Šo domāja, to domāja,
Sveši ļaudis daudz domāja;
Ko domāja sveši ļaudis,
To tu līdzi nedomā!
Tev jādomā: laiks atnāks,
Kur ikkatris domāt sāks. 
Šo runāja, to runāja,Ko runāja sveši ļaudis,
To tu līdzi nerunā!
Tev jārunā: visi cieš,
Lai ar visi līdzi spriež.
Šo darīja, to darīja,
Sveši ļaudis daudz darīja;
Ko darīja sveši ļaudis,
To tu līdzi nedari!Tev jādara sevis dēļ,
Lai var dzīvot ilgi vēl!
Šo dziedāja, to dziedāja,
Sveši ļaudis daudz dziedāja;
Ko dziedāja sveši ļaudis,
To tu līdzi nedziedi!
Tev jādziedi: tauta zied,
Ja tā tēvu dziesmu dzied!
Četrās dienās centāmies izprast senču pasaules uzskatu un dzīves pieredzi. 5. augusta vakarā nometni atklāja Latvijas Dievturu sadraudzes vadītājs Valdis Celms, uguns un skandētās tautasdziesmas radīja labvēlīgu gaisotni turpmākajam darbam, bet Vītolu ģimenes dziedāšana atvēra dvēseli un ieviļņoja dziesmās paustajās Dievišķajās vibrācijās.
6. augusts bija veltīts ugunij kā visuma centram. Pētījām Latvju Rakstus Valda Celma vadībā, bet Andrejs Broks šo pašu tēmu skaidroja ar tautasdziesmu palīdzību. Mani ļoti uzrunāja atziņa, ka augstums, garums un platums – Māriskā pasaule – ir 3 dimensiju pasaule, bet laiks ir 4. dimensija.
Par laika mērīšanu – latvisko kalendāru – stāstīja Aina Tobe no folkloras kopas “Delve” un Regīna Valtenberga no Valmieras muzeja. Ja laiks rodas kustībā, maiņā, tad laiku var ieviļņot, ieviļņot labvēlīgu. Laika kustības līkločos mūs centās ievest arī Ināra Heinrihsone. Viņas atziņa – dažādu pētījumu avotiem ticēt var tikai ļoti senos laikos, 20. gadsimts jau ir blefošanas laiks. Šajā dienāarī varēja katrs sevi izpaust radošajās darbnīcās.
7. augustā no makrokosma pārgājām uz mikrokosmu. Mūsu skolotāji bija pirtnieks un psihoterapeits Juris Batņa un Aelita Vilde- Batņa. Šajā dienā apguvām zināšanas par pirtīm un pēršanos. Uzzinājām, kādai jābūt pirtsslotai (paši arī sasējām) un kā pareizi jāperas, lai uzturētu sevī saskaņu.Pirts efekts saglabājas 7 dienas, tātad pirtī jāiet katru nedēļu un, beidzot pērties, jāpateicas Dieviņam, pirtiņai un pirts gariņam. Pēc šīm nodarbībām sapratu, kāpēc mans vectēvs teica, ka pirts ir svēta vieta.
8.augustā iepazināmies tuvāk ar “Lielkrūžu” saimniekiem un saimniecību. Man ir patiess prieks, ka Latvijā ir tādi cilvēki, kas saimnieko savās senču zemēs, izkopj ainavu un domā, kādu to atstās saviem bērniem, domā par ilgtspējīgu saimniekošanu. Mūs apciemoja organizācijas “Tēvijas sargi” vadītājs Jānis Sils. Viņš demonstrēja cīņas paņēmienus un uzsvēra, ka katram vīrietim ir jāprot aizsargāt sevi, savu ģimeni un, ja vajadzīgs, savu valsti. Kā? Izvairoties no uzbrukuma, satverot ienaidnieka ieroci un pavēršot pret viņu pašu.
Liela vētra solījās
Ozolam zarus lauzt;
Stāvi stingri, ozoliņ,
Laidi vēju caur zariem!
Šajā dienā arī aplūkojām Valda Celma mākslas darbu – gadskārtu atainojumu Latvju Rakstu zīmēs, kas ir ieaustas gobelēnos. Mākslinieks pats komentēja katru darbu un ļāva skatītājiem improvizēt katram pēc sava prāta. Bija noorganizētas sacensības jauniešiem par tiesībām iekurt rituālo ugunskuru. Pie rituālā ugunskura Dievturu sadraudzē svinīgi tika uzņemti 10 jauni dievturi.
Dzīvesziņas 4 dienu skola bija noslēgusies. Kravājām somas katrs savam mājupceļam, kad uznāca ļoti spēcīgs negaiss. Vējš izrāva caurumus “Lielkrūžu” klēts un kūts jumtos, nolauza kokus, apgāza galdus, izpluinīja un sagāza siena kaudzes, nopļāva platu joslu mežā, un mēs sajutām dabas milzīgo pārspēku pār cilvēku. Pēc tam uzzinājām, ka viesulis plosījies plašā teritorijā no Lietuvas – pāri Latvijai Daugavpilī, Līvānos, Madonā, protams, Vecpiebalgā – līdz pat Somijai...
Viesulis lika atgriezties “Lielkrūzēs” pēc nedēļas, lai palīdzētu sakopt vētras postījumus. Paldies māju saimniekiem par viesmīlību, paldies Valdim Celmam, kas mūs visus (ap 80 cilvēkiem) sapulcināja, paldies jauniešiem - Dzīvesziņas skolas organizatoriem (īpaši Antrai un Varim) - un skolotājiem. Šajās dienās mēs pabijām pasaulē, kādā gribētu dzīvot ik dienas. Saglabājas siltums par piedzīvoto, apziņa, ka ir līdzīgi domājošie, ka ir patiesas vērtības un kas ir patiesas vērtības.
Dzīvesziņas skolas skolniece Lauma Jansone
Nometnes fotostāsts skatāms šeit
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru