Latvijas Dievturu Sadraudze

Latviešu valoda - mūsu dzīvība

2012-02-13T15:22:00.002+02:00

Otrdien, 14.februārī plkst. 18.00 Latviskās Dzīvesziņas skolā Saruna par Latviešu valodu - sarunu vada Andrejs Broks un Valdis Celms.

Latvijas Dievturu Sadraudzes aicinājums

2012-02-13T15:15:00.001+02:00

Latvijas Dievturu Sadraudze aicina ikvienu pilsoni uzņemties atbildību par latviešu tautas un tās kultūras saglabāšanu un piedalīties 18.februāra referendumā, lai balsotu pret likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas paredz divvalodības ieviešanu Latvijā!

Balsosim PRET ierosinājumu kā otru valsts valodu Latvijā noteikt krievu valodu!

Tomēr, naivums būtu nesaprast, ka ierosinājums nav tikai par valodu, bet tā mērķis ir skaldīt un valdīt pār Latviju, graujot latviešu tradicionālo kultūru un identitāti triviālu aizvainojuma pārspīlējumu aizsegā.

Kam tad te jājūtas aizvainotam?

Kam Latvijā, kuru kā savu valsti izcīnīja un izveidoja latvieši, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda var būt par aizvainojuma iemeslu?

Jau vairāk kā 4 tūkstoši gadu Latvija ir teritorijas daļa, kurā veidojusies un attīstījusies Baltu kultūra, kuras tiešie mantinieki vēl ir latvieši un lietuvieši. Citu tautību ieplūšana šajās teritorijās visbiežāk notika iekarošanas akciju rezultātā, pie kam svešās, it īpaši 20.gadsimta okupācijas varas nepārprotami pauda, ka latviešu valodas un kultūras turpmākā pastāvēšana tām ir tikai traucēklis. Līdz ar to nav apspriežams jautājums par mūsu valsts pastāvēšanas mērķi, jēgu un latviešu valodas lomu tajā, bet aizvainojums rodas tad, ja kāds to uzdrošinās apšaubīt.

Vienīgās valsts valodas statuss visā Latvijā latviešu valodai ir robeža bez kompromisiem.

Ja kāds, kas pēc 2.Pasaules kara nonācis Latvijā kā brīvprātīgais kolonists, jūtas šeit godprātīgi strādājis, vairojis valsts labklājību un uzskata, ka tas viņu automātiski ,bez lojalitātes Latvijai un latviešu kultūrai padara par līdztiesīgu pilsoni, lai tāds saprot, ka šī iespēja viņam radās to latviešu vietā, kurus PSRS okupācijas vara izsūtīja uz Sibīriju nomiršanai „gulagos”. Cieņā pret izsūtītajiem tāds „labticīgais pilsonis” varētu prasties iemācīties un cienīt šīs zemes tautas valodu.

Izlikties to nesaprotam un tēlot aizvainotību ir klaja nekaunība.

Vai valoda ir tikai saziņas līdzeklis?

Vai latvieši un krievi piešķir identisku lomu valodai savas kultūras kontekstā? Kas tad valodā ir tik būtisks, kas izraisa šādu sabiedrības viļņošanos starp latviešiem un etniskajām mazākumtautībām? Šādi satraukumi rodas, ja tiek aizskartas cilvēka vai tautas dziļākā būtība – patība jeb identitāte. Jaunlatvieši savā laikā jau uzsvēra, ka latviešiem valoda ir cilvēka garīgo spēku galotne.

Valoda nav tikai fonētiska – valodas skaņu kopums vai mehānisks saziņas līdzeklis, bet tā sevī nes garīgās vērtības, jēdzienu un morālo kritēriju sistēmu, ko tauta savas pastāvēšanas laikā ir atskārtusi un iekodējusi valodas loģiskā struktūrā – savu garīgo satversmi.

Valoda tikai saziņas līmenī vairs nav valoda kultūras nozīmē. Jebkurai valodas līdztekus saziņas līmenim pastāv arī kultūras līmenis.

„Russkojazičnij”

Tagad starp latviešiem un citām Latvijā dzīvojošām tautībām tiek radīts nelietīgs pretnostatījums un apdraudējuma sajūta – kā karavīram karā, kad jānogalina pretinieks, jo pretējā gadījumā nogalinās viņu. Daži spēki, ko ap sevi pulcē biedrība «Dzimtā valoda», cenšas cittautiešus apvienot, manipulatīvi nosaucot viņus par krievvalodīgajiem. Ar šo spekulatīvo jēdzienu jau daudzus gadus Latvijas sabiedrība tiek šķelta divās, it kā pretējās, nometnēs – latviešos un krievvalodīgajos, bet vai šie ir pretnostatāmi lielumi un kas ir to vērtību pamatā? Kādas identitātes nesējs ir krievvalodīgais? Vai tā vispār uzskatāma par identitāti, vai arī ir tikai padomiskās identitātes palieka, kuras mērķis bija realizēt etniskās nonivelēšanas politiku? Apzīmējums “krievvalodīgais” patiesībā grauj ikviena etnisko identitāti, uz kuru tas tiek attiecināts, pat krievu, jo t.s. krievvalodīgo vienīgā kopējā identitātes pazīme tiek nonivelēta līdz kopējās saziņas valodas lietošanai.

Krievu atmoda.

Biedrības «Dzimtā valoda» pārstāvji runā par krievu atmodu, tikai izrādās, ka viņi ir atmodušies, nez kāpēc, viņiem svešā, iedomāti naidīgā valstī. Pirmais jautājums, kam vajadzētu rasties, ir – kāpēc tas tā? Tad tomēr vajadzētu zināt kaut ko no vēstures, kas nav ar sarkanu miglu aizpūderēta, nevis censties to nolikt otrā plānā aiz ekonomiskajiem jautājumiem.

Krievijas vēsturē redzams, ka jau valstiskuma veidošanās pirmsākumos tās teritoriālā vienība veidojās uz dažādu tautu iekarošanas pamata, bet kultūras ziņā tās pamatu noteica kņazu ārpolitiskās ambīcijas. Kijevas Krievzemes kņazs Vladimirs pieņēma kristietību tikai tāpēc, lai aprecētu Bizantijas princesi Annu, tā vairojot valsts starptautisko prestižu, bet, kā vienošanās līgumā bija noteikts, bija jākrista arī tauta, un tas tika izdarīts piespiedu kārtā, to sadzenot Dņeprā.

Vēsturē rakstīts, ka Vladimirs izsūtījis sūtņus uz dažādām valstīm, lai izpētītu trīs lielākos tā laika pasaules reliģiskos virzienus – katolisko un bizantisko kristietību un jūdaismu, lai izvēlētos, kuram pievērst savu valsti. Tas parāda, ka pašas tautas kultūridentitāte netika uzskatīta par svarīgu, bet tā vienkārši nomaināma ar citu – kā labāku preci politisko darījumu laukā. Arī vēlāk, Krievijas impērijai izplešoties un augot ķeizaru ambīcijām, pozicionējot sevi kā pareizticīgās pasaules centru - otro Bizantiju, valdnieki ne tikai atļāvās rusificēt iekarotās tautas, bet arī savus tautiešus noveda līdz dzimtcilvēku stāvoklim. Tāpat, sabrūkot impērijai, tautā iedēstītā psiholoģija, ka kultūra un lēmumi nāk no ārpuses, nospēlēja savu lomu, kad aizkapa paradīzes utopija tika nomainīta ar komunisma iekārtas sociālo utopiju un vispasaules revolūcijas ambīcijām. Arī tagad Krievijas valdošā politiskā elite nespēj atteikties no slēptiem impēriskiem tīkojumiem „vēsturiskās Krievijas” robežās, kas tagad, ārējās nacionālās politikas ietvaros, tiek dēvēta par „Krievu pasauli”, bet kurā palikušajiem krievu kultūras piederīgajiem tiek atvēlēta vien „russkojazičnij” identitāte.

Ja valoda nav saistīta ar kultūras veidošanās un izaugsmes procesiem, tad tā tiešām vairs kalpo tikai kā primitīvs saziņas līdzeklis un tikpat primitīva izpratne par citām kultūrām ir tādas valodas kultūras pārstāvim.

Latvieši ir pietiekami atvērti tiem, kas izdarot izvēli, grib cieņpilni iekļauties latviešu kultūrā, bet, tiem, kam tas nav pieņemami, jāsaprot, ka vispilnīgāk par krievu var būt tikai Krievijā. Bet ne jau par to ir stāsts, runājot par referenduma cēloņiem un ierosinātājiem.

Kopš seniem laikiem krievu tautai ar pašu valdnieku gādību tika atņemta iespēja savu kultūru balstīt uz iekšējo izaugsmi, tās vietā uzspiežot ar tautu manipulējošas unitāras reliģijas un ideoloģijas un pašus cilvēkus padarot par šo manipulāciju izplatīšanas rīkiem. Latvijas un Krievijas vēsturiskajās attiecībās tas spilgti izpaudies arī pret Krievijas pavalstniekiem, kas dažādos laikos nonākuši Latvijā un no kuriem daudzi sevi tagad izjūt kā izšautas patronu čaulītes pamestā kara laukā pēc impērijas sagrāves, bet zaudējušie ģenerāļi par vainīgiem cenšas pataisīt latviešus. Kas šodien ir tie „russkojazičniji ģenerāļi” un vai viņi tiešām darbojas krievu interesēs, atstāsim to saprast krieviem pašiem, bet skaidrs, ka redzamās figūras ir tikai nožēlojamas marionetes un to kultivētās aizvainojuma teorijas ir tikai „smadzeņu pūderēšana” slēptāku mērķu sasniegšanai.

Ar latviešiem kopš Romas izsludināto krusta karu uzsākšanas baltu zemēs daudz kas ir noticis līdzīgi, tikai identitātes izskalošanas mēģinājumi ir notikuši ar iebrucēju uzspiestās varas un reliģiju palīdzību, un līdz ar to vienmēr ir bijis skaidrs dalījums starp savu un svešo un lielāks spīts savu identitāti saglabāt. Tieši kultūra un valoda kā tās nesēja bija tā, kas ļāva nelielai tautai izdzīvot pastāvīgu asimilācijas draudu situācijā un tāpēc tā ir neaizskarams nacionālais pamats.

Latvija visos laikos ir bijusi dažādu varu, ideoloģiju un reliģiju krustceles un cīņu lauks, kurām varas apmātībā nekad nav interesējusi tautas etniskā identitāte, tāpēc vienmēr piesardzīgi jāvērtē, kāpēc kāds „garīgais līderis” pēkšņi iestājas par vienas vai otras tautas valodas vai interešu aizstāvību.

Ir izspēlēts viltīgs un neģēlīgs gājiens, mēģinot krieviem un citām mazākumtautībām atkal atņemt to, kas jau vairākkārt ir atņemts, un uzrīdot viņus latviešiem.

Bet, kas vētru sēj, tas vētru pļaus! Kas cenšas atņemt citu identitāti, tas visticamāk jau pats to ir pazaudējis.

Valoda ir vērtība ikvienai tautai, tāda pati kā sava kultūrvide, sava zeme un tās brīvība. Ikviena tauta, kas pati veidojusi savu kultūru, kopusi savu zemi, dziļi izprot šīs pamatvērtības un ir spējīga tās novērtēt arī citās tautās, tāpat kā tēvs labi sapratīs tēvu un māte māti.

Latvijas Dievturu Sadraudze aicina ikvienu godprātīgu Latvijas pilsoni, izsakot protestu pret manipulēšanu ar mazākumtautībām un krievu valodas izmantošanu kā līdzekli tautu savstarpējai sarīdīšanai, 18. februāra referendumā balsot pret divvalodību un tātad arī PRET ierosinājumu kā otru valsts valodu Latvijā noteikt krievu valodu!

Latviskas Latvijas labad!
Latvijas Dievturu Sadraudzes vārdā

valdes vadītājs

Andrejs Broks

2012-02-02T15:19:00.000+02:00

2.februāris - Sveču diena

2012-02-02T14:12:00.001+02:00

Divi sveces jūrā dega,
Div' sudraba lukturīši;
Saules meita klāt sēdēja,
Zīdautiņu rakstīdama.
(33775-2, Cēsu Ļaudonā)

2.februāris - SVEČU DIENA

Diena, kad jālej un jāgatavo sveces, un lai tās jo spoži degtu un nedūmotu, jāsmejas. Sveču diena gada ritējumā stāsta, ka lācis jau girežas uz otriem sāniem, tepat jau Metenis, un gads tūliņ vien metīsies uz pavasaŗa pusi. Kopš ziemas vidus īsakās dienas tā pastiepusies jau par stundu gaŗāka un nupat nupat būs pusceļā līdz Lielajai dienai. Sveču dienā arīdzan vēro laiku un pareģo gan vasaru, gan pavasari - kāds tas būs.

Sveču dienā jāēd miežu putra un sarkanas ogas, lai pats būtu vesels un ņiprs un lai laba raža.

Ziemassvētku kauju muzeja izbraukums ATCELTS!!!

2012-02-01T11:26:00.001+02:00

Sakarā ar auksto laiku, ko sestdien sola vēl aukstāku, esam tomēr nolēmuši mūsu Dzīvesziņas skolas Ziemas izbraukuma nodarbību šoreiz ATCELT. Brauciens uz Ziemassvētku kauju muzeju sestdien 4.februārī NENOTIKS!!!

Veltai Tomai - 100

2012-01-31T01:47:00.003+02:00

Brīnišķai dzejniecei, lepnai un dedzīgai sēlietei, tālumā latviskumu dzejojušai un dzīvojušai, tik daudziem mīļajai Veltai Tomai - 100

                           ***

                       Zila gaisma
                       baltā sniegā -
                       aizzūd baisma
                       maigā miegā
                       ziemas saules
                       sapnis nāk.

                       Staro debess,
                       zeme staro
                       Saules koks pār
                       tumsu zaro -

                       aizzūd baisma
                       maigā miegā -
                       zila gaisma
                       baltā sniegā
                       saulei lecot
                       starot sāk.

Veltas Tomas 100-gades atceres sarīkojumi notiks Neretā otrdien, 31.janvārī. Savukārt trešdien Rakstniecības un mūzikas muzejā notiks viņai veltīts Atmiņu vakars

Dzīvesziņas skola Limbažos

2012-01-26T16:15:00.000+02:00

Vizu, vizu, Metenīti
Paņudis, paņudis,
No kalniņa lejiņā
Paņudis, paņudis

Pirmdien, 6.februārī notiks jau otrā Dzīvesziņas skolas nodarbība Limbažu kultūras namā. Sarunas tēma - METEŅI

Dzīvesziņas skolas brīvdabas nodarbība

2012-01-18T19:54:00.002+02:00

Dzīvesziņas skolas brīvdabas nodarbība Latvijas Kara muzeja Ziemassvētku kauju muzejā 4.februārī -

izbraukšana no Rīgas plkst. 10.00 (satikšanās pie Kara muzeja - lūdzu, pieteikties savlaicīgi, - tas ir ļoti svarīgi, lai vienotos par to, kā brauksim)

Dienas plāns:

- tikšanās plkst. 11.00 Lāču maizes ceptuves kafejnīcā - tas attiecas arī uz tiem, kas brauc no Kurzemes puses, Jelgavas un varbūt vēl citām vietām (pieteikties tomēr vēlams, lai zinām, cik aptuveni būsim un kuŗi jāsagaida);
- ekskursijas - Antiņu kapi, Ložmetējkalns, Mangaļu māju apkārtne - ceram uz labiem laika apstākļiem:)
- sarunas, pārdomas,,, - pie ugunskura (līdzi ņemam ko gardu pusdienu tiesai un termosā tēju, kafiju vai citu siltu dzērienu - uz vietas var arī nebūt iespēja uzvārīt vai tas var būt ļoti sarežģīti, tāpēc - labāk ņemam līdzi)

Paņemsim arī svecītes, ko iededzināt Piemiņas vietās (Antiņu kapos un Ložmetējkalnā)

Latviskās Dzīvesziņas skola Limbažos

2012-01-16T13:18:00.001+02:00

Meža Roberts

Mūsu senči atstājuši mums bagātīgu zināšanu mantojumu, kura nozīmi pamatā aptveram, taču saturu bieži vien līdz galam neizprotam. Šīs zināšanas iekodētas mūsu dainās, teikās un pasakās, zīmēs un rakstos, tautas dziesmās un dejās. Mēs tās redzam uz apģērba un sadzīves priekšmetiem, redzam un dzirdam Dziesmu svētkos un folkloras kopu priekšnesumos, taču bieži pat neaizdomājamies kādu dzīves gudrību tie sevī nes. Latviskās Dzīvesziņas skolas mērķis ir izzināt un izprast mūsu senču atstāto informatīvo mantojumu, saprast un mācīties latvisko pasaules izpratni un tikumus, un rosināt cilvēkos vēlmi dzīvot saskaņā ar tiem.

Mēs dzīvojam laikā, kad senās zināšanas ir nodotas mums sadalītas – dziesmās, dejās, paskās, zīmēs, uz sadzīves un mākslas priekšmetiem, u.t.t., un mēs arī mācamies tās šādi, t.i. sadalītas gabaliņos, kurš deju kolektīvā, kurš folkloras kopā, kurš bibliotekā. Latviskās Dzīvesziņas skolas uzdevums ir apvienot senču gudrību vienotā veselumā, veidojot cilvēkos vienotu izpratni par latvisko pasaules uztveri un padziļinātas zināšanas par to.

Latviskās Dzīvesziņas skolas pirmā nodarbība Limbažos notiks 2012.gada 23.janvārī Limbažu kultūras namā plkst.19.00.

Ieeja bez maksas.

Par Ziemassvētku kauju Atceri

2012-01-10T13:45:00.004+02:00

Uz Ziemassvētku kauju Atceres pasākumu šogad devos kopā ar ķekaviešiem un daugmaliešiem - tas bija Ķekavas novada Daugmales kultūras daļas un Tūrisma informācijas centra rīkots brauciens.

09.01.2012 | Saule Gunta | TIC,Ziemassvētku kaujas

7.janvāŗa diena atausa gaiša – balta no naktī mazliet uzsnigušā sniega un gaiša no saules stariem, kas tā vien centās izspraukties caur šai reizē ne tik biezi savilkušos mākoņu segu. Un balta no mūsu labajām domām, dienas ieceru sapņiem, un varbūt arī no 95 gadus spodrinātas atmiņas gaismas, no Latviešu strēlnieku izcīnīto kauju gaismas.

Visu rakstu lasiet Ķekavas novada Kultūras aģentūras e-vietnē

Jaunā gada sveiciens no Spuŗu Riča

2012-01-04T12:21:00.000+02:00

Dievtuŗa sveiciens jaunajā - 2012. gadā !

Jaunu gadu sākot ir parasta jo sena tradīcija - izteikt vēlmes un priekšlikumus.

Tādēļ!

Lai diženi izdodas šī gada divi lielie sabiedriskie pasākumi, kur daļa arī dievturībai un pašiem dievtuŗiem - BALTIKA Latvijā, un DZIESMU SVĒTKI Milvokos, ASV.

Kā vienā tā otrā vietā līdzi darbojoties, lai atceramies savu pamata uzdevumu,

un pienākumu: būt tautas latviskās dvēseles sirdsapziņai. Sirdsapziņai, kuŗa ir atbildīga lai dzīvas tālāk tiek koptas latviskās gara vērtības, un arvien latviskā-ka top mūsu tēvzeme Latvija. Šo ceļu nodrošināt spēsim vienīgi tad, ja ikvienā

latvju skolā mūsu bērniem tiks dotas zināšanas par dainu pasaules vērtībām. Ja katrs dievturis ikvienā iespējamības brīdī šo patiesību atgādināsim tad panākumi neizpaliks. Protams, vien tad, ja mācēsim uz šo mēŗķi draudzīgi iet kopā ar lielo folkloristu saimi, kā arī ar ikvienu, kurš svētu tur minēto mērķi - Latvijai

latviskai būt.

Lai izdodas sirsnīgā sadarbībā

šo tēvtēvu sapni

par īstenību vērst !

Ar sirsnīgu sveicienu, 2012.gadu ievadot - Spuŗu Ričs,

Latvju Dievtuŗu Sadraudzes vadonis

Dzīvesziņas skolā Ziemas vidus pārtraukums

2012-01-02T12:32:00.000+02:00

Zibens spēra, Pērkons rūca,
Melnā čūska locījās,
Kara dziesmas, bungas dūca,
Karogs gaisā plivinās.
[no Vitebskas latviešu kavalēristu un Valmieras strēlnieku pulkos dziedātas dziesmas]

2010,gada 4.februārī (sestdienā) Dzīvesziņas skolas izbraukuma nodarbība Ziemassvētku kauju muzejā - uz to aicinu pieteikties e-pastā saulegunta@gmail.com vai pa tālruni 28846708

Par Ziemassvētku kauju muzeju var lasīt šeit: http://www.karamuzejs.lv/index.php?id=1&sid=62

Vedam svētkus kalniņā - Saulgriežu (bluķa) vakars šī gada 21.decembrī Ādažu „Kalndorēs”

2011-12-27T11:40:00.000+02:00

Iveta Mazūre

Rīko Latvijas Dievturu sadraudze (LDS) sadarbībā ar Latviešu nacionālistu klubu un tradīciju kopu Pērkonieši.

