Ziemas Laika Dziesmu Sadziedāšana Tīnūžos

Ziemas Laika Dziesmu Sadziedāšana Kultūras mantojuma centrā Tīnūžu muiža notiks 2019.gada 20.janvārī plkst. 13.00. 

Ziema Saulei ir dziļās jūras vai ezera laiks -

Ai, Saulite bridaliņa,
Brida dienu, brida nakti:
Dienu brida dziļu jūru,
Nakti dziļu ezeriņu.

/Dainu skapis, 33733-0/

Ziema ir līdzvērtīga gada naktij. Kā Rudenāji ir saulrieta brīdis un visvairāk tai laikā dziedam saules rietēšanas dziesmu. Tikpat daudz to ir vēl vienīgi līgotnēs, - Jāņu laika dziesmu krājā. Kā Lielajā dienā un Jāņu rītā izdziedam saules lēkta gaidīšanas un svinēšanas dziesmas, kā vasarā dziedam Saules redzamības un Saules darbu – ziedēšanas, siena kaltēšana un augļu nobriešanas dziesmas, tā ziemā mēs varētu dziedāt daudz jūras un citu ūdeņu dziesmu. Un arī nakts, varbūt miega un tumsas laika dziesmas.

Latvijas Dievturu sadraudze svin Latvijas valsts 100-gadi kopā ar brāļiem un māsām no Lietuvas

Gunta Saule,
LDS saziņa

2018.gada 18.novembra rīts daudziem atausa sadziedot un Latviju daudzinot kopā ar folkloras kopām, kuras aicināja uz Latvijas dzimšanas dienas rīta ieskandināšanu Rīgas Dzegužkalnā un Brīvības laukumā, Koknesē, Turaidā, Mežotnē, Dagdā, Kolkas ragā, Gaiziņā un citviet. Un rīts patiešām atausa saulains. Un tāda daudzviet bija arī visa diena. Vēsa, vējaina, bet saulaina.

Eiropas Etnisko reliģiju kongresa Deklarācija (Vēstījums)

Viļņa, 2014. gada 9. jūlijā

Mēs, 13 pasaules valstu delegāti, kas 2014. gada 9. jūlijā piedalāmies Eiropas Etnisko reliģiju un tradīciju konferencē Viļņā, pasludinām šo Deklarāciju (Vēstījumu) :

Mēs esam dažādu Eiropas dabisko etnisko kultūru pārstāvji, kas tiecamies atjaunot un iedzīvināt savu senču reliģiskās un garīgās tradīcijas. Mēs cienām tēvutēvu atstāto mantojumu un tiecamies nodot to tiem, kuri nāks pēc mums, un kuru senči būsim mēs – saviem bērniem, mazbērniem un daudzām paaudzēm, kas dzims pēc viņiem. Mēs brālīgi izturamies un atbalstām arī citas tautas, rases un reliģijas, kuras cīnās par savu senču mantojuma saglabāšanu.

Mūsu etniskās reliģijas (dievatziņas) ir veidojušās Eiropas kontinenta vēstures gaitā. Tās ir mūsu senseno ierašu un savpatnības dzīvā izpausme mūsdienu pasaulē. Laikā, kad pasaule bīstami virzās pretī garīgajam, vides un saimnieciskajam sairumam, ko izraisījis atsevišķu ļaužu grupu nelīdzsvarots monopolisms (pārākums) un nevaldāma alkatība, mūsu reliģijas (dievatziņas) veicina mēra izjūtas caurstrāvotu dzīvi saskaņā ar Dabu, uzsver ģimenes un kopienas nozīmi, kā arī cieņu pret visām dzīvības formām.

Tomēr daudzās Eiropas valstīs dzīvei saskaņā ar mūsu reliģijām (dievatziņām) tiek likti šķēršļi: tās tiek ierobežotas, atstātas novārtā, nonievātas vai pat aizliegtas. Mēs aicinām visu Eiropas valstu valdības atbalstīt un rosīgi īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai visu pilsoņu reliģisko brīvību varētu īstenot tā, kā tas ir noteikts Eiropas Savienības līgumos, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos dokumentos, kā arī atturēties no priekšrocību sniegšanas noteiktām reliģijām (dievatziņām) izvirzot tās kā pārākas par citām. Tāpat mēs tieksimies arī, lai reliģiskās (dievatziņas) iecietības princips tiktu praktiski īstenots Eiropas izglītības sistēmās.

Europos etninių religijų kongreso

Deklaracija

Vilnius, 2014 m. liepos 9 d.

Mes, 13-os skirtingų pasaulio šalių delegatai, 2014 metų liepos 9 dieną atvykę į Europos etninių religijų ir tradicijų konferenciją Vilniuje, skelbiame šią deklaraciją:

Mes esame skirtingų Europos prigimtinių etninių kultūrų atstovai, siekiantys atgaivinti ir susigrąžinti savo protėvių religines ir dvasines tradicijas. Mes gerbiame protėvių paliktą paveldą ir siekiame perduoti jį tiems, kurie ateis po mūsų, kurių protėviais būsime mes – savo vaikams, savo vaikaičiams ir daugeliui po jų gimsiančių kartų. Mes išreiškiame solidarumą ir paramą kitoms tautoms, rasėms ir religijoms, kurios taip pat kovoja siekdamos išsaugoti savo protėvių paveldą.

Mūsų etninės religijos yra Europos žemyno istorijos padarinys. Jos yra mūsų seniausių tradicijų ir identiteto gyvoji išraiška šiandienos pasaulyje. Pasauliui rizikingai krypstant į dvasinę, ekologinę ir ekonominę suirutę, kurią sukėlė nesubalansuotas atskirų žmonių grupių monopolizmas ir nevaldomas godumas, mūsų religijos skatina saikingą gyvenimą darnoje su Gamta, pabrėžia šeimos ir bendruomenės svarbą bei pagarbą visų formų gyvybei.

Tačiau daugelyje Europos šalių praktikuoti mūsų religijas trukdoma – jos ribojamos, ignoruojamos ar net draudžiamos. Mes kviečiame visų Europos šalių vyriausybes palaikyti ir aktyviai įgyvendinti priemones, reikalingas visų piliečių religinei laisvei įgyvendinti taip, kaip tai nurodyta Europos Sąjungos sutartyse, Europos Sąjungos pagrindinių teisių chartijoje, Europos žmogaus teisių konvencijoje, Jungtinių Tautų visuotinėje žmogaus teisių deklaracijoje ir kituose dokumentuose, taip pat susilaikyti nuo privilegijų teikimo tam tikroms religijoms iškeliant jas virš kitų. Mes taip pat sieksime, kad religinės tolerancijos principas būtų praktiškai įgyvendintas Europos švietimo sistemose.

A DECLARATION FROM THE EUROPEAN CONGRESS OF ETHNIC RELIGIONS (English Version)

Laikā no 8.-11.jūlijam Lietuvas galvaspilsētā Viļņā norisinājās Etnisko reliģiju kongresa rīkota staprtautiska konference, kuŗā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Dievturu sadraudzes. Konferencē līdztekus vēstījumiem, kuŗos dalībnieki iepazīstināja ar savu etnisko reliģiju un Tradīciju priekšstatiem, tika arī apspriesti Etnisko reliģiju darbībai svarīgi jautājumi. Un šai sakarā tika pieņemta Eiropas Etnisko Religiju kongresa (European Congress of Ethnic Religions (ECER)) Deklarācija. Latvijas Dievturu sadraudzi (LDS) konferencē pārstāvēja Dižvadonis Valdis Celms, valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks un valdes dalībniece Gunta Saule (Dombrovska).

Publicējam tās anglisko (konferences darba valodas) variantu, tulkojums lietuviski un latviski sagatavosim vēlāk.

We, the delegates from twelve different countries convened at the European Congress of Ethnic Religions in Vilnius, Lithuania, on this 9th day of July 2014, join our voices together to make the following declaration:

We are members of diverse European indigenous ethnic cultures who seek to revitalize and reclaim our ancestral religious and spiritual traditions. We honor those who went before us, who gave us our life and our heritage. We are bound to the lands of our ancestors, to the soil that holds their bones, to the waters from which they drank, to the roads that they once walked. And we seek to pass that heritage to those who come after us, whose ancestors we are in the process of becoming – our children, our grandchildren, and the many generations yet to be born. We send solidarity and support to those other indigenous nations, races and religions who are also engaged in the struggle to preserve their own ancestral heritages.

Ziemassvētki - Ziemas Saulgrieži

Gunta Saule

Sens ticējums vēsta, ka Ziemassvētku rītā (šogad 22.decembrī) uguns jāiekur pirms saullēkta. Ziemassvētki svētami vismaz trīs dienas un naktis, itin bieži ticējumos runāts pat par četrām svētamām dienām, pie kam ceturtā tikusi dēvēta par Vilku dienu un bijusi īpaši veltīta lopu aizsardzībai no vilkiem. Atceramies, ka tradicionālajos mēnešu nosaukumos tieši decembris dēvēts par Vilku mēnesi.

Ziemassvētkos mugurā katrā ziņā jāvelk jauns krekls, lai ar’ tas būtu zilimelns.

Dēvēti arī par Ķūķu vakaru (pēc galvenā Ziemassvētku ēdiena nosaukuma) vai Bluķa vakaru. Itin bieži ticējumos vēstīts, ka Bluķis sendienās ir velts katru ceturtdienas vakaru, bet drīzāk, skaitot, ka nedēļa ir nevis 7, bet 9 dienu gara. Tai ceturtdienā pirms Ziemassvētkiem svētki sasniedz augstāko punktu: saime ieveļ bluķi sētsvidū vai plāna vidū (visticamāk rijā, jo ticējumos bieži rodam vēsti, ka Blukid sadedzināts rijas krāsnī) un ar dziesmām un pāri lēkšanu tas sadedzināts, tā sadedzinot arī visus aizejošā gada grūtumus un nedienas. Un- pats galvenais, - ar to esam līdzējuši saulei atgriezties un gaismai vairoties.

Ziemassvētkos jāklāj bagātīgs galds un pie galda jāsēstas 9 reizes, lai nodrošinātu bagātīgu nākamā gadā darīto darbu ražu.

Līdz ar bluķa vilkšanu (vai velšanu) notiek rituālā māju apstaigāšana, kuru veic īpaši izraudzīti maskoti ļaudis. Ziemassvētkos tie dēvēti par Čigāniem vai Danča bērniem. Katrai maskotu ļaužu kopai ir citāds uzvedības un rīkošanās modelis – vieni ir vairak dancotāji un dziedātaji, citi „izspēlē” veselas „izrādes” un tajās iesaista arī mājas ļaudis. Gājuši vai nu atsevišķi sieviešu un vīriešu pulki vai jauktos pulkos. Dažos novados ir atšķirības - vīru pulki iet Ziemassvētku laikā un saucas par Miežvilkiem, sievas veic rituālos pārģērbšanās gājienus Meteņos, līdz ar ķekatu gājienu noslēgumu.

Svarīgākie masku tēli Ziemassvētkos ir nāve, kura vai nu palikusi ārpusē un pa logu nolūkojusies svētkos, tad vislielākās jautrības brīdī metusies visiem vidū un dancinājusi visus pēc kārtas, jo ilgāk ar nāvi dabū padejot, jo ilgāks mūžs gaidāms. Mājas iemītniekiem svarīgi bija visos notikumos aktīvi iesaistīties un čigānus pamielot - tad svētība un izdošanās darbos būs nodrošināta.

Ziemasvidus laika pati svarīgākā un raksturīgākā rituālā rotaļa ir “Vilks un kaza”- tumsas cīņa ar gaismu un gaismas uzvara. Rituālie dialogi, arī šāda rakstura dziesmas, un mīklu minēšana, kas ap Veļu laiku iesākusies, turpinās līdz Ziemassvētkiem. Tad mīklu minēšana tiek pārtraukta līdz nākamā gada Veļu laika sākumam. Kad visas sētas tādā veidā Bluķi velkot vai ripinot, apstaigātas, Čigāni sapulcējas kādā iepriekšnorunātā sētā vai mājā, visas maskas tiek noņemtas un bluķis sadedzināts.

Ziemā saule, kā Dainās teikts, "brien jūŗas ūdentiņu". Kas tad ir šī jūŗa? Ne tikai tumšais laiks, ne tikai lielā gada nakts. Jūŗa ir arī garīgais, viņsaules laiks, ārēji neredzamais zināšanu un spēka lauks; gadalaika nozīmē jūŗa apzīmē laiku no Rudens Jumja laika līdz Pavasara Saulstāvjiem, Lielajai dienai. Jūŗas laiks ir saistīts ar pārdzimšanas laiku. Vidū jūras... Laika nozīmē - Ziemas Saulgrieži, tātad ziemas vidus. Vidū jēdziens vispār nozīmē, ka runa ir par kādu pārejas mirkli, kad laiks ir it kā apstājies un pēc tam, kad ticis pāri kritiskajam punktam atjaunojas. Tādēji „vidū” nozīmē „ārpus laika”. Vidū ir tiklab jebkuŗš punkts, jo jebkuŗš punkts ir kaut kā vidus un tikpat labi kādas noteiktas vietas vidus – kā svēvietas centrs, var būt arī kādas Svētvietas centrs

Ziemassvētku un arī citu svētku sakarā Dainās bieži minēs tēls ir arī Kalns. Laika līmenī tas ir vidus laiks: uzvilkt svētkus kalnā nozīmē apzināt to vidu, svarīgāko punktu. Cilvēka līdzdarbība visos rituālos ir svarīga tad un tāpēc, ka tā apzināta un ir kas vairak kā tikai zināmu darbību gadu no gada atkārtošana. Atrašanās kalnā norāda arī uz atrašanos īpašā dvēseles vai sajūtu stāvoklī.