās un mūsdienu kultūras kontekstā

Ikviena cilvēka apziņa ir saistīta ar viņa iekšējo pasaules uztveres ekrānu. Ekrānā veidojas visi cilvēka apziņas stāvokļi, kas saistīti ar uztveri, tiek modelēta pasaules kārtība no haosa līdz kosmosam. 

Ekrāna prototips dabā ir debess, kultūrā – balts auduma gabals, balta papīra lapa, TV ekrāns u.tml. Visu informāciju, ko mēs saņemam ar redzi, un tā ir apmēram 4/5 no visa informācijas apjoma ko mēs pārstrādājam , mēs saņemam ar ekrāna starpniecību. 20. un 21. gs. ekrāns kļuvis par savdabīgu civilizācijas simbolu – kino, video industrijā, datorspēlēs, datortīklos - tīmeklī, mobilajā saziņā, sabiedriskajā un peļņas televīzijā, vides reklāmā u.c.

piektdiena, 2012. gada 6. aprīlis

Valda Celma Atklātā Protesta vēstule

Grāmatas „ZIEMASSVĒTKI. ILUSTRĒTA ZINĀŠANU GRĀMATA”
autorēm – Zanei Zajančkauskai un Ingrīdai Pičukānei,
grāmatas izdevējam,
Jušu vēstniecībai RĪGAS BIRŽA
LR Izglītības un Zinātnes ministrijai
LR Kultūras ministrijai
VALDA CELMA, mākslinieka un dizainera, semiotikas pētnieka,
mākslas zinātņu maģistra, grāmatas LATVJU RAKSTS UN ZĪMES. 
BALTU PASAULES MODELIS.UZBŪVE.TĒLI.SIMBOLIKA autora

PROTESTA VĒSTULE

Es, Valdis Celms protestēju, ka bez manas piekrišanas mans vārds ir minēts grāmatas ZIEMASSVĒTKI. ILUSTRĒTA ZINĀŠANU GRĀMATA padomdevēju un palīgu vidū. Šādu piekrišanu ne rakstiski, ne arī mutiski nekad neesmu devis. Īsā iepazīšanās sarunā viena no grāmatas autorēm izklāstīja grāmatas saturisko ieceri un rādīja tās vizuālo risinājumu. Redzēju, ka grāmatas veidotāji neapzinās, ko viņi dara, nesaprot tēmu – vienkāršības , skaidrības un latvisko vērtību pamatu vietā bērniem tiek piedāvāts dažādu tradīciju nepamatots un neattaisnojams sajaukums. Tā kā šādai piedāvātajai koncepcijai nevarēju pievienoties, ieteicu nākt ar citu koncepciju, kas balstītos tikai uz latvisko tradīciju un Dabas pārdzīvojumu kā pamatu, un tikai tad piekritīšu vai nepiekritīšu būt par konsultantu.
Izteicu arī šaubas, vai autore vispār spēj tikt ar šo uzdevumu galā. Tas arī bija viss. Konsultāciju gribētāji vairāk nav rādījušies. Bet nekaunīgā kārtā, apejot viselementārākos pieklājības, ētikas un cieņas principus, autori atļaujas rakstīt, ka esmu viņu padomdevējs un palīgs. Tā kā autori manam padomam nav sekojuši, tad protestējot pret šādu patvaļību, pieprasu svītrot manu vārdu no šīs grāmatas padomdevēju saraksta.

Ar šo vēstuli daru zināmu, ka mans vārds nekādi nav saistīts ar šo grāmatu - tam nav ne juridiska, nedz arī formāli morāla pamata.

Rīgā, 05-04-2012                                                                                     Valdis Celms.

pirmdiena, 2011. gada 28. novembris

Pasaules modeļi rakstā


29.novembrī plkst. 18.00 Kara muzejā (Vecrīgā, Pulvertornī, Smilšu ielā 20) – DIEVESTĪBAS PAMATI. Pasaules modeļi rakstā. Pasaules koka princips. (Ievads dievturībā). Cilvēks pasaulē. No akmens laikmeta līdz mūsdienu cimdu rakstiem. Pasaules audums un vienotais apziņas lauks. Stāsta – Valdis Celms.

ceturtdiena, 2011. gada 10. novembris

Iesakām apmeklēt ...

Latvijas Antroposofiskā Biedrība ielūdz uz lekciju ciklu
Baltu pasaules modelis. Uzbūve. Tēli. Simbolika.

Lektors Valdis Celms

Lekciju norises vieta RTU Mazajā zālē

Trīs rītiņi Saule lēca
Sarkanāja kociņā;
Meklē kungi, stārastiņas,
Tā kociņa neatrada.
Es atradu ganīdama
To kociņu lapojot:
Zelta zari, vaŗa saknes,
Sudrabiņa lapiņām.
(33786-8)

13.nov. 14-15:30 - Pasaules modeļi latvju rakstā.
Pasaules koks - sistēmas pamattēls. No akmens laikmeta gravējuma līdz mūsdienu cimdu rakstiem. Vertikālā trīsdaļība un šī un viņā saule. Cilvēks un Pasaules vienotība. Pasaules audums rakstā un Visuma apziņas lauks.

4.decembrī 14.30-15.00 - Dainu dievestības pamattēli un simboli.
Dievs (Dieviņš, Dievu Dievs, Dīvs) - visa esošā pirmsākums un dvēsele. Pērkons - Dieva radošās būtības darošis princips. Laima - Dieva laiduma laika un likteņa izpausme. Māra - Dieva laiduma telpiskā un vieliskā izpausme.
RAD ošais. DAR ošais. ĀRD ošais. Cikliskums. Būt rakstā (ritmā).  Kas ir deviņi (Trejdeviņi)?  Es un Mēs apziņa, līdz kuplojumam tautā.

Ieeja pret ziedojumiem. Vēlamais ziedojums 3,50 Ls.

Tuvāka informācija: http://www.antroposofija.lv/
e-pasts: antroposofija@inbox.lv
Tālr.: 28441708, (lūgums zvanīt no plkst.11-19.)
Kopš oktobŗa Latvijas Antroposofiskā biedrība rīko izzinošu lekciju ciklu par Latvju (baltu) zīmēm. Lektors - Valdis Celms (un viņu jau allaž ir vērtīgi klausīties, - te nu vēl viena iespēja arī tiem, kam līdz šim nav izdevies)

svētdiena, 2011. gada 12. jūnijs

Iznākusi Valda Celma grāmata

Priecīga ziņa visiem, kas gaidīja!

Ir iznākusi ValdaCelma grāmata "Latvju raksts un zīmes". Pašlaik tā vēl nav grāmatnīcās, bet ir pieejama A.Čaka 51, Armijas veikalā (cena Ls 20, -). Grāmatnīcās būs dārgāk.

piektdiena, 2011. gada 6. maijs

ŪSIŅA DIENAS DOMAS, JAUTĀJIENI un VĒLĒJUMI

Ūsiņš nāca pa gadskārtu
Savus bērnus apraudzīt:
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai no Dieva veselīb`.
Gan tie ēda, gan tie dzēra,
Gan no Dieva veselīb`.

Ūsiņš – mums latviešiem raksturīga debesu gaismas dievība.

Ūsiņš (saukts arī par Dieviņu) - pavasara Saules vedējs, atnes gaismu un siltumu, atnes zāli, atnes kokiem lapas - atslēdz durvis pavasarim un citādiem labumiem, kas no šīs gaismas un siltuma atnākšanas izriet.  Katru gadu  mēs gaidām pavasari un kā brīnumu piedzīvojam visa dzīvā atdzimšanu un atdzīvošanos.

Kliedza vīri, zviedza zirgi,
Dieviņš jāja pieguļā;
Dziedāj` meitas, māva govis,
Māra laida ābolā.
Kas tad atnes šo brīnumu un kāda ir mūsu līdzdalība šajā  tik svarīgajā un svētajā laikā? Vai Ūsiņa atnesto laiku un iespējas neuztveram pārlieku pašsaprotami, pārāk agrotehniski, pārāk māriski? Ūsiņa diena taču ir arī jaunu garīgo uzdevumu izvirzīšanas laiks un savas dzīves pienākumu apzināšanās laiks. Fiziskās un garīgās veselības kopšanas  un atdzimšanas laiks. Katra īstena saimnieka nākamās vasaras plānu un sekmīgas rīcības programmas iezīmēšanas un panākumu psiholoģiskās kodēšanas laiks.
Un tas nav tikai prieks par pavasari, tā ir arī katra līdzdalība savā un visas saimes dzīvē. Atbildība par sev tuvajiem un mīļajiem. Ne velti, kā stāsta liecības, Ūsiņa dienas rituālus visvairāk piekopa tieši saimnieki, lopus pirmoreiz laižot ganībās un pieguļnieki, jauni puiši un jaunas meitas, kam viens otru jāatrod!
Un vai tad šodien ir kas savādāks? Bez garīgās stabilitātes un veiksmes spēku atbalsta klibos ne tikai zirgi - klibos visa saimniecība. Bez Ūsiņa uguns, bez pantāga, bez olās apslēptā dzīvības spēka, bez noslēpumainā lūguma, lai Ūsiņš (Dieviņš) atvēl saimniecībai un saimei veselību un pārticību, bez senču padoma un tradīciju spēka, mūsu ikdienas plāni un darbi, - vai tie būtu individuāli vai arī valsts mērogā skatāmi, ir kā tukša olas čaumala bez iekšējā satura, kā lepna krūze bez ūdens veldzes, kā sveša uguns, kas ne silda, ne sargā, ne arī gaismu dod! Bet bez savas otras pusītes, tu nemaz tā īsti VESELS (viss kopā vienkopus) nevari būt!
Lai Ūsiņa atnestā gaisma ielīst katra sirdī un domās! Lai Ūsiņa dienas vakarā kurtā uguns ir kā pateicība un atbilde tam garīgajam spēkam, kas visu vieno un kārto pēc augstākā padomu padoma šai Māras pasaulē!
 Ar Dieviņa palīdzību visam varam pāri tikt!
Valdis Celms
LDS dižvadonis

Plakāta autors Andrejs Broks

ceturtdiena, 2011. gada 28. aprīlis

ŪSIŅA DZIESMAS UN ATMODA

Dzīvesziņas skolā, otrdien 3. maijā, plkst. 18.00

Par 1990.gadā notikušo izstādi Brīvdabas muzejā 
ZĪME - TELPA - MĪTS
Intervijas LTV -1 un videofilma "Zīme - Laiks" (DVD).



Ūsiņš stāv sētmalā,
Gaid', lai lūdz istabā.
Nāc, Ūsiņ, istabā,
Sēdies galda galiņā.

Ūsiņa būtība zīmēs

 - stāsta un rāda Valdis Celms
 - spēlē un dziesmās visus vieno Anda Ābele

Foto no http://www.zirgam.lv/ (paldies!!!)

ceturtdiena, 2011. gada 7. aprīlis

Labieša ceļš

Dzīvesziņas skolā. otrdien, 12.aprīlī plkst. 18.00

LABIEŠA CEĻŠ - LATVIEŠA CEĻŠ.
Kas notiek ar mums? Mēs - vēstures subjekti (vai objekti)?
Kur slēpjas būtība? Vai pagātne ir pagātne? Kādu Dievu izvēlamies - tādu pasauli mēs veidojam.
Iedziļinoties Artura Gobas un Jozas Girņus pārdomās par tautu, nāciju, valsti.
Stāsta un sarunu vada Valdis Celms

Tuvākas ziņas pa tālruni 28846708 (Gunta)