Latvijas Dievturu sadraudzes atklātā vēstule par Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieminekli padomju karavīriem Uzvaras parkā.

Rīgā, ¹2022. gada 3. mēneša 2. dienā

            Ekselencei Latvijas Republikas Valsts prezidentam Egilam Levitam,
A. god. Latvijas Republikas ministru prezidentam Krišjānim Kariņam,
Rīgas Domei,
Latvijas Pilsoniskajai aliansei,
Latvijas Republikas Saeimas
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai,
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai,
Juridiskajai komisijai,
Nacionālās drošības komisijai un
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai

Iesniegums 

par 1985. gadā atklātā „Pieminekļa padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” (atrodas Uzvaras parkā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgā), demontāžu.

Krievijas federācijas noziedzīgais un ar melīgiem ieganstiem safabricētais iebrukums Ukrainā beidzot visai pasaulei ir atklājis šīs, pēc PSRS sabrukuma izveidojušās, valsts patiesos centienus un ideoloģisko būtību.

Krievijā valdošais Putina režīms nav kautrējies paust nožēlu par Padomju savienības sabrukumu, starptautiski ir apliecinājis Krieviju kā PSRS tiešo mantinieci, pastāvīgi izpaudis centienus atjaunot tās ietekmi bijušās PSRS robežās un vēl plašāk, deklarējot Krievijas interešu telpu pašdefinētās, mītiskās krievu pasaules robežās, kurā, kā to var saprast, tiek ietverta arī Latvija.

Krievijas izvērstā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ar tankiem un bruņu tehniku, kas izrotāta ar PSRS karogiem ir spilgts pierādījums tam, ka Putina režīms cenšas atjaunot PSRS laika impēriju teritoriāli nu jau Krievijas izpildījumā, nerēķinoties ar citu valstu suverinitāti un  pašas parakstītiem starptautiskiem līgumiem. Šī ģeopolitiskā mērķa sasniegšanai režīms ir gatavs pielietot jebkurus militāros līdzekļus un upurēt gan savus karavīrus un vēl jo mazāk tam rūp Ukraiņu pilsoņu dzīvības, kā to pierāda daudzie upuri civiliedzīvotāju vidū.

Krievijas federācijas starptautiskā ārpolitika, tās rīcība un gatavība ideoloģisko mērķu sasniegšanas vārdā nerēķināties ar cilvēku dzīvības vērtību un iet pāri līķiem, arī spilgti apliecina tās noziedzīgo vērtību pēctecību no PSRS kā tās tiešai mantiniecei. Tāpat kā tagad Ukrainā, Krievija savus pilsoņus manipulatīvā veidā upurē un izmantoto režīma interesēs, tāpat arī PSRS 2. pasaules karā savus pilsoņus kā “internacionālus atbrīvotājus” izmantoja ģeopolitisku mērķu sasniegšanai okupējot Latvijas teritoriju. Faktiski, izmantojot savu statusu kā kodollielvalsts, pārkāpjot starptautiskās ANO tiesību normas, Krievijas un tās režīma rīcība, izvēršot karu un apdraudot Ukrainas neatkarību, ir vērtējama kā noziegums pret cilvēci.

Jebkuras līgumattiecības ar Krievijas valdošo režīmu par memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu līdz ar to ir formāla, no Krievijas puses politiski motivēta liekulība. No Krievijas puses patiesībā nav intereses par kara upuru piemiņu, bet tā saistīta ar tādu pieminekļu uzturēšanu, kas var kalpot Krievijas polittehnoloģiju un hibrīdkara stratēģijas vajadzībām. Šādi piemiņas objekti kalpo tikai Latvijas sabiedrības šķelšanai un Krievijas režīma interesēm lojālas kopienas uzturēšanai ar visām izrietošajām iespējamajām sekām.

Pēc notikumiem Ukrainā PSRS laikā tapušo ideoloģisko pieminekļu saglabāšana Latvijā nav vairs pieļaujama un ir starptautiski amorāla. To saglabāšana jau sen arī ir bijusi amorāla pret PSRS abu okupāciju laiku Latvijas iedzīvotāju upuriem un ģimeņu izpostītajām dzīvēm vairākās paaudzēs. Tagad, Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā, tikai gļēva politiska neizšķiršanās var būt par iemeslu šādu objektu nenovākšanai no Latvijas zemes.

„Piemineklis padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ir visspilgtākā liecība šāda PSRS ideoloģiskā pieminekļa kalpošanai Krievijas režīma vajadzībām, kurš ir jādemontē kā pirmais.

Atrunas par māksliniecisku vērtību saglabāšanu (pat ja par tādām varētu būt runa) un barbarisku attieksmi pret kultūrvēsturiskiem objektiem nav pamatotas, ja šie objekti ir apdraudējums pilsoniskai integritātei un valsts drošībai.

Sākotnēji šis Uzvaras laukums bija veltīts Latvijas Brīvības cīņu dalībniekiem. Ar sākotnējās ieceres atjaunošanu būtu izpildīta tautas griba.

Andrejs Broks
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis
Rīgas domes Pieminekļu padomes loceklis