Latvijas Dievturu sadraudze aicina piedalīties vēlēšanās un būt aktīviem savas valsts saimnieciskās un kultūrpolitikas noteicējiem un veidotājiem.
(Vēlēšanas notiek 2026. gada 3.
oktobrī. (CVK Dati)
2026. gada 15. Saeimas vēlēšanās CVK ir reģistrējusi 14 kandidātu sarakstus.)
Latvijas Dievturu sadraudzei, analizējot politisko partiju kultūrpolitiskās nostādnes 2026. gada Saeimas vēlēšanu programmās, nākas secināt, ka, neskatoties uz latviskas kultūras un kultūrvides pieminēšanu, Latvijas Republikas Satversmes preambulā ietvertā latviskā dzīvesziņa, kā latviskās identitātes kritērijs, ne terminoloģiski un ne arī kā stratēģiska kultūrpolitiska nostāja programmās netiek ietverta. Tas liecina ka sabiedrībā kopumā nav pārliecības par skaidriem, vienotiem vērtību kritērijiem un ceļiem uz konsolidējošu vīziju valsts stratēģiskai attīstībai, vai arī nav drosmes to paust dēļ konformistiskas pozīcijas sadrumstalotā elektorāta priekšā. Neskatoties uz to, lai ikviens varētu izdarīt savu izvēli latviskas Latvijas labad, piedāvājam salīdzinošu partiju programmu analīzi kultūrpolitikas griezumā. Jāpiemin ka tā veikta ar MI rīku palīdzību, norādot saites uz citēto informācijas avotu, lai katrs pats var pārbaudīt datu ticamību. Ikviens ir pats atbildīgs par programmās ietverto solījumu un nostādņu dziļāku izpratni, kas patiesībā, iespējams, slēpjas aiz lozungiem, tādiem kā kultūras un izglītības decentralizācija, daudzveidīga sabiedrība, “Latvijas kultūras ietvars”, izglītības nodrošināšana mazākumtautību valodās u.c., kam nav izvērsta skaidrojuma, bet nepieciešama politisko norišu vēsturiskā atmiņa un izvērtējums. Vēl svarīgi saprast, uz ko Latvijas kultūras izpratnē tiek attiecināts tradicionalitātes jēdziens. Vai tas arī viennozīmīgi attiecināms uz vēsturiskiem uzslāņojumirm, kaut arī ilglaicīgiem? Vai tradicionālais tiek traktēts kā tas, kas nodrošinās latviešu kā īpatnas kultūrnācijas saglabāšanos, vai kā globālas kultūras nomali ar, labākajā gadījumā, latviešvalodīgu populāciju?
Atskatoties uz sadarbību ar iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputātiem, Latvijas Dievturu sadraudze īpaši pateicīga Jānim Dombravam (NA), Janīnai Kursītei (NA), Jānim Iesalniekam (NA), Ritvaram Jansonam (NA), Edvīnam Šnorem (NA), Andrejam Ceļapīteram un Harijam Rokpelnim (ZZS), Gunāram Kūtrim (ZZS), Inesei Kalniņai (JV), Ģirtam Valdim Kristovskim (JV), kā arī Andrejam Judinam (JV) par demokrātisko Juridiskās komisijas vadīšanu Sadraudzes likumprojekta ierosināšanā un pārējiem Juridiskās un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju deputātiem par izpratni un atbalstu mums nozīmīgu likumu grozījumu un Latvijas Dievturu sadraudzes likuma izstrādē.
Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudze
Politisko partiju programmu analīze.
1. Īsais pārskats
|
Saraksts |
Kultūras/kultūrvides redzējums programmā |
Latviskās dzīvesziņas tieša pieminēšana |
Konkrēti kultūras risinājumi |
|
Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši |
Nacionālā kultūra, vēsturiskais mantojums, reģionu kultūra |
Nav identificēta |
Jā |
|
Mēs mainām noteikumus |
Kultūras decentralizācija un reģionu kultūra |
Nav identificēta |
Daļēji |
|
Saskaņas Centrs |
Sociāli orientēta, daudzveidīga sabiedrība; kultūras jautājums nav centrāls |
Nav identificēta |
Ierobežoti |
|
ZZS |
Latviska un kristīga vērtību bāze, nacionālā identitāte, mantojums |
Tieši – nē |
Jā |
|
Nacionālā apvienība |
Izteikti formulēta latviska valsts, valoda, kultūras mantojums un identitāte |
Nav identificēta kā atsevišķs termins |
Jā, plaši |
|
Gobzema saraksts |
Tradicionāla/kristīga kultūras un identitātes izpratne |
Nav identificēta |
Jā, atsevišķi |
|
Apvienotais saraksts |
Kultūra kā reģionālās attīstības un sabiedrības dzīves sastāvdaļa |
Nav identificēta |
Daļēji |
|
Latvija pirmajā vietā |
Nacionālās identitātes un tradicionālo vērtību uzsvars |
Nav identificēta |
Atsevišķi |
|
Jaunā VIENOTĪBA |
Latviska kultūrvide, valoda, mantojums, Dziesmu svētki, radošās industrijas |
Nav identificēta |
Jā, plaši |
|
JKP |
Nacionālā identitāte, latviešu valoda, ainava un kultūras mantojums |
Nav identificēta |
Jā |
|
Latvijas attīstībai |
Kultūras jautājumi nav programmas centrā |
Nav identificēta |
Ierobežoti |
|
Austošā Saule Latvijai |
Latviska kultūrtelpa, valodas aizsardzība, vēstures politika |
Nav identificēta |
Jā |
|
Stabilitātei! |
Kultūras jautājumi sekundāri; uzsvars uz valodas/izglītības daudzveidību |
Nav identificēta |
Ierobežoti |
|
PROGRESĪVIE |
Kultūra kā demokrātijas, kopienu un radošās brīvības telpa |
Nav identificēta |
Jā, konkrēti |
Svarīgs secinājums: nevajadzētu automātiski pielīdzināt jēdzienus “latviska kultūrvide”, “latviskā kultūra”, “nacionālā identitāte” un Satversmes preambulā lietoto “latviskā dzīvesziņa”. Šajā analīzē šie jēdzieni netiek savstarpēji aizvietoti.
2. Partiju programmu analīze
2.1. SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI
Programmā kultūras jautājumi ietverti sadaļā “Izglītība, zinātne, kultūra un sports”.
Būtiskākie priekšlikumi:
- “nodrošināt kultūras pasākumu pieejamību visos reģionos”;
- “nodrošināt latgaliešu un lībiešu valodas saglabāšanu un attīstību”;
- “veicināt vēsturisko kultūras vērtību, ēku, pieminekļu un kapsētu saglabāšanu un restaurāciju”;
- saglabāt mazās lauku skolas;
- saglabāt mazākumtautību valodas un kultūras “Latvijas kopības ietvarā”. (www.vestnesis.lv)
Konceptuālais redzējums: kultūra galvenokārt tiek sasaistīta ar nacionālo un reģionālo kultūras mantojumu, vienlaikus programmā saglabājot arī mazākumtautību kultūras elementu.
Latviskā dzīvesziņa: tieša atsauce programmā nav identificēta.
Konkrētība: salīdzinoši konkrēti formulēta mantojuma saglabāšana un reģionālā kultūras pieejamība. Mazāk konkretizēts ir finansēšanas un ieviešanas mehānisms.
2.2. “Mēs mainām noteikumus”
Kultūras jautājumi atrodas sadaļā “Izglītība, kultūra un mediji”.
Programma paredz:
“Kultūra reģionos — lēmumus par atbalstu kultūrai pieņem pašvaldībās, tuvāk cilvēkiem.” (www.vestnesis.lv)
Tiek piedāvāta arī:
- izglītības decentralizācija;
- SIF likvidēšana;
- sabiedrisko mediju finansējuma sasaistīšana ar sabiedrības pieprasījumu;
- plašāka vārda brīvības izpratne. (www.vestnesis.lv)
Konceptuālais uzsvars: nevis centralizēta valsts kultūrpolitika, bet pašvaldību loma kultūras atbalstā.
Latviskā dzīvesziņa: tieša pieminēšana nav identificēta.
Konkrētība: ir skaidrs decentralizācijas virziens, bet nav detalizēta mehānisma, kā pašvaldību finansējums kultūrai tiktu mainīts.
2.3. Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs”
Programmas galvenais akcents ir sociālā politika, izglītība, reģioni un sabiedrības saliedētība. Kultūra kā patstāvīga politikas prioritāte programmā ir daudz mazāk izvērsta nekā, piemēram, ZZS, NA vai JV programmās. (www.vestnesis.lv)
Būtiska ir nostāja izglītības jautājumā:
“Izvirzīsim Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu, nodrošinot izglītību mazākumtautību valodās, garantējot pilnvērtīgu valsts valodas apguvi.” (CVK Dati)
Vienlaikus programma paredz:
“Atvērsim Latvijas kultūras un valodas centrus ārvalstīs, lai veicinātu piederības sajūtu diasporai.” (CVK Dati)
Konceptuālais redzējums: kultūrpolitika tiek skatīta vairāk caur valodu, izglītību, diasporu un daudzveidību, nevis caur latviskās kultūras kā nacionālā pamata stiprināšanu.
Latviskā dzīvesziņa: tieša pieminēšana nav identificēta.
Konkrētība: mazākumtautību izglītības priekšlikums ir konkrēts normatīvas politikas piedāvājums; kultūras centru izveide ārvalstīs ir konkrēta institucionāla ideja.
2.4. Zaļo un Zemnieku savienība
ZZS programma sākas ar formulējumu:
“Tradicionālas vērtības un moderni risinājumi.”
Tā norāda, ka politika balstīta “tradicionālās, latviskās un kristīgās vērtībās”. (www.vestnesis.lv)
Kultūras sadaļā paredzēts:
- stabils atalgojuma pieaugums kultūras nozarē;
- reģionu bibliotēku un kultūras namu noturība;
- sakrālā un nemateriālā mantojuma saglabāšana;
- profesionālās mākslas pieejamība reģionos;
- “Latvijas Skolas somas” attīstība;
- amatiermākslas un radošo industriju atbalsts;
- latviešu valodas lomas palielināšana ikdienā;
- reģionālo mediju finansējums;
- Latvijas kultūras eksports. (CVK Dati)
Konceptuālais redzējums: nacionālā identitāte + tradicionālās un kristīgās vērtības + reģionālā kultūra.
Latviskā dzīvesziņa: programma tieši šo jēdzienu neizmanto, tā vietā izmantojot “latviskās ... vērtības”.
Konkrētība: kultūras sadaļa ir viena no strukturētākajām. Tomēr vairākiem pasākumiem nav norādīts precīzs finansējuma avots.
2.5. Nacionālā apvienība
Nacionālā apvienība savu programmas kultūras redzējumu tieši ievieto sadaļā “LATVISKA LATVIJA”.
Programma sākas ar tēzi:
“Nacionālas valsts pastāvēšana nav pašsaprotama. Tā prasa apzinātu izvēli katru dienu – valodā, kultūrā, izglītībā un informatīvajā telpā.” (www.vestnesis.lv)
Kultūras sadaļā paredzēts:
- “Latvijas Skolas somu” balstīt Latvijas kultūras kanonā;
- stiprināt vietējās kultūras un valodu tradīcijas;
- paplašināt latgaliešu valodas apguvi;
- valsts pasūtījumu nacionālajam kino;
- jaunu kino paviljonu;
- Dziesmusvētku kustības valsts un pašvaldību atbildības modeli;
- Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmu;
- populārās mūzikas un digitālā satura atbalstu latviešu valodā. (www.vestnesis.lv)
Īpaši izteikta ir valodas politika: programma paredz pakalpojumu pieejamību latviešu valodā un latvisku vidi tehnoloģijās. (www.vestnesis.lv)
Konceptuālais redzējums: latviska valsts → latviešu valoda → latviska kultūrvide → kultūras mantojums → nacionālā identitāte.
Latviskā dzīvesziņa: tieša frāze programmā nav identificēta.
Konkrētība: ļoti daudzi priekšlikumi ir praktiski identificējami — institūcija, programma, normatīvs vai konkrēts objekts.
2.6. “Gobzema saraksts”
Programma kultūru sasaista ar tradicionālo un kristīgo vērtību sistēmu:
“Mūsu kultūras, valodas un identitātes pamatā ir kristīgās un tradicionālās Eiropas vērtības.” (www.vestnesis.lv)
Programma paredz arī Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību:
“beidzot uzbūvēsim Akustisko koncertzāli Rīgā”. (Gobzema saraksts)
Konceptuālais redzējums: kultūras identitātes pamats tiek definēts caur kristīgām un tradicionālām Eiropas vērtībām.
Latviskā dzīvesziņa: tieša atsauce nav identificēta.
Konkrētība: koncertzāles gadījumā mērķis ir konkrēts, taču programmā nav pietiekami detalizēts finansēšanas un ieviešanas modelis.
2.7. APVIENOTAIS SARAKSTS
Programma kultūras jautājumus aplūko vairāk reģionālās attīstības un vietējās kopienas kontekstā.
Salīdzinājumā ar NA, JV, ZZS un PRO kultūras identitātes konceptuālā daļa ir mazāk izvērsta. (www.vestnesis.lv)
Latviskā dzīvesziņa: tieša atsauce nav identificēta.
Analītiska piezīme: programmā ir mazāk izstrādāts atsevišķs nacionālās kultūrpolitikas modelis; kultūra vairāk parādās kopējā reģionālās attīstības redzējumā.
2.8. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ
Programmas kultūras piedāvājums ir saistīts ar nacionālās identitātes, valodas un tradicionālo vērtību politiku, taču kultūras nozarei atsevišķi atvēlētais risinājumu klāsts nav tik detalizēts kā NA, ZZS vai JV programmās.
Latviskā dzīvesziņa: tieša atsauce nav identificēta.
Konkrētība: kultūras politikas mehānismi ir mazāk izvērsti nekā partijām, kurām kultūra ir atsevišķa programmas prioritāte.
2.9. Jaunā VIENOTĪBA
JV kultūru tieši definē kā valsts drošības un identitātes sastāvdaļu:
“latviešu valoda un kultūra būtu dzīva, moderna un pašsaprotama demokrātiskas līdzdalības telpa.” (Jaunā Vienotība)
Programma paredz:
- veidot latvisku kultūrvidi;
- saglabāt un padarīt pieejamu kultūras mantojumu;
- atbalstīt laikmetīgo kultūru;
- attīstīt starptautiski konkurētspējīgas radošās industrijas;
- kopt Dziesmu un deju svētku tradīciju;
- saglabāt latgaliešu rakstu valodu;
- attīstīt latviešu valodas tehnoloģijas;
- atbalstīt literatūru latviešu valodā;
- stiprināt VKKF un nacionālo kultūras institūciju neatkarību. (Jaunā Vienotība)
Konceptuālais redzējums: latviešu valoda + kultūra + mantojums + moderna kultūras vide + radošā brīvība.
Latviskā dzīvesziņa: tieša frāze nav identificēta.
Konkrētība: augsta — ir gan konkrētas nozares, gan institūcijas, gan valodas tehnoloģijas, gan mantojuma un Dziesmu svētku mehānismi.
2.10. JKP
JKP programmā ir atsevišķa sadaļa:
“NACIONĀLĀ IDENTITĀTE, KULTŪRA UN SPORTS”. (www.vestnesis.lv)
Tajā paredzēts:
- stiprināt latviešu valodas lomu;
- izveidot “Latviskās lauku ainavas atjaunotnes valsts programmu”;
- atbalstīt vecpilsētu saglabāšanu;
- aizsargāt Latvijas kultūrvēsturisko un industriālo mantojumu;
- iesaistīt pilsonisko sabiedrību mantojuma saglabāšanā;
- uzlabot kultūras darbinieku atalgojuma principus. (www.vestnesis.lv)
Programmas noslēgumā mērķis definēts kā:
“droša, pārtikusi un latviska Latvija ar spēcīgiem reģioniem”. (www.vestnesis.lv)
Latviskā dzīvesziņa: tieša atsauce nav identificēta.
Konkrētība: salīdzinoši augsta — īpaši ainavas, mantojuma un kultūras darbinieku atalgojuma jautājumos.
2.11. Latvijas attīstībai
Kultūra nav šīs programmas centrālā politikas ass. Kultūras un identitātes jautājumi ir mazāk detalizēti nekā nacionāli orientētajās programmās vai JV/PRO piedāvājumā. (www.vestnesis.lv)
Latviskā dzīvesziņa: tieša pieminēšana nav identificēta.
Konkrēts kultūrpolitikas risinājums: programmā nav identificēts plašs atsevišķs kultūrpolitikas mehānismu kopums.
2.12. “Austošā Saule Latvijai”
Šeit kultūras identitāte ir viena no skaidrākajām programmas tematiskajām līnijām.
Programma runā par:
“Latviskās kultūrtelpas stiprināšanu”. (www.vestnesis.lv)
Tiek piedāvāts:
- atcelt multikulturālisma politiku;
- likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu;
- izveidot Nacionālās saliedētības fondu;
- palielināt atbalstu valodas institūcijām;
- palielināt atbalstu latviskam digitālajam saturam;
- palielināt kultūras un atmiņas institūciju darbinieku atalgojumu;
- nodrošināt līdzekļus Latvijas vēstures pētniecībai un popularizēšanai. (www.vestnesis.lv)
Programmā ir arī ļoti konkrēti valodas politikas priekšlikumi — piemēram, darba vides, apkalpošanas, mediju un reklāmas izmantošana valsts valodā. (www.vestnesis.lv)
Latviskā dzīvesziņa: tieša frāze nav identificēta.
Konceptuālais redzējums: viena no programmām, kurā latviskā kultūrtelpa tiek definēta kā atsevišķs politikas mērķis, nevis tikai kultūras nozares jautājums.
2.13. “Stabilitātei!”
Programmas centrā ir ekonomiskā, sociālā un nacionālo interešu politika. Izglītības sadaļā paredzēta iespēja iegūt izglītību dzimtajā valodā, tostarp krievu valodā, kā arī saglabāt un attīstīt dzimto valodu un kultūras identitāti. (www.vestnesis.lv)
Tas veido atšķirīgu pieeju no NA un “Austošās Saules”:
kultūras identitāte tiek skatīta arī kā mazākumtautību identitātes saglabāšanas jautājums.
Latviskā dzīvesziņa: tieša pieminēšana nav identificēta.
Konkrētība: izglītības valodas jautājumos priekšlikumi ir konkrēti; atsevišķa kultūrpolitikas programma ir mazāk izstrādāta.
2.14. PROGRESĪVIE
PRO kultūras sadaļas nosaukums ir:
“KULTŪRA, KAS STIPRINA DEMOKRĀTIJU.” (www.vestnesis.lv)
Kultūra tiek definēta caur:
- pieejamību;
- nozarē strādājošo aizsardzību;
- māksliniecisko brīvību.
Konkrētie priekšlikumi:
- kultūras institūcijas kā kopienu noturības centri;
- ALTUM granti vēsturisko ēku atjaunošanai;
- kultūras darbinieku atlīdzības sistēmas reforma;
- kultūra un radošās industrijas kā ārpolitikas un eksporta instruments;
- jauns Dziesmu un deju svētku pārvaldības modelis;
- paredzams kultūras nozares finansējums, tostarp VKKF pieaugums. (www.vestnesis.lv)
Vienlaikus programma tieši norāda uz nepieciešamību:
“stiprināt nacionālo identitāti, valodu un kultūru.” (www.vestnesis.lv)
Latviskā dzīvesziņa: tieša pieminēšana nav identificēta.
Konceptuālais redzējums: nacionālā kultūra tiek savienota ar demokrātiju, pieejamību, māksliniecisko brīvību un institucionālu neatkarību.
3. Latviskas Latvijas vīziju salīdzinājums
Šeit būtiski nodalīt vairākus atšķirīgus modeļus.
A. “Latviska Latvija” kā nacionālas valsts modelis
Visizteiktāk to formulē Nacionālā apvienība:
“LATVISKA LATVIJA”
un sasaista to ar valodu, kultūru, izglītību un informatīvo telpu. (www.vestnesis.lv)
Līdzīgu, bet citādi formulētu pieeju izmanto Austošā Saule, runājot par “latviskās kultūrtelpas stiprināšanu”. (www.vestnesis.lv)
B. Latviskums kā kultūras un valodas modernizācija
Šeit īpaši izceļas Jaunā VIENOTĪBA:
“Veidosim latvisku kultūrvidi”
kopā ar digitālo valodas tehnoloģiju, radošo industriju, mantojuma un laikmetīgās kultūras attīstību. (Jaunā Vienotība)
C. Latviskums + tradicionālās/kristīgās vērtības
Šādu formulējumu izmanto ZZS:
“tradicionālās, latviskās un kristīgās vērtībās”. (www.vestnesis.lv)
Līdzīga vērtību bāze atrodama Gobzema saraksta programmā, kur kultūras, valodas un identitātes pamats definēts kā kristīgās un tradicionālās Eiropas vērtības. (www.vestnesis.lv)
D. Latviskums kā kultūras mantojums un ainava
Šajā virzienā īpaši konkrēta ir JKP, kas piedāvā “Latviskās lauku ainavas atjaunotnes valsts programmu” un vēsturiskās apbūves saglabāšanu. (www.vestnesis.lv)
E. Nacionālā kultūra demokrātiskas sabiedrības ietvarā
PROGRESĪVIE nacionālo identitāti, valodu un kultūru sasaista ar demokrātiju, kultūras pieejamību un māksliniecisko brīvību. (www.vestnesis.lv)
F. Daudzvalodīga kultūras identitāte
Saskaņas Centrs un Stabilitātei! kultūras/izglītības identitāti plašāk sasaista ar mazākumtautību valodu un kultūras saglabāšanu. (CVK Dati)
4. “Latviskā dzīvesziņa” kā atsevišķs kritērijs
Analīzes jautājums, vai partijas ne tikai atsaucas uz latviskumu, bet izmanto “latvisko dzīvesziņu” kā stratēģisku vērtību kritēriju.
Konstatējums
Pārbaudītajos 2026. gada programmu tekstos tieša atsauce uz frāzi “latviskā dzīvesziņa” nav identificēta kā centrāls programmas jēdziens.
Tas ir būtiski, jo:
- “latviskās vērtības” ≠ automātiski “latviskā dzīvesziņa”;
- “latviska kultūrvide” ≠ automātiski “latviskā dzīvesziņa”;
- “nacionālā identitāte” ≠ automātiski “latviskā dzīvesziņa”.
Vienlaikus pats jēdziens ir konstitucionāli nozīmīgs: Satversmes preambulā Latvijas identitāte tiek saistīta ar latviešu un lībiešu tradīcijām, latvisko dzīvesziņu, latviešu valodu, vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām. (www.vestnesis.lv)
Tādēļ šajā vēlēšanu programmu analīzē nav pamata partijai piešķirt atsevišķu “latviskās dzīvesziņas” politikas nostāju tikai tāpēc, ka tā lieto citus, radniecīgus jēdzienus.
5. Konkrētības un īstenojamības salīdzinājums
|
Pieeja |
Konkrēti piemēri |
|
Ļoti konkrēti institucionāli priekšlikumi |
JV, NA, PRO |
|
Konkrētas kultūras programmas/objekti |
NA kino paviljons; JKP lauku ainavas programma; Gobzema koncertzāle |
|
Finansējuma mērķi |
PRO VKKF; ZZS kultūras darbinieku atalgojums |
|
Decentralizācijas modelis |
“Mēs mainām noteikumus” |
|
Valodas/kultūrtelpas regulējums |
NA, Austošā Saule, ZZS |
|
Kultūras jautājumi sekundāri |
Saskaņas Centrs, Latvijas attīstībai, Stabilitātei!, daļēji APVIENOTAIS SARAKSTS |
Analītiski tas nozīmē, ka programmas būtiski atšķiras ne tikai pēc tā, ko tās uzskata par kultūras prioritāti, bet arī pēc tā, vai tiek piedāvāts institucionāls instruments, finansēšanas instruments, normatīvs risinājums vai tikai politisks mērķis.
6. Iepriekšējās darbības un solījumu ticamības pārbaude
Iepriekšējo Saeimas partiju balsojumi atspoguļo to attieksmi pret latviskās dzīvesziņas tradicionālajām vērtībām. No Latvijas Dievturu sadraudzes viedokļa šeit īpaši nozīmīgs ir Dievturu sadraudzes likums, jo tam ir skaidri dokumentēta likumdošanas vēsture.
Latvijas Dievturu sadraudzes likums
- Saeimā likumprojekts tika virzīts kā atsevišķs regulējums valsts un Dievturu sadraudzes attiecībām. Juridiskā komisija skaidroja, ka tas saistīts arī ar iepriekš pieņemtajiem Civillikuma grozījumiem par laulībām pie dievturu garīdznieka. (saeima.lv)
Hronoloģija
2025. gada 20. marts
Likumprojekts tika nodots komisijām ar balsojumu 70 par, 7 pret, 0 atturas.
(Latvijas Republikas Saeima)
2025. gada 19. jūnijs — 1. lasījums
61 par, 5 pret, 5 atturas. (saeima.lv)
Šajā debatē NA deputāts Jānis Grasbergs norādīja, ka atturēsies, jo viņam bija iebildumi par kapelānu dienesta regulējumu. (saeima.lv)
2025. gada 18. septembris — 2. lasījums
57 par, 4 pret, 1 atturas. (saeima.lv)
Otrajā lasījumā dokumentēti arī Jāņa Dombravas (NA) un Harija Rokpeļņa priekšlikumi par “svētnīcas” un “svētvietas” jēdzieniem, kā arī Gunāra Kūtra (ZZS) priekšlikums par svētvietas definīciju. (saeima.lv)
2025. gada 9. oktobris — 3. lasījums
63 par, 7 pret, 2 atturas, un likums tika pieņemts. (saeima.lv)
Likums stājās spēkā 2025. gada 6. novembrī. (LIKUMI.LV)
7. Ko šis rāda par Dievturu sadraudzes jautājumu?
Svarīgi nošķirt partijas programmu no konkrēta deputāta rīcības.
Dokumentētie fakti rāda:
- likumprojekts tika virzīts caur 14. Saeimas Juridisko komisiju;
- tā pieņemšanā bija plašs, bet ne vienprātīgs Saeimas atbalsts;
- atsevišķi deputāti iesniedza konkrētus priekšlikumus;
- likuma mērķis bija noregulēt valsts un Sadraudzes tiesiskās attiecības;
- regulējums aptver arī laulību, kapelānu darbību, īpašumu, izglītību un citus jautājumus. (juridiska.saeima.lv)
Likuma mērķis formulēts kā:
“atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.”
Savukārt uzdevumā tieši norādīta dievturība kā Latvijā tradicionāla reliģija, kas kopj latviešu valodu un tradīcijas un uztur tautas garīgo mantojumu. (LIKUMI.LV)
Tas ir tiešs normatīvs piemērs, kur dievturība likumā tiek sasaistīta ne tikai ar reliģijas brīvību, bet arī ar kultūrvidi, valodu, tradīcijām un garīgo mantojumu.
8. Dokumentēti atbalsta/pretdarbības piemēri
|
Datums |
Jautājums |
Dokumentēta rīcība |
|
20.03.2025 |
Dievturu likumprojekta nodošana komisijām |
70 par, 7 pret |
|
19.06.2025 |
1. lasījums |
61 par, 5 pret, 5 atturas |
|
18.09.2025 |
2. lasījums |
57 par, 4 pret, 1 atturas |
|
09.10.2025 |
3. lasījums |
63 par, 7 pret, 2 atturas |
|
18.09.2025 |
Svētnīcas/svētvietas regulējums |
Jānis Dombrava un Harijs Rokpelnis iesniedza priekšlikumus |
|
18.09.2025 |
Svētvietas definīcija |
Gunārs Kūtris iesniedza priekšlikumu |
|
19.06.2025 |
1. lasījuma debates |
Jānis Grasbergs publiski norādīja, ka atturēsies konkrētu iebildumu dēļ |
Avoti: Saeimas stenogrammas un balsojumu dati. (Latvijas Republikas Saeima)
Svarīgi: no šiem faktiem nevar automātiski secināt, ka visa attiecīgā partija “atbalstīja Dievturus” vai “iebilda pret Dievturiem”. Precīzāk ir teikt, ka konkrēti deputāti piedalījās konkrētā likumdošanas procesā ar konkrētiem balsojumiem vai priekšlikumiem.
9. Būtiskākās atšķirības vienā skatā
Kultūras identitātes pamatmodelis
|
Politiskā pieeja |
Raksturīgs formulējums |
|
Nacionālās valsts pieeja |
“LATVISKA LATVIJA” — NA (www.vestnesis.lv) |
|
Latviskas kultūrtelpas pieeja |
“Latviskās kultūrtelpas stiprināšana” — Austošā Saule (www.vestnesis.lv) |
|
Tradicionālo/latvisko/kristīgo vērtību pieeja |
ZZS (www.vestnesis.lv) |
|
Latviskas kultūrvides modernizācija |
JV (Jaunā Vienotība) |
|
Mantojuma/ainavas pieeja |
JKP (www.vestnesis.lv) |
|
Tradicionālo Eiropas/kristīgo vērtību pieeja |
Gobzema saraksts (www.vestnesis.lv) |
|
Demokrātijas un radošās brīvības pieeja |
PRO (www.vestnesis.lv) |
|
Daudzvalodības/kultūras identitātes pieeja |
Saskaņas Centrs, Stabilitātei! (CVK Dati) |
|
Kultūras decentralizācija |
“Mēs mainām noteikumus” (www.vestnesis.lv) |
10. Galvenie secinājumi
- 2026. gada programmās ir ļoti atšķirīga izpratne par to, ko nozīmē latviska kultūrvide. Vienās tā galvenokārt ir valoda un nacionālā identitāte, citās — kultūras mantojums, reģionālā kultūra, radošās industrijas vai demokrātiska kultūras telpa.
- Tieša “latviskās dzīvesziņas” jēdziena izmantošana programmās nav akcentēta un centrāla. Daudz biežāk tiek izmantoti jēdzieni “latviska kultūrvide”, “latviskā kultūrtelpa”, “latviskās vērtības” vai “nacionālā identitāte”. Šos jēdzienus metodoloģiski nevajadzētu automātiski pielīdzināt Satversmes preambulas jēdzienam “latviskā dzīvesziņa”. (www.vestnesis.lv)
- NA, JV, ZZS, JKP un Austošā Saule piedāvā visizvērstāko tiešo sasaisti starp kultūru un nacionālo identitāti, taču to konceptuālie modeļi atšķiras.
- JV un PRO kultūru izteiktāk sasaista ar mūsdienīgu kultūras nozari, institūciju neatkarību, radošajām industrijām un demokrātiju. (Jaunā Vienotība)
- NA un Austošā Saule kultūras politiku izteiktāk sasaista ar latviešu valodas, nacionālās identitātes un latviskas publiskās telpas aizsardzību. (www.vestnesis.lv)
- ZZS mēģina apvienot latviskumu ar tradicionālām un kristīgām vērtībām, kā arī ar praktisku reģionālās kultūras infrastruktūras politiku. (www.vestnesis.lv)
- Saskaņas Centrs un Stabilitātei! kultūras identitāti lielākā mērā aplūko caur daudzvalodības un mazākumtautību kultūras saglabāšanas prizmu. (CVK Dati)
- Dievturu jautājumā ir pieejama īpaši skaidra primāro avotu ķēde: 2023. gada Civillikuma grozījumi → 2025. gada atsevišķais likumprojekts → trīs lasījumi → Latvijas Dievturu sadraudzes likuma pieņemšana → spēkā stāšanās 2025. gada novembrī. (saeima.lv)
- Dievturu sadraudzes jautājumā dokumentētā rīcība ir konkrētāka nekā lielākajā daļā 2026. gada priekšvēlēšanu programmu. Tādēļ šajā jautājumā iepriekšējie Saeimas balsojumi un priekšlikumi ir būtisks papildinājums programmu analīzei.
- Nevienai partijai šeit nav piešķirts vērtējums, rangs vai “labākā” piedāvājuma statuss. Salīdzinājums parāda atšķirīgos politikas modeļus, to konkrētību un dokumentēto iepriekšējo rīcību, atstājot politisko izvēli lasītājam.
Galvenie avoti
- CVK — 2026. gada Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksti un programmas. (CVK Dati)
- Latvijas Vēstnesis — 2026. gada 15. Saeimas vēlēšanu oficiāli publicētās programmas. (www.vestnesis.lv)
- Saeima — Latvijas Dievturu sadraudzes likumprojekta debates un balsojumi. (saeima.lv)
- Likumi.lv — Latvijas Dievturu sadraudzes likums. (LIKUMI.LV)
- Jaunā VIENOTĪBA — 2026. gada programma. (Jaunā Vienotība)
- Nacionālās apvienības, ZZS, JKP, PROGRESĪVO u.c. oficiāli publicētās programmas. (www.vestnesis.lv)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru