Sveicināti, labi ļaudis! Lai sekmētu likumdošanas procesa caurspīdību un sabiedrības iesaisti, publiskai apspriedei tiek nodots Latvijas Dievturu sadraudzes likuma mets (projekts). Lasītāji aicināti sniegt savus priekšlikumus, iesūtot e-pastā dievturi@gmail.com ar norādi: "Par LDS likumu".
Apzīmējumi likuma tekstā (komentāros un ierosinājumos lūgums lietot šos jēdzienus): 1. pants — pants; (1) — panta daļa; 1) — punkts; a) — apakšpunkts.
(mets, ¹2022/01/24 redakcija)
Latvijas Dievturu sadraudzes likums
1. pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) Sadraudze — Latvijas Republikā reģistrēta reliģiskā savienība Latvijas Dievturu sadraudze ar visām tās saimēm (draudzēm);
2) statūti — Latvijas Dievturu sadraudzes Satversme, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;
3) svētnieki — Latvijas Dievturu sadraudzes svētnieku sarakstā iekļautais garīgais personāls;
4) dižvadonis — Latvijas Dievturu sadraudzes svētnieks, kas stājies amatā un vada Sadraudzi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;
5) svētnīca — reliģiskās darbības vieta vai celtne, kas ir būvēta vai pielāgota svētdarbību noturēšanai;
6) savietis — Latvijas Dievturu sadraudzei, tās draudzei vai saimei piederīgs loceklis.
2. pants. Likuma mērķis un uzdevums
(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību, latviskās dzīvesziņas dievestības (dievturības) un latviskās identitātes saglabāšanu.
(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot Sadraudzes kā Baltu kultūrai piederīgās un Dainu dievestības mantojumā balstītās vienīgās, latviskās dzīvesziņas reliģiju pārstāvošās, Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, respektējot tās uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, kā arī ievērojot to, ka Sadraudzes valdījumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Sadraudzes tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Sadraudzes kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.
3. pants. Sadraudzes statuss
(1) Sadraudzei ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
(2) Sadraudze savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī statūtus.
(3) Sadraudzes pilns nosaukums ir “Latvijas Dievturu sadraudze”. Sadraudzes nosaukumu drīkst lietot vienīgi Sadraudze, to veidojošās saimes, kā arī to dibinātās nodaļas, iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un citu tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Sadraudzes nosaukuma.
(4) Sadraudze var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Sadraudzei nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
(5) Sadraudze pilnā mērā realizē statūtos noteiktās pašvaldīšanas un pašnoteikšanās tiesības.
(6) Saviešiem, kuri saņēmuši Sadraudzes pilnvaras, tiek garantētas tiesības daudzināt dievturības mācību, īpaši izplatot reliģiska satura literatūru.
(7) Sadraudzes lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.
4. pants. Dižvadonis
(1) Dižvadonis pārstāv Sadraudzi attiecībās ar valsti.
(2) Dižvadonis statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Sadraudzes vārdā attiecībās ar valsti.
5. pants. Sadraudzes īpašums un finanses
(1) Sadraudzes īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.
(2) Sadraudzes nekustamo īpašumu iegāde, atsavināšana, ieķīlāšana un citāda apgrūtināšana ar lietu tiesībām iespējama tikai ar dižvadoņa rakstveida piekrišanu. Sadraudzes īpašumā esošās svētnīcas un kapsētas piespiedu kārtībā nav atsavināmas. Ja Sadraudzes draudze vai saime nolēmusi iegūt savā īpašumā, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, tā iepriekš rakstveidā par to informē dižvadoni.
(3) Svētnīcas un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.
(4) Likvidēto Sadraudzes iestāžu manta pāriet Sadraudzes īpašumā vai valdījumā statūtos noteiktajā kārtībā.
6. pants. Svētnīcu un kapsētu pārraudzība un ceremonijas kapsētās
(1) Sadraudzes svētnīcu un kapsētu ierīkošana vai būvniecība (rekonstrukcija, renovācija, restaurācija, arī nojaukšana) notiek ar dižvadoņa rakstveida atļauju.
(2) Sadraudzei piederošās kapsētas atrodas Sadraudzes pārziņā. Sadraudzei piederošajās kapsētās ceremonijas notiek atbilstoši Sadraudzes noteiktajai kārtībai.
(3) Sadraudze reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās un krematorijās pašvaldību noteiktajā kārtībā.
7. pants. Dievturu svētvietas
(1) Sadraudzes sakrālo mantojumu veido tās atzītās vēsturiskās un dievturu radītās svētvietas un svētnīcas Latvijas teritorijā, kas ir reliģisku svētceļojumu vietas.
(2) Sadraudzes noteiktajā kārtībā svētvietas var izmantot arī kā kultūras tūrisma objektu.
8. pants. Valsts un pašvaldības piedalīšanās dievturu svētvietās notiekošo pasākumu organizēšanā
(1) Valsts piešķir finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai nepieciešamo izdevumu segšanai tradicionālo ikgadējo gadskārtu svētku norisei gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā.
(2) Pašvaldības ir tiesīgas sniegt palīdzību:
1) piešķirot finansējumu dievturu svētvietās notiekošo tradicionālo ikgadējo gadskārtu svētku organizēšanai;
2) organizējot neatliekamo medicīnisko palīdzību, sabiedrisko kārtību un ceļu satiksmi tradicionālo ikgadējo gadskārtu svētku laikā.
(3) Kompetentās valsts institūcijas, attiecīgās pašvaldības un dižvadonis katru gadu vienojas par dievturu svētvietās paredzēto tradicionālo ikgadējo gadskārtu svētku norises noteikumiem, lai nodrošinātu valsts medicīnas iestāžu, Valsts policijas un Zemessardzes (pašvaldības policijas) piedalīšanos pasākumu norisē.
(4) Kārtību, kādā valsts sniedz palīdzību saistībā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem, nosaka Ministru kabinets.
(5) Šā panta otrajā daļā minēto palīdzību pašvaldība sniedz tās saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā.
(6) Dievturu svētvietām piešķirtos valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļus pārvalda Latvijas Dievturu sadraudze.
9. pants. Kultūras pieminekļu aizsardzība un pieejamība
(1) Sadraudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(2) Sadraudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu pieejamību sabiedrības apskatei Sadraudzes noteiktajā kārtībā.
(3) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalās Sadraudzes īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu izpētes finansēšanā un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā. Pašvaldībai ir tiesības piedalīties saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā, kā arī latviskās dievestības svētvietās esošo valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā.
10. pants. Svētnieku tiesības salaulāt
Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie svētnieki, kuriem Sadraudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo svētnieku sarakstā.
11. pants. Informācijas aizsardzība
(1) Svētnieku nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž savas garīgās darbības rezultātā uzzinātās ziņas, pat tad, ja šis svētnieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.
(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju svētvietās un garīgās darbības laikā.
(3) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt svētnieku.
12. pants. Sadraudze un militārais dienests
Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt svētnieka garīgo aprūpi un piedalīties Sadraudzes svētdarbībās, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.
13. pants. Sadraudzes kapelānu garīgā darbība
(1) Sadraudzes kapelāni darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parastā svētnieka garīgā aprūpe, atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.
(2) Sadraudzes kapelānu garīgo darbību pārrauga Sadraudze.
(3) Kapelāni un viņu palīgi, ievērojot svētnieku normas, pilda savu garīgās darbības dienestu atbilstoši Nacionālo Bruņoto Spēku amatpersonu izdotajiem noteikumiem attiecībā uz garīgās darbības norises laiku un vietu, un citiem vispārējiem nosacījumiem.
(4) Aizsardzības ministrija sniedz materiālu palīdzību svētniekiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, kā arī nepieciešamo saimniecisko un materiāltehnisko atbalstu to garīgās darbības nodrošināšanai.
14. pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā
(1) Patvēruma meklētajam, kurš baidās no vajāšanas savas dievtura pārliecības dēļ, patvēruma un tiesiskās aizsardzības piešķiršanas procesā ir tiesības uz Sadraudzes pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.
(2) Valsts iestādes, ja nepieciešams, izprasa Sadraudzes atzinumu par tiesiskās aizsardzības vai patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu viņa dievtura pārliecības dēļ.
15. pants. Sadraudzes attiecības ar darbiniekiem un svētniekiem
(1) Darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem Sadraudze ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā saderībā ar latviskās dzīvesziņas dievestību, kā arī dievturības morāles principu un ideālu ietvarā.
(2) Sadarbību starp Sadraudzi un saimēm nosaka Sadraudzes statūti.
16. pants. Sadraudze un izglītība
(1) Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu, Sadraudzei ir tiesības dibināt izglītības iestādes reliģijas skolotājiem, kuras izsniegs valsts atzītus diplomus. Sadraudzes dibinātajās un vadītajās izglītības iestādēs izglītības saturu un mācību norisi nosaka Sadraudze.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām izglītības iestādēm ir tiesības uz šo iestāžu un to izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
(3) Dzīvesziņas skola ir Sadraudzes vairāku pakāpju izglītības sistēma Latvijā, kas sniedz:
1) akadēmisko izglītību svētnieku kandidātiem un dod iespēju studēt dievturu teoloģiju;
2) mācību saturu, ko īsteno gan kā kultūrizglītības programmu, gan autonomus mācību priekšmetus vai kursus, gan caurviju veidā, modulāri iekļaujot vispārējā izglītībā.
(4) Sadraudzei ir tiesības valsts un pašvaldības izglītības iestādēs pasniegt dievturības mācību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(5) Dzīvesziņas skolas diplomi tiks uzskatīti par derīgiem un būs ekvivalenti attiecīgo valsts izglītības iestāžu diplomiem.
(6) Sadraudzei ir tiesības apmācīt visus savai reliģiskajai darbībai un aktivitātēm nepieciešamos darbiniekus. Sadraudzei ir garantētas tiesības izglītot savus svētniekus Dzīvesziņas skolā.
(7) Sadraudzes izglītības iestādes var saņemt finansiālu atbalstu no valsts. Valsts garantē ekonomisku atbalstu Dzīvesziņas skolai, tāpat kā citām ekvivalentām institūcijām.
(8) Latvijas Republika atzīst vecāku un to likumīgo pārstāvju, bet likumā paredzētajos gadījumos arī pašu bērnu, tiesības nodrošināt bērniem atbilstošu dievturības mācības pasniegšanu izglītības iestādēs dievturības mācības stundās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, un Dzīvesziņas skolā. Valsts garantē šīs tiesības likumos un Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.
(9) Dievturības mācība notiek, pamatojoties uz Dzīvesziņas skolas programmu, kuru apstiprinājusi Sadraudze, saskaņojot ar Izglītības un Zinātnes ministriju, un to veic likumā noteiktajā kārtībā kvalificēti pedagogi, kuriem ir Sadraudzes izsniegta kvalifikācijas apliecība.
17. pants. Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu
Pārskatu par Sadraudzei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Sadraudze sagatavo likumā "Par budžetu un finanšu vadību" noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.
18. pants. Sadraudzes svētnieku saraksts
(1) Sadraudze rakstveidā Tieslietu ministrijai iesniedz to personu sarakstu, kuras atbilst šā likuma 1. panta 3. punktā minēto svētnieku statusam un kuras ir tiesīgas veikt šā likuma 10. un 13. pantā minētās darbības, kā arī ziņas par šīm personām. Tieslietu ministrijai iesniedzamo ziņu apjomu, to iesniegšanas un aktualizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.
(2) Par izmaiņām šā panta pirmajā daļā sniegtajās ziņās Sadraudze divu nedēļu laikā rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai.
(3) Tieslietu ministrijai iesniegtās ziņas ir publiski pieejamas.
19. pants. Citi noteikumi
(1) Latvijas Republika garantē visu kulta vietu neaizskaramību, kas nedrīkst tikt izmantotas citiem mērķiem bez iepriekšējas kompetento Sadraudzes amatpersonu piekrišanas.
(2) Pēc Sadraudzes amatpersonas pieprasījuma kompetentās valsts un pašvaldību iestādes, amatpersonas vai to pārstāvji var iejaukties ārkārtējas nepieciešamības gadījumos, ja tiek nopietni apdraudēta sabiedriskā kārtība, vai arī tieši — lai novērstu nopietnu kaitējumu personām vai īpaši vērtīgiem vēsturiskiem vai mākslas priekšmetiem. Šāda prasība var tikt piemērota ārkārtas apstākļos, kas prasa nekavējošu iejaukšanos, lai ierobežotu draudus sabiedriskajai kārtībai, kā arī kaitējumu personām vai īpašumiem.
(3) Ievērojot Latvijas Republikas likumus un ņemot vērā Sadraudzes pienākumus, Sadraudzei ir garantēta:
1) iespēja piekļūt masu saziņas līdzekļiem un vārda brīvība, ieskaitot savu sabiedriskās saziņas līdzekļu izveidi un pieeju valsts saziņas līdzekļiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;
2) iespēja saviešiem brīvi veidot un izteikt sociālās, kulturālās vai izglītības iniciatīvas, kas izriet no latviskās dzīvesziņas un Sadraudzes principiem;
3) iespēja piekļūt slimnīcām, cietumiem, bērnu patversmēm un visām pārējām sociālās un medicīniskās palīdzības iestādēm, kurās dievturu uzturēšanās prasa Sadraudzes pilnvarotu pārstāvju vienreizēju vai pastāvīgu klātbūtni.
(4) Latvijas Republika garantē Sadraudzei nelikumīgi atsavināto īpašumu tiesību atjaunošanu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kopīgi vienojoties valsts iestādēm ar Sadraudzes amatpersonām.
(5) Sadraudzes svētnīcas, ietverot to celtnes, būves un zemesgabalus, ir Latvijas Republikas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un šādā statusā Latvijas Republika tās aizsargā saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.
(6) Ņemot vērā dievturu svētvietu kā lūgšanu, svētceļojumu un dažādu garīgu norišu vietu nacionālo un starptautisko statusu un ievērojot spēkā esošos likumus, Latvijas Republika uzņemas pienākumus:
1) atzīt un ievērot dievturu svētvietu reliģisko un vēsturisko nozīmi;
2) nodrošināt sabiedrisko kārtību 19. panta septītajā daļā minētajā pasākumu plānā iekļauto aktivitāšu laikā, kā tas ir saskaņots ar dižvadoni vai citiem Sadraudzes valdes locekļiem;
3) piedalīties svētvietu uzturēšanas izmaksu segšanā saistībā ar valsts nozīmes pasākumiem;
4) atbrīvot no nodokļiem vai piešķirt nodokļu atlaides likumos paredzētajos gadījumos.
5) No savas puses Sadraudze piešķir dievturu svētvietām “starptautisku svētvietu” statusu, atbilstoši to piederībai baltu kultūrtelpai.
(7) Katru gadu pirms valsts budžeta projekta sastādīšanas Sadraudze nosūta Ministru kabinetam nākamajam gadam paredzēto pasākumu plānu, kuri varētu būt valstiski nozīmīgi. Vienojoties ar vietējām pašvaldībām, Ministru kabinets paredz pasākumus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, medicīniskās palīdzības sniegšanu un sanitāro prasību ievērošanu.
(8) Dievturu kultūras un mākslas mantojums ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdaļa. Latvijas Republika un Sadraudze, savstarpēji vienojoties, uzņemas pienākumu nodrošināt tā uzturēšanu un aizsardzību un padarīt to par pieejamu sabiedrībai, ņemot vērā tā uzglabāšanas drošības prasības un starptautisko tiesību normu noteiktos ierobežojumus. Saskaņā ar likumu valsts kopā ar Sadraudzi piedalās dievturu kultūras un mākslas mantojuma uzturēšanas izmaksu segšanā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru