Latvijas Dievturu sadraudze

 Kad Saules māte rotā meitu.

Latviešu tradicionālās kultūras mantojumā Māte ir jēdziens, kas nav tikai fiziskās dzīvības devēja, tā ir simbols norišu kārtībai dzīvības ciklam pasaulē, saskatot to kā universālu vērtību un nosacījumu visuma kārtības līmenī.

Ne velti arī sievietes dzīves rita cikli dainās un to dievestībā spilgti un plaši tiek tēloti līdzībās ar saules īpašo teiksmaino parādību vērojumiem (Saules dārzs, nams kura durvīs dieva dēli sagaida saules meitu) un to atspoguļojumu kā Saules meitas vedības. Dienas ritā Saule maina savu lomu no meitas par māti, lai rūpētos par savām līdziniecēm pasaulē. Tas, protams, ir līdzības tēlojums, kas izriet no izkoptajām ģimenisko vērtību tradīcijām un sievietes īpašo lomu ģimenē.

 

33810-0 Kas to teica, kas redzeja, Kad Saulite meita bija?Mēnestiņis, tas redzeja, Tas nojēma vaiņadziņu.

33797-0 Kam tie zirgi, kam tie rati, Pie Laimiņas nama durvu? Dieva zirgi, Laimes rati, Saules meita vedamà.

33766-0 Dievinam duj dēlini, Saules meitas precinieki. Saule pate, meitu māte, Puško meitu kamburiti, Ik rītiņa uzlēkdama, Puķu ziedus kaisidama.

Pati Saule, kā krustmāte un savas svētības devēja, rotā meitu, to sagatavojot dzīves lielākajam godam – vedībām. Tērpu un rotu kompozīcijas caurvij simboliskā sistēmā iekodēta pati Saules rotāšanās, ko var saskatīt no arheoloģiskā līdz pat etnogrāfiskajam mantojumam.

33937-0 Saulit', mana krusta māte, Ta man' daiļu izrotaja: Zīda josta, zelta sagša Sudrabiņa lociņiem.

6100-5 Saules meita jūrâi sēde, Vaiņadziņu puškodama. Pin, saulite, dod man vienu, Man jaiet tautiņâs.

6621-13 Ta meitiņa godu tur', Tai Laimite kroni pin, Tai Laimite kroni pin, Sudrabâ mērcedama; Dieva zirgi, Laimes rati, Saules meita preciniece.

Sagša sievietes tērpa salikumā simbolizē debesu jumu kā dvēseļu piedzimšanas vietu, no kuras nolaižas bērna dvēselīte mātes klēpī.

Attēlā izmantota E. Krastenbergas zīmētā Annas Zariņas seno latgaļu tērpa rekonstrukcija.

1156-1 No debesu nosalaižu Ar sudraba virvitèm Mīļas Māras šūpulî, Māmuliņas klēpitî.

3791-0 Stūru stūru tēva zeme, Rakstiem mātes villainites. Cik stūrišu, tik bāliņu, Cik rakstiņu, tik māsiņu.

1156-3 Jūs, kūmiiņas, neziniet, Kur pādite radijàs: No debess nolaidàs Ar sudraba ķēditèm.

Dainās Saules dārzs vai nams ir vieta kā pasaules centrs un templis, kurā noris debesu vedību rituāls, rits kas nes svētību un uztur kārtību visā pasaulē un tā centrā ir Saule kā meita  un māte, kas dainu mantojumā pārstāv sievietes un mātes neatsveramo lomu un līdz ar to arī latviskās dzīvesziņas un dievestības ģimenes ētikā ieņem centrālo vietu.

Saule, dainu dievestības redzējumā, ir vidutāja Dieva Māras pasaulē, debesu jumā ritot pār debesu kalnu un Māte kā saules līdziniece ir vidutāja dzīvības rita nepārtrauktības pavedienam ģimenē, dzimtā un tautā!
Saglabāsim šo seno tautas redzējumu, godu tradīcijas, to būtību un godāsim savu māti visas dzīves garumā, veltot tai siltus vārdus un vēlot Saules mūžu.

Lai svētīga Mātes diena!
Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis.