Puzurs – ģimenes rituālā svētlieta Ziemassvētkos un latviskajos godos

Laikos, kad zemnieks ar rokām vadīja arklu savā zemē, lai sētu labību gadskārtējai maizes ražai, sūrā darbā pavadītais laiks lika aizdomāties par sava darba tiešo saikni ar auglības cikla pasaules norisēm dabā un to saistību ar paša ģimeni. Savā iztēlē tas cerīgi redzēja no zemes debesīs tiecošās kuplas labības vārpas, kurām pretī no debesīm caurvijās lietus, ietiecoties zemē, un, kopā ar debesjuma ikdienas pārtecēšanu, saule ar saviem stariem saauda visu vienotā gadskārtas auglības ciklā.

Kad saime gatavojās Ziemassvētkiem, aizsākot jaunu gadskārtas ciklu, šī zemnieka saimes darba vīzijas apcerē jeb meditācijā tika iesieta puzura rakstā, tajā savijot no debesīm nākošās gaismas un svētības likumsakarību atskārsmes ar zemes mātes dotās labības salmu šūpulīšu kārtojumiem. Iekārts griestos puzurs vienlaikus kļuva arī par saules simbolu, kura kā vidutāja vienoja un iezīmēja vidu starp zemes un debess valstībām. Ziemassvētku apceres laikā šie puzuri kļuva par pasaules svētuma centru katrā mājā, katrā ģimenē, kas apliecināja mūsu seno, dainās iekodētās pasaules kārtības un visu vienojošā veseluma atskārsmi un tās atspoguļojumu latviskajā dzīvesziņā. Tajā dzīves un darbu rits saskanēja ar saules gadskārtas ritējumu, dodot jēgu dzīvei un pasaules pastāvēšanai.

Kā pasaules kārtības simbols debess un zemes attiecību norisēs, jeb Dieva un zemes mātes Māras attiecībās, saistībā ar auglības rita atspoguļojumu bērna piedzimšanas un Saules debess vedību dainu dievestības teiksmās,  puzurs kā svētuma centrs bija arī neatņemama sastāvdaļa kūmībās un vedību godos, iezīmējot jaundzimušā vai jaunā pāra goda vietu dzīves goda norises vietas vidū – svētrita centrā, jaunā pasaules auglības aizsākumā. Visuma saiknes simbolika puzurī ir ar pārpasaulīgu tvērumu, jo simbolizē arī izpratni par ģimeniskajām paaudžu saitēm. Tāpēc puzuru siešana ir lieliska ģimeniska nodarbe ne tikai Ziemassvētkos, bet to var aizsākt jau veļu laikā, kā apceri rosinošu nodarbību par tuviniekiem vairākās paaudzēs, par to ka mūsu tautas patība, jeb identitāte kā puzurs ir sieta paaudžu paaudzēs, gadu simtos un tūkstošos, līdz ir izveidojies milzu puzurs, kuru katrai nākamajai paaudze jāturpina siet tālāk ar vien kuplāku.

33941-0 Saule meta audekliņu, Vidû gaisa stāvedama; Mēnestiņis tekadams Sajauc Saules audekliņu.	33824-0 Krustiem auga bērzu saknes, Krustiem zvaigznes debesîs; Sāņiem jāja Dieva dēli, Krustiem tek kumeliņi.
1872-1 Pilla Māras istabiņa Sīku mazu šūpulišu: Vienu Māra kustinaja, Visi līdzi līgojàs.	1156-1 No debesu nosalaižu Ar sudraba virvitèm Mīļas Māras šūpulî, Māmuliņas klēpitî.
33801-1 Kam tie zirgi, kam tie rati Kas pie Saules namdurvim? Dieva zirgi, Māŗas rati, Saules meitas vedejiņi.	6621-13 Ta meitiņa godu tur', Tai Laimite kroni pin, Tai Laimite kroni pin, Sudrabâ mērcedama; Dieva zirgi, Laimes rati, Saules meita preciniece.

Lai svētīgi svētki un laimīga jaunā gadskārta!

Andrejs Broks
LDS dižvadonis

A. Broka foto no lietišķās mākslas simpozija izstādes “Puzuri zīmes un skaņa” Jelgavas kultūras namā.
Puzurīša pie šūpuļa autore Ineta Vēvere, šūpuļa īpašnieks Uldis Žentiņš no Valmieras. Šūpulis 100 gadus vecs.

Saeima sveic Latvijas Dievturu sadraudzi Ziemassvētkos

 

Saules kalendārs 2023.gadam jau nopērkams tirdzniecības vietās

Iespēja iegādāties Saules kalendārus nākamajam 2023.gadam un arī Ukrainas atbalsta kalendārus.

Kopā ir četri veidi:

1) Saules kalendārs “Rudzu maize” ar trim mēnešiem, ar 3 spirālēm (atvērtā veidā 297x705mm);

2) Saules kalendārs “Medus” ar vienu mēnesi, ar 1 spirāli (atvērtā veidā 297x465mm);

3) trīsdaļīgs sienas kalendārs Ukrainas atbalstam, ar 3 spirālēm (atvērtā veidā 297x660mm);

4) viendaļīgs sienas kalendārs Ukrainas atbalstam, ar 1 spirāli (atvērtā veidā 297x420mm).

Tālāk mūžībā latviskas Latvijas labad!

 

Lāčplēša daudzinājums Svētes svētnīcā

Svētes dievturu draudze ¹2022/11/11 19.00 ielūdz uz Lāčplēša daudzinājumu Svētes svētnīcā pie Jelgavas (pulcēšanās 18.30; GPS: 56.62439, 23.6828).

Ir veļu laiks – baltu senču piemiņas un mūsu patības atjaunošanas laiks!

 

Kad veļu laika rudens vakarēnas zūd, ir laiks senču godam galdu klāt un saimi pulcināt. Ir kāds, un ne viens vien, ko noteikti pa reizei pieminēt, ir kāda senais padoms dienas tecējumā bijis noderīgs. Vēl kāda siltais smaids un glāsts sauc atmiņā ne pārāk senu laimes mirkli. Ir dzimtas stāsts, ko vēlies nodot bērnam, kas liks tam godā dzīves soļus spert un tālā veļu laikā tevi pieminēt. Gaišie mirkļi, stāsti, atmiņas tad kopā sienas un veļu vakars ir veļiem piepildīts. Kaut mēs tos mielojuši un projām raidām, tie savu spēku atstājuši un vienmēr paliek mūsos. 

Andrejs Broks
Baltu senču piemiņas dienā 2022. gada 2. novembrī.

Baltu Senču piemiņas diena. 2.novembrī

Baltu krivulē, kas 2020.gada 17.oktobrī un bija veltīta senču pieminēšanas tradīcijai un tās izpausmēm mūsdienās, tika nolemts 2.novembri pieņemt par baltu tautām kopējo Senču piemiņas dienu.

Mūsu senākajā tradīcijā, kas lolota cauri taliedu simteniem, par Veļu mielošanas laiku tiek uzskatīts laiks no Rudens Vienādībām, jeb Apjumībām līdz Māŗtiņiem, Taču daudzviet tradīcija piemin šos ritālus arī vēlākā laikā - vietām ticējumos minēts laiks pat līdz Ziemassvētkiem, jaunās Saules un jaunā gada dzimšanai. Tā arī notiek - šai laikā mēs sakopjam senču piemiņas vietas ziemas sezonai. Un šajā laikā visbiežāk arī notiek dzimtas senču pieminēšanas brīži un rituāli dzimtās, ģinenēs, saimēs un domubiedru lokā.

Latvijas Dievturu sadraudzes valde sanāks uz Piemiņas brīdi pie Brastiņa pieminekļa Rīgā Kronvalda parkā 2.novembrī plkst. 20.00.

Aicinām pievienoties katru sadraudzes savieti, domubiedrus dievturībā un ikvienu labas gribas cilvēku!

   

Baltu Svētā Zeme – aicinājums Baltu vienības dienā

Par Svēto Zemi

Baltu Vienības dienā 22.09.2022.

2021. gada 11. decembrī baltu senticības – Lietuvas biedrības “Romuva” un Latvijas Dievturu sadraudzes – pārstāvji Baltu krivulē pieņēma lēmumu vēsturiskās baltu zemes pasludināt par baltu Svēto Zemi – no senčiem mantotās dievestības svētumu – un atbilstoši uzturēt un kopt šīs zemes baltu materiālā un garīgā mantojuma vērtības.

Pamatojoties uz šo Baltu krivules lēmumu, baltu senticības biedrības “Romuva” un Latvijas Dievturu sadraudze, būdami mūsu senču – baltu – Svētās Zemes mantinieki, svinīgi paziņo:

1.   Kaut gan esam sakļāvušies vien pašā baltu zemes sirdī – Lietuvas un Latvijas valstīs –, taču apzināmies vēstures un valodniecības zinātņu pastāvīgi atgādinātās mūsu pirmdzimtenes robežas. Un, kaut gan pašlaik nedz politiski, nedz ekonomiski neaptveram baltu diženo mantojumu, tomēr mums ir pilnīga brīvība savas garīgās uzmanības un rūpju lokā ieskaut visu mūsu senču Svēto Zemi, tādējādi atgūstot tās sniegto dzīvības spēku un garīgās vērtības.

2. Mēs gādāsim, lai Romuvas un Dievturu dievestības pamatvērtību kopumā baltu pirmdzimtene – Svētā Zeme – pastāvīgi būtu mūsu uzmanības spilgti izgaismota.

3.   Domās un darbos pastāvīgi spēcināsim un daudzināsim mūsu tēvutēvu Svētās Zemes tēlu.

4.     Atjaunosim Svēto Zemi savā dvēselē.

 

Pamatojoties uz iepriekš teikto, visiem baltu Svētajā Zemē dzīvojošajiem atgādinām un aicinām:

–      Mūsu spēka un spēju avots ir baltu asinīm laistītā un baltu pīšļu pelnus sevī uzņēmusī baltu Svētā Zeme.

–      Lai šai Svētajā Zemē laimīgi dzīvotu un radītu, mums ir pastāvīgi jāizrāda pienācīga cieņa pret Svētās Zemes baltu mantojumu.

–      Ir pienācis laiks apjēgt savu veiksmju un neveiksmju cēloņus. Tos nosaka mūsu tēvutēvu – baltu – Veļu gādība, kā arī mūsu izturēšanās pret Svēto Zemi un tās mantojumu.

–       Ja pastāvīgi rūpēsimies par Svētās Zemes baltisko mantojumu, mūs dzīvē pavadīs veselība, spēks, radošās spējas, veiksme un laime.

–      Baltu tēvutēvu veļi un Māte Zeme svētī un dod spējas, apgulda un pieceļ, kā arī sūta zaudējumus un neveiksmes, šādi atgādinot mūsu pienākumus pret baltu Svēto Zemi.

–      Mīlēsim un cienīsim savu Svēto Zemi, kuru esam saņēmuši kā dzīvības un radošo spēju avotu, kā veiksmīgas dzīves pamatu, un tā mums atbildēs ar savu devumu.

–      Dievi dod svētību tiem, kuri tur godā, aizstāv un lolo senču veļu un Svētās Zemes materiālo un garīgo mantojumu: vēsturi, vietvārdus, dabas un kultūras vērtības.

Vēršamies pie Svētās Zemes ar šādiem lūgsnas vārdiem:

LŪGŠANA SVĒTAJAI ZEMEI

Svētā Zeme!
Paldies, ka mūs turi un nes;
Paldies, ka mūs pieņem un apsedz;
Paldies par dīgstošajiem asniem,
Paldies par pilnajiem apcirkņiem!

Svētā Tēvutēvu Zeme!
Dod dāsnu ražu mūsu laukiem!
Dod mums veselību!
Vairo dzīvību!

To Rudens vienādību laikā un Baltu Vienības dienā no sirds Tev lūdzam.

 

Svētās Zemes svarīgākās robežpilsētas: Varšava–Rivne–Žitomira–Kijiva–Čerņihiva–Kurska–Orjola–Maskava–Tvera– Toropeca–Pleskava.

Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes Dižvadonis 

Inija Trinkūnienė
Senovės baltų religinės bendrijos Romuva Krivė 

Latvijas Dievturu sadraudzes atklātā vēstule

Rīgā, ¹2022. gada 9. mēneša 7. dienā

Latvijas Valsts prezidentam,
Tieslietu ministram
un Saeimas deputātiem

Atklāta vēstule.

 

Par Latvijas Valsts prezidenta ierosināto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” Latvijas Dievturu sadraudze norāda:

— Iesniegtie grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) likumā nerisina reliģisko organizāciju statusa jautājumu attiecībā pret Latvijas valsti līdztiesīgā veidā to attiecinot uz visām organizācijām bez izņēmuma.

— Tas ir vispārējs jautājums, kura pamatā ir valsts drošības un neatkarības nodrošināšana, kas jārisina “Reliģisko organizāciju likumā” nevis tikai vienas reliģiskās organizācijas speciālajā likumā.

— Ja šādā situācijā tiek saskatīti apdraudējuma riski nacionālās drošības interesēm, tad tādi var rasties saistībā arī ar citām reliģiskajām organizācijām, kurām idejiskās vadības galvas organizācijas atrodas ārpus Latvijas, kas paģēr bezizņēmuma normatīvo regulējumu.

— Ņemot vērā starptautisko situāciju, kurā parādās LPB neizlēmīgā un neskaidrā nostāja attiecībā pret Latvijas valsti, uzskatām, ka Ukrainas Radā iesniegts juridiski pareizāks likumprojekts — pārtraukt Maskavas patriarhātam pakļautās pareizticīgās baznīcas un ar to saistīto organizāciju darbību visā Ukrainā, atstājot pāris nedēļas šīm organizācijām pašām pieņemt lēmumu par saišu saraušanu ar Maskavu un pārformēšanos, vai arī tās tiek likvidētas.

— Šāds risinājums Latvijā novērstu situāciju, kurā LPB varētu izvairīties paust skaidru nostāju attiecībā pret Krievijas agresiju un to atbalstošo Maskavas patriarhijas pareizticīgo baznīcu, ļautu mazgāt rokas nevainībā Maskavas priekšā, dodot iespēju Krievijas demagogiem tos pasludināt par Krievu pasaules “glābjamajiem” pareizticības svētajiem mocekļiem.

Skat. https://www.svoboda.org/a/v-ukrainskiy-parlament-vnesyon-zakonoproekt-o-zaprete-russkoy-pravoslavnoy-tserkvi/31777435.html

Likumprojekts Ukrainas Radā https://itd.rada.gov.ua/billInfo/Bills/Card/39276

 

Latvijas Dievturu sadraudzes vārdā —
dižvadonis Andrejs Broks

Baltu Vienības uguņu sasauksme. Aicinājums pievienoties!

 

2021. gada 22. septembrī atzīmējot Baltu vienības dienu, aicinām pievienoties Baltu Vienības uguņu sasauksmei un laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 iedegt ugunis pilskalnos un citās ar baltu (aistu) vēsturi saistītās vietās. Lai Uguns gaisma vieno baltu garīgo tēvzemi! Uguns uz tāla kalna ir zīme: mēs esam! Uguns iedegšana vienlaikus – vienotība.

Uzbrukums dievturībai priekšvēlēšanu gaisotnē — uz ko tas vērsts?

Andrejs Broks^[1]

Uzbrukums dievturībai priekšvēlēšanu gaisotnē — uz ko tas vērsts?[2]

          Pēdējā laikā, saistībā ar Latvijas Dievturu sadraudzes sabiedrisko darbību un ar vairākām aktualitātēm Latvijā, ir izvērsusies aktīva kampaņa Krievijas propagandas un Pareizticīgās baznīcas organizāciju medijos, kas vērsta pret dievturību un nacionālo interešu aizstāvības norisēm. Rakstu saturs liek aizdomāties par demagoģiskās informācijas vienotu avotu[3] un noteiktu prokremlisko Latvijas politisko un reliģisko organizāciju pārstāvju sadarbību to tapšanā un neiecietības un naida kurināšanā savās interesēs. Tuvojošās Saeimas vēlēšanas noteikti ir viens no iemesliem kāpēc šādi raksti parādās.

          Varam tikai pateikties šo rakstu autoriem, jo tas ļaus labāk saredzēt tos, kas, neatbalstot dievturības līdztiesības sakārtošanu Latvijā, faktiski atbalsta krievu pasaules ideoloģiskajai koncepcijai vēlamu apstākļu pastāvēšanu Latvijā, latvisko vērtību diskreditēšanu un latviskās sabiedrības daļas šķelšanu.

          “Neopagāni — nacisti iefiltrējas Latvijas varas iestādēs”^[4] — šis ir pirmais izlēciens pret dievturību Krievijas medijos Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Novosibirskas diecēzes portālā rakstā. Virsraksts jau izsaka visā rakstā ietvertās pamata attieksmes būtību.

          Rakstam nav konkrētu autoru, tātad var secināt, ka tiek izpildīts politiskais pasūtījums. Pirmais, kas satrauc it kā pareizticības garīgos ideologus ir iespējamie Civillikuma grozījumi, kas dotu vienādas tiesības ar kristīgajām konfesijām veikt laulību rituālus saskaņā ar dievturības tradīcijām vienlaikus iegūstot juridiskas saistības. Tas ir pat par traku Novosibirskas pareizticīgajiem kristiešiem, vai arī tā ir solidaritātes izrādīšana Latvijas Pareizticīgajai baznīcai, lai tai tas nebūtu jāizsaka ar savu muti, jo abas pakļautas Maskavas patriarhātam, tātad izpilda tā norādes. Mūsu valsts drošības dienestiem un politiķiem būtu jāizvērtē Ukrainas salīdzinošā pieredze, kas nolēmusi likvidēt Maskavas patriarhijas pakļautības baznīcas kā Krievu pasaules ideoloģiskās struktūrvienības un Maskavas politisko interešu sludinātājas.

          Rakstā Ernests Brastiņš kā dievturības “izdomātājs” tiek sasaistīts ar Pēkoņkrusta organizāciju, kura tiek traktēta kā nacistiska, neņemot vērā šī vārda vēsturisko izcelsmi, lai sasaistītu dievturību ar padomju varas uzstutētā ideoloģiskā objekta “Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” Pārdaugavā spridzināšanu. Zemteksts — visi kas ir par šī objekta likvidāciju ir dievturi un nacisti.

          Tālāk seko melu ziņas kulminācija, kam nav nekāda faktoloģiska pamatojuma: “Dievturības adepti Lielā Tēvijas kara laikā aktīvi iesaistījās sadarbībā ar vācu okupantiem un sauca tos par saviem “garīgajiem brāļiem”. Par to padomju vadība viņus vēlāk izsūtīja uz Sibīriju, tostarp par dedzīgo (pat pēc Vācijas standartiem) dalību vecticībnieku, ebreju un komunistu slaktiņos.”

          Te skaidri redzami polittehnologu centieni dievturību padarīt par maksimālā ļaunuma “birku”, ko piekarināt katram, kuru nepieciešams nomelnot vai nezinātāju acīs sakompromitēt. Zīmīgs ir arī paustais satraukums, ka dievturība ieguvusi tiesības deleģēt savus pārstāvjus kapelānu amatos un dievturības mācība kā latviešu tautas mantojums ir ietverts skolu un universitāšu mācību programmās.

          Jā, nacionālo etnisko vērtību nostiprināšanās, loma valsts pārvaldē un izglītība ir tas kritiskais apziņas siets, kas neļauj svešu ideoloģiju un reliģiju manipulatoriem ietekmēt sabiedrisko domu un realizēt savas intereses. Dievturība ir šī sieta stiegras, kas vītas no tautas pagātnes atziņām un tās nākotnes vīzijām.

          ¹2022/07/25 rakstā “Kurš nojauks pieminekli Rīgas atbrīvotājiem: Latviešu neonacistu kults “Dievturība””^[5] propagandas portāls LIFE  turpina Cariskās Krievijas slepeno dienestu naida kurināšanas tradīciju “Cionas gudro protokoli” garā, vienlaikus izmantojot tur aprakstītās metodes. Kopējais mērķis, protams, primitīvi vienkāršs — kurināt etniski reliģisku naidu pret sabiedriskajiem un politiskajiem darbiniekiem, kas pārstāv latviski nacionālas valsts izveides centienus un dievturību, kā šo vērtību uzturētāju.

          Lai arī dievturu nopelni sabiedrības norisēs rakstā ir mērķtiecīgi pārspīlēti, tad tomēr tas liecina par noteikti mērķētu stratēģiju un arī bailēm par nacionālo ideju nostiprināšanos, ko vērts izprast un analizēt kopējo iekšpolitisko un kultūras norišu kontekstā ne tikai attiecībā pret dievturību. Rakstā pausto melīgo apgalvojumu un uzbrukumu dievturībai tiešie un slēptie mērķi:

1.       “Latvijā plaukst dievturības kults.” — Taisnība, dievturība gūst arvien plašāku atzinību, lai arī vēl savas valsts tiesību sistēmā nevar justies līdztiesīga citām reliģijām un to organizācijām. Raksta autori cenšas iesēt aizdomas pret dievturību to apzīmējot par kultu lai arī kas ar to būtu domāts.

2.       “Šis kults ar Latvijas valdības, Eiropas un ASV atbalstu jau daudzus gadus tiek ieviests vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē.” — Ja tas pat atbilstu realitātei, tad tas tikai būtu atbilstošs novērtējums dievturībai, ņemot vērā tās pārstāvēto seno un vispārcilvēcisko mantojumu un nozīmību pasaules kultūras kontekstā. Šeit tas tiek pasniegts kā absolūts ļaunums.

3.       “Dievturība ir kļuvusi oficiāla un jau ir skolās, armijā un organizācijās.” “Dievturības adepti aktīvi piedalās visos valsts svētkos. Rīko vasaras nometnes bērniem laukos. Nāk lasīt savu skolās, kara daļās un augstskolās.” “Dažos pēdējos gados pagāni ir ieguvuši tiesības būt par kapelāniem, spēka struktūru pārstāvjiem un politiķiem.” “Viņu mācības pamati kā “latviešu tautas senais mantojums” tika iekļauts mācību programmās.” — Tas tiešām ir vienmēr bijis nepieņemami visiem bijušajiem Latvijas teritorijas okupantiem, ka latviskās identitātes vērtības izglītībā, sabiedriskajās un valsts pārvaldes norisēs kaut kādā veidā varētu būt pārstāvētas. Tas tikai norāda, ka Krievija patiesībā okupācijas cerības nav atmetusi un informatīvais karš tiek uzturēts, lai dezorganizētu sabiedrību. Izskatās, ka viņu izpratnē, citu svešo reliģiju adepti ir mazāk ”kaitīgi”, jo, laikam, ir psiholoģiski gatavāki pieņemt, iekļauties vai saplūst ar arējām ietekmēm pie noteiktiem apstākļiem.

4.       “Dievturības adepti — valsts vadība.” — Nacionāli noskaņotiem valsts vadītājiem būtu tikai pašsaprotami vadīties no savas tautas vēsturiskajā un kultūras mantojuma pieredzē uzkrātajām atziņām un vērtībām. Tas, kā redzams, ļoti nepatīk Krievijas polittehnologiem — pa­stāv mazākas korupcijas iespējas atbalstītāju un aģentu tīkla izveidei.

5.       “Latvieši vēlas izdzīt krievus” — Nepamatoti meli uz dievturības konteksta fona rakstā, lai kurinātu naidu pret visu latvisko, latviešiem un ar dievturību saistīto.

6.       “Vēlas nojaukt pieminekļus varoņiem.” — Latvijas Dievturu sadraudze atbalsta visu okupācijas laika ideoloģisko objektu likvidēšanu, kas nav savienojami ar neatkarīgas valsts būtību. Apgalvojums vērsts uz Krievijas fiktīvās vēstures apmānītajiem par padomju karavīru vēsturisko lomu 2. Pasaules kara laikā Latvijā, kas nebija varoņi, bet tikai padomju ideoloģijas un autoritārās varas upuri, noziedzīgās PSRS politikas izpildītāji. Nevēlēšanās atzīt skaudro realitāti par okupanta identitāti un padomijai paaudzēs ziedoto dzīvju bezjēdzību, ļauj Krievijai manipulēt ar šo cilvēku apziņu, kultivējot nepamatotu aizvainojumu. Patiesībā šādu ideoloģisko objektu likvidācija ir arī pašu cittautiešu pašcieņas interesēs, kuri vēlas saglabāt piederību Latvijai.

7.       “Dievturības piekritēji — pagāniski nacistiskā kulta pārstāvji.” — Rakstā latviešu tradicionālās kultūras, dievestības un folkloras kustības pārstāvji nešķirojot tiek raksturoti kā nacisti, kas tikai liecina ka dievturība tiek saskatīta kā ideoloģiskais kopsaucējs visam latviskajam.

8.       “Šīs “reliģijas” katehismu sarakstījis mazpazīstams mākslinieks, latviešu nacionālists Ernests Brastiņš. Viņu iedvesmojusi vietējā folklora un jēdziens “Latvieši un latviskais pāri visam”.” — Latviešu tradicionālās kultūras mantojums ir ar ļoti dziļām un senām saknēm, ko šodien pierāda valodniecības, arheoloģijas un arī ģenētikas pētījumi, kas latviešu kultūras mantojumu padara par neatņemamu pasaules vispārcilvēcisku vērtību. E. Brastiņam pierakstītās koncepcijas formulējums nav atrodams viņa rakstos un ir tīrs safabricējums etniskā naida kurināšanai.

9.       “Brastiņa sekotāji sarīkoja etniskos un reliģiskos grautiņus, noslepkavoja vecticībniekus, krievus un ēbrejus, sadarbojās ar vācu fašistiem.” — Apmelojumu augstā virsotne šajā rakstā. Ar gandarījumu vēl tiek piebilsts, ka E. Brastiņš ar padomju tiesas lēmumu tika nošauts. Diez vai šeit vairāk vajadzīgi komentāri par to pēc kādas noziedzīgās komunistu loģikas vadās šī raksta autors un portāls kopumā.

10.   “No ārpuses visi šie rituāli raisa asociācijas ar šausmu filmu “Klūgu vīrs” par mūsdienu pagānu kultiem.” — Raksta autora primitīvais un izkropļotais dievturības skaidrojums un tā pielīdzinājums sadomātam filmas sižetam liecina par raksta satura orientāciju uz tik pat primitīvu lasītāju, jeb propagandas TV skatītāju, kurš nespēj nošķirt un kritiski analizēt iebaroto informāciju. Interesanti arī tas, ka dievturība negatīvā aspektā tiek pielīdzināta tikai “pagāniskajiem kultiem”, bet netiek nekādā mērā meklētas negatīvās kopsakarības ar sliktajā Eiropā dominējošajiem kristietības atzariem. Tas tikai liecina par skaļi neizpausto atbalstu ekumēniskajai sadarbībai kristietības konfesiju starpā Latvijā, kas ļauj Krievijas hibrīdkaru tehnologiem caur Maskavas metropolijai pakļauto Latvijas pareizticīgo baznīcu saglabāt piekļuvi tās sekotāju apziņas manipulēšanai un uzturēt tos nošķirtā informācijas un garīgās piederības telpā.

11.     “Nacionāli noskaņoti politiķi ir iesnieguši Civillikuma labojumu likumprojektu, kas ļaus pāriem oficiāli noslēgt laulības atbilstoši pagāniskajiem dievturības rituāliem.” — Tas, protams, krieviskās inkulturācijas pēctečiem sevišķi nepatīk, ka pēc ilggadējiem centieniem ar administratīvām un svešu reliģisko tradīciju metodēm latvisko tradīciju izskaušanā un identitātes dzēšanā, atkal atjaunojas, uz savu redzējumu balstīta, pašpietiekama tradīcija. Zīmīgi tas, ka šāds stāvoklis latvisko godu norišu rīkošanā tiek izmantots kā sabiedrības šķelšanas polittehnoloģisks instruments, lai vērstos pret dievturību. Redzēsim vai un kas būs tie, kas Latvijā pieņems krievu pasaules ideologiem atbilstošu nostāju.

12.     “Dievturības simbolika — visa veida svastika” — Nodeldēta demagoģija, kas orientēta uz mazizglītotu publiku. Laikam par tādiem tiek uzskatīti arī Latvijas krievi. Visi suvenīri, kuros var saskatīt latvju raksta zīmes, kas tika izgatavoti uz Latvijas valsts simtgadi, zemtekstā tiek saistīti ar nacisma simboliku un tiek attiecināti uz dievturību. Pilnīga izgāšanās no autora puses, jo tas demonstrē savu neizglītotību un nezināšanu par līdzīgu rakstu izplatību arī pašā Krievijā.

13.     “Ja iedziļinās dievturu mācībā, tad kļūs skaidrs, ka par ienaidniekiem viņi uzskata visus “citādi domājošos”, ne tikai krievus.” — Meli, kuru mērķis nostādīt pret dievturiem ne tikai krievus, bet visu pārējo sabiedrību, cenšoties ietekmēt politisko vidi, kura pirms vēlēšanām, lai baidītos pazaudēt elektorātu, vairītos no sadarbības un atbalsta dievturībai. Skatīsimies kurus šādi lēti politiskie triki spēs ietekmēt.

14.     “Tieši Broks^[6] uztur saites ar Romuvu un Māvaldu, līdzīgas neo­pagānu konfesijas attiecīgi Lietuvā un Igaunijā.” — Nav melots, bet raksta kontekstā tas jāsaprot kā drauds “citādi domājošai” sabiedrības daļai, jo arī pārējā Baltijā atjaunojas izpratne par katras tautas pamatvērtībām.

15.     “Lielā mērā pateicoties sadarbībai ar viņu,^[7] par Seima (?) priekšsēdētāju kļuva nacionālistu partijas “Nacionālā apvienība” pārstāvis. Ņemiet vērā, ka ne tikai tās dalībnieki ievēro dievturības rituālus.” — Apgalvojums neatbilst patiesībai, bet dievturu “politiskā ietekme” pasniegta kā “nacionālistisks” drauds. Zīmīgi, jo ir pat saprasts, ka dievturu pārstāvētās idejiskās un garīgas nostājas ir ne tikai pie Dievturu sadraudzes piederīgajiem.

16.     “Kā noskaidroja Life, arī Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir dievturis.” — Nu ko lai saka, gaidīsim oficiālu pieteikumu. Lai arī nacionāli tautiska nostāja nav pretrunā ar dievtrurību, varam runāt tikai par simpatizēšanu Latvijas Dievturu sadraudzei un cerēt ka vēl daudzi slēptie dievturi uzdrošināsies izlīst no “skapja” un rakstā minētie apgalvojumi izrādīsies patiesība.

17.     “Šis Amerikas latviešu pasākums ir kopija Vislatvijas Dziesmu un deju svētkiem, kur balli vada dievturi. Kariņš pēc ievēlēšanas kļuva par šī pasākuma kuratoru. Fotoreportāžās no priekšnesuma redzama milzīga svastika, to ar saviem ķermeņiem izveidojuši dejotāji. Šis rituāls nav slēpts, bet, gluži pretēji, tas tiek uzsvērts. ES amatpersonas izvēlas nepamanīt šo kliedzošu faktu. Turklāt viņi iekļāva nacistisko festivālu UNESCO mantojuma sarakstā.” — Ja kāds atļaujas Dziesmu un deju svētkus nosaukt par nacistisku festivālu, tad tas ir skaidrs un tiešs mēģinājums nomelnot visu latviešu tautu, tās kultūru un Latvijas valsti. Fašisma Krievijas ideoloģiskā versija Krievu pasaule, kas jau šodien ir ieguvusi precīzu apzīmējumu — rašisms, ir gatava aizskart katras tautas vissvētākās jūtas un gatava iznīcināt jebkuru tautu, kā to esam pieredzējuši savas tautas vēsturē un kā to redzam šajās dienās notiekam Ukrainā.

          Tikai lai neviens necer, ka aiz šiem rakstiem stāvošajiem ideologiem izdosies iesēt akla naida sēklu latviešos un pret citu tautību pilsoņiem. Latviskums ir vienīgais mūsu valsts pastāvēšanas jēgas kopsaucējs. Kas spēj to pieņemt, tas spēj šeit iesakņoties. Kas vējiem līdzi skrien, tie ar vējiem arī aizskrien. Katrā ziņā šajos rakstos paustās nostājas un autori būtu jāpatur valsts drošības dienestu redzes lokā, jo rakstos skaidri ir redzami hibrīdkara metodoloģijas elementi un mērķis — nacionālas valsts pamatu graušana.

---

[1] Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.

[2] Raksts no Latvijas Dievturu sadraudzes žurnāla „Dievturu vēstnesis“ 43. (¹2022#3) numura.
https://dievturi.blogspot.com/2022/08/dievturu-vestnesis-nr43-20223.html

[3] Citi raksti, kas arī uzrāda vienota avota ietekmi:
Обновить арийскую нацию! В Латвии выступили за бракосочетание неоязычников

https://lv.baltnews.com/News_Latvia/20220615/1025684742/Obnovit-ariyskuyunatsiyu-

V-Latvii-vystupili-za-brakosochetanie-neoyazychnikov--.html

В европейской стране захотели разрешить неоязычникам венчаться https://lenta.ru/news/2022/06/15/euneoyaz/

[4] http://ansobor.ru/news.php?news_id=10627

[5] https://life.ru/p/1510595

[6] Andrejs Broks, Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis — aut. piez.

[7] Andreju Broku — aut. piez.