 |
| Rāmavas ilustrācija (Hartknoch 1686:116). Paziņojuma PDF — šeit |
¹2021/09/03
Rīga–Viļņa
Latvijas Dievturu sadraudze
Senovės baltų religinė bendrija Romuva
Šogad aprit 1500 gadi kopš ¹⁰521. gada, kad dibināta Rāmava.
Latvijas un Lietuvas baltu dzīvesziņas reliģisko tradīciju turpinātāji aicina atzīmēt baltu Rāmavas svētvietas dibināšanu kā senāko liecību mūsu tautu vēsturē par reliģisko tradīciju pastāvēšanu centralizētā un organizētā veidā baltu kultūrtelpā. Tās pastāvēšana un vairākkārtīga pārvietošana uz ziemeļaustrumiem Lietuvas teritorijā, Romas pāvesta pārstāvēto bīskapu un Eiropas krustnešu ordeņu militārās ekspansijas rezultātā, liecina par tradīcijas pārmantošanu baltu kultūrtelpas plašā reģionā un tās nozīmību baltu tautu garīgajā patībā. Šogad Baltu vienības dienā, ¹2021/09/22 latvieši, lietuvieši, baltkrievi un prūši vienojušies svinēt Rāmavas dibināšanas pusotru tūkstošgadi.
Lai top!
Hroniku liecības, kas sniedz ieskatu par Rāmavas dibināšanu un nozīmi baltu kultūrtelpā.
¹⁰521. g. – Rāmavas svētvieta tiek izveidota un līdz ¹1110.
gadam atrodas Šventapilē prūšu teritorijā.
¹1110. g. – Polijas karalis Boļeslavs
III Rāmavas svētvietu iznīcina.
¹1110. g. – ¹1294. g. – Rāmava vairākkārt (vismaz 6 reizes) tiek pārcelta uz
Ziemeļaustrumiem.
¹1294. g. – Rāmava atrodas Romainiai ciemā pie Kauņas, kad to nodedzina krustneši
ar visu ciemu Ragnītas komtura Ludviga fon Lībencella (Ludwig von
Liebenzell) vadībā.
¹1413. g. – Rāmava atrodas pie Dubīsas upes, kad to pēc Polijas karaļa Jagaiļa
pavēles noposta, sākoties Žemaitijas kristīšanai.[1]
Simons Grūnavs (Simon Grunau) Prūšu hronikā
(1529) par ¹⁰521. g. raksta: “Brutens un Vidvuts
pulcina savus gudrākos vīrus. Pēdējie vēlas karali un piedāvā Brutenam kļūt par
tādu. Bet Brutens teic, ka nevarot, jo apņēmies kalpot visvarenajam Dievam, un
par karali iesaka savu brāli Vidvutu, kurš priekšzīmīgi pārvaldīs visu tautu
(..); viņš labprātāk godinātu svētos dievus nevis cilvēku ķildas. Vidvutu kronē
par karali. Visa tauta un Vidvuts paziņo, ka Brutens būs viņu virsvadonis, un
nosauc viņu par krīvu krīvu. (..) Visu zemi nosaukuši par Brutēniju, viņi
nolemj kalpot un upurēt tikai saviem dieviem. Brutens ar savējiem ierīko
dieviem īstu mājokli. Dievi bija 3 — Patols, Patrimps un Pērkons; viņu elki
novietoti 6 olekšu resnā ozolā. Šo ozolu un krīva, zintnieku un visu vaidelošu,
kas bija priesteri, mītni viņi nosauca par Rikojotu.”[2]
“ (..) Rikojota jeb Rāmava un krīva ar visiem vaidelošiem mājoklis (..)”[3]
Savukārt Dusburgas Pēteris (Peter von Dusburg) Prūsijas zemes hronikā (1326) norāda: “Nadruvā bija vieta vārdā Rāmava (..), kur dzīvojis kāds vārdā krīvs, ko godājuši gluži kā pāvestu, kas valda ticīgo vispārējo baznīcu. Viņa gribu vai rīkojumus ievērojusi ne vien iepriekšminētā [prūšu] tauta, bet arī leiši un citas Livonijas zemēs valdījušās tautas. (..) liela bijība iemantota ne vien no [tuvējiem] ļaudīm, bet arī no ķēniņiem, labiešiem un parastajiem iedzīvotājiem.”[4]
Senovės baltų religinės bendrijos Romuva Krivė Inija Trinkūnienė
Latvijas Dievturu sadraudzes Dižvadonis Andrejs Broks
Paziņojuma PDF — šeit
[1] Vaitkevičius,
Vykintas. 2003. "Prussian Romuva Decoded". Cosmos 19:93–127.
[2] “(..)
sie in landt nantten Brutenia und slecht alle beslossen nimande zu dienen und
uz oppherenn ag ihren götthin. Do irst Brutteno im mit seinen götthin eine
sonderliche wonunge baute. Der götthin woren 3, Patollo, Patrimpo, Perkuno, die
stunden in einer eichen, dy 6 elen dicke war. Diese eiche und die wonung des
crywen adir kyrwaidens mit allen seinen waidolotten, das woren priester, sie
nantten Rickoyto." Grunau, Simon. 1876. "Preussische Chronik". 1–755. in Die
preussischen Geschichtschreiber des XVI. und XVII. Jahrhunderts, ed. M.
Perlbach. Leipzig: Duncker & Humblot. p.62.
[3] “(..)
Rickoyott addir Romowo und die wonungk des kirwaiden mit allen waidlotten (..)” Grunau, Simon. 1876. "Preussische Chronik". 1–755. in Die
preussischen Geschichtschreiber des XVI. und XVII. Jahrhunderts, ed. M.
Perlbach. Leipzig: Duncker & Humblot. p.80.
[4]
“scilicet in Nadrowia locus quidam dictus Romow (..), in quo habitabat quidam
dictus Criwe, quem colebant pro papa, quia, sicut dominus papa regit
universalem ecclesiam fide-lium, ita ad istius nutum seu mandatum non solum
gentes predicte, sed et Lethowini et alie naciones Lyvonie terre regebantur.
Tante fuit auetoritatis, quod (..) a regibus et nobilibus et communi populo in
magna reverencia haberetur.” Dusburg, Peter von. 1861. "Chronicon terrae Prussiae". 21–219. no
Scriptores rerum Prussicarum, ed. T. Hirsch, M. Töppen, E. Strehlke. Leipzig:
S. Hirzel. p.53–54.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru