Par Svecaini Sveču mēnesī

Audrone Mickute, Pērkona zirgi (Perkūno žirgai)

2020.gada 31.janvārī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Lasītāju zālē (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā) notiks Latvijas Dievturu sadraudzes ikmēneša sanāka. Šai reizē aicinām uz izzinošu sarunu un sadziedāšanu par SVECAINI un Sveču mēnesi tradicionālajā gadskaitē, par tā svētīšanas tradīciju, simboliem un līdzībām kaimiņtautu tradīcijās. Sarīkojumu vada Gunta Saule un folkloras kopas RĀMUPE dalībnieki. 

2.februāris - Sveču diena

Divi sveces jūrā dega,
Div' sudraba lukturīši;
Saules meita klāt sēdēja,
Zīdautiņu rakstīdama.
(33775-2, Cēsu Ļaudonā)

2.februāris - SVEČU DIENA

Diena, kad jālej un jāgatavo sveces, un lai tās jo spoži degtu un nedūmotu, jāsmejas. Sveču diena gada ritējumā stāsta, ka lācis jau girežas uz otriem sāniem, tepat jau Metenis, un gads tūliņ vien metīsies uz pavasaŗa pusi. Kopš ziemas vidus īsakās dienas tā pastiepusies jau par stundu gaŗāka un nupat nupat būs pusceļā līdz Lielajai dienai. Sveču dienā arīdzan vēro laiku un pareģo gan vasaru, gan pavasari - kāds tas būs.

Sveču dienā jāēd miežu putra un sarkanas ogas, lai pats būtu vesels un ņiprs un lai laba raža.

Sveču, Puteņu, Meteņa mēnesis

Sveču diena ir seni pagānu (dabas ticīgo) svētki, Ziemas vidus, viena no Māras dienām - Ziemas Māra. To dēvē arīdzan par Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Govju dienu. Savulaik tie bijuši lieli un jautri svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties ar miežu biezputru, cūkas gaļu, dzert alu, ēst sarkanas ogas un daudz smieties. Visas šī izdarības nodrošināja labklājību, auglību, labu ražu un citu izdošanos visā nākamajā gadā. Lai gads būtu jautrs, labs, lai govīm daudz piena, lai sivēni aug žirgti un pats cilvēks būtu skaists un vesels - Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.

Vairāk par Sveču dienas svētīšanu, lūdzu, lasiet Katlakalna Tradīciju kopas e-lapā