ceturtdiena, 2023. gada 24. augusts
Baltu Vienības diena 2023
otrdiena, 2023. gada 4. jūlijs
Eiropas Etnisko reliģiju kongress Latvijā vainagojas ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu, jaunās valdes un prezidenta vēlēšanām
No 2023. gada 29. jūnija līdz 2. jūlijam norisinājās 18. Eiropas Etnisko reliģiju kongress (ECER). Latvijā tas notika otro reizi, 50 ļaužu — tostarp ECER dalīborganizāciju galotņu, novērotāju pārstāvju, vietējo rīkotāju un brīvprātīgo — lokā no 17 valstīm. Eiropas mēroga sarīkojumu atbalstīja lieldraugi — NVO nams, Labietis un Liepkalni. Rīkotāji — Latvijas Dievturu sadraudze —, pērn rudenī izziņojot kongresa norisi, par tēmu izvirzīja “Tiesības savā cilmes zemē” (The Rights in One’s Native Land). Dalībnieki savlaicīgi sarūpēja atbildes aptaujai un priekšlasījumos sniedza ieskatu gan par savām tradīcijām un izaicinājumiem, gan tiesiskās situācijas īpatnībām katrā dalībvalstī. Kongresa pirmo dienu noslēdza Rīgas vecpilsētas ekskursija, kurā viesi iepazina latviešu tautas un galvaspilsētas vēstures līkločus, atklāja daudz kopīga un priecājās par viņu dievību klātbūtni arī mūsu pilsētas arhitektūrā un skulptūrās.
Otrajā dienā norisinājās apspriede, pilnveidojot galīgo deklarācijas teksta redakciju, tai sekoja Rīgas deklarācijas pieņemšana (PDF skat. šeit: https://sites.google.com/view/ecer2023/declaration) un parakstīšana. Ievēlēta jaunā ECER valde, ko veido pārstāvji no Beļģijas, Čehijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas. Brīdī, kad līdz dievturības drukātā vārda simtgadei atlikušas tieši 550 dienas, Latvija vienlaikus kļuvusi par prezidētājvalsti, jo 11 balsstiesīgo ECER dalīborganizāciju balsojumā par Eiropas etnisko reliģiju vadošās organizācijas prezidentu uz pieciem gadiem ievēlēts Latvijas Dievturu sadraudzes valdes vadītājs Dr. Uģis Nastevičs. Otro dienu noslēdza ekskursija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, iepazīstot tautas mākslu, koka arhitektūras simbolismu, latviskās dzīvesziņas vērtības un Reformācijas mantojumu (piemēram, kāķis — jā, kāķis, nevis kaķis — pie Usmas baznīcas).
Trešā diena aizvadīta Latvijas Dievturu sadraudzes Lokstenes svētnīcā, Klintaines pagastā pie Pļaviņām, kur, iepazīstot latviskās dzīvesziņas garīgo kodolu, ko teju simt gadus pasaulē pazīst ar dievturības vārdu, katras Eiropas etniskās reliģijas pārstāvji vīkša savu svētbrīdi, lai kopīgiem spēkiem ar Dievpalīgu sekmētos nostiprināt tiesības savās cilmes zemēs.
Kongresa ceturto dienu kuplināja XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku 150 gades gājiens. Zīmīgi, ka jau 150 gadus tā priekšgalā nes Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” autora Baumaņu Kārļa veidoto Līgo karogu ar latviešu Dievam ozola zaru ziedojošo svētnieku Vaideloti. Kongresa dalībnieku saviļņojums mijās ar padarīta darba sajūtu — jau tapis pirmais ECER prezidenta parakstītais dokuments — Itālijas prezidentam un Iekšlietu ministrijai adresēta vēstule par šajā dalībvalstī izveidojušos situāciju. “Līgo” līvu valodā nozīmē “Lai top!” Lai top!
