svētdiena, 2018. gada 18. novembris

Lietuviešu Romuva sveic Latvijas valsts simtgadē!


Garīgā Latvija ...100

Cīņa par garīgo Latviju

"Latvija! Kur tad radās šis vārds? Vai tas kāds izdomājums? Nē! Jūs zināt, ka teika atmodina apburtās pilis. Kāds nāk un atmin viņas vārdu, un pils ceļas augšā. Jūs saprotat, ka tas ir simbols. Ne ko izdomāt, ielikt no āra, bet atmodināt snaudošos spēkus, saukdami tos vārdā. Latvijas nebij, bet nāca vīri – jaunie tautiskās atmodas vīri un sauca to vārdā. Un, lūk, viņa jau bij. Vārds vēl bija nevarīgs, un tomēr: instinktīvi jau nobijās no viņa visi, visi tie, kas gribēja, lai tās mūžam nebūtu. Visi tie bij klāt un gribēja nožņaugt Latvijas vārdu. Bet velti! Vārds bija atmodināts, un to sāka daudzināt. Tas gāja no mutes uz muti, katrā sirdī atmodinādams Latvijas tēlu. Ilgi daudzināts, Latvijas vārds kļuva par brāzmainu himnu, kas kā pavasara plūdi salauza visus šķēršļus un deva mums piepildīto sapni: brīvo Latviju.
Tauta kļūst par nāciju ar savu garīgo atmodu. Bez tādas tā ir tikai ļaužu pūlis. Bet garīgā atmoda ir savas īpatnības un savu sevišķo uzdevumu apzināšanās. Cik liela un īpatnēja ir kādas tautas kultūra, tik lielas ir viņas tiesības uz patstāvību un pastāvēšanu.
[..]Tikai no tādas apzināšanās var izaugt pašcieņa. Sava individuālā un savas nācijas pašcieņa."

Anna Brigadere 1931. 

trešdiena, 2018. gada 31. oktobris

Mārtiņlaika vakarēšana

2018.gada 9.novembrī plkst. 17.30 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2.stāvā, Lasītāju zālē Latvijas dievturu sadraudze aicina uz Mārtiņlaika vakarēšanu. 

Jau izsenis ziemas vakaros latvju sētu un saimju tradīcijā bijusi raksturīga kopā nākšana - ar dziedāšanu, stāstiem, rotaļām. Laika gaitā šī senā lauku sētu tradīcija nav zudusi, bet ir mainījusies - par sev raksturīgu mūsdienās to padarījuši daudzi tadicionālās kultūras draugi. Tā tuva arī Latvijas dievturu sadraudzes ļaudīm. Ir svarīgi kopānākšanas, sadziedāšanas un sarunu – stāstu tradīcijas kopt un veidot katram pašam arī mūsdienās, 21.gadsimtā. Tāpēc arī mēs nākam kopā. Arī izzināt tuvojošos svētku svinēšanas paradumus un mācīties tiem atbilstošas dziesmas.

ceturtdiena, 2018. gada 25. oktobris

Veļu vakars Zaļajā villā Siguldā


2018.gada 27.oktobrī plkst. 16.00 Radītavā ZAĻĀ VILLA Siguldā (Krišjāņa Valdemāra ielā, 3) Veļu vakars ar stāstījumu par dievturības priekšstatiem veļu pieminēšanā, veļu laika dziesmas, rotaļas, mielasts. Vakaru vadīs Gunta Saule.

otrdiena, 2018. gada 16. oktobris

Aizsargāsim Labanoru un saglabāsim Lietuvas dabu

13.10.2018. Viļņa–Rīga

Visiem Lietuvas mežu aizstāvjiem

Senovės baltų religinė bendrija Romuva

Latvijas Dievturu sadraudze


Aizsargāsim Labanoru un saglabāsim Lietuvas dabu

Ejot gājienā pa Labanoras gāršu un tās izcirtumiem, esot līdzās šīm grūti dzīstošajām dabas rētām, mums beidzot ir jāsaprot, ka tuvredzīgā saimnieciskā darbība mežos, nepārdomātā koksnes izstrāde un tās pārmērīgais eksports rada draudus pašai lietuviešu tautas kultūras savdabībai. Jo lietuviešu dzimtā ticība, kas ir arī Romuvas garīgās savdabības pamatā, nespēj samierināties ar to, ka alkatīgi ļaudis rīkojas kā laupītāji, ka apšaubāmas peļņas dēļ tiek postīti meži un to nepārvērtējamais visiem sniedzamais ne vien materiālais, bet arī garīgais labums, kas tiek iznīcināts īpaši barbariskajās kailcirtēs. 

Baltu ticības savienība Romuva un Latvijas Dievturu sadraudze tiecas un rosina saglabāt cilvēka un dabas daudzslāņaino saskaņu, tāpēc jo īpaši augstu vērtē mežus, uzlūkojot tos kā pastāvīgi atjaunojošos visdažādākās dzīvības un dzīvības spēka avotu – ne velti meži senatnē dēvēti par svētiem. Lai gājiens pa Labanoru top par sākumu gādīgākam un ģimeniskākam skatījumam uz visiem mūsu mežiem un visām citām dabas vērtībām! 

Lai top! 

Senovės baltų religinės bendrijos Romuva Krīve                                         /paraksts/ Inija Trinkūniene

Latvijas Dievturu sadraudzes Dižvadonis                                                         /paraksts/ Andrejs Broks


Publikācija Lietuvas ziņu vietnē alkas.lt 

sestdiena, 2018. gada 29. septembris

Dievturība - nacionāla latviskās dzīvesziņas dievestība.

Latviskās dzīvesziņas dievestība – Dievturība (un tādējādi arī Latvijas Dievturu sadraudze) latviešu tautas kultūrā apliecina tās nacionālās garīgās satversmes vērtību un patības pamatu, jo tā ir (1) nacionāla, (2) Latvijai tradicionāla (3) kultūras vērtība:


  1. Nacionāla.
    Pretstatā internacionālām reliģijām (mācības radušās ārpus Latvijas, mūsu valsts teritorijā izplatījušās vēlīnos vēstures posmos, un joprojām ir izplatītas daudzās valstīs, tautās), dievturība ir attīstījusies vietējā vidē kopā ar tautas kultūru un latviešu valstisko apziņu, un tādējādi ir uzskatāma par nacionālu dievestību (reliģiju).
  2. Tradicionāla.
    Tautas (nacionālā) reliģija Latvijas teritorijā nepārtraukti pastāvējusi un attīstījusies kopš aizvēstures laikiem līdz pat mūsdienām, par ko liecina arheoloģiskie atradumi, seno hroniku ziņas, un neskaitāmas vēlāku laiku kristīgās baznīcas liecības.[1] Ilgstoša pakļautība svešām varām smagi skāra latviešu kulturālās pašnoteikšanās iespējas, tomēr līdz ar Latvijas valsts izveidošanos, pagājušā gadsimta divdesmitajos gados arī nacionālā reliģija ieguva iespēju reģistrēt oficiālu organizatorisku formu – Latvijas Dievturu sadraudzi. Latvijas Dievturu sadraudze nepārtraukti darbojusies jau gandrīz simts gadus.
  3. Kultūras vērtība.
    Dievturība par savas mācības un darbības pamatu atzīst dainās un citos folkloras avotos minētās atziņas un vērtības, kas izteiktas arī senās dievestības (reliģijas) tēlu un simbolu formās, un ko kopumā pieņemts dēvēt par latvisko dzīvesziņu. Latviskā dzīvesziņa Satversmē atzīta par latviskās identitātes pamatu, un šīs dzīvesziņas avotu – dainas – starptautiskā sabiedrība (UNESCO personā) atzinusi par visai cilvēcei būtisku kultūras mantojumu. Kā reliģiska organizācija, dievturi savā darbībā sevišķi izkopj latviskās dzīvesziņas kodolu – izpratni par pasaules jēgu un uzbūvi, kā arī cilvēka vietu un uzdevumiem tajā. Tādējādi dievturu kustība uzskatāma par latviešu kultūras būtisku vērtību. 
[1] Plašāk skatīt E. Brastiņš, Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana, Rīga, 1936.



otrdiena, 2018. gada 25. septembris

Latvijas Dievturu sadraudzes priekšvēlēšanu atklātā vēstule politiskajām partijām.


2018. gada 24. septembrī.

Pirmsvēlēšanu jautājumi par Dievturības un Latvijas Dievturu sadraudzes statusu valstī. 


1. Latvijas Republikas Satversmes ievadā teikts:
“Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. (..)”

2. Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

3. Satversmes 99. pants: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.”

Visām tautām, kurām izdevies saglabāt savu pašas tautas radītu kultūru no tās senākajiem laikiem, tās neatņemama sastāvdaļa ir bijusi arī tautas dzīvesziņā ietvertā dievestība (reliģija), kurā izpaustas un saglabātas tās garīgas un tikumiskās vērtības, kas noteikušas tautas patību.

Līdzšinējā politika Latvijā īsteno citu kultūru radītu un Latvijas teritorijā vēsturiski svešu varu kultivētu reliģiju priviliģētu statusu – neatbilstoši tās definējot kā tradicionālas reliģijas. Dievturību diskriminējoši, tikai atsevišķām reliģiskajām konfesijām, ir izstrādāti speciālie likumi, kuri tām nodrošina nepamatotas priekšrocības. Arī pirmsvēlēšanu gaisotnē, no sabiedrības noklusētā veidā, tiek mēģināts Reliģisko organizāciju likuma izmaiņu projektā ieviest šīs diskriminējošas normas izdalot atsevišķas izredzētās reliģijas.

Publiskajā telpā pašsaprotama ir Latvijas satversmē noteiktas valsts valodas loma nācijas un tās kultūras saglabāšanā, bet valodā izteiktās garīgās un ētiskās vērtības, kas ietvertas latviskās dzīvesziņas dainu dievestībā (reliģijā), ko pārstāv Latvijas Dievturu sadraudze, politiskajā vidē nez kāpēc netiek saredzētas kā tai pašai kultūrai piederīgas.

Dainu dievestības garīgā mantojuma apdraudējums, pastāvot agrākās politiskās konjunktūras diktētā reliģiskā “daudzvalodībā”, pie tam vēl ierobežotu iespēju statusā, netiek atbilstoši uztverts kā apdraudējums nācijas, tās kultūras un arī valodas pastāvēšanai.

Ņemot vērā augstāk pausto, Latvijas Dievturu sadraudze lūdz sniegt atbildi uz šādiem dievturu sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.

1. Kāda būs jūsu politiskās partijas turpmākā rīcība ievēlēšanas gadījumā, lai nodrošinātu latviešu tautas (nacionālās) dievestības (reliģijas) un tās pārstāvošās reliģiskās organizācijas – Latvijas dievturu sadraudzes līdztiesību savā izcelsmes zemē un valstī?

2. Satversmes ievadā noteikts, ka Latvijas valsts nodrošina latviešu kultūras saglabāšanu un attīstību. Lai arī pilskalni un svētvietas (kulta vietas) ir būtiska mūsu tautas kultūras mantojuma daļa, to stāvoklis dabā bieži ir neatbilstošs to nozīmei. Rūpes par šīm vietām atstātas vietējo iedzīvotāju un pašvaldību ziņā, bet valsts līmenī daudz vairāk līdzekļu tiek izdalīts svešu varu radīto kultūras pieminekļu (piļu, muižu, kristiešu baznīcu) atjaunošanai un uzturēšanai. Vai jūsu partija ievēlēšanas gadījumā ierosinās izveidot valsts atbalsta programmu kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto pilskalnu un svētvietu (senās kulta vietas - svētkalni, akmeņi, avoti u.c.) sakopšanai, nosakot pašvaldību pienākumus šo vietu uzturēšanā, kā arī paredzot atbilstošu ikgadēju naudas līdzekļu apmēru no speciālas valsts budžeta programmas?


Par Latvijas Dievturu sadraudzi.

LDS darbības mērķis ir saglabāt, izkopt un attīstīt senbaltu cilmes latviešu dievestību un dzīves ziņu, pamatojoties uz latvju dainās un citās tautas gara mantās pausto Dieva atskārtumu, tikumu mācību un latviskām svētku, godu un citām tradīcijām, virzot tautas reliģisko dzīvi saskaņā ar viņas pašas izsenis radītajām un laiku laikos saglabātajām garīgajām vērtībām.
Ar savu darbību LDS stiprina latviešu tautas pastāvēšanu un uzplaukumu savā zemē - brīvajā, neatkarīgajā Latvijas valstī.

Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudze