Ziemas Svētku ritā

21.12.2015

Apritot gadskārtai, latvieši – Latvijas savieši tās sākumu svēta pēc laika, kad saule vairāk viesojusies viņā saulē, kad dienas vairs nesarūk, bet gaismas svētība atsāk veltīt Māras valstību vairāk kā iepriekš, un saule pakāpjas pirmo dienu augstāk debess kalnā.

Tās ir vienīgās saules gada rita svinības, ko šīs zemes savieši kopš senatnes sauc par Svētkiem.
Tie ir Ziemassvētki, gaismas atdzimšanas Svētki.

Esot pasaules ritā, svinēt Svētkus jēgpilni var tikai iekļaujoties šī rita ritmā un kartībā – veicot Svētku rituālu. Svinību rituālo jēgu spilgti parāda daina, ko pieskaita tieši Ziemassvētku svinībām:
Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabâ;
Dievs ienāca istabâ,
Vaicà nama saimenieku.
Tas bij nama saimenieks,
Kas sēd galda galiņâ,
Kas sēd galda galiņâ
Baltâ linu krekliņâ.
(33271-0)

“Klusat jauni, klusat veci”, 

jo aprimst Saule lejup tecējumā  un Pasaule uz kādu laiku ir mierā, mēs esam pārejas mirklī, laika vidū starp to kas bijām un starp to kas kļūsim, jauna aprites, sava mūža un likteņa loka sākumā.

“Dievs ienāca istabā”,
kā jauns gaismas un dzīvības rita loka sākums, kas izteikts mūsu Dieva nojēgumā, šī vārda un jēdziena senākās indoeiropeiskā saknes dziļākajā izpratnē – gaisma - pasaules esības augstāko likumsakarību uzturētāja.

“Dievs ienāca istabā”, 

kā saskaņa starp debess un zemes lielo un mazo ritu, starp pasaules un cilvēku telpu – mūsu zemi, mūsu mājām, katru saimi un ģimeni tajās. Un

“Vaicā nama saimenieku”,

kurš var būt ik viens no mums. Katrs mēs nākam no lielākas vai mazākas ģimenes, katra dzimta izaug no ģimenēm, bet, kad nākam kopā darbos vai svinībās, esam saimes un katrai saimei ir saimnieks un saimniece, jo tikai tad

“Tas bij nama saimenieks”,

kas šo saimi ir izvedis caur iepriekšējo laika, gaismas - Dieva ritu. Jautājuma atbilde ir  atbildības apliecinājums stāvoklim un lomai saimē. Apliecinājums spējai savu namu un saimi noturēt ritā, noteiktā turībā, jo tas

“Kas sēd galda galiņā”, 

pie Zemes mātes Māras devuma no “zemes galda” saimes galdam, pie tā, kas ir nācis caur saimes darbu un saimnieka prasmi ar savu un saimes darbību iekļauties lielajā gaismas Dieva auglības ritā, ir saimnieks. Saimes galds svinībās pārtop par Māras rituālo galdu, kur “saimenieks”

“Kas sēd galda galiņā”,

tāpat, kā gaisma uzaust noteiktā ritmā, noteiktā laikā un vietā – Māras zemes galda pamalē – “galda galiņā”, nodrošinot dzīvības ritu, tajā iekļaujoties, to ir veicis arī saimnieks savā saimē ikdienā uzsākot darbu ritmu, un svētkos simboliski ieņemot goda rituālo vietu galda galā, lai

“Baltā linu krekliņā”,

kā dievišķās baltās gaismas simbols, pārņemtu Dieva rita lomas tālāko izpildi saimes Svētku svinībās. Ar šo rituālu simboliski tiek apliecināts, ka saimnieks ir kļuvis par šo Svētku gaismas rituāla vedēju, Dieva lomas nepastarpinātu izpildītāju sava saimē, jo noturot savu saimi lielo likumsakarību ritā starp Dievu un Māru iepriekšējā gadskārtā, viņš ir savas Zemes turētājs – zemnieks, savas saimes uzturētājs – saimnieks.

Tā ir brīnišķīga daina, kas parāda latviskās dzīvesziņas viedumu un pašpietiekamības izpratni universālo un cilvēcisko likumu kopsakarībās.

Starp debesīm un zemi, starp Dievu un Māru tikai katrs pats sev var būt sava gara saimnieks un tikai tāds var būt savas ģimenes un dzimtas saimnieks! Un tikai šādi saimnieki var veidot un noturēt  saimi ko sauc par valsti un Laima tiem šķir ceļu pa Saulei.

Lai jaunajā gadskārtā kupla saime un ražena saimniekošana katrā sētā un namā!

Gaišus Ziemas Svētkus!

2015. gada Ziemassvētkos.
Andrejs Broks
Latvijas Dievturu Sadraudze.