piektdiena, 2023. gada 12. maijs

Vai dievturi beidzot varēs likumīgi laulāt?

Vairāki pāri iesnieguši Tiesībsarga birojam lūgumu izskatīt joprojām neatrisināto jautājumu par dievturu tiesībām laulāt. Pāri uzsver, ka līdzšinējā situācija ir diskriminējoša, netaisnīga un steidzami risināma, turklāt rada bažas par Satversmes ievērošanu.

Nupat — 11. maijā —  šiem pāriem radusies cerība. Ir noslēdzies priekšlikumu iesniegšanas termiņš Civillikuma grozījumos, kur deputāts Andrejs Ceļapīters (“Jaunā Vienotība”) ierosinājis piešķirt dievturiem likumīgas tiesības noslēgt laulību jeb, kā to sauc senču zinību kopēji dievturi — veikt līdzināšanu vedībās. Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) ar savu iesniegto priekšlikumu paudis nemainīgu atbalstu, turpinot iepriekšējā sasaukumā nepabeigtos dievturības līdztiesības nostiprināšanas darbus.

Par iecerēto priekšlikumu Inguna Roga-Saulīte aicināja izteikties trīs pāriem, kuriem ir svarīgi sākt savu ģimenes dzīvi senču tradīcijās.

Satversmē garantētās tiesības

Oto Brantevics un Tīna Karīna Anšance: “Kad sākām runāt par mūsu attiecību likumīgo sakārtošanu, mums abiem nebija īsti skaidrs, kā to vēlēsimies paveikt. Sākumā vēlējāmies Dzimtsarakstu nodaļā “sarakstīties” un pēc tam latviskā garā nosvinēt. Taču, padziļināti lasot, interesējoties par senču dzīvesziņu, sastapāmies ar pāriem, kuri savu ģimenes dzīvi aizsākuši pēc dievturu tradīcijām. Šis zināšanu kopums mūsos nostiprināja ideju, ka arī mums ir šāda iespēja!

Tālāk Oto paskaidro, “Es uzskatu, ka ar laiku šī vēlme — noslēgt kāzas senču tradīcijās — kļūs arvien pieprasītāka. Man nezināmu iemeslu dēļ kā Austrumos, tā Rietumos palielinās interese par pirmskristietības laiku, tas jauno cilvēku vidū top moderni.”

Viens otru papildina Tīna un Oto,— “Pavisam noteikti mēs aicinātu ikvienu jauno pāri, kas domā par kāzām, apsvērt ideju sākt savu ģimenes dzīvi senču garā, un tam ir vismaz divi iemesli — tradīciju turpināšana un apzināšanās, ka Latvijā pastāv reliģiskā brīvība, ko garantē Satversme. Vēl vairāk — Satversmē ir minētas kristīgās vērtības un latviskā dzīvesziņa, dievturu likumīgo tiesību nostiprināšana būtu tikai loģisks un likumsakarīgs solis. Mums abiem dziļi personīgi ir svarīgi, lai senču vedību jeb līdzināšanas rituālu veic dievturu pārstāvji, jo tieši viņi ir mūsu senču latviskās dzīvesziņas tradīciju turpinātāji.”

Pļavas ziedi

Ieva Grava un Edgars Bērziņš vēlas izsvērt četrus iemeslus, kādēļ abiem svarīgi precēties senču tradīcijas garā: “Pirmkārt, vēlamies godināt mūsu senčus un viņu paražas. Mēs protams saprotam, ka šī ceremonija nebūtu pilnībā autentiska tai, kāda tā bija mūsu senču senču laikā, tomēr mums ir svarīgi, neskatoties uz mūsdienu dzīves ritējumu un pasaules attīstību, cienīt mūsu saknes un kopt un sargāt izdzīvojušās paražas. Otrkārt, uzskatām, ka tam būtu lielāka garīgā vērtība, jo ceremoniju vadītu cilvēks, ar kuru ir vienojoši uzskati un dzīvesziņa. Treškārt, precēšanās šādā veidā, mūsuprāt, sniedz lielāku tuvību un saskanību ar dabu un visu dzīvo. Ceturtkārt, tas būtu veids, kā atbalstīt dievturus un šo saimi, jo tā ir organizācija, kas daudz ir darījusi baltu dzīvesziņas saglabāšanai.”

Pāris turpina: “Uzskatām, ka šāda ceremonija būtu patiesāka, jo uzsvars nebūtu uz formalitāšu nokārtošanu, bet uz savienošanu garīgā līmenī, kā tas būtu, ja izmantotu Dzimtsarakstu nodaļu. Tāpat arī nevēlamies izmantot kristīgo baznīcu mūsu vedībām, jo mūsu tēvu tēvu tradīcijas ir kā pļavas ziedi, bet līdzās zeļ latvānis, kas tos nomāc.”

Senču un likuma priekšā

Savu nostāju pauž Edgars Purviņš: “Laulāties baznīcā nešķiet pievilcīgi, turpretim precības pēc senču tradīcijām, dabā un saskaņā ar to, šķiet daudz organiskākas, īstākas un mazāk komercializētas.” Topošā vīra pozīciju papildina mīļotā Klinta Roga: “Vēlamies tapt precēti pēc senču tradīcijām, lai turpinātu latvisko tradīciju tālāku nodošanu caur to pieredzēšanu. Turklāt iespēja sazemēties ar savu zemi un mūsu senču paražām šobrīd šķiet vēl svarīgāka, kad noris absolūta kultūru un vērtību sajaukšanās pasaulē.”

Klinta un Edgars 12. maijā piedzīvo līdzināšanu jeb vedības senču tradīcijās, pirms tam veicot likumīgo soli Dzimtsarakstu nodaļā, abi pauž: “Tas nav godīgi, ka mums kā dievturiem nav izvēles. Lai šo soli spertu pēc likuma (Dzimtsarakstu nodaļas procedūra) un sirds (līdzināšana) — nepieciešami papildus izdevumi, kāzas sadalās it kā divās daļās, tas ir netaisnīgi un diskriminējoši pēc būtības. Ja mums nav izvēles iespējas, ceram, ka vismaz mūsu bērniem tāda būs.”

Topošie precētie ļaudis turpina savu domu: “Uzskatām, ka dievturiem ir jādod tiesības slēgt oficiālas kāzas — iespējams, tas ir vienīgais veids, kā sekot līdzi tam, lai rituāls tiktu veikts pēc paražām un būtiskas tā daļas netiktu interpretētas “šova dēļ”. Tamdēļ Latvijas dievturu sadraudzes pārstāvji šķiet gana uzticami, lai turpinātu godāt šo rituālu un nodot tālāk.”


Beidzot atzīti savās mājās

Kā situāciju Civillikumā vērtē Latvijas Dievturu sadraudze? Izsakās Sadraudzes valdes vadītājs Uģis Nastevičs.

“Satversme noteic, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido gan latviešu tradīcijas, gan latviskā dzīvesziņa. Turpat minētās kristīgās vērtības valstiski aizsargā gan reliģisko savienību likumi un citi tiesību akti, gan regulārs valsts atbalsts un valsts augstāko amatpersonu dalība to norisēs, gan pienācīgs atspoguļojums valsts plašsaziņas līdzekļos. Vienlaikus latviskās dzīvesziņas garīgā kodola — dievturības — tradīciju kopēju nevērīga atstāšana pabērna lomā savās mājās, neraugoties uz globalizācijas arvien pieaugošo nivelējošo ietekmi hibrīdkara apstākļos, sen vairs nav tikai valstiskās stājas vai pašcieņas jautājums — baidos, ka šobrīd to var vērtēt kā nopietnu nacionālās drošības, latvisko vērtību un garīgās integritātes apdraudējumu. Tālab, lai, dievturības drukātā vārda simtgadi savā cilmes zemē sagaidot, dievturi justos līdztiesīgi, cienīti un netiktu atstumti vai pazemoti Latvijā līdzās pastāvošo ārzemju reliģiju ēnā, šī brīža likumdevējiem ir brīnišķīga iespēja — smelties drosmi un spēku vienotībā, un beidzot kopīgi sakārtot šo jautājumu,” — aicina Uģis Nastevičs.

Vai dievturiem beidzot radīsies iespēja ar juridisku spēku laulāt senlatviešu cilmes tradīcijai atbilstošā veidā? Par šo iestājušās vairākas frakcijas, grozījumus Civillikumā 1. lasījumā atbalstot jau iepriekšējā Saeimas sasaukuma nogalē. Šīs Saeimas deputāti un deputātes ne tikai vārdos, bet arī darbos var pierādīt, ka Latvija ir patiesi neatkarīga, demokrātiska, tiesiska un latviska valsts.

sestdiena, 2023. gada 6. maijs

Ir Ūsiņš atkal klāt! Svinam vasaras sagaidīšanu!

Attēlā izmantots Induļa Rankas skulptūras fragments.

Sekojot norisēm dabā un debesīs, mēs laikskaitē vadāmies no Saules gadskārtas četriem gadalaikiem, to viduspunktiem saulgriežos un saulstāvjos un to pārejas robežām, kas iezīmē astoņus gada laikus. Šīs pārejas robežas latviešiem pieņemts atzīmēt ar tradicionālām rituālām svinībām. Saules gadskārtā viens no visgaidītākajiem gadalaikiem, protams, ir vasara, kad pāreja no pavasara uz vasaru tiek svinēta kā Ūsiņi, kas iezīmē atdzimšanas izmaiņas dabas norisēs un arī mūsos. Ūsiņi ir plauksmes laiks, kas arī cilvēkos uzjunda dzīvesprieku jaunām cerībām un iecerēm.

Ūsiņš dainās parādīts kā viena no Dieva izpausmēm gadskārtas ritējumā – vasaras un saules vedējs. Zirga tēls, ar ko dainās spilgti iezīmēts Ūsiņš, ir Dieva caurvijošās enerģijas un dzīvības aprites likumsakarību simbols, kas vienojošs visiem gadskārtas teiksmu tēliem. Dievs, Jājot debesu kalnu, apvij visu gadalaiku loku un mūsu dzīves norises tajā. Pēc Ūsiņiem, jau nākošajā laiku pārejā, tas atjās kā dabas pilnbrieds un gada kulminācija Jānis.

Pa kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņu kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
zemei zaļu ābuliņu.
F464,1194

Pa zāliti Dieviņš brauca
Akmenoju kumeliņu;
Tas atveda kokiem lapas, 
Zemei zaļu āboliņu.
34067-6

Jānits jāja Jāņu nakti
Ābolaiņu kumeliņu.
Vaj tas bija Jāņa paša, 
Vaj no Dieva tapinats?

32930-1

Plašākā pasaules tvērumā, dabas gadskārtējās atmodas nebeidzamais un netveramais brīnums mūsos raisa pārdomas – cik saskanīgi es ar savu rīcību iekļaujos dabas ritā un pasaulē notiekošajā. Ko jaunu vēlos radīt un paveikt, cik atbilstošas ir manas izvēles par labu izaugsmei un visa labā vairošanai, vai esmu līdzsvarā ar pasauli un sevi? Kur šobrīd esmu dzīves laika tecējumā – kāds esmu kā bērns, vecāks vai vecvecāks…, ar kādu pienesumu kuplināšu savu dzimtu, ar ko tieši šī vasara paliks atmiņā manai ģimenei, tuviniekiem.
Aicinu Ūsiņa laikā arī apdomāt, ko tieši es varu sniegt savai tautai ne tikai domās un vārdos bet arī darbos? Aicinu, noteikti atcerēties, ka mūsu tradīcijas ir nozīmīgas ne vien mums pašiem, bet arī pasaulei, jo tās sevī glabā senas vispārcilvēciskā kultūras mantojuma saknes.

Nav pasaulē spēka, kas var aizkavēt Ūsiņa nesto atdzimšanu un visi, kuriem nav zudusi spēja saskatīt Ūsiņu atkal atjājot, spēs atskārst atdzimšanas un mūžīgās dzīves un dziļāko būtību.

Pār gadskārtu Ūsiņš nāk atkal ar jauna atsākuma iespēju. Izmanto to, radi un ļaujies plauksmei un vasarai sevī!

Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis

Aicinājums Saeimas deputātiem par Latvijas Dievturu sadraudzes tiesību nostiprināšanai Civillikumā

Rīgā, ¹2023. gada 5. mēneša 2. dienā

 Latvijas Dievturu sadraudze (LDS) ilgstoši ir iestājusies par dievturu tiesībām, ar  līdztiesisku regulējumu Latvijas Civillikumā, nodrošināt latviešiem iespēju noturēt latviskās godu tradīcijas vienlaikus saņemot arī valsts atzītu juridisko apliecinājumu. Latvijas Republikas Satversmes ievads paredz, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido arī latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa. Satversmes ievads arī nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Jau gandrīz 100 gadus, turpinot izkopt un uzturēt latviskās garīgās dzīvesziņas tradīcijas, Dievturība ir vienīgā Latvijas nacionālā reliģija, kuras garīgais mantojums balstās latviešu nācijas tradicionālajā kultūrā un ir neatņemama latviešu dzīvās tradīcijas un kultūras mantojuma daļa.

Tomēr, LDS, esot Latvijā reģistrētai kā reliģiskai organizācijai, nav Latvijas likumos nodrošinātas pat tādas pašas iespējas, kā citu kultūru reliģijām.

Šobrīd jaunajam Saeimas sastāvam ir iespēja turpināt jau iepriekšējā Saeimas sasaukumā uzsākto un pirmajā lasījumā izskatīto LDS tiesību sakārtošanu Civillikumā. Aicinām Saeimas deputātus atbalstīt deputāta Andreja Ceļapītera Juridiskajā komisijā iesniegto ierosinājumu Civillikuma grozījumu likumprojektam, kas nostiprinātu dievturu tiesības savā zemē un iespējas tautas kultūras mantojuma dzīvotspējai un pastāvēšanai cauri gadsimtiem.

Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.

trešdiena, 2023. gada 3. maijs

Paziņojums par Latvijas Dievturu sadraudzes ¹2023. gada kopsapulci

Mīļie Latvijas Dievturu sadraudzes savieši!

Svētdien, ¹2023/05/28 (ierašanās 12.00, atklāšana 13.00) esat aicināti piedalīties Latvijas Dievturu sadraudzes saimju, puduru un ārpus saimēm reģistrēto saviešu pilnvaroto pārstāvju kopsapulcē, kurā ar balsstiesībām piedalās gada biedra samaksu veikušie savieši (10€ strādājošie, 4€ pensionāri). Sapulcei varēs pieslēgties arī attālināti. Pieslēgšanās saite tiks nosūtīta tiem, kas būs pieteikušies.

svētdiena, 2023. gada 19. februāris

Dievturu Vēstnesis Nr.44 (¹2023#1)



Sveicināti, labi ļaudis!

Sērsnu laikā, kad līdz dievturības vārda simtgadei atlikušas mazāk nekā 680 dienas, nākam klajā ar Latvijas Dievturu sadraudzes laikraksta Dievturu Vēstnesis jaunāko, 44. (¹2023#1) numuru. Turpinājumizdevumā, ko dievturi sāka izdot vairāk nekā pirms 90 gadiem, šis laidiens digitālā veidolā veltīts Veļu laikam, Ziemassvētkiem, Baltu krivulei un citiem jaunumiem; saturu bagātina Dievturu Vēstneša Nr.39 un Nr.40 rakstu tulkojumi angļu valodā.

Saite uz PDF datni zemāk – raksta turpinājumā.

sestdiena, 2022. gada 17. decembris

Puzurs – ģimenes rituālā svētlieta Ziemassvētkos un latviskajos godos

Laikos, kad zemnieks ar rokām vadīja arklu savā zemē, lai sētu labību gadskārtējai maizes ražai, sūrā darbā pavadītais laiks lika aizdomāties par sava darba tiešo saikni ar auglības cikla pasaules norisēm dabā un to saistību ar paša ģimeni. Savā iztēlē tas cerīgi redzēja no zemes debesīs tiecošās kuplas labības vārpas, kurām pretī no debesīm caurvijās lietus, ietiecoties zemē, un, kopā ar debesjuma ikdienas pārtecēšanu, saule ar saviem stariem saauda visu vienotā gadskārtas auglības ciklā.

Kad saime gatavojās Ziemassvētkiem, aizsākot jaunu gadskārtas ciklu, šī zemnieka saimes darba vīzijas apcerē jeb meditācijā tika iesieta puzura rakstā, tajā savijot no debesīm nākošās gaismas un svētības likumsakarību atskārsmes ar zemes mātes dotās labības salmu šūpulīšu kārtojumiem. Iekārts griestos puzurs vienlaikus kļuva arī par saules simbolu, kura kā vidutāja vienoja un iezīmēja vidu starp zemes un debess valstībām. Ziemassvētku apceres laikā šie puzuri kļuva par pasaules svētuma centru katrā mājā, katrā ģimenē, kas apliecināja mūsu seno, dainās iekodētās pasaules kārtības un visu vienojošā veseluma atskārsmi un tās atspoguļojumu latviskajā dzīvesziņā. Tajā dzīves un darbu rits saskanēja ar saules gadskārtas ritējumu, dodot jēgu dzīvei un pasaules pastāvēšanai.

Kā pasaules kārtības simbols debess un zemes attiecību norisēs, jeb Dieva un zemes mātes Māras attiecībās, saistībā ar auglības rita atspoguļojumu bērna piedzimšanas un Saules debess vedību dainu dievestības teiksmās,  puzurs kā svētuma centrs bija arī neatņemama sastāvdaļa kūmībās un vedību godos, iezīmējot jaundzimušā vai jaunā pāra goda vietu dzīves goda norises vietas vidū – svētrita centrā, jaunā pasaules auglības aizsākumā. Visuma saiknes simbolika puzurī ir ar pārpasaulīgu tvērumu, jo simbolizē arī izpratni par ģimeniskajām paaudžu saitēm. Tāpēc puzuru siešana ir lieliska ģimeniska nodarbe ne tikai Ziemassvētkos, bet to var aizsākt jau veļu laikā, kā apceri rosinošu nodarbību par tuviniekiem vairākās paaudzēs, par to ka mūsu tautas patība, jeb identitāte kā puzurs ir sieta paaudžu paaudzēs, gadu simtos un tūkstošos, līdz ir izveidojies milzu puzurs, kuru katrai nākamajai paaudze jāturpina siet tālāk ar vien kuplāku.


33941-0
Saule meta audekliņu,
Vidû gaisa stāvedama;
Mēnestiņis tekadams
Sajauc Saules audekliņu.

 

33824-0
Krustiem auga bērzu saknes,
Krustiem zvaigznes debesîs;
Sāņiem jāja Dieva dēli,
Krustiem tek kumeliņi.

 

1872-1
Pilla Māras istabiņa
Sīku mazu šūpulišu:
Vienu Māra kustinaja,
Visi līdzi līgojàs.

 

1156-1
No debesu nosalaižu
Ar sudraba virvitèm
Mīļas Māras šūpulî,
Māmuliņas klēpitî.

 

33801-1
Kam tie zirgi, kam tie rati
Kas pie Saules namdurvim?
Dieva zirgi, Māŗas rati,
Saules meitas vedejiņi.

6621-13
Ta meitiņa godu tur',
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pin,
Sudrabâ mērcedama;
Dieva zirgi, Laimes rati,
Saules meita preciniece.

Lai svētīgi svētki un laimīga jaunā gadskārta!

Andrejs Broks
LDS dižvadonis

A. Broka foto no lietišķās mākslas simpozija izstādes “Puzuri zīmes un skaņa” Jelgavas kultūras namā.
Puzurīša pie šūpuļa autore Ineta Vēvere, šūpuļa īpašnieks Uldis Žentiņš no Valmieras. Šūpulis 100 gadus vecs.