Dievturu daudzinājums — Mārtiņi, no Lokstenes svētnīcas

Šogad Veļu laikā nevaram pulcēties klātienē, tāpēc gadskārtu svētkus attālināti svētīt arī Jūsmājās ielūdz Latvijas Dievturu sadraudze. Mārtiņiem veltītajam dievturu daudzinājumam no Lokstenes svētnīcas pieslēgsimies ¹2021/11/07 16.00 ReTV un Radio Merkurs. #Dievturi

 

Latvijas Dievturu sadraudze · Dievturu daudzinājums — Mārtiņi

Jāņu dienu Dieva dēls Saules meitu sveicināja!

Jāņu diena svēta diena, Aiz visàm dieniņàm:
Jāņu dienu Dieva dēls Saules meitu sveicinaja.

Latviešu tautas senākie svētki Jāņi, kā jau zīmīgākais saules gadskārtas cikla notikums  tautasdziesmās aprakstīts ar spilgtu tēlainās simbolikas un teiksmu tēlu valodu, kas to ievij latviešu dievestības pasaules uzskata stāstā, kuru katru gadu izdziedam līgotnēs, bet kura skaidrojumu ne vienmēr spējam iztulkot. Šodien šo seno baltu tautu tradīciju, kuras saknes saskatāmas arī citu indoeiropiešu tautu kultūrās, varam skaidrot tikai no sava pasaules redzējuma un dainu kultūras mantojuma bagātā krājuma, tomēr latviskajā dzīvesziņā tā viennozīmīgi saistāma ar dabas auglības cikla kulmināciju un saules rita ciklu. Laikos, kad veidojās senās teiksmas, cilvēki laiku vairāk pavadīja ārā un biežāk pavērsa savu skatu uz debesīm, lai paredzētu dabas norises, kas varētu ietekmēt zemnieka darba rezultātus un noteikt dzīves kartību. Tas ļāva pamanīt biežāk to, ko modernais cilvēks pamana arvien mazāk – Saules rotāšanos, saules un debess gaismas dažādās spēles, ko varēja novērot saistībā ar gadskārtas cikla laikiem un kas dainās tika iedziedāts kā dzīves un darba ritma kārtības un attiecību tikuma kods. Jā šodien ko tādu izdotos pamanīt, vai ar šodienas latviskās dvēseles gara “acīm” vēl spējam tajā saskatīt Dieva dēlu Jāni vārtu staba galiņā:

“Kas ta tāda lela pile
Tâi celiņa maliņâ?
Tai pilei triji vārti,
Visi triji sudrabiņa.
Pa vieniemi Dievs iebrauca,
Pa otriemi mīļà Māra,
Pa trešiemi Jānits brauca
Div' dzelteni kumeliņi.”

Vai vārtus, kuros Saules meita sagaida savus preciniekus, kas parāda ciešo simbolisko saikni starp Jāņiem, kā dabas auglības rita kulmināciju un Saules meitu kā līgavas paraugu jaunas meitas dzīves rita augstākajā godā:

“Lēni lēni Dieviņš jāja No kalniņa lejiņâ;
Saules meita vārtus vēra, Zvaigžņu cimdus rociņâ.

Kam tie zirgi, kam tie rati Pie Saulites nama duru?

Dieva zirgi, Laimas rati, Saules meitas precenieki.”

Kas ir šo seno simbolu pamatā, ko mūsu tradīcijās dainas aicina saules ritā saskatīt?

[..] pieminētajām dievībām ar šo dabas parādības tulkojumu varētu būt saistīts romiešu divsejainais Jānuss un ar latviešu dievību Jānis. Būtiski tos sasaista vārtu simbolika, bet Jāņa gadījumā, pētot saules halo variāciju veidus, spilgti iezīmējas sasaiste ar saules stabu (sauļoto stabu) - vārtu staba (kas neparastā veidā tad atrodas vārtu vidū), taures un bungu tēliem, kam par tēla ierosmes pamatu varētu būt saules halo zenitālo loku dažādās variācijas. “Vārtu staba” vizuālais novērojums, iespējams, arī kalpojis par pūdeles dedzināšanas tradīciju Jāņos. Vēl zīmīgāka sasaistei ar vārtu tradīciju ir lietuviešu Rasas (Jāņi) svētki, kur tā ir būtiska svētku sastāvdaļa. Ja iedziļinās vēl dziļāk citu tautu tradīcijās, tad saules halo tēla variācijas kā Saules vārti varēja kalpot par ierosmes avotu Goda vārtu tradīcijai daudzās no indoeiropeiskās tradīcijas atvasinātajās kultūrās. It sevišķi nozīmīga tā ir latviešu vedību tradīcijai, kur līgava savā dzīves zenītā kāzās tiek pielīdzināta Saules meitai, tā saistot dzīves norišu vērtību mērauklu caur teiksmaino debesu vedību ainu ar dabas norišu harmoniju.

Pūt, Jāniti, vara tauri Vārtu staba galiņâ,

Lai ceļàs(i) Jāņa māte No mīkstiem spilveniem. (32636-0)

Eita, ļaudis, skataities, Kādi ērmi laukâ bij:

Tur Jānitis bungas sit Vārtu staba galiņâ. (32915-0)

Sit, Jāniti, zelta vadzi Savas kūts dibinâ,

Tur pakāra mīļa Māra Savu baltu slauceniti. (32452-0)

“Interesanta parādība Zviedrijā” 2012. gadā16 un Rasas svētku vārti Lietuvā 2015. gadā (foto: Vytautas Daraškevičius)17

Latvijas Dievturu sadraudzes Jāņi Klintainē 2019. gadā (foto: Andrejs Broks) un Vasaras saulstāvji Skansenā, Zviedrijā (foto: Fred J.)18

Autors uzskata, ka Saules halo parādībā saskatāms pirmavots senāko reliģiju teiksmu tēlu ierosmēm, to simboliem un zīmēm, kas saistītas ar saules kultu, īpaši tām, kuru saknes izriet no indoeiropeisko kultūru koka. Ikonogrāfiskos un rakstu tēlos, kaut arī atsevišķos gadījumos tas noprotams tikai no aprakstiem, tas izpaužas centrālās simetriskās kompozīcijās ar centrālo tēlu un tā sānos diviem dvīņu tēliem. Saule ar paralēlajām saulēm varēja kalpot par ierosinājumu trīsvienīgo un dvīņu dievības teiksmu tēliem, kas, neesot fotogrāfiskai novērojuma saglabāšanas iespējai, nostāstos varēja saplūst dažādos, izteiksmīgi paspilgtinātos tēlos. No senākajām saules reliģijām šo simbolisko tēlu kompozīciju pārņēma vēlākās reliģijas, kas tajos iekodēja jau citu saturu, tā cenšoties iznīdēt tā saucamos pagāniskos kultus. To apliecina kaut vai krusta simbolu izmantojums dažādās reliģiskajās tradīcijās, kuru pirmavots visu krusta rakstu zīmju veidiem arī ir saules halo (saules krusts, ķeltu krusts, krustu krusts, Pērkona / Laimas krusts – svastika un to paveidi). [..]

Pilns raksta teksts lasāms šeit - http://dievturi.blogspot.com/2019/07/dievturu-vestnesis-nr31-20193.html

Lai līksmi Jāņi Saules koka starojumā un laimes pilnas ģimeniskas tikšanās Jāņa sētas pagalmā!

Protu, protu, redzu, redzu,
Tais mājâs treji vārti.
Pa vieniem Laimit' nāca,
Pa otriem Dievs iebrauca,
Pa trešiem saulit' brauca
Seši bēri kumeliņi.

Andrejs Broks
Latvijas dievturu sadraudzes dižvadonis.

Kā satikt Meteni?

Cik daudzi esam lekuši ķekatās vai gājuši budēļos, šļūkuši no kalniņa un tālu ciemos braukuši. Meteņam malku veduši, uguni kūruši, lielījušies un vēl citās Meteņa laikam raksturīgās nodarbēs piedalījušies. Varbūt tās vērojuši. Bet varbūt par tādām tik iztālēm dzirdējuši.

Cik daudz un ko īsti droši par METENI zinām? Kas METENIS ir? Viens no Dieva dēliem, tradicionālie gadskārtu svētki. Vai Meteni var iepazīt mājās sēdot? Dziedot? Vai katrā ziņā jādarina budēļa cepure? Vai ķekatas ērkulī tērptai jālec kāpostu dārziņā?

Un ko īsteni nozīmē visas šīs savādās, dainās aprakstītās Meteņu svētīšanas norises? Ko tās mums, cilvēkiem dod? Kālab mums tās būtu jāpiekopj? Vai tas ir vienīgais veids, kā Meteni daudzināt? 

Daudzi no gadskārtu svētkiem mums ir jau gana pazīstami – zinām Jāņus, Ziemassvētkus, Lielo dienu, Ūsiņus. Jā, un arī Meteni. Esam tos svētījuši. Bet vai saprotam, kas tie ir. Kāa ir Meteņu ikdienišķās labklājības un kāda – to garīgā sakrālā būtība.

Lai kopīgi parunātu un padomātu par to, “Kas METENIS ir?” aicinām uz ZALŠA Dzīvesziņas skolas "Gadskārtu mācības" nodarbību 5.februārī plkst. 18.00 Okupācijas muzejā (Raiņa bulvārī 7)

Sarunā piedalīsies, stāstīs, pieredzē dalīsies, jautās, iebildīs Gunta Saule, Jānis Kušķis, Andris Žukovskis, Andrejs Broks un ikkatrs no jums, kas būsiet atnākuši.

Dievtuŗu ugunsrituāls Saulgriežu naktī

Andris Žukovskis (Bišu Andris) uzrunājot Ugunsrituāla līdzdalībniekus 21./22.jūnija naktī Staļģenē

Jāņu naktī Viņā Saulē notiek milzu pārmaiņas, tiek pārradīta un ar jaunu saturu piepildīta Pasaule:

Dieviņš smalki sadauzija sudrabiņa alus kannu;

Saules meitas salasija pa vienam gabalam,

Dieva dēli sastīpaja sudrabiņa stīpiņàm. (33768-0)

Sanāciet, Jāņu bērni, Līgo!

Sanāciet, Jāņu bērni,

Sagaidiet Jāņu dienu!                                                                                                            

Jāņu diena lepni nāca,                                                                                        

Ugunīs vizēdama.

Jāņi – Dabas un cilvēka vienotības, auglības spēku un gaismas mistērija. Latviešu tautas kopības svētki.

Jāņu diena svēta diena                                                                                                   

Aiz visām dieniņām:                                                                                               

Jāņu dienu Dieva dēls                                                                                             

Saules meitu sveicināja.

Latvijas Dievturu sadraudzes atklātā vēstule

Rīgā, 2013. gada 2. janvārī.

Latvijas Republikas Saeimas
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai
Sabiedrības saliedētības komisijai

Latvijas Dievturu sadraudzes atklātā vēstule par papildus brīvdienām reliģiskajos svētkos

Latvijas Dievturu sadraudze vērš Jūsu uzmanību uz jauniem mēģinājumiem šķelt sabiedrību pēc reliģiskās pārliecības.

