Eiropas Etnisko reliģiju kongress Latvijā vainagojas ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu, jaunās valdes un prezidenta vēlēšanām

No 2023. gada 29. jūnija līdz 2. jūlijam norisinājās 18. Eiropas Etnisko reliģiju kongress (ECER). Latvijā tas notika otro reizi, 50 ļaužu — tostarp ECER dalīborganizāciju galotņu, novērotāju pārstāvju, vietējo rīkotāju un brīvprātīgo — lokā no 17 valstīm. Eiropas mēroga sarīkojumu atbalstīja lieldraugi — NVO nams, Labietis un Liepkalni. Rīkotāji — Latvijas Dievturu sadraudze —, pērn rudenī izziņojot kongresa norisi, par tēmu izvirzīja “Tiesības savā cilmes zemē” (The Rights in One’s Native Land). Dalībnieki savlaicīgi sarūpēja atbildes aptaujai un priekšlasījumos sniedza ieskatu gan par savām tradīcijām un izaicinājumiem, gan tiesiskās situācijas īpatnībām katrā dalībvalstī. Kongresa pirmo dienu noslēdza Rīgas vecpilsētas ekskursija, kurā viesi iepazina latviešu tautas un galvaspilsētas vēstures līkločus, atklāja daudz kopīga un priecājās par viņu dievību klātbūtni arī mūsu pilsētas arhitektūrā un skulptūrās.

Otrajā dienā norisinājās apspriede, pilnveidojot galīgo deklarācijas teksta redakciju, tai sekoja Rīgas deklarācijas pieņemšana (PDF skat. šeit: https://sites.google.com/view/ecer2023/declaration) un parakstīšana. Ievēlēta jaunā ECER valde, ko veido pārstāvji no Beļģijas, Čehijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas. Brīdī, kad līdz dievturības drukātā vārda simtgadei atlikušas tieši 550 dienas, Latvija vienlaikus kļuvusi par prezidētājvalsti, jo 11 balsstiesīgo ECER dalīborganizāciju balsojumā par Eiropas etnisko reliģiju vadošās organizācijas prezidentu uz pieciem gadiem ievēlēts Latvijas Dievturu sadraudzes valdes vadītājs Dr. Uģis Nastevičs. Otro dienu noslēdza ekskursija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, iepazīstot tautas mākslu, koka arhitektūras simbolismu, latviskās dzīvesziņas vērtības un Reformācijas mantojumu (piemēram, kāķis — jā, kāķis, nevis kaķis — pie Usmas baznīcas).

Trešā diena aizvadīta Latvijas Dievturu sadraudzes Lokstenes svētnīcā, Klintaines pagastā pie Pļaviņām, kur, iepazīstot latviskās dzīvesziņas garīgo kodolu, ko teju simt gadus pasaulē pazīst ar dievturības vārdu, katras Eiropas etniskās reliģijas pārstāvji vīkša savu svētbrīdi, lai kopīgiem spēkiem ar Dievpalīgu sekmētos nostiprināt tiesības savās cilmes zemēs.

Kongresa ceturto dienu kuplināja XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku 150 gades gājiens. Zīmīgi, ka jau 150 gadus tā priekšgalā nes Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju!” autora Baumaņu Kārļa veidoto Līgo karogu ar latviešu Dievam ozola zaru ziedojošo svētnieku Vaideloti. Kongresa dalībnieku saviļņojums mijās ar padarīta darba sajūtu — jau tapis pirmais ECER prezidenta parakstītais dokuments — Itālijas prezidentam un Iekšlietu ministrijai adresēta vēstule par šajā dalībvalstī izveidojušos situāciju. “Līgo” līvu valodā nozīmē “Lai top!” Lai top!

Fotoattēli no kongresa — Uģis Nastevičs, Latvijas Dievturu sadraudze:
https://drive.google.com/drive/folders/1yagtvQuOHLi-qiUqgW8-7Int-zUa0JZi?usp=sharing

ECER konference Romā

Agnija Saprovska

Agnija Saprovska, nodibinājuma "Māras loks” līdzdibinātāja, XVI ECER dalībniece 

Visi ceļi ved uz Romu No 19. līdz 22. aprīlim Romā norisinājās XVI Eiropas Etnisko Reliģiju kongress (ECER), kas pulcēja pārstāvjus no vairāk nekā 10 Eiropas valstīm un ASV. Četrās konferences dienās bija iespēja dalīties pieredzē, iepazīt dažādās Eiropas kultūras un to garīgo mantojumu, kā arī apskatīt un iepazīt antīkās galvaspilsētas kultūrvēsturisko mantojumu un Romas 2771. dibināšanas gadadienā veikt kopīgu rituālu vietā, kur sākās tās vēsture - Palatīna kalnā. 

Eiropas Etnisko reliģiju kongresa Deklarācija (Vēstījums)

Viļņa, 2014. gada 9. jūlijā

Mēs, 13 pasaules valstu delegāti, kas 2014. gada 9. jūlijā piedalāmies Eiropas Etnisko reliģiju un tradīciju konferencē Viļņā, pasludinām šo Deklarāciju (Vēstījumu) :

Mēs esam dažādu Eiropas dabisko etnisko kultūru pārstāvji, kas tiecamies atjaunot un iedzīvināt savu senču reliģiskās un garīgās tradīcijas. Mēs cienām tēvutēvu atstāto mantojumu un tiecamies nodot to tiem, kuri nāks pēc mums, un kuru senči būsim mēs – saviem bērniem, mazbērniem un daudzām paaudzēm, kas dzims pēc viņiem. Mēs brālīgi izturamies un atbalstām arī citas tautas, rases un reliģijas, kuras cīnās par savu senču mantojuma saglabāšanu.

Mūsu etniskās reliģijas (dievatziņas) ir veidojušās Eiropas kontinenta vēstures gaitā. Tās ir mūsu senseno ierašu un savpatnības dzīvā izpausme mūsdienu pasaulē. Laikā, kad pasaule bīstami virzās pretī garīgajam, vides un saimnieciskajam sairumam, ko izraisījis atsevišķu ļaužu grupu nelīdzsvarots monopolisms (pārākums) un nevaldāma alkatība, mūsu reliģijas (dievatziņas) veicina mēra izjūtas caurstrāvotu dzīvi saskaņā ar Dabu, uzsver ģimenes un kopienas nozīmi, kā arī cieņu pret visām dzīvības formām.

Tomēr daudzās Eiropas valstīs dzīvei saskaņā ar mūsu reliģijām (dievatziņām) tiek likti šķēršļi: tās tiek ierobežotas, atstātas novārtā, nonievātas vai pat aizliegtas. Mēs aicinām visu Eiropas valstu valdības atbalstīt un rosīgi īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai visu pilsoņu reliģisko brīvību varētu īstenot tā, kā tas ir noteikts Eiropas Savienības līgumos, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos dokumentos, kā arī atturēties no priekšrocību sniegšanas noteiktām reliģijām (dievatziņām) izvirzot tās kā pārākas par citām. Tāpat mēs tieksimies arī, lai reliģiskās (dievatziņas) iecietības princips tiktu praktiski īstenots Eiropas izglītības sistēmās.

Europos etninių religijų kongreso

Deklaracija

Vilnius, 2014 m. liepos 9 d.

Mes, 13-os skirtingų pasaulio šalių delegatai, 2014 metų liepos 9 dieną atvykę į Europos etninių religijų ir tradicijų konferenciją Vilniuje, skelbiame šią deklaraciją:

Mes esame skirtingų Europos prigimtinių etninių kultūrų atstovai, siekiantys atgaivinti ir susigrąžinti savo protėvių religines ir dvasines tradicijas. Mes gerbiame protėvių paliktą paveldą ir siekiame perduoti jį tiems, kurie ateis po mūsų, kurių protėviais būsime mes – savo vaikams, savo vaikaičiams ir daugeliui po jų gimsiančių kartų. Mes išreiškiame solidarumą ir paramą kitoms tautoms, rasėms ir religijoms, kurios taip pat kovoja siekdamos išsaugoti savo protėvių paveldą.

Mūsų etninės religijos yra Europos žemyno istorijos padarinys. Jos yra mūsų seniausių tradicijų ir identiteto gyvoji išraiška šiandienos pasaulyje. Pasauliui rizikingai krypstant į dvasinę, ekologinę ir ekonominę suirutę, kurią sukėlė nesubalansuotas atskirų žmonių grupių monopolizmas ir nevaldomas godumas, mūsų religijos skatina saikingą gyvenimą darnoje su Gamta, pabrėžia šeimos ir bendruomenės svarbą bei pagarbą visų formų gyvybei.

Tačiau daugelyje Europos šalių praktikuoti mūsų religijas trukdoma – jos ribojamos, ignoruojamos ar net draudžiamos. Mes kviečiame visų Europos šalių vyriausybes palaikyti ir aktyviai įgyvendinti priemones, reikalingas visų piliečių religinei laisvei įgyvendinti taip, kaip tai nurodyta Europos Sąjungos sutartyse, Europos Sąjungos pagrindinių teisių chartijoje, Europos žmogaus teisių konvencijoje, Jungtinių Tautų visuotinėje žmogaus teisių deklaracijoje ir kituose dokumentuose, taip pat susilaikyti nuo privilegijų teikimo tam tikroms religijoms iškeliant jas virš kitų. Mes taip pat sieksime, kad religinės tolerancijos principas būtų praktiškai įgyvendintas Europos švietimo sistemose.

A DECLARATION FROM THE EUROPEAN CONGRESS OF ETHNIC RELIGIONS (English Version)

Laikā no 8.-11.jūlijam Lietuvas galvaspilsētā Viļņā norisinājās Etnisko reliģiju kongresa rīkota staprtautiska konference, kuŗā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Dievturu sadraudzes. Konferencē līdztekus vēstījumiem, kuŗos dalībnieki iepazīstināja ar savu etnisko reliģiju un Tradīciju priekšstatiem, tika arī apspriesti Etnisko reliģiju darbībai svarīgi jautājumi. Un šai sakarā tika pieņemta Eiropas Etnisko Religiju kongresa (European Congress of Ethnic Religions (ECER)) Deklarācija. Latvijas Dievturu sadraudzi (LDS) konferencē pārstāvēja Dižvadonis Valdis Celms, valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks un valdes dalībniece Gunta Saule (Dombrovska).

Publicējam tās anglisko (konferences darba valodas) variantu, tulkojums lietuviski un latviski sagatavosim vēlāk.

We, the delegates from twelve different countries convened at the European Congress of Ethnic Religions in Vilnius, Lithuania, on this 9th day of July 2014, join our voices together to make the following declaration:

We are members of diverse European indigenous ethnic cultures who seek to revitalize and reclaim our ancestral religious and spiritual traditions. We honor those who went before us, who gave us our life and our heritage. We are bound to the lands of our ancestors, to the soil that holds their bones, to the waters from which they drank, to the roads that they once walked. And we seek to pass that heritage to those who come after us, whose ancestors we are in the process of becoming – our children, our grandchildren, and the many generations yet to be born. We send solidarity and support to those other indigenous nations, races and religions who are also engaged in the struggle to preserve their own ancestral heritages.