Vairāki pāri iesnieguši Tiesībsarga birojam lūgumu izskatīt joprojām neatrisināto jautājumu par dievturu tiesībām laulāt. Pāri uzsver, ka līdzšinējā situācija ir diskriminējoša, netaisnīga un steidzami risināma, turklāt rada bažas par Satversmes ievērošanu.
Nupat — 11. maijā — šiem pāriem radusies cerība. Ir noslēdzies priekšlikumu iesniegšanas termiņš Civillikuma grozījumos, kur deputāts Andrejs Ceļapīters (“Jaunā Vienotība”) ierosinājis piešķirt dievturiem likumīgas tiesības noslēgt laulību jeb, kā to sauc senču zinību kopēji dievturi — veikt līdzināšanu vedībās. Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) ar savu iesniegto priekšlikumu paudis nemainīgu atbalstu, turpinot iepriekšējā sasaukumā nepabeigtos dievturības līdztiesības nostiprināšanas darbus.
Par iecerēto priekšlikumu Inguna Roga-Saulīte aicināja izteikties trīs pāriem, kuriem ir svarīgi sākt savu ģimenes dzīvi senču tradīcijās.
Satversmē garantētās tiesības
Oto Brantevics un Tīna Karīna Anšance: “Kad sākām runāt par mūsu attiecību likumīgo sakārtošanu, mums abiem nebija īsti skaidrs, kā to vēlēsimies paveikt. Sākumā vēlējāmies Dzimtsarakstu nodaļā “sarakstīties” un pēc tam latviskā garā nosvinēt. Taču, padziļināti lasot, interesējoties par senču dzīvesziņu, sastapāmies ar pāriem, kuri savu ģimenes dzīvi aizsākuši pēc dievturu tradīcijām. Šis zināšanu kopums mūsos nostiprināja ideju, ka arī mums ir šāda iespēja!”
Tālāk Oto paskaidro, “Es uzskatu, ka ar laiku šī vēlme — noslēgt kāzas senču tradīcijās — kļūs arvien pieprasītāka. Man nezināmu iemeslu dēļ kā Austrumos, tā Rietumos palielinās interese par pirmskristietības laiku, tas jauno cilvēku vidū top moderni.”
Viens otru papildina Tīna un Oto,— “Pavisam
noteikti mēs aicinātu ikvienu jauno pāri, kas domā par kāzām, apsvērt ideju
sākt savu ģimenes dzīvi senču garā, un tam ir vismaz divi iemesli — tradīciju
turpināšana un apzināšanās, ka Latvijā pastāv reliģiskā brīvība, ko garantē
Satversme. Vēl vairāk — Satversmē ir minētas kristīgās vērtības un latviskā
dzīvesziņa, dievturu likumīgo tiesību nostiprināšana būtu tikai loģisks un
likumsakarīgs solis. Mums abiem dziļi personīgi ir svarīgi, lai senču vedību
jeb līdzināšanas rituālu veic dievturu pārstāvji, jo tieši viņi ir mūsu senču
latviskās dzīvesziņas tradīciju turpinātāji.”
Pļavas ziedi
Ieva Grava un Edgars Bērziņš vēlas izsvērt četrus iemeslus, kādēļ abiem svarīgi precēties senču tradīcijas garā: “Pirmkārt, vēlamies godināt mūsu senčus un viņu paražas. Mēs protams saprotam, ka šī ceremonija nebūtu pilnībā autentiska tai, kāda tā bija mūsu senču senču laikā, tomēr mums ir svarīgi, neskatoties uz mūsdienu dzīves ritējumu un pasaules attīstību, cienīt mūsu saknes un kopt un sargāt izdzīvojušās paražas. Otrkārt, uzskatām, ka tam būtu lielāka garīgā vērtība, jo ceremoniju vadītu cilvēks, ar kuru ir vienojoši uzskati un dzīvesziņa. Treškārt, precēšanās šādā veidā, mūsuprāt, sniedz lielāku tuvību un saskanību ar dabu un visu dzīvo. Ceturtkārt, tas būtu veids, kā atbalstīt dievturus un šo saimi, jo tā ir organizācija, kas daudz ir darījusi baltu dzīvesziņas saglabāšanai.”
Pāris turpina: “Uzskatām, ka šāda ceremonija būtu patiesāka, jo uzsvars nebūtu uz formalitāšu nokārtošanu, bet uz savienošanu garīgā līmenī, kā tas būtu, ja izmantotu Dzimtsarakstu nodaļu. Tāpat arī nevēlamies izmantot kristīgo baznīcu mūsu vedībām, jo mūsu tēvu tēvu tradīcijas ir kā pļavas ziedi, bet līdzās zeļ latvānis, kas tos nomāc.”
Senču un likuma priekšā
Savu nostāju pauž Edgars Purviņš: “Laulāties baznīcā nešķiet pievilcīgi, turpretim precības pēc senču tradīcijām, dabā un saskaņā ar to, šķiet daudz organiskākas, īstākas un mazāk komercializētas.” Topošā vīra pozīciju papildina mīļotā Klinta Roga: “Vēlamies tapt precēti pēc senču tradīcijām, lai turpinātu latvisko tradīciju tālāku nodošanu caur to pieredzēšanu. Turklāt iespēja sazemēties ar savu zemi un mūsu senču paražām šobrīd šķiet vēl svarīgāka, kad noris absolūta kultūru un vērtību sajaukšanās pasaulē.”
Klinta un Edgars 12. maijā piedzīvo līdzināšanu jeb vedības senču tradīcijās, pirms tam veicot likumīgo soli Dzimtsarakstu nodaļā, abi pauž: “Tas nav godīgi, ka mums kā dievturiem nav izvēles. Lai šo soli spertu pēc likuma (Dzimtsarakstu nodaļas procedūra) un sirds (līdzināšana) — nepieciešami papildus izdevumi, kāzas sadalās it kā divās daļās, tas ir netaisnīgi un diskriminējoši pēc būtības. Ja mums nav izvēles iespējas, ceram, ka vismaz mūsu bērniem tāda būs.”
Topošie precētie ļaudis turpina savu domu: “Uzskatām, ka dievturiem ir jādod tiesības slēgt oficiālas kāzas — iespējams, tas ir vienīgais veids, kā sekot līdzi tam, lai rituāls tiktu veikts pēc paražām un būtiskas tā daļas netiktu interpretētas “šova dēļ”. Tamdēļ Latvijas dievturu sadraudzes pārstāvji šķiet gana uzticami, lai turpinātu godāt šo rituālu un nodot tālāk.”
Beidzot atzīti savās mājās
Kā situāciju Civillikumā vērtē Latvijas Dievturu sadraudze? Izsakās Sadraudzes valdes vadītājs Uģis Nastevičs.
“Satversme noteic, ka Latvijas identitāti Eiropas
kultūrtelpā kopš senlaikiem veido gan latviešu tradīcijas, gan latviskā
dzīvesziņa. Turpat minētās kristīgās vērtības valstiski aizsargā gan reliģisko
savienību likumi un citi tiesību akti, gan regulārs valsts atbalsts un valsts
augstāko amatpersonu dalība to norisēs, gan pienācīgs atspoguļojums valsts
plašsaziņas līdzekļos. Vienlaikus latviskās dzīvesziņas garīgā kodola —
dievturības — tradīciju kopēju nevērīga atstāšana pabērna lomā savās mājās,
neraugoties uz globalizācijas arvien pieaugošo nivelējošo ietekmi hibrīdkara
apstākļos, sen vairs nav tikai valstiskās stājas vai pašcieņas jautājums
— baidos, ka šobrīd to var vērtēt kā nopietnu nacionālās drošības, latvisko
vērtību un garīgās integritātes apdraudējumu. Tālab, lai, dievturības drukātā
vārda simtgadi savā cilmes zemē sagaidot, dievturi justos līdztiesīgi, cienīti
un netiktu atstumti vai pazemoti Latvijā līdzās pastāvošo ārzemju reliģiju ēnā,
šī brīža likumdevējiem ir brīnišķīga iespēja — smelties drosmi un spēku
vienotībā, un beidzot kopīgi sakārtot šo jautājumu,” — aicina Uģis Nastevičs.
Vai dievturiem beidzot radīsies iespēja ar juridisku spēku laulāt senlatviešu cilmes tradīcijai atbilstošā veidā? Par šo iestājušās vairākas frakcijas, grozījumus Civillikumā 1. lasījumā atbalstot jau iepriekšējā Saeimas sasaukuma nogalē. Šīs Saeimas deputāti un deputātes ne tikai vārdos, bet arī darbos var pierādīt, ka Latvija ir patiesi neatkarīga, demokrātiska, tiesiska un latviska valsts.