Fotoattēli no kongresa — Uģis Nastevičs, Latvijas Dievturu sadraudze:
https://drive.google.com/drive/folders/1yagtvQuOHLi-qiUqgW8-7Int-zUa0JZi?usp=sharing
pirmdiena, 2023. gada 3. jūlijs
Sestdien, 1. jūlijā, mūžībā devies Latvijas Dievturu sadraudzes savietis Ints Cālītis
Ints Cālītis bija izcils paraugs dievturim un jebkuram latvietim, kā būt savas tēvzemes patriotam, kā veltīt visu savu dzīvi savas zemes un tautas gara brīvībai, savas pārliecības pamatā liekot senču izlolotās latviskās dzīvesziņas un tās dievestības atziņas un vērtības. Ints Cālītis ir pievienojies mūsu tautas latviskās gara aristokrātijas veļu saimei, kurus tauta turēs mūžīgā piemiņā Dievainēs un ikdienas solī.
Intu Cālīti zīmīgi raksturo Knuta Skujenieka dzejoļa "Es nāku no mazas tautas" vārdi.
...
Es nāku no mazas tautas,
Un tajā es aiziešu rīt,
Kā latvietis caur un cauri,
Un mani nepārkrustīt.
Kā latvietis caur un cauri,
Un mani nepārkrustīt.
Latvijas Dievturu sadraudze izsaka visdziļāko līdzjūtību Inta Cālīša ģimenei un tuviniekiem.
Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis
piektdiena, 2023. gada 12. maijs
Vai dievturi beidzot varēs likumīgi laulāt?
Vairāki pāri iesnieguši Tiesībsarga birojam lūgumu izskatīt joprojām neatrisināto jautājumu par dievturu tiesībām laulāt. Pāri uzsver, ka līdzšinējā situācija ir diskriminējoša, netaisnīga un steidzami risināma, turklāt rada bažas par Satversmes ievērošanu.
Nupat — 11. maijā — šiem pāriem radusies cerība. Ir noslēdzies priekšlikumu iesniegšanas termiņš Civillikuma grozījumos, kur deputāts Andrejs Ceļapīters (“Jaunā Vienotība”) ierosinājis piešķirt dievturiem likumīgas tiesības noslēgt laulību jeb, kā to sauc senču zinību kopēji dievturi — veikt līdzināšanu vedībās. Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) ar savu iesniegto priekšlikumu paudis nemainīgu atbalstu, turpinot iepriekšējā sasaukumā nepabeigtos dievturības līdztiesības nostiprināšanas darbus.
Par iecerēto priekšlikumu Inguna Roga-Saulīte aicināja izteikties trīs pāriem, kuriem ir svarīgi sākt savu ģimenes dzīvi senču tradīcijās.
Satversmē garantētās tiesības
Oto Brantevics un Tīna Karīna Anšance: “Kad sākām runāt par mūsu attiecību likumīgo sakārtošanu, mums abiem nebija īsti skaidrs, kā to vēlēsimies paveikt. Sākumā vēlējāmies Dzimtsarakstu nodaļā “sarakstīties” un pēc tam latviskā garā nosvinēt. Taču, padziļināti lasot, interesējoties par senču dzīvesziņu, sastapāmies ar pāriem, kuri savu ģimenes dzīvi aizsākuši pēc dievturu tradīcijām. Šis zināšanu kopums mūsos nostiprināja ideju, ka arī mums ir šāda iespēja!”
Tālāk Oto paskaidro, “Es uzskatu, ka ar laiku šī vēlme — noslēgt kāzas senču tradīcijās — kļūs arvien pieprasītāka. Man nezināmu iemeslu dēļ kā Austrumos, tā Rietumos palielinās interese par pirmskristietības laiku, tas jauno cilvēku vidū top moderni.”
Viens otru papildina Tīna un Oto,— “Pavisam
noteikti mēs aicinātu ikvienu jauno pāri, kas domā par kāzām, apsvērt ideju
sākt savu ģimenes dzīvi senču garā, un tam ir vismaz divi iemesli — tradīciju
turpināšana un apzināšanās, ka Latvijā pastāv reliģiskā brīvība, ko garantē
Satversme. Vēl vairāk — Satversmē ir minētas kristīgās vērtības un latviskā
dzīvesziņa, dievturu likumīgo tiesību nostiprināšana būtu tikai loģisks un
likumsakarīgs solis. Mums abiem dziļi personīgi ir svarīgi, lai senču vedību
jeb līdzināšanas rituālu veic dievturu pārstāvji, jo tieši viņi ir mūsu senču
latviskās dzīvesziņas tradīciju turpinātāji.”
Pļavas ziedi
Ieva Grava un Edgars Bērziņš vēlas izsvērt četrus iemeslus, kādēļ abiem svarīgi precēties senču tradīcijas garā: “Pirmkārt, vēlamies godināt mūsu senčus un viņu paražas. Mēs protams saprotam, ka šī ceremonija nebūtu pilnībā autentiska tai, kāda tā bija mūsu senču senču laikā, tomēr mums ir svarīgi, neskatoties uz mūsdienu dzīves ritējumu un pasaules attīstību, cienīt mūsu saknes un kopt un sargāt izdzīvojušās paražas. Otrkārt, uzskatām, ka tam būtu lielāka garīgā vērtība, jo ceremoniju vadītu cilvēks, ar kuru ir vienojoši uzskati un dzīvesziņa. Treškārt, precēšanās šādā veidā, mūsuprāt, sniedz lielāku tuvību un saskanību ar dabu un visu dzīvo. Ceturtkārt, tas būtu veids, kā atbalstīt dievturus un šo saimi, jo tā ir organizācija, kas daudz ir darījusi baltu dzīvesziņas saglabāšanai.”
Pāris turpina: “Uzskatām, ka šāda ceremonija būtu patiesāka, jo uzsvars nebūtu uz formalitāšu nokārtošanu, bet uz savienošanu garīgā līmenī, kā tas būtu, ja izmantotu Dzimtsarakstu nodaļu. Tāpat arī nevēlamies izmantot kristīgo baznīcu mūsu vedībām, jo mūsu tēvu tēvu tradīcijas ir kā pļavas ziedi, bet līdzās zeļ latvānis, kas tos nomāc.”
Senču un likuma priekšā
Savu nostāju pauž Edgars Purviņš: “Laulāties baznīcā nešķiet pievilcīgi, turpretim precības pēc senču tradīcijām, dabā un saskaņā ar to, šķiet daudz organiskākas, īstākas un mazāk komercializētas.” Topošā vīra pozīciju papildina mīļotā Klinta Roga: “Vēlamies tapt precēti pēc senču tradīcijām, lai turpinātu latvisko tradīciju tālāku nodošanu caur to pieredzēšanu. Turklāt iespēja sazemēties ar savu zemi un mūsu senču paražām šobrīd šķiet vēl svarīgāka, kad noris absolūta kultūru un vērtību sajaukšanās pasaulē.”
Klinta un Edgars 12. maijā piedzīvo līdzināšanu jeb vedības senču tradīcijās, pirms tam veicot likumīgo soli Dzimtsarakstu nodaļā, abi pauž: “Tas nav godīgi, ka mums kā dievturiem nav izvēles. Lai šo soli spertu pēc likuma (Dzimtsarakstu nodaļas procedūra) un sirds (līdzināšana) — nepieciešami papildus izdevumi, kāzas sadalās it kā divās daļās, tas ir netaisnīgi un diskriminējoši pēc būtības. Ja mums nav izvēles iespējas, ceram, ka vismaz mūsu bērniem tāda būs.”
Topošie precētie ļaudis turpina savu domu: “Uzskatām, ka dievturiem ir jādod tiesības slēgt oficiālas kāzas — iespējams, tas ir vienīgais veids, kā sekot līdzi tam, lai rituāls tiktu veikts pēc paražām un būtiskas tā daļas netiktu interpretētas “šova dēļ”. Tamdēļ Latvijas dievturu sadraudzes pārstāvji šķiet gana uzticami, lai turpinātu godāt šo rituālu un nodot tālāk.”
Beidzot atzīti savās mājās
Kā situāciju Civillikumā vērtē Latvijas Dievturu sadraudze? Izsakās Sadraudzes valdes vadītājs Uģis Nastevičs.
“Satversme noteic, ka Latvijas identitāti Eiropas
kultūrtelpā kopš senlaikiem veido gan latviešu tradīcijas, gan latviskā
dzīvesziņa. Turpat minētās kristīgās vērtības valstiski aizsargā gan reliģisko
savienību likumi un citi tiesību akti, gan regulārs valsts atbalsts un valsts
augstāko amatpersonu dalība to norisēs, gan pienācīgs atspoguļojums valsts
plašsaziņas līdzekļos. Vienlaikus latviskās dzīvesziņas garīgā kodola —
dievturības — tradīciju kopēju nevērīga atstāšana pabērna lomā savās mājās,
neraugoties uz globalizācijas arvien pieaugošo nivelējošo ietekmi hibrīdkara
apstākļos, sen vairs nav tikai valstiskās stājas vai pašcieņas jautājums
— baidos, ka šobrīd to var vērtēt kā nopietnu nacionālās drošības, latvisko
vērtību un garīgās integritātes apdraudējumu. Tālab, lai, dievturības drukātā
vārda simtgadi savā cilmes zemē sagaidot, dievturi justos līdztiesīgi, cienīti
un netiktu atstumti vai pazemoti Latvijā līdzās pastāvošo ārzemju reliģiju ēnā,
šī brīža likumdevējiem ir brīnišķīga iespēja — smelties drosmi un spēku
vienotībā, un beidzot kopīgi sakārtot šo jautājumu,” — aicina Uģis Nastevičs.
Vai dievturiem beidzot radīsies iespēja ar juridisku spēku laulāt senlatviešu cilmes tradīcijai atbilstošā veidā? Par šo iestājušās vairākas frakcijas, grozījumus Civillikumā 1. lasījumā atbalstot jau iepriekšējā Saeimas sasaukuma nogalē. Šīs Saeimas deputāti un deputātes ne tikai vārdos, bet arī darbos var pierādīt, ka Latvija ir patiesi neatkarīga, demokrātiska, tiesiska un latviska valsts.
sestdiena, 2023. gada 6. maijs
Ir Ūsiņš atkal klāt! Svinam vasaras sagaidīšanu!
Sekojot norisēm dabā un debesīs, mēs laikskaitē vadāmies no Saules gadskārtas četriem gadalaikiem, to viduspunktiem saulgriežos un saulstāvjos un to pārejas robežām, kas iezīmē astoņus gada laikus. Šīs pārejas robežas latviešiem pieņemts atzīmēt ar tradicionālām rituālām svinībām. Saules gadskārtā viens no visgaidītākajiem gadalaikiem, protams, ir vasara, kad pāreja no pavasara uz vasaru tiek svinēta kā Ūsiņi, kas iezīmē atdzimšanas izmaiņas dabas norisēs un arī mūsos. Ūsiņi ir plauksmes laiks, kas arī cilvēkos uzjunda dzīvesprieku jaunām cerībām un iecerēm.
Ūsiņš dainās parādīts kā viena no Dieva izpausmēm gadskārtas ritējumā – vasaras un saules vedējs. Zirga tēls, ar ko dainās spilgti iezīmēts Ūsiņš, ir Dieva caurvijošās enerģijas un dzīvības aprites likumsakarību simbols, kas vienojošs visiem gadskārtas teiksmu tēliem. Dievs, Jājot debesu kalnu, apvij visu gadalaiku loku un mūsu dzīves norises tajā. Pēc Ūsiņiem, jau nākošajā laiku pārejā, tas atjās kā dabas pilnbrieds un gada kulminācija Jānis.
Pa
kalniņu Ūsiņš jāja |
Pa zāliti
Dieviņš brauca |
Jānits
jāja Jāņu nakti |
Plašākā pasaules tvērumā, dabas gadskārtējās atmodas
nebeidzamais un netveramais brīnums mūsos raisa pārdomas – cik saskanīgi es ar
savu rīcību iekļaujos dabas ritā un pasaulē notiekošajā. Ko jaunu vēlos radīt
un paveikt, cik atbilstošas ir manas izvēles par labu izaugsmei un visa labā
vairošanai, vai esmu līdzsvarā ar pasauli un sevi? Kur šobrīd esmu dzīves laika
tecējumā – kāds esmu kā bērns, vecāks vai vecvecāks…, ar kādu pienesumu
kuplināšu savu dzimtu, ar ko tieši šī vasara paliks atmiņā manai ģimenei,
tuviniekiem.
Aicinu Ūsiņa laikā arī apdomāt, ko tieši es varu sniegt savai tautai ne tikai
domās un vārdos bet arī darbos? Aicinu, noteikti atcerēties, ka mūsu tradīcijas
ir nozīmīgas ne vien mums pašiem, bet arī pasaulei, jo tās sevī glabā senas
vispārcilvēciskā kultūras mantojuma saknes.
Nav pasaulē spēka, kas var aizkavēt Ūsiņa nesto atdzimšanu un visi, kuriem nav zudusi spēja saskatīt Ūsiņu atkal atjājot, spēs atskārst atdzimšanas un mūžīgās dzīves un dziļāko būtību.
Pār gadskārtu Ūsiņš nāk atkal ar jauna atsākuma iespēju. Izmanto to, radi un ļaujies plauksmei un vasarai sevī!
Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis
Aicinājums Saeimas deputātiem par Latvijas Dievturu sadraudzes tiesību nostiprināšanai Civillikumā
Rīgā, ¹2023. gada 5. mēneša 2. dienā
Latvijas Dievturu sadraudze (LDS) ilgstoši ir iestājusies par dievturu tiesībām, ar līdztiesisku regulējumu Latvijas Civillikumā, nodrošināt latviešiem iespēju noturēt latviskās godu tradīcijas vienlaikus saņemot arī valsts atzītu juridisko apliecinājumu. Latvijas Republikas Satversmes ievads paredz, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido arī latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa. Satversmes ievads arī nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Jau gandrīz 100 gadus, turpinot izkopt un uzturēt latviskās garīgās dzīvesziņas tradīcijas, Dievturība ir vienīgā Latvijas nacionālā reliģija, kuras garīgais mantojums balstās latviešu nācijas tradicionālajā kultūrā un ir neatņemama latviešu dzīvās tradīcijas un kultūras mantojuma daļa.
Tomēr, LDS, esot Latvijā reģistrētai kā reliģiskai organizācijai, nav Latvijas likumos nodrošinātas pat tādas pašas iespējas, kā citu kultūru reliģijām.
Šobrīd jaunajam Saeimas sastāvam ir iespēja turpināt jau iepriekšējā Saeimas sasaukumā uzsākto un pirmajā lasījumā izskatīto LDS tiesību sakārtošanu Civillikumā. Aicinām Saeimas deputātus atbalstīt deputāta Andreja Ceļapītera Juridiskajā komisijā iesniegto ierosinājumu Civillikuma grozījumu likumprojektam, kas nostiprinātu dievturu tiesības savā zemē un iespējas tautas kultūras mantojuma dzīvotspējai un pastāvēšanai cauri gadsimtiem.
Andrejs BroksLatvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.