Zemgaļu svētnieks

Latvijas Dievturu sadraudze sveic
 2021. gada 18. novembra Latvijas valsts nodibināšanas svētkos!

Tēlojums "Zemgaļu svētnieks" no Romāna Pussara dramatiskās poēmas

Zemgale, kur tavi varoņi?

– Ik rudeni stāj Pērkons bārties
Un lapu rota zemē krīt,
Caur koku zariem dzeltensārtiem
Sāk straumēm aukstais lietus līt.

Kad rītos zāle sastingst salnā
Un gaisā ziemas elpu jūt,
Es gribu pabūt svētā kalnā –
Pie saviem dieviem mieru gūt.

Tie mūsu bēdām līdzi dzīvo,
Bet mūsu priekos – savus rod.
Kad kara karogs lepni plīvo,
Tie zemgaliešiem drosmi dod.

Par druvu auglību tie gādā,
Lai ļaužu saimei maize tiek,
Un palīdz tādus darbus strādāt,
Kas atkāpties pat nāvei liek.

Nav mūsu dievi ļauni, bargi –
Pavisam maz tie ļaudīm liedz.
Tie mūsu labvēļi un sargi,
Un labu paraugu mums sniedz.

Lai Dieva padoms prātā nāktu,
Mums visa daba jāpazīst,
No bērnības lai atskārst sāktu,
Ko vajag saudzēt un ko nīst.

Lai labais tikums tautā celtos,
Ar slikto jāveic cīniņš sūrs,
Lai dievu gudrību mēs smeltos,
Ir jāpārcilā dziesmu pūrs.

Tur mūsu dzīves ainas skaistās
Šai Dieva zemei slavu teic,
Ar Dieva darbiem kopā saistās
It viss, ko cilvēks dzīvē veic.

Mēs esam tikai dabas daļa,
Kur valda čaklais dievu pulks;
Bet cilvēks, kuram domāt vaļa,
Kļūst dabas noslēpumu tulks.

Viņš visos gadalaikos pratīs
Ar Dieva ziņu darbos iet,
Bet svētku galda galā skatīs,
Ka Dievs ar ļaudīm – vienuviet.

Mēs savus dievus godā turam
Un turēsim tos vēl arvien!
Kad svētuguni birzī kuram,
Mūs dievu griba kopā sien!

Vai tādēļ dievus sāksim mainīt,
Ka šoreiz naidnieks pārvar mūs,
Gan atkal pratīsim to gainīt,
Un mūsu zeme brīva kļūs!

Tad vecais Dieviņš mīļi svētīs,
Tam līdzi mirdzēs Laimas vaigs,
No zemes ļauno ārā vētīs –
Pār Zemgali līs saules zaigs!