¹2020. gada Ziemassvētku apsveikumi

Stipru veselību un sirdssiltus Ziemassvētkus saviešiem, labvēļiem un visiem dievturu draugiem novēl Latvijas Dievturu sadraudze un Latvju dievtuŗu sadraudze. Priecāsimies par Jūsu līdzdalību Dievturu Vēstneša topošā numura veidošanā. Esiet laipni aicināti rakstīt redakcijai — dievturi@gmail.com!

Sveicinājums Ziemassvētkos no LDS Vecajo padomes priekšsēža Valda Celma, 

zīmējuma autore Gunta Celma

 

Vienotais atskaņošanas saraksts: https://www.youtube.com/watch?v=xcAn-Ca66vg&list=PLwdOz_KENSGekp5X2c0G7UmNaUwwDdmPm

Pūti, pūti, ziemelīti...

Tradicionālā Ziemassvētku svētīšana ir diezgan skaļa un plaša. Tie atkal ir svētki un laiks, kad ļaudis iziet ārpus savas sētas un ģimenes. 

Tāpēc atbildēt uz jautājumu, kā latviskos Ziemassvētkus tradicionāli svētīt mājās, nelielā ģimenē, nav vis gluži viegls uzdevums. Ja patiesībā daudzviet visbiežāk ir sastopams milzīgs svētku izdarību “kokteilis”: pie bērniem bērnudārzā, skolā, vecāku darbavietās tiek rīkoti apdāvināšanas sarīkojumi ar Ziemassvētku vecīšiem (un bērniem viņi, protams, patīk, jo ir mīlīgi, dod dāvanas un nav dzirdēts, ka kāds būtu iepērts, jo tad tāds vecītis ātri varētu iedzīvoties tiesu darbos), korporatīvos pasākumos varbūt uzaicina kādu folkloras kopu izklaides (un visbiežāk tikai izklaides) nolūkos, sirds sasildīšanai var ieiet kādā baznīcā, kas cilvēcīgi saprotams, jo tur skan skaista mūzika, deg sveces un smaržo eglīšu skujas... mājās droši vien izcep speķa pīrādziņus un neiztrūkstošās piparkūkas. Kāds jau izvāra arī pelēkos zirņus vai skābus kāpostus. Cūkas šņukurs būtu īpaša greznība. Bet mandarīni Ziemassvētku galdā gan ir jau gandrīz tradīcija...

Gaismas daudzinājums

2018.gada 14.decembrī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2.stāvā, Lasītāju zālē Latvijas Dievturu sadraudze aicina uz GAISMAS DAUDZINĀJUMU.

Dziesmu ritus vada dievture, Rīgas folkloras kopas LAIVA vadītāja Anda Ābele.

Eima bišu klausīties

Dzīļgremde 

Maruta Voitkus-Lūkina

                                                 

Eima bišu klausīties

Ziemassvētku vakarā; 
Ja bitīte daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.

Viens gāja. Agrāk, kad vēl visi sabraukušie mazbērni mazi bija, gāja vectētiņš -- tētītis. Tad ap lielo puzuri pamazām saplūda rimts klusums -- dzīļgremdei. Cits aiz cita apklusa pieaugušie, tētīša dēli, meitas, vedeklas, znoti, tad vecākie mazbērni. Visbeidzot maziņie beidza čaukstināties un čalot. Daži sameklēja spraugu starp tēti un māmiņu, citi kādu drošu klēpi un lielām acīm sekoja brīnumam: kā apakšā degošās svecītes ar siltuma plūsmu kustināja lielo puzuri pie griestiem un ka tas ir, kā zemes lode griežoties. Maziņie, vēl neko par zemes lodi nezinādami, tāpat kā pārējie ieturēja svētsvinīgo klusumu, lai Saules māmiņai droši vest Saules meitu ledus kalnā pa visslidenāko posmu.

Kā svētīt Ziemas Saulgriežus?

Jau vairāku gadu gaŗumā par to stāsta Latvijas Radio raidījumā "Laika Rata Riti": šeit esam apkopojuši visus Laika Rata ritu raidījumus, - saruna par Ziemas Saulgriežu Tradīciju:

Ko dara Ziemassvētku vakarā?
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/g00020.htm  skatamies kad LR pievienos ierakstu :)

Savā pieredzē dalīsies folkloras kopas "Savieši" vadītāja Amanda Jātniece, grafiķe dizainere Ērika Māldere, Ērikas meitas Emīlija un Līva, skolotājs Artis Gulbis un dievturis Andrejs Broks. Raidījumu "Laikarata riti Ziemassvētkos" vadīs Iveta Medene.

2012.12.19. 12:30
---
Ko dara Ziemassvētku rītā?
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/22126.mp3

Savā pieredzē dalās folkloras kopas "Savieši" vadītāja Amanda Jātniece, grafiķe dizainere Ērika Māldere, Ērikas meitas Emīlija un Līva, skolotājs Artis Gulbis un dievturis Andrejs Broks. Raidījumu "Laikarata riti Ziemassvēkos" vada Iveta Medene.

2012.12.18. 12:30
---
Ko dara Ziemassvētkus gaidot?
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/22096.mp3

Raidījumā "Laikarata ritu Ziemassvētki" trīs reiz trīs padomi Ziemassvētku svētīšanā! Pirmdien radio žurnāliste Iveta Medene kopā ar folkloras kopas "Savieši" vadītāju Amandu Jātnieci, grafiķi dizaineri Ēriku Mālderi, Ērikas meitām Emīliju un Līvu, skolotāju Arti Gulbi un dievturi Andreju Broku atbildēs uz jautājumu - ko dara Ziemassvētkus gaidot?

2012.12.17. 12:30
----
Par masku gājieniem Ziemassvētkos
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/16475.mp3

Ziemas saulgriežos - ne tikai velkam bluķi, deviņas reizes ēdam, dancojam un rotaļājamies, bet ejam budēļos no mājas uz māju, nesot ļaudīm svētību. Cikla "Velkam svētkus kalniņā!" raidījumā par masku gājieniem Ziemassvētkos savā pieredzē dalās dažādu paaudžu folkloristi: Janīna Kursīte, Rūta Jirgensone, Zane Žukovska, Inita Šalkovska, Vidvuds Medenis un Edgars Zilberts.

2011.12.21. 12:30
---
Maskošanās
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/10312.mp3

22.decembrī sākas ziema, tāpēc raidījuma vadītāja Iveta Medene kopā ar maskotiem ļaudīm no Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales sagaida pirmo ziemas saulgriežu dienu ar krāšņām masku gājienu izdarībām un dziesmām. Uzzināsit, kāpēc šajā dienā jāmaskojas.

2010.12.22. 12:30
---
Par Ziemassvētku rotaļām un pareģošanu
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/10310.mp3

Raidījumā - Ziemassvētku rotaļās iešana un arī par to, cik atšķirīgi var būt nākotnes pareģošanas paņēmieni dažādos Latvijas novados? Raidījumu vada Iveta Medene.

2010.12.21. 13:05
---
Ziemas saulgriežu rituālu iedaba
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/10309.mp3

Raidījumā žurnāliste Iveta Medene kopā ar Latvijā pazīstamiem folkloristiem no visiem Latvijas novadiem dziedās un runās par Ziemas saulgriežu rituālu iedabu un svētīšanas laiku.

2010.12.20. 12:30
---
Ziemassvētku svētīšanas tradīcijas un rituāli
http://lr1.latvijasradio.lv/zinas/mater/10289.mp3

Kurzemnieki, vidzemnieki, latgaļi, zemgaļi un slāvi, kuri sapulcināti vienuviet Latvijas radio studijā, dzied un runā par Ziemassvētku svētīšanas tradīcijām un rituāliem. Līga Reitere, Ilze Kļaviņa, Ieva Kušķe, Aida Rancāne, Andris Kapusts, Vidvuds Medenis, Jānis Kušķis un Sergejs Oļenkins kopā ar folkloras draugu kopām "Grodi", "Skandinieki", "DER" un "Putni" skandē Ziemassvētku dziesmas. Raidījumu vada Iveta Medene.

2010.12.19. 16:05
---

Ziemassvētkos

Bluķa vakars Vecrīgā

Ziemas Saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma – Saule. Tā kliedē tumsu un ar katru nākamo dienu ceļas Pasaules kalnā augšup. Svētkus, kurus latvieši sauc par Bluķa vakaru, atzīmējušas un svētījušas arī citas tautas Eiropā. Tā ir ļoti sena un nozīmīga tradīcija ziemas periodā, kura līdz mūsdienām ir saglabājusi savu nozīmību un aktualitāti.

Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Aicinām būt vienotiem šajā vakarā un kopīgi gan domās, gan velkot bluķi, nest gaismu katra sirdī, mājā, novadā, valstī!

Aicinām svinēt Bluķa vakaru Ziemas saulgriežos 21. decembrī!

Rīgā Bluķa vakars notiks trešdien, 21. decembrī plkst. 18.00. Bluķa vilkšana Rīgā sāksies Rātslaukumā, turpināsies pa Vecrīgas ielām un laukumiem, noslēgsies ar bluķu ugunskuriem un Ziemassvētku svinēšanu gan Rātslaukumā, gan arī Doma laukumā. Svētku norises vadīs Rīgas folkloras kopas – Grodi, Skandinieki, Vilcenes, Vilkači, Budēļi, Berendejka, Trokšņu iela, Iļjinskaja pjatņica, Dandari, Rija, Rīgas danču klubs, Maskačkas spēlmaņi, Abra, Kokle, Savieši un Ogres folkloras kopa Artava.

Aicinām arī Tevi un Tavus domubiedrus nepalikt malā un pievienoties! Nāc ar savu gaismu, ņemot līdzi lāpu, pērnos Jāņu vainagus, lai sadedzinot tos Ziemassvētku vakara ugunskurā un izsakot savu vēlējumu tautai, zemei un valstij, veicinātu jauna gaismas gada iestāšanos! Sadedzinot veco, mēs atbrīvosim ceļu jaunajam!

Svētkus atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Organizē Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar „Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu”.

Informācija:
http://www.folklorasbiedriba.lv/
Jelena Jekimova, tālr. 28363035
Andris Kapusts, tālr. 26063277

Ziemassvētki - Ziemas Saulgrieži

Gunta Saule

Sens ticējums vēsta, ka Ziemassvētku rītā (šogad 22.decembrī) uguns jāiekur pirms saullēkta. Ziemassvētki svētami vismaz trīs dienas un naktis, itin bieži ticējumos runāts pat par četrām svētamām dienām, pie kam ceturtā tikusi dēvēta par Vilku dienu un bijusi īpaši veltīta lopu aizsardzībai no vilkiem. Atceramies, ka tradicionālajos mēnešu nosaukumos tieši decembris dēvēts par Vilku mēnesi.

Ziemassvētkos mugurā katrā ziņā jāvelk jauns krekls, lai ar’ tas būtu zilimelns.

Dēvēti arī par Ķūķu vakaru (pēc galvenā Ziemassvētku ēdiena nosaukuma) vai Bluķa vakaru. Itin bieži ticējumos vēstīts, ka Bluķis sendienās ir velts katru ceturtdienas vakaru, bet drīzāk, skaitot, ka nedēļa ir nevis 7, bet 9 dienu gara. Tai ceturtdienā pirms Ziemassvētkiem svētki sasniedz augstāko punktu: saime ieveļ bluķi sētsvidū vai plāna vidū (visticamāk rijā, jo ticējumos bieži rodam vēsti, ka Blukid sadedzināts rijas krāsnī) un ar dziesmām un pāri lēkšanu tas sadedzināts, tā sadedzinot arī visus aizejošā gada grūtumus un nedienas. Un- pats galvenais, - ar to esam līdzējuši saulei atgriezties un gaismai vairoties.

Ziemassvētkos jāklāj bagātīgs galds un pie galda jāsēstas 9 reizes, lai nodrošinātu bagātīgu nākamā gadā darīto darbu ražu.

Līdz ar bluķa vilkšanu (vai velšanu) notiek rituālā māju apstaigāšana, kuru veic īpaši izraudzīti maskoti ļaudis. Ziemassvētkos tie dēvēti par Čigāniem vai Danča bērniem. Katrai maskotu ļaužu kopai ir citāds uzvedības un rīkošanās modelis – vieni ir vairak dancotāji un dziedātaji, citi „izspēlē” veselas „izrādes” un tajās iesaista arī mājas ļaudis. Gājuši vai nu atsevišķi sieviešu un vīriešu pulki vai jauktos pulkos. Dažos novados ir atšķirības - vīru pulki iet Ziemassvētku laikā un saucas par Miežvilkiem, sievas veic rituālos pārģērbšanās gājienus Meteņos, līdz ar ķekatu gājienu noslēgumu.

Svarīgākie masku tēli Ziemassvētkos ir nāve, kura vai nu palikusi ārpusē un pa logu nolūkojusies svētkos, tad vislielākās jautrības brīdī metusies visiem vidū un dancinājusi visus pēc kārtas, jo ilgāk ar nāvi dabū padejot, jo ilgāks mūžs gaidāms. Mājas iemītniekiem svarīgi bija visos notikumos aktīvi iesaistīties un čigānus pamielot - tad svētība un izdošanās darbos būs nodrošināta.

Ziemasvidus laika pati svarīgākā un raksturīgākā rituālā rotaļa ir “Vilks un kaza”- tumsas cīņa ar gaismu un gaismas uzvara. Rituālie dialogi, arī šāda rakstura dziesmas, un mīklu minēšana, kas ap Veļu laiku iesākusies, turpinās līdz Ziemassvētkiem. Tad mīklu minēšana tiek pārtraukta līdz nākamā gada Veļu laika sākumam. Kad visas sētas tādā veidā Bluķi velkot vai ripinot, apstaigātas, Čigāni sapulcējas kādā iepriekšnorunātā sētā vai mājā, visas maskas tiek noņemtas un bluķis sadedzināts.

Ziemā saule, kā Dainās teikts, "brien jūŗas ūdentiņu". Kas tad ir šī jūŗa? Ne tikai tumšais laiks, ne tikai lielā gada nakts. Jūŗa ir arī garīgais, viņsaules laiks, ārēji neredzamais zināšanu un spēka lauks; gadalaika nozīmē jūŗa apzīmē laiku no Rudens Jumja laika līdz Pavasara Saulstāvjiem, Lielajai dienai. Jūŗas laiks ir saistīts ar pārdzimšanas laiku. Vidū jūras... Laika nozīmē - Ziemas Saulgrieži, tātad ziemas vidus. Vidū jēdziens vispār nozīmē, ka runa ir par kādu pārejas mirkli, kad laiks ir it kā apstājies un pēc tam, kad ticis pāri kritiskajam punktam atjaunojas. Tādēji „vidū” nozīmē „ārpus laika”. Vidū ir tiklab jebkuŗš punkts, jo jebkuŗš punkts ir kaut kā vidus un tikpat labi kādas noteiktas vietas vidus – kā svēvietas centrs, var būt arī kādas Svētvietas centrs

Ziemassvētku un arī citu svētku sakarā Dainās bieži minēs tēls ir arī Kalns. Laika līmenī tas ir vidus laiks: uzvilkt svētkus kalnā nozīmē apzināt to vidu, svarīgāko punktu. Cilvēka līdzdarbība visos rituālos ir svarīga tad un tāpēc, ka tā apzināta un ir kas vairak kā tikai zināmu darbību gadu no gada atkārtošana. Atrašanās kalnā norāda arī uz atrašanos īpašā dvēseles vai sajūtu stāvoklī.

Latviešiem Latvijā un pasaulē!

Ziemas Saulgriežus - Ziemassvētkus sagaidot un Saulei jaunu gaismas ceļu iesākot, lai katrs no mums bluķī sadedzina visu Vecā gada nelabumu, skaudību, patmīlīgu lepnību un kūtrumu! Lai, Jaunajā Saules gadā ieejot, mēs kļūtu stiprāki, darbīgāki un radošāki! Lai labāk atpazītu savējos, mācītos sadarboties, palīdzēt un atbalstīt! Lai spēku smeļamies tautas garamantu pūrā un Dieviņa padomā!

Priecīgus un gaišus latviskos Ziemassvētkus!

Valdis Celms, LDS dižvadonis


Ziemassvētki ir Saules atgriešanās laiks, fiziskās un garīgās izaugsmes, auglības un gaismas cikla atskaites punkts, centrs un atsākums. Viss sākas no centra, mūsu iekšējā centra - dvēseles saskaņas, no mītiski garīgā Vidū jūras, Vidū gaisa. Tajā mēs atgriežamies ziemas tumšākajā laikā, lai sevi sakārtotu, garīgi attīrītu dvēseli, izsijātu pelavas no graudiem, svešo no savējā, lai ieietu nākošā gada un dzīves ciklā ar izvētītu graudu krājumu, kuru stādīt savā zemē, dvēselē, lai būtu ko kopt audzēt, iešūpot Lielajā dienā, izdziedāt Jāņos, ievākt Miķeļos un nākošajos Ziemassvētkos izvērtēt pienesumu. Ziemassvētki ir laiks, kurā pievēršamies savam iekšējam centram - dvēselei, savām pamatvērtībām, lai Jāņos - gada otrā pusē spētu un būtu gatavi dot, kopā radīt, ar pašapziņu iziet tautās. No pašsakārtotības un no kopsakārtotības ar sev tuvajiem līdz saderībai tautā un pasaulē.

Atgriešanās centrā ir arī atgriešanās Tēvzemē no svešatnes gan fiziskā, gan garīgā nozīmē, arī tiem, kam nav citas iespējas. Ziemassvētki ir atgriešanās sevī, piederībā ģimenei, dzimtai, tautai, atgriešanās pie pamatvērtībām, kas ļauj saglabāt savu pašvērtību un tāpatību.

Andrejs Broks,
Latvijas Dievtuŗu sadraudzes
valdes vadītājs

Puzuru darbnīca

Nāk no pļavas,
Tiru-viru,
Vienā kājā karājas

Šai laikā nav grūti atminēt, kas tas tāds.

Tieši šovakar, 14.decembŗa vakarā tie Dzīvesziņas skolā tiek gatavoti - no vasaras pilnbriedā vāktām smilgām, rudzu un auzu stiebriem gatavot puzuri vislabāk. Smilgu puzuri ir tie smalkākie, rudzu un auzu jau raupjāki, bet pavisam raupji puzuri iznāks no niedrēm. Tie būs piemēroti plašām, lielām telpām.

Ziemassvētki Zemgalē

Svētes pagasta "Bitēs" svētīt Ziemassvētkus šogad sāks laikus - ar bluķa vakaru sestdien,18. decembrī. Vairāk lasiet sadaļā ZIEMASSVĒTKI