Reformu partija (RP) ir ierosinājusi ieviest valstī papildu reliģisko svētku brīvdienas, kas balstītas uz personas reliģisko pārliecību un, konsultējoties ar atsevišķu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" un Darba likumā, kas dotu iespēju reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu. Likumprojektā piedāvātās reliģisko svētku dienas izvēlētas, balstoties uz Latvijas „tradicionālo” konfesiju vadītāju izteiktajiem viedokļiem.
(Par „tradicionālām” konfesijām Latvijā, atbilstoši pašreizējam TM likumu skaidrojumiem, tiek uzskatītas - „Rīgas Metropolijas Romas katoļu Kūrija”, „Latvijas Pareizticīgā Baznīca”, „Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca”, „Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca”, „Latvijas Baptistu Draudžu Savienība”, „Rīgas ebreju reliģiskā draudze”, „Latvijas Apvienotās metodistu Baznīca”, „Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība”.)
Atbilstoši šo organizāciju viedoklim 6.janvārī tā būtu Zvaigznes diena, 7.janvārī - pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, kas tiek svinēti pēc vecā stila jeb Jūlija Cēzara kalendāra, 15.augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, ebreju svētki - Jom Kipur jeb Grēku izpirkšanas diena - un 31.oktobris - Reformācijas diena.

Savukārt grozījumi Darba likumā paredz, ka papildus patlaban likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteiktajām svētku dienām (brīvdienām) darbinieks varēs izvēlēties vēl vienu apmaksātu svētku brīvdienu no likumprojektā piedāvātajām reliģisko svētku dienām atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai.

Latvijas Dievturu sadraudze izsaka protestu šādu likumprojektu tālākai virzīšanai apstiprināšanai Saeimā, jo:

1)      Latvijas Republikā joprojām valstiski netiek pienācīgi atzīti tie tradicionālie svētki, kas nosaka valsts nācijas patību (identitāti) - saules kalendārā gada gadskārtu svētki, kas ietver arī gadsimtos piekoptu reliģisko tradīciju . Kā svētku dienas, tie visi nav ietverti likumā par "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" un nav izdalīti atbilstošos kalendārajos laikos.
Tāpat kā latviešu valoda, arī latviešu tradicionālā kultūra un tajā pastāvošā reliģiskā tradīcija ir valsts nacionālās patības (identitātes) pamats, uz kura integrēties Latvijas sabiedrībai un līdz ar to tai jākalpo par visu pilsoņu vērtīborientējošu kritēriju jebkādu jautājumu risināšanā.
Latviešu tradicionālo gadskārtu svētku svinamās dienas– Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi un Apjumības ir arī reliģiskie svētki. Tāpēc, pirms risināt jautājumus par Latvijā (latviskajā kultūrvidē) vēsturiski dažādos laikos ienākušo reliģisko tradīciju svētku statusu, likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” jāiekļauj iztrūkstošie latviešu tradicionālo gadskārtu svētki un tie jāsakārto atbilstoši tradīcijā pieņemtajiem kalendārajiem laikiem. (Svētku nosaukumi  ir noteiktas kultūras tradīcijās izveidojušās savpatības liecības un nav izmantojami attiecībā uz citu kultūru svētkiem.)

Jautājums par latviskajā kultūrā pastāvošo svētku (gadskārtu) tradīciju sakārtošanu būtu jārisina kompleksi, izprotot tradīciju tās veselumā, nevis izraujot atsevišķus svētkus no kopējā tradīcijas konteksta. Gadskārtu svētki ir senā tradīcijā balstīts vienots saules kalendārās sistēmas, dabas ritu un cilvēku saimnieciskās dzīves svētku cikls, kas veidojies gadsimtos un ir latviskās kultūras kultūrvēsturiska liecība. Tā saskaņošana ar mūsdienu kalendāru un atbilstošu svētku dienu izdalīšana noteiktos laikos ir būtiski nepieciešama Latvijas nacionālās kultūras pamatu nostiprināšanai un iespējamībai tās tālākai attīstībai. Organizēto latviešu nacionālās reliģijas pārstāvju (Latvijas Dievturu sadraudzes) svētku un atzīmējamo dienu tradīcija ir sakritīga ar latviskās tradicionālās kultūras tradīciju;

2)      vēl joprojām Latvijas Republikā pastāv pilsoņu segregācija pēc reliģiskās piederības principa, kas izpaužas tikai vienas reliģiskās tradīcijas (Ābramisko reliģiju grupas pārstāvju) dažādu vēsturisko izpausmju (jūdaistu un 7 kristīgo konfesiju) priviliģēta statusa nodrošināšanā. Izpausmes redzamas likumdošanā - Civillikumā, Izglītības likumā, Reliģisko organizāciju likumā, valdības veidotās institūcijās (Garīgo lietu padome) u.c. normatīvajos aktos, kas balstās līdztiesības neievērošanā, atsaucoties uz voluntāri traktētu „tradicionalitātes” jēdzienu attiecībā uz šīm organizācijām. Tas tiek saistīts tikai ar to nosacīti ilglaicīgo pastāvēšanu valstī un kultūrvēsturisko ietekmi, kas vēsturiski nav viennozīmīgi vērtējami lielumi. Bez tam no šīs „tradicionalitātes” tiek atvasināts nekur normatīvajos aktos nedefinēts šo atsevišķo organizāciju priviliģētības status. Par nepieņemamu uzskatām šo nevienlīdzīgo tiesisko normu traktējumu un pamatojumu, kas līdz ar to attaisno šo „tradicionālo” reliģiju atrašanos nevienādos vai atšķirīgos faktiskos un/vai tiesiskos apstākļos. Tas nevar dot tām priekšrocības un valsts atzīta viedokļa prioritāti sabiedrībā attiecībā pret citām reliģiskajām organizācijām vai latviskās tradicionālās kultūras pārstāvjiem, kuru garīgā kopības un kultūras pastāvēšanas izpratne nav saistīta ar viennozīmīgu nepieciešamību piederēt institucionalizētai organizācijai.
Ābramiskās reliģijas nav latviešu kultūras daļa (tātad nav arī tradicionālas), jo nevienai no tām nav vietēja izcelsme un vēsturiski attiecīgās baznīcas bijušas vienaldzīgas vai pat naidīgas pret latviešu kultūru. Ņemot vērā likumos noteikto valsts šķirtību no baznīcas, kā arī kristietības dažādos pretrunīgos novirzienus, papildus svešu reliģiju svētku noteikšana un brīvdienu piešķiršana var vēl vairāk šķelt neviendabīgo Latvijas sabiedrību;

3)      likumprojektu sakarā sabiedrība tiek maldināta par „vienlīdzīgas” attieksmes ievērošanu, piedāvājot „izvēles” brīvību „neticīgajiem”, jo, piedāvājot ” izvēlei” tikai vienai noteiktai etniskās izcelsmes (Ābramisko reliģiju grupa) reliģiskai tradīcijai piederošas svētku dienas, tiek diskriminēta citu reliģisko pārliecību cilvēku līdztiesība, kas ir klaja Latvijas Satversmes un cilvēktiesību normu pārkāpšana.
Tādā veidā valstiski tiek atbalstīta dažu „izredzēto tradicionālo” reliģiju slēpta neiecietības forma, kas ne vienu reizi vien ir izpaudusies šo reliģiju sabiedriskajās aktivitātēs (Romas katoļu baznīcas kardināla J. Pujāta izteikumi Aglonā un demagoģisko aktivitāšu atbalstīšana kristīgo lūgšanu nakts akcijās vēršoties pret Jāņu gadskārtu tradīciju, un grāmatu dedzināšana);

4)      lai noskaidrotu darbinieka izvēlēto papildus reliģisko brīvdienu, tiks pārkāpts Reliģisko organizāciju likuma 4. Pants. Iedzīvotāju līdztiesība neatkarīgi no viņu attieksmes pret reliģiju

(1) Tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem, kā arī jūtu aizskaršana vai naida celšana sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju ir aizliegta. Par šā noteikuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

 (4) Valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, kā arī uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām aizliegts no saviem darbiniekiem un citām personām prasīt ziņas par viņu attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību;

5)      jebkādi jautājumi, kas saistīti ar reliģiskajām tradīcijām un tajās svinamajiem svētkiem, nevar tikt risināti atbilstoši pastāvošajai praksei, lai nepalielinātu faktisko iespēju nevienlīdzību dažādas reliģiskās pārliecības pilsoņu un reliģisko organizāciju starpā un arī attiecībā pret sabiedrības daļu, kas sevi pieskaita latviešu tradicionālās kultūras tradīcijai, kurā izvēle piekopt tradicionālajā mantojumā pastāvošās reliģiskās pieredzes tradīcijas ir katras personības individuālā brīvība.

Pamatojoties uz augstāk norādīto un pastāvot uz līdztiesiskas attieksmes tiesībām, Latvijas Dievturu sadraudze izsaka šādu ierosinājumu:

 tā kā sabiedrībai ir nepieciešami garīgi orientēti svētki, kas būtu pieņemami sabiedrības vairākumam un kalpotu par sabiedrības saliedētības pamatu, ierosinām iekļaut oficiāli atzīmējamo svētku dienu sarakstā latviešu kultūras tradicionālos Ziemassvētku, Lieldienu, Jāņu un Apjumību (ražas) svētkus. Tā kā šie svētki tiek atzīmēti astronomiskajos saulgriežos un saulstāvjos, tie atspoguļo dabiskas un visai cilvēcei būtiskas sakarības, kas nebūtu pretrunā arī ar citu Latvijā ienākušo tautību tradīcijām. Būtiski, ka minētos svētkus Latvijas tauta (arī cittautieši) jau plaši atzīmē, tāpēc nebūtu nepieciešams noteikt papildus brīvdienas. Proti, esošās Jāņu un Ziemassvētku brīvdienas būtu jāpārceļ uz vēsturisko atzīmēšanas laiku (saulgrieži), savukārt kristiešu Lieldienām paredzētās divas brīvdienas (Lielā piektdiena un 1. lieldienas) būtu nozīmējamas patiesajos astronomiskajos pavasara un rudens saulstāvjos - Lieldienā un Apjumībās (ražas svētkos). 

Šāds risinājums ne tikai būtu universāls, jo atbilstu dabā pastāvošajām likumsakarībām, bet arī veicinātu latviešu kultūras attīstību, praksē nodrošinātu valsts un baznīcas šķirtību, kā arī garantētu citu Latvijā iebraukušo tautu veiksmīgu iekļaušanos latviskajā kultūrtelpā.

Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes
valdes vadītājs

Kā svētīt Ziemas Saulgriežus?

Jau vairāku gadu gaŗumā par to stāsta Latvijas Radio raidījumā "Laika Rata Riti": šeit esam apkopojuši visus Laika Rata ritu raidījumus, - saruna par Ziemas Saulgriežu Tradīciju:

Ko dara Ziemassvētku vakarā?
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/g00020.htm  skatamies kad LR pievienos ierakstu :)

Savā pieredzē dalīsies folkloras kopas "Savieši" vadītāja Amanda Jātniece, grafiķe dizainere Ērika Māldere, Ērikas meitas Emīlija un Līva, skolotājs Artis Gulbis un dievturis Andrejs Broks. Raidījumu "Laikarata riti Ziemassvētkos" vadīs Iveta Medene.

2012.12.19. 12:30
---
Ko dara Ziemassvētku rītā?
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/22126.mp3

Savā pieredzē dalās folkloras kopas "Savieši" vadītāja Amanda Jātniece, grafiķe dizainere Ērika Māldere, Ērikas meitas Emīlija un Līva, skolotājs Artis Gulbis un dievturis Andrejs Broks. Raidījumu "Laikarata riti Ziemassvēkos" vada Iveta Medene.

2012.12.18. 12:30
---
Ko dara Ziemassvētkus gaidot?
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/22096.mp3

Raidījumā "Laikarata ritu Ziemassvētki" trīs reiz trīs padomi Ziemassvētku svētīšanā! Pirmdien radio žurnāliste Iveta Medene kopā ar folkloras kopas "Savieši" vadītāju Amandu Jātnieci, grafiķi dizaineri Ēriku Mālderi, Ērikas meitām Emīliju un Līvu, skolotāju Arti Gulbi un dievturi Andreju Broku atbildēs uz jautājumu - ko dara Ziemassvētkus gaidot?

2012.12.17. 12:30
----
Par masku gājieniem Ziemassvētkos
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/16475.mp3

Ziemas saulgriežos - ne tikai velkam bluķi, deviņas reizes ēdam, dancojam un rotaļājamies, bet ejam budēļos no mājas uz māju, nesot ļaudīm svētību. Cikla "Velkam svētkus kalniņā!" raidījumā par masku gājieniem Ziemassvētkos savā pieredzē dalās dažādu paaudžu folkloristi: Janīna Kursīte, Rūta Jirgensone, Zane Žukovska, Inita Šalkovska, Vidvuds Medenis un Edgars Zilberts.

2011.12.21. 12:30
---
Maskošanās
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/10312.mp3

22.decembrī sākas ziema, tāpēc raidījuma vadītāja Iveta Medene kopā ar maskotiem ļaudīm no Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales sagaida pirmo ziemas saulgriežu dienu ar krāšņām masku gājienu izdarībām un dziesmām. Uzzināsit, kāpēc šajā dienā jāmaskojas.

2010.12.22. 12:30
---
Par Ziemassvētku rotaļām un pareģošanu
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/10310.mp3

Raidījumā - Ziemassvētku rotaļās iešana un arī par to, cik atšķirīgi var būt nākotnes pareģošanas paņēmieni dažādos Latvijas novados? Raidījumu vada Iveta Medene.

2010.12.21. 13:05
---
Ziemas saulgriežu rituālu iedaba
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/10309.mp3

Raidījumā žurnāliste Iveta Medene kopā ar Latvijā pazīstamiem folkloristiem no visiem Latvijas novadiem dziedās un runās par Ziemas saulgriežu rituālu iedabu un svētīšanas laiku.

2010.12.20. 12:30
---
Ziemassvētku svētīšanas tradīcijas un rituāli
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/10289.mp3

Kurzemnieki, vidzemnieki, latgaļi, zemgaļi un slāvi, kuri sapulcināti vienuviet Latvijas radio studijā, dzied un runā par Ziemassvētku svētīšanas tradīcijām un rituāliem. Līga Reitere, Ilze Kļaviņa, Ieva Kušķe, Aida Rancāne, Andris Kapusts, Vidvuds Medenis, Jānis Kušķis un Sergejs Oļenkins kopā ar folkloras draugu kopām "Grodi", "Skandinieki", "DER" un "Putni" skandē Ziemassvētku dziesmas. Raidījumu vada Iveta Medene.

2010.12.19. 16:05
---

Māras svētes 8.augustā

Laika ritējumā esam pietuvojušies gluži tuvu Vasaras Mārām! Laikam, kad vēl arvien arī Perkons ir darbīgs. Laikam, kas dažviet tiek arīdzan par Uguns laiku dēvēts.

Sper Pērkon(i) kad sperdams,
Nesper goda vakarā.
Tev, Pērkon(i), viss gadiņ(i)s,
Man šis goda vakariņš.

Silts lietus gaisā un Pērkona dārdi,
Stārķi pulcējas baros un arvien ciešāk veras tālumā.
Rudzi piebrieduši un kartupeļu bumbuļi apaļi un lieli izveļas no vagām, kad palūkojam, - kā tad šogad auguši.

Vasaras saulgriežos

Autors: Valdis Celms

Viens no nepelnīti aizmirstiem dievturu kustības pamatlicējiem K. Bregžis atzīmējis, ka Dievam ir daudz vārdu, no kuriem katrs aizrāda uz noteiktu Dieva darbības veidu. Katrs vārds modina noteiktas domas un attēlus, radot apziņā dziļas, saviļņojošas jūtas.

Dievs atjāja vakarā,- kur liks Dieva kumeliņu?
Siesim vara vadelēs, laizsim rožu dārziņā.
(B. 32911)

Nāc, Ūsiņi!

Klāt laiks, kad Saule ieiet vasarā, Dainās vēstīts par kumeļiem, kuŗi Sauli ved kalnā un arīdzan par tādiem, kas no jūriņas izpeldējuši, diži segloti zelta segliem un sudraba pavadām, un viss debess jumols ar savām zvaigznēm to gājumā atmirdz - tādi ir Saules vedēji kumeļi, kas zemes malu zin un jūŗas dziļumu pazīst, kas ziemā jūŗā peld, un vasarā zaļas birzis loka - un Ūsiņu laiks apliecina to brīdi Zemes ripojumā, kad zaļās birzs laiks pilnam iestājies, kad kumeļi ar savām sudraba pavadām un Sauli seglos ir no jūŗas laukā kāpuši un zemi pārstaigā, zālei zaļumu dāvādami un zemei auglību nesdami. Un vē ir stāsts par to, ka, ja tu vēlies līdzi Saules vedībās jāt, tad arī tev savs kumeļš tikpat grezni jāseglo un tad Saule un Mēness ir tie, kas tavam lūgumam paklausīs un tev dos gan tos zelta seglus, gan sudraba iemauktus, gan zvaigžņu pavadiņas - tik īpaši ir izstāstīts šis brīnumainais stāsts par mūsu sadarbību ar Visumu, ar zvaigzņu klaidu un Saules un Mēness ritējumu, par to, kā mēs Kosmosa ritmā iekļaudamies, ar savu dzīvību esam ar Visuma dzīvības ritmu vienā elpojumā.

Mums ir stāsti un atmiņas par to, kā savulaik latvju zemes pļavās deguši Ūsiņa daudzināšanas ugunskuri, kad pāri pavasaŗa zemei klājusies migla, tumsa un nakts un tajā zuduši kumeļi, un kā tie, tumsai un miglai zūdot, gaismas spirgtumā atkal atradušies. Un tad mēs varam domāt, ka mūsu Dainas ir tik vieds stāsts, pamācība un palīgs ar Visuma elpu saelpoties vienā un tādā saskaņā mēs varam sajusties laimoti.

Un tagad atkal - ir klāt laiks, kad vakaros sadzirdami Ūsiņa soļi, - viņš staigā un aprauga savus kumeļus un nes svētību to ganītājiem. Ūsiņa uguns ir uguns pļavā, un arī dievišķā uguns mūsu sirdī un apziņā. Arī to dzīvības liesmu sargā Ūsiņš, to pārstaigā Dieviņš - padomāsim, kas ir tie pieguļnieki mūsos, kas Ūsiņa uguni kur un tai ziedo, kas Ūsiņa uguns dzīvību līdzsargā. Un atceramies, ka kumeļš ir arī tas, kuŗš līdz mums nogādā Dieva spēku. Tāpēc mums svarīgi kumeļus daudzināt

Gunta Saule
Plakāts: Andrejs Broks

Sērsnu laikam sākoties par laika skaitīšanu

Gunta Saule

Sērsnu laiks – Sveču mēnesis aiz muguras. Šai naktī Jauns Mēness, kas gluži patiesi vēstī par Sērsnu laika sākumu. Mūsu ticējumi, senie pieraksti, ļaužu atmiņas un stāsti vēsta par Sērsnu mēnesi martu, bet pēc vēl senākiem un Saules ritam atbilstošākiem mērījumiem, arī novērojumiem dabā, mēs varam izsecināt, ka mūsdienās visiem pazīstamais gada dalījums 12 mēnešos nav gluži atbilstošs ne Saules, ne Mēness ritumam, ne arī klimatiskajiem novērojumiem. Tāpēc saku droši – ir Sērsnu laiks. Sniegs ir ass, čirkstošs, gluži kā nazis tas arī bez lieleim atkušņiem savaino meža zvēru kājas asiņainas. Daži runā par laba siltinājuma trūkumu, bet visi taču priecājamies par lāstekām aiz loga –nez, vai mūsdienu bērniem tās šķiet tikpat gardas, kā savulaik mums.

Bet tai vakarā vēl pirms Sērsnu laika īstenā sākuma, mēs Dzīvesziņas skolā sanācām runāt par kalendāru, par laika skaitīšanu, mazliet vairāk par Sauli un gluži maz par Mēnesi. Par to, kas ir redzams un kas nav redzams pie debesīm, par to, kas Dainās varbūt kādam liekas izgudrots, bet patiesībā galīgi tāds nav, un ir tikai patiess un redzams. Jā, un arī neredzams, bet šai reizē mēs gan vairāk runājām par to redzamo. Runātāju vidū bija Irēna Pundure, astronome un viena no izdevuma Zvaigžņotā debess redaktorēm, Valdis Celms (un viņu jau daudzi pazīstam kā viedu un Tradīcijā, arī laika skaitīšanā saprotošu un zinošu cilvēku), arhitekte un latviskās tradīcijas pētniece un arī praktiķe Ināra Heinrihsone, kā arī kalendāru sarunas ierosinātājs Ivo Rubīns.

Irēna Pundure mums atgādināja, ka mūsu Tradīcijā laika skaitīšanā tiek izmantota tikai un vienīgi Saule. Mēness ir svarīgs, protams, sējas, ražas novākšanas, uzglabāšanas un pārstrādes darbos, un vēl citos saimnieciskos darbos, bet laiku tomēr skaitām tikai pēc Saules. Skaitot pēc Mēness, no Jāņiem līdz Jāņiem nevar nonākt, bet skaitot pēc Saules var. Mums ir četri tā saucamie statiskā krusta svētki – Jāņi, Miķeļi (Rudenāji), Ziemassvētki un Lielā diena un četri starpsvētki – Rudens Māras, Mārtiņi, Meteņi un Ūsiņi. Astronomiski un matemātiski ir vienkārši saskaitīt dienas un nedēļas, lai izrēķinātu vidus- vai starpsvēkus.

Ināra Heinrihsone mums iedvesmojoši parādīja, ka senākais kalendārs varēja sastāvēt no divām nelielām virvītēm – un dienas un nedēļas vienkārši varēja saskaitīt iesienot tajās mezgliņus. Pie tam – Ināra rādīja gluži parastu, ļoti skaiti izdarinātu, un tomēr vienkāršu savā būtībā, paklāju ar auseklīšiem, kuŗu arīdzan gluži viegli lietot par palīgu laika atskaitīšanā.

Valdis Celms atgādināja, ka daudz kas ierakstīts zīmēs, arī laika skaitīšana, un gads ir posms, kas iezīmēts gan Saules zīmēs, gan Ozola vai parastā apļa zīmē.

Tas patiesi īsumā, jo sarunas plašais vēriens nav izstāstāms un atstāstāms. Katrā ziņā palikām pie domas, ka laika skaitīšanas un kalendāru jautājums vēl tiks cilināts citā tikšanās reizē.

Nākamotrdien, 28.februārī mūsu sarunas tēma būs - RITMI - dabas, cilvēka, dziednieciskie, medicīniskie. Viesos rehabitologs Egils Eglītis

2.februāris - Sveču diena

Divi sveces jūrā dega,
Div' sudraba lukturīši;
Saules meita klāt sēdēja,
Zīdautiņu rakstīdama.
(33775-2, Cēsu Ļaudonā)

2.februāris - SVEČU DIENA

Diena, kad jālej un jāgatavo sveces, un lai tās jo spoži degtu un nedūmotu, jāsmejas. Sveču diena gada ritējumā stāsta, ka lācis jau girežas uz otriem sāniem, tepat jau Metenis, un gads tūliņ vien metīsies uz pavasaŗa pusi. Kopš ziemas vidus īsakās dienas tā pastiepusies jau par stundu gaŗāka un nupat nupat būs pusceļā līdz Lielajai dienai. Sveču dienā arīdzan vēro laiku un pareģo gan vasaru, gan pavasari - kāds tas būs.

Sveču dienā jāēd miežu putra un sarkanas ogas, lai pats būtu vesels un ņiprs un lai laba raža.

Jāņi - vasaras un saules daudzinājums.

Jānīts nāca par gadskārtu
Savu bērnu apraudzīt,
Vaj tie ēda, vaj tie dzēra,
Vaj Jānīti daudzināja.

(32938-0)

Mēs daudzinām dabu un tās brīnišķīgo kārtību laikā. Mēs daudzinām mūsu Dievu  Jāņa izpausmē, mēs manifestējam mūžīgo, ciklisko saules atgriešanos dabā un arī cilvēka dvēselē. Mēs, kas dzīvojam saskaņā ar dabu (pasauli), kosmosu, mēs zinām un ar visu būtību iekļaujamies Visuma kārtībā uz zemes. Un nekas nespēj kavēt mūsu līksmo ļaušanos vasaras saulgriežiem, kas ir vieni no kopējā gada cikla gadskārtu svētkiem, dabas ritiem atbilstošā kalendārā sistēmā, saskanīgi kurai mēs tagad, diemžēl, vairs īsti nedzīvojam, jo tai neatbilst pašreiz lietotais kalendārs.

Sper, Pērkon, kad sperdams,
Nesper Jāņu vakarâ;
Tev pieder viss gadiņš,
Man tas Jāņu vakariņš.

Latvijas Dievturu Sadraudze aicina daudzināt Jāņus - vislatviskākos, krāšņākos seno baltu vasaras saulgriežu svētkus, kas pulcē vienkopus simtiem tūkstošus saules un auglības daudzinātāju. Latvijas Dievturu Sadraudze uzskata, ka vasaras garākās dienas un īsākās nakts mistērija apliecina latviešu tradīcijas spēku un dzīvīgumu, mūsu tautas prieku un optimismu, stiprina nacionālo pašapziņu un vienotību.

Apmēram 4,5 tūkstoši tautas dziesmu vēsta par Jāņa atnākšanu - saules pilnbrieda dienu – vissvarīgākajiem svētkiem un to īpaši nozīmīgo vietu gadaritē. 

Sasmelties sauli, debesu spēku, piepildīt sevi ar gaismu, apzināt sevī fizisko pilnestību un stiprību, mūžīgo skaistumu un gara sakoptību – to praktiski darām pušķojot māju un sētu, pilsētas un pagastus, pinot vainagus un vītnes vijot, iekārtojot Jāņu vietu, līgojot, aplīgojot pārvarot negāciju spēkus - izminot usnes un atvairot kaitētājus, lecot pāri ugunskuram, godinot kaimiņus un sagaidot saules lēktu. Zāļu vakara izdziedāšana un izdejošana, saules pavadīšana un sagaidīšana, Jāņu uguns iedegšana, teiksmainā papardes zieda meklēšana, rotaļas un danči – it viss šajā naktī dod milzum lielu enerģiju, labsajūtu, laimi un saderību/piederību Dieva laistajai pasaulei, savai tautai, Latvijai, Eiropai, mūsu indoeiropeiskajām saknēm, kas stīgo arī ārpus Eiropas, un diženai kultūras tradīcijai.

Vai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti!
Visa plata pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.

Eiropas Savienības (ES) moto skan "Vienoti daudzveidībā". Tā ir 21. gadsimta domāšana – valodu un kultūru dažādība ir cilvēces un civilizācijas bagātība. Daudzveidības saglabāšana kā konceptuāls mērķis pirmo reizi minēts ES Pamattiesību hartā, kas detalizēti iestrādājama valstu likumdošanas aktos un programmās, to nostiprina arī Baltijas asamblejas dokumenti. Jāņi ir mūsu lielā vienreizība, mūsu senās kultūras dzīvīgums un Eiropas tautu kopībai noderīgais apzinātais un saglābtais senais mantojums.

Pretmets skeptiķu gaudām, ka Latvijai nav pasaulē atpazīstama zīmola, tēla ir Latvijas Dievturu Sadraudzes uzskats: Latvijai ir savs paštēls, pēc kura Latviju pazīst visā pasaulē un tas ir mūsu nemateriālais kultūras mantojums un tradīcijas - gadskārtu svētki ar savām dziesmām un dejām un, it sevišķi, starp tiem izceļas vasaras saulgrieži – Jāņi.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Lasiet zarus no ceļiem:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Jāņa nakti līgojot.

LDS iesaka piedalīties:

- Jāņu ielīgošanā Bastejkalnā 18. jūnijā  no plkst. 18.00 līdz 21.00.

- Līgošana kopā ar Nacionālistu kluba ļaudīm Jaunpiebalgas novada
ekosaimniecībā "Lielkrūzes". Ierašanās 21.jūnijā ap 13.00. Pieteikšanās pa tel.: 22495916 (Anna).

- Līvu līgošana notiks 21.06. Liepupes „Zeltiņos” (Salacgrīvas novadā Liepupes pagastā). Rīko Metsepoles līvu kultūras centrs.
- zemgaliešus aicina Pokaiņi, kur no 18.00 būs iespēja lasīt jāņuzāles kopā ar Zebrus ezera zāļu sievu Mariju un no 19.00 piedzīvot Jšņus kopā ar rīgas folkloras kopu Grodi

- Turaidas muzejrezervāta Jāņkalnā Vasaras saulgriežu svētkus svinēs 21.jūnijā, plkst.19.00

- Jāņi Papes „VĪTOLNIEKOS” 21.jūnijā.  Tel.: 26814051 Sandra Aigare

- Jāņu nakts burvība Rīgā, Dzegužkalnā 23. jūnija vakarā.Lai Jāņos ticība latviskai Latvijai uzzied kā zāļu pļava tūkstoš ziediem!

Vai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti!
Visa plata pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.

Latvijas Dievturu Sadraudzes vārdā

Sadraudzes valdes vadītājs Andrejs Broks



ŪSIŅA DIENAS DOMAS, JAUTĀJIENI un VĒLĒJUMI

Ūsiņš nāca pa gadskārtu

Savus bērnus apraudzīt:

Vai tie ēda, vai tie dzēra,

Vai no Dieva veselīb`.

Gan tie ēda, gan tie dzēra,

Gan no Dieva veselīb`.

Ūsiņš – mums latviešiem raksturīga debesu gaismas dievība.

Ūsiņš (saukts arī par Dieviņu) - pavasara Saules vedējs, atnes gaismu un siltumu, atnes zāli, atnes kokiem lapas - atslēdz durvis pavasarim un citādiem labumiem, kas no šīs gaismas un siltuma atnākšanas izriet.  Katru gadu  mēs gaidām pavasari un kā brīnumu piedzīvojam visa dzīvā atdzimšanu un atdzīvošanos.

Kliedza vīri, zviedza zirgi,

Dieviņš jāja pieguļā;

Dziedāj` meitas, māva govis,

Māra laida ābolā.

Kas tad atnes šo brīnumu un kāda ir mūsu līdzdalība šajā  tik svarīgajā un svētajā laikā? Vai Ūsiņa atnesto laiku un iespējas neuztveram pārlieku pašsaprotami, pārāk agrotehniski, pārāk māriski? Ūsiņa diena taču ir arī jaunu garīgo uzdevumu izvirzīšanas laiks un savas dzīves pienākumu apzināšanās laiks. Fiziskās un garīgās veselības kopšanas  un atdzimšanas laiks. Katra īstena saimnieka nākamās vasaras plānu un sekmīgas rīcības programmas iezīmēšanas un panākumu psiholoģiskās kodēšanas laiks.

Un tas nav tikai prieks par pavasari, tā ir arī katra līdzdalība savā un visas saimes dzīvē. Atbildība par sev tuvajiem un mīļajiem. Ne velti, kā stāsta liecības, Ūsiņa dienas rituālus visvairāk piekopa tieši saimnieki, lopus pirmoreiz laižot ganībās un pieguļnieki, jauni puiši un jaunas meitas, kam viens otru jāatrod!

Un vai tad šodien ir kas savādāks? Bez garīgās stabilitātes un veiksmes spēku atbalsta klibos ne tikai zirgi - klibos visa saimniecība. Bez Ūsiņa uguns, bez pantāga, bez olās apslēptā dzīvības spēka, bez noslēpumainā lūguma, lai Ūsiņš (Dieviņš) atvēl saimniecībai un saimei veselību un pārticību, bez senču padoma un tradīciju spēka, mūsu ikdienas plāni un darbi, - vai tie būtu individuāli vai arī valsts mērogā skatāmi, ir kā tukša olas čaumala bez iekšējā satura, kā lepna krūze bez ūdens veldzes, kā sveša uguns, kas ne silda, ne sargā, ne arī gaismu dod! Bet bez savas otras pusītes, tu nemaz tā īsti VESELS (viss kopā vienkopus) nevari būt!

Lai Ūsiņa atnestā gaisma ielīst katra sirdī un domās! Lai Ūsiņa dienas vakarā kurtā uguns ir kā pateicība un atbilde tam garīgajam spēkam, kas visu vieno un kārto pēc augstākā padomu padoma šai Māras pasaulē!

 Ar Dieviņa palīdzību visam varam pāri tikt!

Valdis Celms

LDS dižvadonis

Plakāta autors Andrejs Broks

Lielās dienas svētes Beverīnas draudzē

Labdien pavasarī! Kā sveicienu no Beverīnas sūtu Lielās dienas RITUMU. Pašu Lieldienu šoreiz atzīmējām ar dziedātājkopu "Stutes" Kauguru Sietiņos, kuru māju pagalmā seni akmeņu likumi. Iespējams, te bijusi zvaigžņu vērotava - akmeņi likti pēc laikiem, arī māju nosaukumā zvaigznāja vārds. Krāsojām, ripinājām olas, dziedājām. Pašūpoties gan neiznāca. Ko nu? Vasarā noēdīs ...

Uldis Punkstiņš

Bluķa vakars Valmieras Kaugurmuižā

Skatiet Bluķa vakara notikumu attēlu stāstu šeit
Bildes sūtīja un Bluķa vakaru rīkoja LDS Beverīnas draudze (Valmierā). Ar viņiem sazināties var: beverina.ritums@inbox.lv