Mūsu šīsreizes tikšanās iemesls jo īpašs – sanācām uz Veļu mielastu - kopīgi mielot un daudzināt mūsu Taisaulē mītošos tuvos un mīļos.
Ar dziesmām aicināta Veļu māte, ar atmiņu stāstiem un dzīvē lietojamiem sakāmvārdiem, parunām un gudrībām piesaukti senči rāmi pulcējas pie bagātīgi klātā un sveču liesmās apgaismotā mielasta galda – mūsu zināšanu, ticības, sajūtu un dziedāto balsu iedvesmotā viesošanās. Arī mīklu minēšana neizpaliek, bet šai reizē un vietā vairāk valda rimtums, ne azartisks minēšanas un atminēšanas valdzinājums. Kad veļi pamieloti, laiks viņus raidīt prom – pie Veļu mātes – ar dziesmu, ar plaukšķināšanu, klabināšanu, trokšņošanu, pa plaši atvērtiem logiem – pa ciņu ciņiem, pa ceļa malu... kā nākuši, tā aizejiet.
Nu ar Veļu svētīto ēdienu mielojamies paši, un sarunas par mīļajiem mūsu priekštečiem turpinās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru