Rāda ziņas ar etiķeti Eva Mārtuža. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Eva Mārtuža. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2019. gada 26. septembris

Svētums - jēgpilnas dzīves atskārsme

Eva Mārtuža, LDS valdes vadītāja

Baltu Krivule 14.-15. septembrī Polijā Punskā pulcēja vadošos etnisko reliģiju pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas, Polijas, ASV un Baltkrievijas. Krivule notika prūšu-jātvingu tūrisma centrā, kas izveidots kā etnogrāfiskais muzejs. Vēsturisko gaisotni mūsdienu vidē uztur prūšu pēctecis Petrs Lukaševičs, kurš no saviem vecākiem uzzinājis savu patieso izcelsmi, solīja godāt un iedzīvināt Prūsijas vārdu.

piektdiena, 2012. gada 26. oktobris

Sniega pieteikums. Eva Mārtuža

Ir veļu laiks, un rudens ir,
un balta zeme rītos trīs, un
saules staros spīguļo trausls
dzīvas dvēsles gars.
Jau eju zosi lūkoties un
dūnas maisā bāzt, nest
senčiem senču tiesu.


Lai saimei saimes galds
ar mirušiem un dzīviem,
jo rudens – viedo veļu laiks.
Vēl dzīvs ir manī senču gars,
un Mārtiņi rīt klāt.


trešdiena, 2012. gada 16. maijs

Latviešu unikālā reliģija

Žurnālā Kabinets tika publicēta saruna ar Evu Mārtužu, rakstnieci, literāti, dievturi, LU Teoloģijas fakultātes maģistratūras studenti. Arņa Terzena sarunas fragmentus ar Evu lasiet šeit

piektdiena, 2011. gada 15. jūlijs

Es meklēju savas zemes dvēseles kodolu un atradu savas tautas reliģiju

Šopiektdien, 15.jūlijā, Latvijas Dievtuŗu Sadraudzes saviete Eva Mārtuža iesniedza dokumentus Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, lai apgūtu maģistra studiju programmu un iegūtu maģistra grādu Teoloģijā un reliģiju zinātnē.

Vispirms sveicam Evu un vēlam spraigu un saistošu studiju laiku, apliecinot mūstautas reliģijas mūsdienīgumu un vēsturisko nozīmību - tas ir īpašs notikums Latvijas tradiconālās reliģijas - Dievturības vēsturē, arī Sadraudzes vēsturē.

Šeit publicējam nelielu fragmentu no Evas Mārtužas motivācijas vēstules LU Teoloģijas fakultātes dekānam:

"... Zinot, ka etniskās reliģijas ir tautu garīgais pamats un nemateriālās kultūras mantojuma pamats, ka   UNESCO konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas stājusies spēkā 2006.gada 20.aprīlī, aizsargā etniskās reliģijas, to piederību konkrētai zemei, tautai, valodai, pasaules izpratnei un tradīcijai, zinot, ka UNESCO konvencija atzīst kopējo vēlmi saglabāt cilvēces nemateriālo kultūras mantojumu, norādot, ka „saglabāšana” nozīmē veikt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt NKM dzīvotspēju, ieskaitot tā identifikāciju, dokumentēšanu, pētniecību, saglabāšanu, aizsardzību, popularizēšanu, vērtību nostiprināšanu, tālāknodošanu, it īpaši ar formālās un neformālās izglītības palīdzību, un atdzīvināt šāda mantojuma dažādos aspektus”, kā arī zinot, ka esam vienīgā tauta, kas gadu tūkstošiem senajās tautas dziesmās – vienā no apjomīgākajām pasaules nemateriālā kultūras mantojuma krātuvēm – plaši un daudzveidīgi ir saglabājusi zināšanas, garīgo pieredzi un izpratni par Dievu kā garīguma virsotni -  mūsdienās to sauc par  Dievturību, un kuru 20. gadsimta  divdesmitajos gados Ernests Brastiņš un Kārlis Bregžis formulēja kā latviešu nacionālo reliģiju, izmantojot folkloras liecības par latviešu mitoloģiju un pamatojot teorētiski, zinot daudzu zinātnieku pētījumus Latvijā, Lietuvā, ASV, Francijā un citur pasaulē līdz 21.gs. par latviešu, lietuviešu (tostarp – baltu) garīgo pieredzi, tomēr neatrodu apkopojošu pētījumu, kas sniegtu sistemātisku, pat hronoloģisku latvieša dieva vēsturi.
Zinot, ka Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte orientējas uz reliģiju zinātni, sakarā ar dažādo etnosu un daudzo reliģiju klātbūtni mūsdienu Eiropā un ir atvērta jauniem pieteikumiem un pētījumiem, esmu izlēmusi pieteikties LU Teoloģijas fakultātē maģistra studiju programmā, lai profesionālu reliģijas pētnieku vadībā izstrādātu maģistra darbu par latvieša dieva vēsturi."

trešdiena, 2010. gada 22. septembris

Asfalts kā Dieviņš

Latviskās Dzīvesziņas skolā 28.septembrī plkst. 18.00 (Rīgā, Dzirnavu ielā 135, ieeja no Satekles ielas)
Dzeja, pārdomas, skaņas un atskaņas - Dzeja - Notikums - Grāmata. Ar dzeju, stāstījumu, atziņām viesos literāte EVA MĀRTUŽA

--
Foto: Jānis Līgats