Kad Saules māte rotā meitu.

Latviešu tradicionālās kultūras mantojumā Māte ir jēdziens, kas nav tikai fiziskās dzīvības devēja, tā ir simbols norišu kārtībai dzīvības ciklam pasaulē, saskatot to kā universālu vērtību un nosacījumu visuma kārtības līmenī.

Ne velti arī sievietes dzīves rita cikli dainās un to dievestībā spilgti un plaši tiek tēloti līdzībās ar saules īpašo teiksmaino parādību vērojumiem (Saules dārzs, nams kura durvīs dieva dēli sagaida saules meitu) un to atspoguļojumu kā Saules meitas vedības. Dienas ritā Saule maina savu lomu no meitas par māti, lai rūpētos par savām līdziniecēm pasaulē. Tas, protams, ir līdzības tēlojums, kas izriet no izkoptajām ģimenisko vērtību tradīcijām un sievietes īpašo lomu ģimenē.

 

33810-0 Kas to teica, kas redzeja, Kad Saulite meita bija?Mēnestiņis, tas redzeja, Tas nojēma vaiņadziņu.

33797-0 Kam tie zirgi, kam tie rati, Pie Laimiņas nama durvu? Dieva zirgi, Laimes rati, Saules meita vedamà.

33766-0 Dievinam duj dēlini, Saules meitas precinieki. Saule pate, meitu māte, Puško meitu kamburiti, Ik rītiņa uzlēkdama, Puķu ziedus kaisidama.

Pati Saule, kā krustmāte un savas svētības devēja, rotā meitu, to sagatavojot dzīves lielākajam godam – vedībām. Tērpu un rotu kompozīcijas caurvij simboliskā sistēmā iekodēta pati Saules rotāšanās, ko var saskatīt no arheoloģiskā līdz pat etnogrāfiskajam mantojumam.

33937-0 Saulit', mana krusta māte, Ta man' daiļu izrotaja: Zīda josta, zelta sagša Sudrabiņa lociņiem.

6100-5 Saules meita jūrâi sēde, Vaiņadziņu puškodama. Pin, saulite, dod man vienu, Man jaiet tautiņâs.

6621-13 Ta meitiņa godu tur', Tai Laimite kroni pin, Tai Laimite kroni pin, Sudrabâ mērcedama; Dieva zirgi, Laimes rati, Saules meita preciniece.

Sagša sievietes tērpa salikumā simbolizē debesu jumu kā dvēseļu piedzimšanas vietu, no kuras nolaižas bērna dvēselīte mātes klēpī.

Attēlā izmantota E. Krastenbergas zīmētā Annas Zariņas seno latgaļu tērpa rekonstrukcija.

1156-1 No debesu nosalaižu Ar sudraba virvitèm Mīļas Māras šūpulî, Māmuliņas klēpitî.

3791-0 Stūru stūru tēva zeme, Rakstiem mātes villainites. Cik stūrišu, tik bāliņu, Cik rakstiņu, tik māsiņu.

1156-3 Jūs, kūmiiņas, neziniet, Kur pādite radijàs: No debess nolaidàs Ar sudraba ķēditèm.

Dainās Saules dārzs vai nams ir vieta kā pasaules centrs un templis, kurā noris debesu vedību rituāls, rits kas nes svētību un uztur kārtību visā pasaulē un tā centrā ir Saule kā meita  un māte, kas dainu mantojumā pārstāv sievietes un mātes neatsveramo lomu un līdz ar to arī latviskās dzīvesziņas un dievestības ģimenes ētikā ieņem centrālo vietu.

Saule, dainu dievestības redzējumā, ir vidutāja Dieva Māras pasaulē, debesu jumā ritot pār debesu kalnu un Māte kā saules līdziniece ir vidutāja dzīvības rita nepārtrauktības pavedienam ģimenē, dzimtā un tautā!
Saglabāsim šo seno tautas redzējumu, godu tradīcijas, to būtību un godāsim savu māti visas dzīves garumā, veltot tai siltus vārdus un vēlot Saules mūžu.

Lai svētīga Mātes diena!
Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.

Kad Ūsiņš jāj ...

 

Dievturu Vēstnesis Nr.38 (¹2021#2)

 

Sveicināti, labi ļaudis!

Ūsiņu gaidās nākam klajā ar Latvijas Dievturu sadraudzes laikraksta Dievturu Vēstnesis jaunāko, 38. (¹2021#2) numuru. Turpinājumizdevumā, ko dievturi sāka izdot vairāk nekā pirms 90 gadiem, šis laidiens digitālā veidolā veltīts izaicinājumiem un risinājumiem ārkārtas stāvokļa laikā, gaviļniekiem un tradicionālo gadskārtu atspoguļojumam mācību saturā.

Saite uz PDF datni zemāk – raksta turpinājumā.

Jānim Veselim - 125

Šodien, 1.aprīlī, ir īpaša diena mūsu senkultūras un literatūras debesīs - sēļu zemes un teiksmu rakstniekam JĀNIM VESELIM - 125. dzimšanas dienas atcere.

Šim par godu esam sarūpējuši Veseļa lasījumu pirmo sēriju.

Pirmizrādei aicinu pievienoties šovakar, 1.aprīlī plkst. 19.00 - https://youtube.com/playlist?list=PLwdOz_KENSGeL94doUPgJ349fzG06ODRx

Lasījumu sērija tiks tupināta un apapildināta, - tāpēc gaidām arī katra jūsu ierakstus (audio un/vai video, kā katram ērtāk)!

Šovakar un turpmāk visiem gaišu klausīšanos!

Lai saulainas Lieldienas!

 

Ai, bāliņi, Liela diena, 
Kur kārsimi šūpulīt’?
Aiz upītes kalniņā 
Div’ sudraba ozolos.

Atveram Jāņa Veseļa 125-gades gadu!

Lai arī pirms nedēļas jau izsludinājām aicinājumu  iesaistīies raktnieka, dievtura aizrautīga dzīves svinētāja Jāņa Veseļa lasījumos, tomēr Veseļa 125-gades gadu atveram šodien, tieši mēnesi pirms  viņa dzimšanas dienas.  

/foto no L.Ķuzānes grāmatas Saules koka meklētājs/

Tāpat arī atgādinu, ka gaidām katra jūsu iesaistīšanos Veseļa lasījumos. Par tiem vairāk še - http://dievturi.blogspot.com/2021/02/janim-veselim-sopavasar-125-aicinam.html

J.Veseļa "atdzīvinātais" sveicinājums tapis pateicoties www.heritage.com piedāvātajām jauno tehnoloģiju iespējām.

Jānim Veselim šopavasar 125. Aicinām piedalīties Veseļa lasījumos!

Šī gada pavasarī tuvojas ļoti nozīmīgas dzimšanas dienas atcere vienam no dievturības un baltu dievestības stiprinātājiem, kuplinātājiem, daudzinātājiem, rakstniekam Jānim Veselim. Jāņa Veseļa devums mūsu kopdomas uzturēšanā izpaudies vairākos literāros darbos. Latvijā zināmāki ir viņa teiksmainais romāns Trīs Laimes un krājums ar Niklāva Stunkes ilustrācijām Latvju teiksmas, Trimdā iznācis arī viņa biogrāfiskais romāns. Latvijā labi zināma ir arī Lūcijas Ķuzānes monogrāfija Saules koka meklētājs – par Jāņa Veseļa dzīvi un darbu.

Metenī mestie aizmetņi

Andrejs Broks

Meteņi — gada sākums dabas atdzimšanas ciklā. Rudenī ar Veļu laika vakarēšanām un maskotajiem gājieniem tiek iziets caur sevis apzināšanos laikā un paaudzēs, Ziemassvētkos ar ziemas maskām čigānos ejot, atskārsmes līmenī atjaunojam sevī saskaņu pasaules lielo norišu lokos, un Meteņu budēļos ejot, sagaidot pavasara laiku, sagatavojam sevī pamatus jaunam gadskārtas un atdzimšanas cēlienam dabā un saimnieciskajā darbībā. Cauri ziemas laikam ir briedināti jauni cerību aizmetņi un vilkti meti jaunu ilgu, attiecību un plānu piepildījumam, tāpat arī zemē mostas jauni aizmetņi Māras valstības dziņu atrišanai jaunā piedzimšanā. Ziemas tumšais laiks atkāpjas un Dabas māte iekustina savu valstību jaunam pavasara laikam, kas sākas ar Meteņiem. Tāpēc arī budēļi ir tie, kas budina ikvienu būt rosīgam metot jaunus metus savai labklājībai domās, darbos un savstarpējā satiksmē.

foto: Uģis Nastevičs

Latviskās dzīvesziņas centrs “Tautai, Dievam, Tēvzemei’’ Svētē

Svētes dievturu draudze ir realizējusi projektu Latviskās dzīvesziņas centrs “Tautai, Dievam, Tēvzemei’’, kura līdzfinansēšanā ar € 9000 piedalījās Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas lauku attīstības programma 2014. – 2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju’’ ietvaros.

Dievturu Vēstnesis Nr.37 (¹2021#1)

 

 

Sveicināti, labi ļaudis!

Meteņu gaidās nākam klajā ar Latvijas Dievturu sadraudzes laikraksta Dievturu Vēstnesis jaunāko, 37. (¹2021#1) numuru. Turpinājumizdevumā, ko dievturi sāka izdot vairāk nekā pirms 90 gadiem, šis laidiens digitālā veidolā veltīts Meteņiem, veļu godināšanai un ģimenes vērtībām Latvijā un citviet pasaulē.

Saite uz PDF datni zemāk – raksta turpinājumā.

Latvijas Dievturu sadraudzes viedoklis par ģimeni

fotogrāfs: Andrejs Broks

— PDF datne (68 kb) —

Sveicam saviešus, labvēļus un draugus Jaunajā gadā!

 

¹2021
Laimīgu Jauno gadu!
Laimingų Naujųjų metų!
Deiwūtiskan Nawwan Mettan!
З Новым годам!
明けましておめでとう！
Happy New Year!