„Ar Dievu kā nemateriālo pasaules principu, Māru kā matēriju un Laimu kā cēlonības personifikāciju latvieši bijuši sakaros vismaz četros veidos: lūdzot, daudzinot, zintējot un ziedojot.* Visām šīm teurģiskām darbībām, kas dažkārt izvērtušās svinīgās izdarībās, bijis pamatos ieskats, ka cilvēka garīgie spēki zināmos apstākļos var iejaukties Dieva un pasaules uzbūves mehānismā un var virzīt viņu norisi vēlamā virzienā. Tā kā tas darīts noteiktās zīmīgās vietās (un laikā – I.M.), tad paviršu vērotāju prātā iztulkots par akmeņu, koku, debesspīdekļu un ūdeņu pielūgšanu. Tā sākās nevalodas.” Brastiņu Ernests., Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana”, ceturtais izdevums, 1986.,9. lpp.

Tas atgādnei, lai arī mūsdienās neizceltos nevalodas par Saulgriežu svinēšanu tikai kā par baļķa vilkšanu apkārt sētai, bet mēs izprastu, ka savā būtībā tas ir daudzslāņains un godbijīgs auglības un gaismas atdzimšanas un līdzdalības rituāls un, kā saka Valdis Celms (LDS), arī noslēpums, kas jāpiedzīvo. Piedzīvot šai vakarā nācās daudz, savienojot profānās dzīves skaistās norises un baudījumu ar sakrālajām nozīmēm, ko tās nes visos četros pieminētajos veidos.

Kādi ziedi pupiņai?

Raibi ziedi pupiņai.

Tie Dieviņa pakariņi,

Mīļas Māras vizulīši.

Jūs teiksiet, kas par pupiņu ziediņiem ziemas Saulgriežos! Bet kāpēc tad mēs liekam uz galda to lielo zirņu un pupu bļodu? Kam tad vēl ir tik stiprs asnu spēks kā pupiņai un zirnītim? Un kurš vēl ir tik apaļš un gluds, ka, ripodams cauri gadam, iziet visas pārvērtības no dīgļa līdz sēklai un pat savdabīgai nomiršanai mūsu galdā, ietverot kā dzimšanas un augšanas dziņu, tā zināmu nāves vai pārtapšanas ciklu. Gluži kā gads, kā mēs visi. Un tieši garā pupa kā nabas saite (arī kr. pupovina, pupok) mūs, Zemes ļaudis, savieno ar Debesīm. Pašas dziesmas pilnestība atklāj mistēriju, kur viss Dieva radīts un laists, Māras pieskatīts, audzēts un darināts. Bet, lai izdotos to asnu spēku sevī uzjundīt, mudināt saulīti atkal celties augstāk un Dieviņam lūgt svētību pārlaist šo tumsu, atlaist nevajadzīgo un dot spēku jaunam gājumam, ir vajadzīga mūsu kopīga RADīšana un DARīšana. Arī Saulgriežu vakars un bluķa vilkšana kā tikai viena no daudzajām radīšanas un darīšanas izpausmēm šai Dieva pasaulē.

Pilla sēta vītoliņu

Sidrabiņa lapiņām.

Vai te bija Dievs dzīvojis,

Vai tie mani bāleliņi?

Mums savas mājas durvis Saulgriežu vakaram ir vērusi Līvmaņu ģimene Ādažu pagasta „Kalndorēs.” Jau piebraucot pie sakoptās, it kā vienkārši klasiskās, bet ar dziļu gaumi un inteliģenci iekārtotās mājas, esam tās svētības apburti. Saprotam, ka tas nācis ar lielu darbu, gudru un prasmīgu saimniekošanu, bet šobrīd nams kā Dievsēta ir rāmas gaismas un gaidu pilns - kā jau mirkli pirms. Tūlīt tajā sabirs lieli un mazi, tiks nesti ēdieni, katli, trauki, zirņi, pupas un desas, cepumi, rauši un piparkūkas, cūkas šņukurs, āboli un sīpoli, un kas tik vēl ne. Dzerts kvass, kefīrs un saimnieku pašu darinātā ābolu sula. Sāksies kņada un čalas. Bet nams ar skaisti garo un balti klāto galdu, iekurto kamīnu, uz kura saimnieces Natālijas senču foto, ietur savu stāju, un mēs labprātīgi pakļaujamies tā rimtajai kārtībai. Visu ierāda un palīdz dēls Oskars, kas tik līdzīgs savam vectēvam kamīna bildē, ka nav ne mazāko šaubu, ka šī senču zeme ir un būs labās rokās. Bet pirmais vārds pie galda Oskara tētim, mājas saimniekam, kas, apvilcis baltu linu kreklu, sēd galda galā un teic stipros vārdus par dzimtas un tautas pastāvēšanas spēku. Natālija blakus tautas tērpā kā roze sēd rāma un rimta, jo zina savu un savas ģimenes vērti. Un mēs arī izslejamies, tādi kā stiprāki un pašapzinīgāki tapuši. Apkārt laižam trauku ar egļu rotājumiem, un katrs, labam vēlējumam izskanot, iekar to eglītē blakus sarkanajiem āboliem. Uzrunu teic Valdis Celms, lai pietiek gaismas, lai pietiek spēka, lai pietiek gudrības sevi, savu tautu un valodu aizstāvēt! Lai vieno latviskās gara un tikuma vērtības!

Varam sākt lielo mielošanos. Kamīnā kuras uguns, pie griestiem iekustas puzuru virtene - savdabīgi sakārtota Visuma simbols. Lielo istabu dekorē Valda Celma gobelēns Ziemassvētki jeb ziemas saulgrieži no Gadskārtu cikla zīmēm (skat. Valdis Celms „Latvju raksts un zīmes”, 2011., 249.lpp.), kas skaisti un cēli sakralizē uzposto telpu. Kompozīcijas centrā krusta zvaigzne jeb krustu krusts, kura astoņi gali simbolizē laika (gada) dalījumu astoņās vienādās daļās. Vienlaicīgi tā ir kristāliska sniegpārsliņa, kurai viena mala zaļa, otra balta – kā jau gadam. Iezīmēta zemes līnija un malās debess zīme, kas sasaucas ar divslīpņu jumta kā debesu juma izpausmi, ko redzam arī savās rijās, kas vienlaikus ir ne tikai darba telpa, bet sakrāla telpa ar uguni centrā. Visam pāri krīt sniegs, mirgo zvaigznītes, nāk gaisma. Daba dus. Bet tas ir mānīgs apmiers. Krustu krusta centrs: aka, saule, vēl neizpaustā, potenciālā pasaule, kur devītais un atkal pirmais lielums satiekas (9+1=10) - ir radoši aktīvs un gatavs jaunam radīšanas ciklam. No centra viss iziet, apiet loku un atgriežas centrā – iziet no sevis un atgriežas sevī, lai sāktu no jauna. To simbolizē arī paši svētki - arī tajos mēs atgriežamies no ikdienas. Svētki ir ārpus ikdienas, lai varam caur pārvērtību rituāliem, budēļiem, maskām, dziesmām, dančiem, ēdieniem, zintēšanas un svētīšanas labāk sajust, kas tad notiek mūsu mājās, un atgriežoties vērst to kalnā augstāku, labāku. Arī mūsu Saulgriežu vakarā sajūtam, ka nu Dievs ienācis istabā.

Budēlim, tēvainim,
Liela skāde notikusi -
Stīpa pušu pārsprāgusi,
Budēlīši izkrituši.
Ak, tu tavu daiļumiņu,
Tavu daiļu čumuriņu:
Vienam ragi, otram nagi,
Trešam ļipa pakaļā.

Dziesmas un svētīgā kopnoskaņa viņu te ieaicinājušas. Dziesmu daudz. Mūsu skaņās balsis „ārpusē” sadzird arī budēļu tēvs un lielā sieva (garā meita), nāve, sivēns un lācis, kas ar lielu joni sabrūk istabā. Garajai meitai tik pamatīga auglības stebere rokās (milzu burkāns un divi lieli sīpoli, kas uzsieti kārts galā auglības vairošanai, kam vien pieskaras). Čigānu tēvs tik bravūrīgs un mutīgs, ka ne atpazīt parasti it kā rimti rāmo, bet iekšēja spēka pārpilno un arī šī vakara galveno izkārtotāju un dziesmu sācēju Antru. Nu viss skaisti spēlējas uz āru mūsu priekam. Bet viņas brālis Varis, ko zinām kā puisi ar bungām, akordeonu un latviskās cīņas mākslas prasmēm, nu pārtapis skaistā meitā ar tik šmaugu vidukli un zelta matiem, ka skaudība plēš acis laukā. Un skaistā Anna pārvērtusies sārtā sivēnā, bet nāvei tāds nazis rokā, ko tik par mačeti varētu dēvēt. Bet lācis bez ļipas - laikam to nosēdējis, gaidot, kad tiks šai istabā laimi dalīt. Bet par to ausis lielas un smuks no vaiga. Nu joki, stebere, dejas ar nāvi un lāča padomi ņirbēt ņirb. Smiekli, jautrība, veselīgas divdomības un izsaucieni. Visiem spulgas acis un gaidas, maza nedrošība, kas nu būs un ko budēļi solīs tieši viņam. Garā meita liek visiem iedomāties skaitli no 1 - 11 un uz katru ciparu no lielas tarbas izvelk kādu priekšmetu. Katram par savu iedomāto skaitli tiek kāds skaidrojums, kas tad viņam gaidāms nākošajā gadā. Un, lai arī tas teikts pa jokam, visi tomēr piedomājam, kā tas tieši ar mani saistās, un ņemam nopietni, kāds nu tas Laimas likums ir.

Maskas mums rāda, kā laiks apvērsies – saulīte kāps kalnā, gads ies uz otru pusi, tumsu uzveiks gaisma. Tā vīrietis ticis par sievieti, sieviete par vīrieti, nāve ar visiem danco, lai būtu veselība. Bet, ja nu kāds līdzi jāpaņem, tad lai tā ir cūka, nevis kāda no mūsu dvēselēm. Bet laime jau vienmēr lielāka, ja par to paziņo kāds stiprāks - kā lācis. Kažoks apmests uz otru pusi. Kopā dzīvības, augšāmcelšanās skaistums un nāves trakums, kas jāpārvar. Pati nāve jāsabaida, ar to dancojot, sevī dūšu uzjundot. Varbūt tāpēc latvietis, ja grib pastiprināt labo, tik dabiski var pateikt: traki labs, šausmīgi skaists, ārprātīgi salds, briesmīgi auglīgs. Mūsu Dieviņš jau arī divvienīgs - tāds dīvains pretmetu kopums: debesis – zeme, pazeme; gaisma - tumsa; gars – raupjā matērija; neizpaustā pasaule - redzamā pasaule u.tml. Visa laistā Dieva pasaule un pat pāri tai: „augstāk dzied cīrulitis pār visiem putniņiem - augstāks Dieva padomiņš pār šo visu pasaulīti.”

Saule deva savu meitu

No veļiemi šai zemē.

Mēnestiņis ceļu rāda

Saules meitas vedējiem.

Celies agri, Saules meita,

Nu nāk tavi vedējiņi:

Ūdens zirgi, akmens vāģi,

Sidrabiņa kamaniņas.

Nu pienācis laiks vilkt bluķi. Tas cirsts no saimniekiem piederoša, tepat nolūzuša ozola, un, kā saka Oskars, bluķu tagad pietiks vismaz 10 gadiem. Iesienam to kārtīgā virvē, stājamies virknē un, bungām, klabekļiem un katla vākiem šķindot, visi ķeramies striķim klāt. Bluķi jāvelk virzienā pret sauli (pretī pulksteņa rādītāja virzienam), lai tu pats neveidotu ēnu savai pasaulei, ja saule no mugurpuses. Nav joka lieta bluķi dabūt trīsreiz apkārt ēkām pa pakalnu augšā un lejā. Tikai viena zvaigznīte spīd. Smejam un klūpam pa tumsu. Bet atlaisties nevar - bluķis pēcgalā kalnā ar ugunskuru jādabū. Pāris reižu arī bluķis pats turas pretī, un striķis atraisās. Kamēr daži puiši to atkal savaņģo, citi sit bungas, un mēs lecam ar nāvi, ka izput laukā, lai lielāka duka bluķi kalnā dabūt. Kad bluķis atkal sasaistīts, velkam to augšā, kur jau gaida grēdā krautais četrstūra ugunskurs, kura vidū, dzirkstelēm lecot, lielais bluķis iegulst kā Ugunsmātes klēpī.

Sildās Dievs, sildās Laima,

Mana mūža licējiņi.
Sildās manis augumiņš,
Sildās mana dvēselīte.

Ozola bluķis - vīrišķais, zeme - sievišķais. Un trešais vēl uguns, kas sadedzina nevajadzīgo, aizejošo, savu laiku pārdzīvojošo. Bet vienlaikus attīra, dod ceļu jaunajam un spēcina, pastiprina šo jauno, kam jānāk. Mēs ņemam graudu bļodu, un katrs, ko savai zemei, dzimtai un sev vēlot, ziedojam pa saujai ugunij - lai top! Lai tiešām top un pārtop! Laižam pa rindu alus kausu, pa malkam baudot un kā nostiprinot vēlēto. Nu jau budēļi ar nometuši maskas un piepulcējušies mums. Atskan akordeons, un sākas danči uz nebēdu, kur katrs priekā lec ar katru. Zemes, gaisa, uguns un ūdens enerģijas sarit mūsos un kopā ar lielo Visumu, kur debesīs jau spulgo pulka zvaigžņu, dod svētību un spēku, ticību un cerību ikvienam Zemes un Dieva bērnam. Mēs esam kā ieritināti lielajā Saulgriežu ritā un Dieva liktajā kārtībā. Uguns pamazām izdeg kārtu pa kārtai. Jau krietni pāri pusnaktij, un mūs arī pārņem rāmāks gars. Varam atgriezties istabā, kur mūs gaida kamīna uguns un pīrāgi. Vēl dziedam dziesmas, minam mīklas, kuru mūsdienu varianti tik sadomāti, ka var galvas izmežģīt, bet par to ir lielāks prieks, uzminot konfekti nopelnīt. Saimnieki jau aizgājuši gulēt, jo rītdiena sāksies 5 no rīta ar saviem darbiem un prasījumiem. Arī mēs pamazām atvadāmies cits no cita un nama. Visi esam tapuši viens otram tuvāki, mīļāki un spēcināti. Esam pabijuši centrā – īpašā laiktelpas dimensijā (sajūtā) – tur, kur satiekas māriski ikdienišķais ar dievišķi garīgo – pārlaicīgi nozīmīgo un mūžīgo. Pabijuši kopīgi radītā garīgo un sirds vibrāciju laukā. Guvuši spēku un jēgu ikdienas gaitām, jūtamies atjaunoti līdz ar Sauli, kas no veļiem atdzimst un tagad uzsāk savu ceļu augšup Pasaules kalnā. Ja arī kāda klapata bijusi, tā visu kopīgo enerģiju virpulī aizslaucīta. Tam jau svētki un riti domāti.

Savārgusi ceļu gāju
Sēdos ceļa maliņā.
Neredz mani mīļš Dieviņš,
Ne bagāti bāleliņi.
Atskrej bite dziedādama,
Uznes mani ozolā.
Ozolā sēdēdama,
Ēdu medu, dzeru vīnu -
Nu redz mani mīļš Dieviņš,
Nu bagāti bāleliņi.

Noslēpums ir piedzīvots. Līdz citiem ritiem! Svētīgi un ar Dievpalīgu!

*Lūgšana pielūgšanas nozīmē ir dievestīga darbība, ar ko cilvēks tuvojas Dievam, Mārai, Laimai, ar to savā dvēselē izjuzdams dievestīgu (reliğisku) pārdzīvojumu

Daudzināšana ir Dieva, Māras, Laimas godāšana, bieža pieminēšana vārdos, darbos, greznās dziesmās.

Ziedošana ir dāvāšana, ar ko pastiprina lūgšanu, pateicību vai goda došanu Dievam, Mārai, Laimai.

Zintēšana savā norisē izmanto līdzības vai analoğijas likumu, kur līdzīgais veicina līdzīgā rašanos. Latviešu dievestība māca, ka viena laba norise veicina citas norises labu izdošanos. Cilvēks, domādams labas domas, darīdams labus darbus t.i.zintēdams, cer saņemt .Dieva padomu, svētību, palīdzību vai kādu citu labumu.

http://www.dievturi.org/biezijautajumi.htm.

Ziemassvētkos

2011-12-23T14:39:00.002+02:00

Bluķa vakars Vecrīgā

2011-12-19T15:13:00.001+02:00

Ziemas Saulgrieži ir pagrieziena punkts laika ritējumā, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma – Saule. Tā kliedē tumsu un ar katru nākamo dienu ceļas Pasaules kalnā augšup. Svētkus, kurus latvieši sauc par Bluķa vakaru, atzīmējušas un svētījušas arī citas tautas Eiropā. Tā ir ļoti sena un nozīmīga tradīcija ziemas periodā, kura līdz mūsdienām ir saglabājusi savu nozīmību un aktualitāti.

Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Aicinām būt vienotiem šajā vakarā un kopīgi gan domās, gan velkot bluķi, nest gaismu katra sirdī, mājā, novadā, valstī!

Aicinām svinēt Bluķa vakaru Ziemas saulgriežos 21. decembrī!

Rīgā Bluķa vakars notiks trešdien, 21. decembrī plkst. 18.00. Bluķa vilkšana Rīgā sāksies Rātslaukumā, turpināsies pa Vecrīgas ielām un laukumiem, noslēgsies ar bluķu ugunskuriem un Ziemassvētku svinēšanu gan Rātslaukumā, gan arī Doma laukumā. Svētku norises vadīs Rīgas folkloras kopas – Grodi, Skandinieki, Vilcenes, Vilkači, Budēļi, Berendejka, Trokšņu iela, Iļjinskaja pjatņica, Dandari, Rija, Rīgas danču klubs, Maskačkas spēlmaņi, Abra, Kokle, Savieši un Ogres folkloras kopa Artava.

Aicinām arī Tevi un Tavus domubiedrus nepalikt malā un pievienoties! Nāc ar savu gaismu, ņemot līdzi lāpu, pērnos Jāņu vainagus, lai sadedzinot tos Ziemassvētku vakara ugunskurā un izsakot savu vēlējumu tautai, zemei un valstij, veicinātu jauna gaismas gada iestāšanos! Sadedzinot veco, mēs atbrīvosim ceļu jaunajam!

Svētkus atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Organizē Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar „Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu”.

Informācija:
http://www.folklorasbiedriba.lv/
Jelena Jekimova, tālr. 28363035
Andris Kapusts, tālr. 26063277

Ziemassvētki - Ziemas Saulgrieži

2011-12-18T22:21:00.000+02:00

Gunta Saule

Sens ticējums vēsta, ka Ziemassvētku rītā (šogad 22.decembrī) uguns jāiekur pirms saullēkta. Ziemassvētki svētami vismaz trīs dienas un naktis, itin bieži ticējumos runāts pat par četrām svētamām dienām, pie kam ceturtā tikusi dēvēta par Vilku dienu un bijusi īpaši veltīta lopu aizsardzībai no vilkiem. Atceramies, ka tradicionālajos mēnešu nosaukumos tieši decembris dēvēts par Vilku mēnesi.

Ziemassvētkos mugurā katrā ziņā jāvelk jauns krekls, lai ar’ tas būtu zilimelns.

Dēvēti arī par Ķūķu vakaru (pēc galvenā Ziemassvētku ēdiena nosaukuma) vai Bluķa vakaru. Itin bieži ticējumos vēstīts, ka Bluķis sendienās ir velts katru ceturtdienas vakaru, bet drīzāk, skaitot, ka nedēļa ir nevis 7, bet 9 dienu gara. Tai ceturtdienā pirms Ziemassvētkiem svētki sasniedz augstāko punktu: saime ieveļ bluķi sētsvidū vai plāna vidū (visticamāk rijā, jo ticējumos bieži rodam vēsti, ka Blukid sadedzināts rijas krāsnī) un ar dziesmām un pāri lēkšanu tas sadedzināts, tā sadedzinot arī visus aizejošā gada grūtumus un nedienas. Un- pats galvenais, - ar to esam līdzējuši saulei atgriezties un gaismai vairoties.

Ziemassvētkos jāklāj bagātīgs galds un pie galda jāsēstas 9 reizes, lai nodrošinātu bagātīgu nākamā gadā darīto darbu ražu.

Līdz ar bluķa vilkšanu (vai velšanu) notiek rituālā māju apstaigāšana, kuru veic īpaši izraudzīti maskoti ļaudis. Ziemassvētkos tie dēvēti par Čigāniem vai Danča bērniem. Katrai maskotu ļaužu kopai ir citāds uzvedības un rīkošanās modelis – vieni ir vairak dancotāji un dziedātaji, citi „izspēlē” veselas „izrādes” un tajās iesaista arī mājas ļaudis. Gājuši vai nu atsevišķi sieviešu un vīriešu pulki vai jauktos pulkos. Dažos novados ir atšķirības - vīru pulki iet Ziemassvētku laikā un saucas par Miežvilkiem, sievas veic rituālos pārģērbšanās gājienus Meteņos, līdz ar ķekatu gājienu noslēgumu.

Svarīgākie masku tēli Ziemassvētkos ir nāve, kura vai nu palikusi ārpusē un pa logu nolūkojusies svētkos, tad vislielākās jautrības brīdī metusies visiem vidū un dancinājusi visus pēc kārtas, jo ilgāk ar nāvi dabū padejot, jo ilgāks mūžs gaidāms. Mājas iemītniekiem svarīgi bija visos notikumos aktīvi iesaistīties un čigānus pamielot - tad svētība un izdošanās darbos būs nodrošināta.

Ziemasvidus laika pati svarīgākā un raksturīgākā rituālā rotaļa ir “Vilks un kaza”- tumsas cīņa ar gaismu un gaismas uzvara. Rituālie dialogi, arī šāda rakstura dziesmas, un mīklu minēšana, kas ap Veļu laiku iesākusies, turpinās līdz Ziemassvētkiem. Tad mīklu minēšana tiek pārtraukta līdz nākamā gada Veļu laika sākumam. Kad visas sētas tādā veidā Bluķi velkot vai ripinot, apstaigātas, Čigāni sapulcējas kādā iepriekšnorunātā sētā vai mājā, visas maskas tiek noņemtas un bluķis sadedzināts.

Ziemā saule, kā Dainās teikts, "brien jūŗas ūdentiņu". Kas tad ir šī jūŗa? Ne tikai tumšais laiks, ne tikai lielā gada nakts. Jūŗa ir arī garīgais, viņsaules laiks, ārēji neredzamais zināšanu un spēka lauks; gadalaika nozīmē jūŗa apzīmē laiku no Rudens Jumja laika līdz Pavasara Saulstāvjiem, Lielajai dienai. Jūŗas laiks ir saistīts ar pārdzimšanas laiku. Vidū jūras... Laika nozīmē - Ziemas Saulgrieži, tātad ziemas vidus. Vidū jēdziens vispār nozīmē, ka runa ir par kādu pārejas mirkli, kad laiks ir it kā apstājies un pēc tam, kad ticis pāri kritiskajam punktam atjaunojas. Tādēji „vidū” nozīmē „ārpus laika”. Vidū ir tiklab jebkuŗš punkts, jo jebkuŗš punkts ir kaut kā vidus un tikpat labi kādas noteiktas vietas vidus – kā svēvietas centrs, var būt arī kādas Svētvietas centrs

Ziemassvētku un arī citu svētku sakarā Dainās bieži minēs tēls ir arī Kalns. Laika līmenī tas ir vidus laiks: uzvilkt svētkus kalnā nozīmē apzināt to vidu, svarīgāko punktu. Cilvēka līdzdarbība visos rituālos ir svarīga tad un tāpēc, ka tā apzināta un ir kas vairak kā tikai zināmu darbību gadu no gada atkārtošana. Atrašanās kalnā norāda arī uz atrašanos īpašā dvēseles vai sajūtu stāvoklī.

Kādai būt latviešu Dievsētai?

2011-12-07T00:45:00.001+02:00

Sudrabiņa žogu pinu
Baltābola kalniņā;
Tur ielaidu svētu rītu
Jauna brāļa kumeliņu.
(26727-1)

13.decembrī plkst. 18.00 Latvijas Kara muzejā (Vecrīgā, Pulvertornī, Smilšu ielā 20) Dzīvesziņas skolas nodarbība - Saruna par tēmu Kādai būt latviešu Dievsētai? Sarunu vada – Ivo Rubīns, Antra Balode, Valdis Celms

Aicinājums piedalīties Bluķa vakarā

2011-12-05T18:23:00.001+02:00

Eita, bērni, skatīties,
Kas pa namu buldurē:
Ziemas svētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.

Latviešu nacionālistu klubs un tradīciju kopa Pērkonieši ielūdz uz Ziemas Saulgriežu svinībām š.g. 21.decembrī Ādažu novada Baltezera "Kalndorēs" (http://www.sunuviesnica.lv/kontakti.html).

Svinības sāksim plkst. 18.00.

Vilksim bluķi, lustīgi dancosim, dziedāsim, iesim rotaļās, minēsim mīklas, izgaismosim nakti ar gaišām domām un izdzenāsim tumsu! :)

Ierašanās svinībās labā omā un tautastērpā vai latviskā tērpā!

Dalības maksa pasākumā - 3 - 5 Ls no cilvēka (bērniem bezmaksas) - nauda paredzēta svētku cienasta sarūpēšanai, telpu rotājumiem un citiem saimnieciskiem izdevumiem. (Iespējams arī ierasties ar savu cienastu - iepriekš saskaņojot, tādējādi mazinot ziedojuma apmēru)

Pieteikšanās līdz 15.12. 2011. - piesakies laikus, jo dalībnieku skaits diemžēl ir ierobežots!

Nokļūšana pasākuma vietā iespējama arī ar sabiedrisko transportu, lūgums arī dot ziņu, ja jūsu auto ir kāda brīva vieta un neiebilstat pret ceļabiedriem.

Dalības maksu ar norādi "ziedojums svētku organizēšanai" nodot uz LNK kontu līdz 15.12. 2011. (iespējams vienoties arī par citām iespējām)

Rekvizīti:
Biedrība "Latviešu nacionālistu klubs"
Reģ.nr. 40008016993
Hansabanka LV43HABA000140J039985

Ja rodas kādi jautājumi droši zvani vai raksti - ar prieku centīšos palīdzēt!

Ar gaišiem sveicieniem,
Latviešu nacionālistu kluba un tradīciju kopas Pērkonieši vārdā

Anna Palelione
palelione@gmail.com
+ 371 22495916

Tautas veselība

2011-12-01T00:27:00.001+02:00

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,
Abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselibu,
No Laimiņas labu mūžu.

(9236-0)

6.decembrī plkst. 18.00, Dzīvesziņas skolas iknedēļas tikšanās vakarā Vecrīgā, Kara muzejā (Pulvertornī, Smilšu ielā 20) – Saruna par to, kā turēties veselības pusē un neauklēt slimības, kas ir pilnvērtīgs un veselīgs uzturs - viesos ārste, saviete Ingrīda Kaže.

Nāciet, bērni, klausaties,
Kā dzied putra kambarī:
Pieniņš dzied, šķīstums velk,
Putraimiņi trikšināja.

(2949-0)

Pasaules modeļi rakstā

2011-11-28T18:00:00.000+02:00

29.novembrī plkst. 18.00 Kara muzejā (Vecrīgā, Pulvertornī, Smilšu ielā 20) – DIEVESTĪBAS PAMATI. Pasaules modeļi rakstā. Pasaules koka princips. (Ievads dievturībā). Cilvēks pasaulē. No akmens laikmeta līdz mūsdienu cimdu rakstiem. Pasaules audums un vienotais apziņas lauks. Stāsta – Valdis Celms.

Iesakām apmeklēt ...

2011-11-28T17:31:00.001+02:00

Jauna latviešu skatuves deju izrāde ZALKŠA LĪGAVA

2011.gada 4.decembrī plkst. 16:00, Rīgas Latviešu biedrības namā pirmizrādi piedzīvos Daces Micānes Zālītes, Jāņa Purviņa, Dāvja Stalta un Ievas Tālbergas deju izrāde „Zalkša līgava”. Teiksmaino pasaku par Baltijas jūras valdnieku Zalkti un viņa izvēlēto līgavu, jaunu zvejnieka meiteni, dzimtas godu arhaiskās kāzu un kristību tradīcijām, cilvēku attiecību sarežģītību un skaistumu, izdejos Tautas deju ansamblis „Līgo”.

„Stāsts ir par jaunas ģimenes veidošanos, bērniem, kas dzimst mīlestībā, un izšķiršanos, meklējot savu piederību. Zalktim un viņa līgavai ir dažādā izcelsme un atšķirīgas pasaules - jūra un zeme,” skaidro izrādes libreta autore un režisore Dace Micāne-Zālīte. „Izrādes dzīvais nervs ir vēstījums, ka nepieņemama un sveša pasaule, kuru simbolizē Zalktis, zvejnieka meitenei - Zemes meitai, iepazīstot un iemīlot jauno vīru, nesaderību pārvērš saderībā. Dievišķais Zalktis savienībā ar Zemes meitu, divu pasauļu satikšanās – gars un matērija, viens caur otru pastāvoši - tā ir ģimene, to vēsta latviešu pasakā ievītā senču gudrība.”

Deju izrādes idejas un horeogrāfiju autors, un TDA „Līgo” mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš atzīst, ka izrāde latviešu skatuves dejas cienītājiem būs kas jauns. „Izrādes tapšanā ir piedalījušies fantastiski cilvēki, katrs ar savu pieredzi un redzējumu uz mūsdienās mums visiem tik svarīgām lietām un simboliem kā latvietība, dzimtene, mājas, ģimene.”

Pirmizrāde notiks 4.decembrī plkst. 16.00 Rīgas Latviešu biedrības namā.

Biļetes Ls 3,00 , pensionāriem, studentiem, skolēniem Ls 1,00 Rīgas Latviešu biedrībā un stundu pirms izrādes.

Papildu informācija

Jānis Purviņš

mob.tālr. 29166667, e-pasts: janis.purvins@gmail.com

www.ligo.lv

Vai Laimas liktu var izbēgt?

2011-11-21T22:20:00.001+02:00

22.novembrī plkst. 18.00 Kara muzejā (Vecrīgā, Pulvertornī, Smilšu ielā 22) – Vai Laimas liktu var izbēgt? Viesojas un stāsta Virdžīnija Lejiņa – izcilā televīzijas seriāla „Likteņa līdumnieki” režisore un rakstnieks Jānis Lejiņš.

Tev mūžam dzīvot, Latvija!

2011-11-17T20:57:00.001+02:00

Ko vēlēt, Latvija, tev tavā dzimšanas dienā? Neskaitāmos vārdos un dzejas pantos gan dzejnieki, gan katrs no mums ir vēlējis un dziesmā dziedājis – tev mūžam dzīvot Latvija! Šāds vēlējums mīt katra krietna latvieša sirdī.

Par Latviju asins ir lieta. Par Latviju krita Brīvības cīnu varoņi – gan tie, kurus pieminam 11. novembrī, gan arī daudzi no tiem, kas Latviju padarīja par plaukstošu Eiropas valsti pirmajos tās 20 neatkarības gados, aizstāvēja to pret naidnieku pūļiem un cauri okupācijas gadu represijām un grūtībām saglabāja sapni par Latviju. Par Latviju, kur latvietis pats ir saimnieks savā zemē, kur brīvi skan latviešu valoda un latviskās vērtības tiek godā celtas.

Šodien valsts ir atgūta! Ar to tiešām var lepoties. Un tieši tādēļ - būsim sardzē par mūsu Latviju! Ne jau visi darbi ir padarīti. Latvija ne tuvu vēl nav latviska un latviešu valoda ir reāli apdraudēta pati savā zemē! Arī kristīgās ticības karotāju un sludinātāju pēcteči grib Latviju mums nozagt un tās brīvo garu pabāzt zem sava krusta zīmes un tās Kunga!

Tādēļ, šodien Latvijas valsts dzimšanas dienā leposimies ar sasniegto un vienlaikus krāsim spēkus Latvijas tālākai garīgai atmodai un saimnieciskai pilnveidei. Valsts – tie taču esam mēs. Mūsu zeme – tā no Dieva un Laimas. Mūsu brīvības cīņu karogos – Pērkona tēva zīmes un spēka vārdi. No Māras - veselība mums katram un visiem kā tautai! Un tikai savā zemē, savā valstī var piepildīt tos sapņus un ilgas, kas daudziem liekas, jāmeklē svešumā.

Priecīgus svētkus un možu garu!

Valdis Celms - LDS dižvadonis

Valsti varēja izcīnīt tieši rudenī, kad veļu spēks un padoms nāk mums palīgā.

2011-11-16T11:39:00.001+02:00

„Mans zemes mūžs ir īss - es nāku no bezgalības, no kosmiskās nakts. Bet visa kārtotājs Dievs nakti sāka sadalīt galaktikās. Es iekļuvu Piena ceļā, kur pašā maliņā rosījās Saule un plānoja, cik planētu laist pasaulē. Kāda dzīvības dzirksts uzlādēts kosmisks puteklis, es piepulcējos citiem tādiem pašiem, un mēs liktenīgi nolaidāmies uz Zemes, kas jau bija dziļi atvilgusi no sārtā karstuma. Mēs te kā minerāli atpūtāmies no garā ceļa. (..)

Ja uz sevi paskatos no augstākas augšas, tad esmu tikai viens cilvēks no (tagad jau) 7 miljardiem uz pasaules. Viens puteklis cilvēku bezgalībā. Bet, ja patinu savu lielo radu rulli un paskatos uz daudzajām paaudzēm atpakaļ, tad pati sev liekos kā kāds dzīvs piemineklis, uzcelts uz lieliem, stipriem pagātnes pamatiem. Katra paaudze, katrs tiešais sencis manos pamatos ir atstājis ko no sevis, novēlējis ko sevišķu tieši man.” Melānija Vanaga (1905.-1997.) „Dvēseļu pulcēšana.”

Ir novembris - rudens miglu, veļu un arī valsts svētku laiks. Vecrīga gaiša, Bastejkalns mirgo un čalo, Torņa ielā un Smilšu ielā ļaudis steidz no darba, cits iegriežas kafejnīcā, cits steidz uz māju... Mēs pulciņā un pa vienam veram smagās Kara muzeja durvis, kas šovakar pašas ir kā vārti starp divām pasaulēm - vienā paliek rosīgā Māras pasaule, otrā – bikli un bijīgi, ar pietāti paveramā, mazliet mulsinošā viņpus pasaule, jo šovakar pirmo reizi Latvijas vēsturē še notiks Veļu vakars. Tas nav nejauši, jo Kara muzejs diendienā uztur piemiņu par mūsu senčiem, kas ir dzīvojuši, cīnījušies un, pateicoties kuriem, ir šī valsts, muzejs un arī mēs paši. Kad ieejam siltajās, viesmīlīgajās muzeja telpās, kur mūs jau gaida jaunie, zinīgie un vitālie muzeja speciālisti, piespraužam sarkanbaltsarkanās lentītes un ieraugām steidzīgi svinīgos folkloras kopas „Laiva” (vad. Anda Ābele) lielos un mazos dalībniekus un Valdi Celmu ar kundzi Guntu senajos tautas tērpos, sirds nomierinās, kļūst droša, jo tautas tērps kā sakārtots ritms dod dvēselisko patvērumu arī mums, ienācējiem no ielas.

Veļu vakars iecerēts četrās daļās, un Kara muzeja telpas tam īsti piemērotas. Pirmajā zālē gatavošanās – nolikts liels galds ar svecītēm, fotogrāfijām un veltēm pašiem veļiem - tiem, kas nozīmīgi mūsu valstij. Arī ķēniņam Tālivaldim ar vanagu uz pleca, kura piemineklis (tēlnieks Andris Vārpa) tika atklāts šī gada 15. septembrī Trikātā. Pulcējamies, sasveicināmies, iedrošinām cits citu uzlikt arī savu svecīti, iedziedam vakaru. Otrā daļa - veļu aicināšana - nākošajā zālē, kur salikti krēsli, uzklāts neliels mielasta galds, un telpas vidū izlikts skaists Māras krusts kā dziļa aka, no kuras nākt domām, atmiņām, labajiem vārdiem, pieminot senčus... Vēlāk šo zīmi mēs kopīgi nosedzam ar svecītēm, un zāles vidū iedegas it kā vēl viena galaktika. Mūsu iztēle ļaujas mistērijai, un mēs jūtam, ka neesam vairs vieni. Mūsu vidū ir vēl kāds augstāks spēks, kas mums vienmēr vajadzīgs.

Nāc, Dieviņi, uz manīmi
Šovakaru vakarēt.
Balti mani liepas galdi,
Tīra mana istabiņa.
Tumsā sēdu vakarā,
Dzirdu Dievu ienākoti.

To nevar izskaidrot. Ir lietas, kas ir jāpiedzīvo. Kā saka Valdis Celms, ja tu esi ko piedzīvojis, var teikt, ka esi dzīvojis. Un tālāk jau viņš mūs ievada Veļu vakara tradīcijā, kas ir veltīta senčiem, kas, citos laikos dzīvodami, tādās pat dievainēs pieminēja savus aizgājējus: tēvu, māti, viņā saulē dzīvojošos senčus. Jo rudenī, kad ir drēgns un gribas piespiesties tuvāk ugunij, senču padoms ir īsti vietā. Mūsu ikdienai vajag, lai mēs būtu sparīgi, ātri, izdarīgi, varīgi, bet Dievs nav tikai ārējā darbība. Mūsu Dieviņš ir iekšējais miers un līdzsvars, kas tik vajadzīgs, jo mēs garīgi, domās, dvēseliski daudz vairāk esam saistīti ar Viņsauli nekā Šo sauli. Ikdienā materiālās izpausmēs esam saistīti ar Māras pasauli, bet, ienākot Šai saulē, mēs taču vairs nezinām, kā ir Viņsaulē. Bet, nodzīvojuši dzīvi, mēs aizejam uz Viņsauli un atkal nezinām, kā tur īsti ir:

Divejādi Saule tek –
Tek kalnā, tek lejā.
Divejāds mans mūžiņš -
Ar to vienu dvēselīti.

Dvēsele ir vienotāja un tā, kas ceļo no Viņsaules uz Šo sauli, savienojoties ar mārisko augumu. Bet ir vēl smalkāka matērija, ko ikdienā saucam par veli, iļģi, urguci un kas palīdz savienot dvēseli ar mārisko augumu. Dzīvam cilvēkam par veli nerunā, lai gan mēs jūtam cilvēka starojumu, emocionālu ietekmi, nospiedumu, auru, tomēr daudz spilgtāk velis parādās, kad cilvēks ir miris. Dažreiz mēs mēģinām izskaidrot, ko sajūtam, dažreiz to nevaram:

Zelta zvaigzne atspīdēja,
Pa celiņu man ejot.
Es iegāju istabā -
Zelta zvaigzne aiz durvīm.
Es izgāju no istabas
Zelta zvaigznes skatīties.
Zelta zvaigznes noskanēja,
Pie Dieviņa aiziedama.

Zelta zvaigzne tēlaini apvieno cilvēka dziļāko būtību – to, ko sauktu par dvēseli, ar to, ko sauktu par veli. Augums tiek Zemes mātei, Veļu mātei. Velis, smalkais cilvēka dubultnieks, vēl kādu laiku mitinās Šai saulē, bet jau viņā pusē, tā kā aiz veļu upes, aiz laika robežas, aiz kuras vēl nevar atvadīties, jo Dieva daļa cilvēkā - dvēsele - no šī veļa vēl nav atdalījusies. Tādēļ veļu aicināšana, mielošana ir arī dvēseļu aicināšana. Kamēr mēs veli atceramies, „barojam” ar domām, atmiņām, jā - arī ar kādu sarūpētu gardumu, tikmēr viņš turpinās. Un te nav priekšrakstu, kā tieši tas darāms. Galvenais, ka tas nāk no sirds, ir patiesi, dabīgi, nav samāksloti, un varbūt dažkārt veļi mūs vairāk saprot, nekā mēs paši viens otru.

Nu atveram logu, lai veļi var atnākt. Liesmiņas saviļņojas. Vēsma, uguntiņas, migla, lai mūsu iztēle darbotos. Valdis Celms to salīdzina ar mākslas darba izjušanas procesu, kad, tikai apstājoties, vērojot, ieskatoties, iedziļinoties radītajā, paklusējot, var izjust mākslu. Tāpat ir ar šo brīdi. Tu esi dzīvs, varīgs un virsotne tikai tāpēc, ka tev ir, uz kā pakāpties. Un tava lepnība sarūk. Tu neraugies šauri, bet jau filozofiski daudz plašāk. Pieminam un ieaicinām Krišjāni Baronu, Krišjāni Valdemāru, Ernestu Brastiņu, Kārli Bregži, Oļģertu Aunu, Romānu Pussaru, Gunāru Astru, Raini, Ojāru Vācieti un citus, kas likuši pamatus valstij un arī latviskajai dievturībai. Anda Ābele izņem pelēku, jūras gludinātu akmentiņu un aicina to laist no rokas rokā, pieminot katram savus dzimtas mēroga ķēniņus. Akmentiņš iet no rokas rokā, un katrs ar lepnumu, aizkustinājumu, sirds trīsām un saviļņojumu prezentē savu vecotēvu, vecomāti, tēvoci, brālēnu vai māti, vīru, tēvu vai brāli. Izlīdzinās kāds dzīves laikā samezglojies jautājums, tiek pateikts varbūt kas noklusēts, pajautāts kas gruzdošs, un mūsos ienāk miers un tāds kā izlīdzinājums. Arī tiem, kas nemaz nebija domājuši šai uz iekšu vērstajā vakarā ko skaļi paust, dzirdot citu teikto, dvēselē kas ieskanas, un galā ikvienam ir savs stāsts par kādu aizgājēju, veidojot kopējo pasaules audumu un spēka lauku. Veidojas savdabīgs kopējs Latvijas spēka un mīlestības stāsts, lepnuma un pašapziņas stāsts, kas rit no paaudzes uz paaudzi un ieplūst dziļi arī mūsos pašos, darot mūs stiprākus un pat viedākus. Skan spēka dziesmas, un kokles un stabules skaņas vibrē kopā ar visām dvēselēm telpā un laikā.

Senču cienīšana jau nav skats atpakaļ, senču cienīšana ir kultūras pamats un var pastāvēt tikai tad, ja senču padoms dzīvo mūsos, un mēs protam to likt lietā. Mūs vieno garīgās vērtības no paaudzes uz paaudzi. Tās mums jāmācās pašiem saprast un jāmāca citiem – kā to dara arī Kara muzejs. Mums jāsaprot, ka viņi cīnījās, lai kultūra un valoda varētu pastāvēt. Mums paliek īstenības lepnākā daļa – turpināt. Valdis Celms liek pie sirds, ka senču padoms jāņem ne tikai no dziesmas, vārda, skaņām, bet arī no stājas, atgādinot Rīgas Latviešu biedrības karogā rakstīto: „Stāvi stipri, strādā droši!” Tā ir arī garīgā stāja, kad mūsos ir mērķa skaidrība un rīcības noteiktība. Jā, ir arī šaubas, bet šaubas jāatstāj pirms – pirms cīņas, pirms darba, nevis tā laikā. Katrā dzīves situācijā gan var mainīties atbildība, bet, ja nolemjam rīkoties, tad rīkojamies. Tad vairs nesvārstāmies. Ņemsim no senčiem stiprumu un gudrību, kad teikt, kad apdomāt, kad darīt, kad tiešām cirst ar zobenu.

Kamēr veļi mielojas, Kara muzeja Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs mums parāda un stāsta par tikai pirms pāris nedēļām iegūtu fotogrāfiju, kurā redzami 1939. gada Kara skolas kursanti Melnās kafijas vakarā, kas faktiski ir klasisks veļu vakars, pat ja paši kursanti to tā nedēvēja. Viņi gadu no gada 30. novembrī rīkoja šo askētisko vakaru ar pieticīgiem traukiem, melno kafiju, rupjmaizi un nedaudz marmelādes, lai pieminētu 1919. gadā cīņā pret Bermontu kritušos 14 biedrus, nosaucot viņu vārdus un paceļot rūgtās kafijas krūzes. Tā bija šī vīrišķā varoņgara pieminēšana, aktivizēšana sevī, sargāšana un turpināšana. Viņsaules un šīs saules dziļā, sakrālā jēga atklājas pretstatu savstarpēji papildinošā raksturā. Tādēļ, šķiet, mūsu valsti varēja izcīnīt tieši rudenī, kad veļu spēks un padoms nāk mums palīgā, jo mūsu jau skaitliski ir maz.

Bet pienāk arī veļu prom raidīšana – diezgan mielojušies. Logi pēc tam aizverami, liesmiņas pamazām izdeg, atvadām skan dziesmas.

Arī paši nobaudām līdzatnesto cienastu un Kara muzeja sarūpēto no skaisti klātā galda. Neesam grūtsirdīgi, bet apņēmības pilni, ko spēcina arī Astras Gunāra 1983. gadā Augstākajā tiesā teiktie vārdi, ka viņam sāp, un viņš jūtas pazemots, jo lielais vairākums Latvijā dzimušo un augušo krievu nemācās un pat negrib mācīties latviešu valodu, bet gan transportā, gan veikalā uz latviski teikto nākas dzirdēt čto, čto (ko, ko ?). Turpat 30 gadi pagājuši, bet Latvijā jautājums aktuāls vēl jo projām. Varbūt tas ir spēcīgs atgādinājums mums pašiem, ka arī mūsu mutes ir, lai runātu, lai paustu, nevis iekostu lūpā un ciestu. Prātā nāk vakarā izskanējušais Māras Zālītes dzejolis.

Viena es neesmu viena.
Daudzi aiz manis stāv.
Jūs viņus neredzat, protams.
Viņi jau redzami nav.

Tikai fotogrāfijās vecās
Es viņu sejas skatu.
Lūk, mans stūrainums,
Lūk, mani mati.

Viņi tagad bez veida,
Es viņu veidu nesu
Dzirdu, kā viņi saka –
Nebaidies, mēs tepat esam.

Nebaidies, mēs jau sargājam
Tevī to mūsu rētu.
Nebaidies, mēs jau uzcelsim
Apkārt Tev zelta sētu.

Nebaidies, mēs jau neļausim
Savējam pāri darīt.
Tad, kad Tu būsi starp mums,
Tu jau tā darīsi arī.

Jā, rituālu, sajūtas, mīlestību nevar izskaidrot. To var tikai piedzīvot. Atvadāmies kā veselāki tikuši - viena gabala tapuši, jo mēs neesam vieni. Mūsu senču gars ir ar mums. Mēs esam daudz.

Šai saulēi, šai zemēi viesiem vien padzīvoju.
Viņa saule, viņa zeme – tā visam mūžiņam.

Iveta Mazūre

Mārteņi Talsu pusē

2011-11-14T23:40:00.001+02:00

Talsinieku pulciņš, kas cenšas dzīvot pēc senču gadskārtas, 6. novembrī atzīmēja Mārteņus pēc Saules kalendāra. Ziemas laika sākšanās tika svinēta nesen atklātā svētvietā pie viena no skaistākajiem Kurzemes pilskalniem - Mežītes pilskalna.

Aizlidojošs gulbju kāsis varbūt mūs ievēroja ar čabošām lapām piebirušajā mežā ieejot.

Bet tas jau bija ticis tuvāk siltajām zemēm, kad, kā sveiciens aizejošajam gadalaikam, pret naksnīgajām debesīm uzspurdza visu vasaru krāto trejdeviņu zālīšu dzirksteles.

Svēte jau tuvojās nobeigumam, kad, kā patīkama zīme, ka kūru uguns vēl dzīva, atnāca kāds pāris, kas, padzirdējuši par mums, bija braukuši no Tukuma puses un nemaldīgi mūs atrada paļaujoties tikai uz pilnmēness apspīdēto meža taku...

Guntis
Foto: Laima

No zobena saule lēca

2011-11-11T01:03:00.001+02:00

15.novembrī plkst. 18.00 Latvijas Kara muzejā (Vecrīgā, Pulvertornī, Smilšu ielā 22) – No zobena Saule lēca! Tālava un 18.novembra Latvija.

Viesojas un stāsta rakstnieks Jānis Lejiņš, grāmatas „Zīmogs sarkanā vaskā” autors un kinorežisore Virdžīnija Lejiņa.

22.novembrī plkst. 18.00 – Vai Laimas liktu var izbēgt? Viesojas un stāsta Virdžīnija Lejiņa – izcilā televīzijas seriāla „Likteņa līdumnieki” režisore un rakstnieks Jānis Lejiņš.

Pasenu, bet ļoti brīnišķīgu Gunta Bereļa sarunu ar Jāni Lejiņu var palasīt šeit

Iesakām apmeklēt ...

2011-11-10T20:13:00.000+02:00

Latvijas Antroposofiskā Biedrība ielūdz uz lekciju ciklu
Baltu pasaules modelis. Uzbūve. Tēli. Simbolika.

Lektors Valdis Celms

Lekciju norises vieta RTU Mazajā zālē

Trīs rītiņi Saule lēca
Sarkanāja kociņā;
Meklē kungi, stārastiņas,
Tā kociņa neatrada.
Es atradu ganīdama
To kociņu lapojot:
Zelta zari, vaŗa saknes,
Sudrabiņa lapiņām.
(33786-8)

13.nov. 14-15:30 - Pasaules modeļi latvju rakstā.
Pasaules koks - sistēmas pamattēls. No akmens laikmeta gravējuma līdz mūsdienu cimdu rakstiem. Vertikālā trīsdaļība un šī un viņā saule. Cilvēks un Pasaules vienotība. Pasaules audums rakstā un Visuma apziņas lauks.

4.decembrī 14.30-15.00 - Dainu dievestības pamattēli un simboli.
Dievs (Dieviņš, Dievu Dievs, Dīvs) - visa esošā pirmsākums un dvēsele. Pērkons - Dieva radošās būtības darošis princips. Laima - Dieva laiduma laika un likteņa izpausme. Māra - Dieva laiduma telpiskā un vieliskā izpausme.
RAD ošais. DAR ošais. ĀRD ošais. Cikliskums. Būt rakstā (ritmā). Kas ir deviņi (Trejdeviņi)? Es un Mēs apziņa, līdz kuplojumam tautā.

Ieeja pret ziedojumiem. Vēlamais ziedojums 3,50 Ls.

Tuvāka informācija: http://www.antroposofija.lv/
e-pasts: antroposofija@inbox.lv
Tālr.: 28441708, (lūgums zvanīt no plkst.11-19.)
Kopš oktobŗa Latvijas Antroposofiskā biedrība rīko izzinošu lekciju ciklu par Latvju (baltu) zīmēm. Lektors - Valdis Celms (un viņu jau allaž ir vērtīgi klausīties, - te nu vēl viena iespēja arī tiem, kam līdz šim nav izdevies)

2011-11-07T15:32:00.000+02:00

8.novembrī plkst. 18.00 Latvijas Kara muzejā Latvijas Dievturu Sadraudzes rīkots Veļu vakars. Dievaines - pieminēsim savējos. KAŖAVĪRU DAUDZINĀJUMS.
Vakaru vada LDS vadītājs Valdis Celms un Latvijas Kaŗa muzeja sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Mitenbergs. Dziesmas palīdz izdziedāt - Anda Ābele (LAIVA).
Aicinām nākt goda tērpos!

Dzīvesziņas skola

2011-10-31T15:13:00.000+02:00

Es redzeju Vella māti
Ābelê koklēdamu:
Pieci pirksti, pieci nagi,
Pieci uguns dzirkstelītes.

Latviskās Dzīvesziņas skolā 1.novembrī plkst. 18.00 Latvijas Kara muzejā (Vecrīgā, Pulvertornī,Smilšu ielā) – DIEVESTĪBAS PAMATI. Es redzēju Vella māti.. (Ievads dievturībā). Velns – Dieva nodomu kavētājs un ĀRDītājs. Velns un cilvēks. Velna / Jodu māte. Velns un lietuvēna krusts. No kurienes rodas ļaunums? Stāsta – Valdis Celms. Ar dziesmām kuplina – Anda Ābele (LAIVA).

Iesakām apmeklēt ... Izstādi "Vecmāmiņas palodze"

2011-10-31T14:49:00.000+02:00

Novembrī, Rīgā, Kandavas ielā 2, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā ienāk Latvijas pirmās brīvvalsts laika aura: izstādē „Vecmāmiņas palodze” apskatāmi istabas augi, kas tolaik priecējuši un radījuši mājīgumu. Izstādes apmeklētāji Botāniskajā dārzā gaidīti no 29. oktobra līdz 20. novembrim.

Palodze ar pelargoniju, līdakasti un amarilli rosina atmiņas un daudziem saistās ar vecmāmiņu vai mīļāko tanti. Pirmās brīvvalsts laikā katras zeltenes lepnums bija kupla mirte. Tomēr pirmās istabas puķes audzēja muižās, no kurienes pamazām tās nonāca pie latviešiem. Istabas puķu dzimtene pārsvarā ir tropu un subtropu josla, Eiropā tās ieceļoja līdz ar jaunu zemju atklāšanu Āfrikā, Amerikā, Āzijā un Austrālijā. Tādēļ tās bija dārgas un vispirms greznoja aristokrātu īpašumus. Šodien reti kurš iedomājas, ka eksotisko augu ceļš līdz šejienei ir bijis piedzīvojumiem bagāts. Labi nopelnīt un pārvest augus centās gan misionāri, karavīri un zinātnieki, gan arī laimes meklētāji, kam bija jācīnās ne tikai ar naidīgi noskaņotiem iezemiešiem, bet arī ar tropu slimībām, plēsīgiem zvēriem, indīgiem kukaiņiem un čūskām.

Senāk audzētās istabas puķes nereti arī šodien izrādās mūsu apstākļiem un steidzīgajam dzīvesveidam piemērotākās, jo ir izturīgas un mazprasīgas: mājas svētības, alojes, gumijkoki, papardes... Izstādē būs arī kopšanas un audzēšanas padomi no 1938. gada, kā arī tālaika mēbeles, sadzīves priekšmeti un izšuvumi.

Sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju aicinām uz darbnīcām:

29. oktobrī un 5. novembrī Sietspiedes darbnīcu vadīs Asnate Blenkveina,

30. oktobrī un 13. novembrī Monotipijas darbnīcu vadīs Līva Kaprāle,

19. novembrī Madarošanas darbnīcu vadīs Kristīne Šica.

Darbnīcas būs atvērtas no plkst. 12.00 līdz 15.00. Tajās būs iespēja izdaiļot audumu, tādēļ vēlams līdzi paņemt gaišu kreklu, maisiņu, lakatiņu vai citu drānu.

Par Botānisko dāŗzu vairāk: http://www.botanika.lu.lv/zinas/t/8965/

Beverīnas saimē un ap to...

2011-10-27T11:45:00.000+03:00

29. okt. plkst. 14.00 Mūrmuižas bibliotēkā zintniece Liesma Agne vēstīs par seno baltu zīmēm un rakstiem, būs viņas zīmējumu izstāde;

5. nov. plkst. 14.00 Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbība ar mākslinieku, Dievturu sadraudzes vadītāju Valdi Celmu ("Es un mēs tautas audumā" - par saimes un kopdarba nozīmi latviešu dzīvesziņā) un filosofijas zinātņu maģistru Valdi Svirski ("Laimes pavedieni, meditācija sevis izzināšanai"), būs filma par gadskārtām cilvēka mūžā;
pēc tam, ap plkst. 19.00 Vaidavas Rāceņos Veļu vakars;
6. nov. plkst. 12.00 Valmieras Mūzikas skolā aicināts fiziķis, filosofs, folklorists Dainis Ozoliņš - par Ziemeļvidzemes svētvietām, akmeņiem, arī šīsvasaras atradumiem;

13. nov. plkst. 12.00 Trikātas Saieta namā Abulmalas burlakas aicina uz Mārtiņa dančiem. Būs arī zāļu sievas Zeltītes Kavieres stāsti un mārtiņbērnu jautrošanās.

Iesakām apmeklēt ...

2011-10-26T20:07:00.000+03:00

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras un tautas mākslas centrs „Ritums”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā Tērbatas ielā 75

piektdien, 2011.gada 28.oktobrī, plkst.15.00

aicina uz

Rīgas folkloras kopas „LAIVA”

Veļu laika svētīšanu,

savu senču dzimtas godināšanu

Uz pasākumu līdzi paņemiet:

sveci un svečturi (kur ielikt sveci)

lietu vai priekšmetu (cimdu pāri, pašaustu galdautu, senču darinātu koka karoti vai tamlīdzīgi), ko darinājuši Tavi tuvinieki, kas vairs nav starp mums

savu stāstu par šo lietu

Dzīvesziņas skolā - Dievestības pamati

2011-10-17T15:06:00.002+03:00

Dieviņš bija, Dievs palika
Dievam gudr(i) padomiņš:
Dievs kokiem lapas deva,
Dievs vārpiņas tīrumā.

18.oktobrī – DIEVESTĪBAS PAMATI. Dievam gudris padomiņš. (Ievads dievturībā). Dievs (Dieviņš, Dievu Dievs, Dīvs) – pasaules dvēsele un visa iesākums. Pērkons – Dieva RADošās būtības DARošā izpausme.

Stāsta – Valdis Celms.
Sadziedāšanu vadīs Amanda Jātniece un folkloras kopa Savieši

Iesakām apmeklēt ... Kopai SILAVOTI - 20

2011-10-15T14:51:00.000+03:00

Būsiet mīļi gaidīti folkloras kopas "Silavoti" 20 gadu jubilejas koncertā "Reiz kādā karaļvalstī..." 21. oktobrī, plkst. 16.00 Kultūras un atpūtas centrā IMANTA, Anniņmuižas bulvārī 29.
Programmā:

Muzikālā pasaka "Gundega", kur satiekas mūsdienu Gundega ar pasaku Gundegu, lai kopīgi noskaidrotu kāds ceļš ejams katram no mums un visai tautai kopumā.

Sumināsim folkloras kopas dibinātājus, vadītājus un ilggadējos dalībniekus.

Priecāsimies par viesu un sveicēju muzikālajiem priekšnesumiem.

Izdziedāsim greznākās tautas dziesmas.

Lustīgi izdejosimies!

Uz tikšanos svētkos!

No sirds, jūsu "Silavoti"

Ipašs paldies: Kultūras un atpūtas centram IMANTA, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departimentam, muzikālā uzveduma režisoram Jurim Jonulim un visiem, kas ir bijuši līdzās šos daudzos gadus!

Iesakām apmeklēt ...

2011-10-12T01:58:00.001+03:00

Jelgavas kultūras namā

No 27.09.-24.10. TLM studijas „Dardedze” izstāde „Pirtsdiena” (1. st. Lielajā foajē).

22.10. plkst. 13.00 Pirts skolas mācību spēku lekcija „Pirts ir kā Svētnīca garam, dvēselei un ķermenim”.

No 27.09-24.10.Tautas gleznošanas studijas dalībnieku darbu izstāde „Pirtsdiena” (2. st. foajē)

Izstādes „Pirtsdiena” gleznu autore ir Anda Kalniņa. Izstrāde būs aplūkojama līdz 24. oktobrim.

Pie tam, par pirtslietām runājot - Metsepoles Līvu kultūras centra apgādā nupat iznākusi Ineses Krūmiņas grāmata Pirts rituāla garīgie aspekti

Dzīvesziņas skolā - Dievestības pamati

2011-10-09T17:08:00.002+03:00

Divejādi saule tek:
Tek kalnā, tek lejā;
Divejāds mans mūžiņš
Ar to vienu dvēselīti

11. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Kaŗa muzejā (Vecrīgā, Pulvertornī, Smilšu ielā 20) – DIEVESTĪBAS PAMATI.

Divējāds mans mūžiņš ar to vienu dvēselīti. (Ievads dievturībā). Daba – spilgtākā Dieva izpausme. Gadskārtas un cilvēka mūžs. Dainas – tikumu un Dieva dziesmas. Latvju raksts. Stāsta - Valdis Celms. Dziedāšana – Andas Ābeles (LAIVA) vadībā.

Pirmā šīrudens tikšanās

2011-10-05T12:55:00.002+03:00

Pēc bagātās vasaras pirmā Latvijas Dievtuŗu Sadraudzes šīrudens tikšanās Dzīvesziņas skolā 4.oktobŗa vakarā izvērsās ar jūŗas dziesmu dziedāšanu, ko iedvesmoja, melodijas un vārdus uzturēt un balsis atraisīt līdzēja Anda Ābele un folkloras kopas LAIVA ļaudis.
Saule Gunta stāstīja par savu Kanādas ceļojumu, kas bija Toronto latviešu dievtuŗu draudzes ierosināts, balstīts un uzturēts. Gunta stāstīja un rādīja attēlus arī no Mazsalacas nometnes Paši pūta, paši dega - šo Vasaras nometni rīkoja Maruta Voitkus-Lūkina un Valmieras Beverīnas saime.
Valdis Celms stāstīja par Sadraudzes sadarbībā ar Latviešu Nacionālistu klubu rīkoto Dzīvesziņas skolas Vasaras nometni Limbažu novada Mežasalās, kā arī par pieminekļa atklāšanu Ķēniņam Tālivaldim Trikātā.
Visi sanakušie bijām iepriecināti par atkalsatikšanos, kā arī par to, ka esam raduši draudzīgu atbalstu no Kaŗa muzeja ļaudīm un šajās mājīgajās telpās varēsim ik otrdienu - gan Dzīvesziņas skolas mācību nodarbībās, gan arī lielākos sarīkojumos - Veļu vakarā-Kaŗavīru daudzinājumā un citos.

Nākošā Dzīvesziņas skolas mācību nodarbība -

11. oktobrī –DIEVESTĪBAS PAMATI. Divējāds mans mūžiņš ar to vienu dvēselīti.. (Ievads dievturībā). Daba – spilgtākā Dieva izpausme. Gadskārtas un cilvēka mūžs. Dainas – tikumu un Dieva dziesmas. Latvju raksts. Stāsta - Valdis Celms. Dziedāšana – Andas Ābeles (LAIVA) vadībā. (tie, kuŗiem ir Andas dotās dziesmu lapiņas, aicināti tās ņemt līdzi!)

Iesakām apmeklēt...

2011-10-03T20:28:00.001+03:00

Cikla „Par cilvēkiem un ne tikai..." turpinājumā Latvijas Dabas muzejā oktobrī notiks vēl divas lekcijas par Latvijas tēmām. Šoreiz tās būs saistītas ar Latvijas austrumiem.

13. oktobrī plkst. 18.00 notiks lekcija „Senākie laiki Augšdaugavā".

Vairāk lasies sadaļā Latvijas novados

DZĪVESZIŅAS SKOLA – 2011 (rudens-ziema)

2011-09-28T23:17:00.000+03:00

4. oktobrī - Pagājušās vasaras stāsti. Baltu krivule. Jāņi Lielkrūzēs. Paši pūta, paši dega Mazsalacā. LDS Dzīvesziņas nometne. Aktivitātes Ķekavā, Jelgavā, Rīgā un Trikātā. Sarunu vada Valdis Celms. Dziedāšana – Andas Ābeles (LAIVA) vadībā - līdzi ņemiet savas vasaras nometņu dziesmu burtnīcas un lapas:)

11. oktobrī –DIEVESTĪBAS PAMATI. Divējāds mans mūžiņš ar to vienu dvēselīti.. (Ievads dievturībā). Daba – spilgtākā Dieva izpausme. Gadskārtas un cilvēka mūžs. Dainas – tikumu un Dieva dziesmas. Latvju raksts. Stāsta - Valdis Celms. Dziedāšana – Andas Ābeles (LAIVA) vadībā.

18.oktobrī – DIEVESTĪBAS PAMATI. Dievam gudris padomiņš. (Ievads dievturībā). Dievs (Dieviņš, Dievu Dievs, Dīvs) – pasaules dvēsele un visa iesākums. Pērkons – Dieva RADošās būtības DARošā izpausme. Stāsta – Valdis Celms. Dziedāšanā iedvesmos Amanda Jātniece un Folkloras kopas Savieši domubiedri.

25.oktobrī – DIEVESTĪBAS PAMATI. Dievam kalni - Laimai lejas. (Ievads dievturībā). Laima – Dieva laiduma laika un likteņa izpausme. Māra – Pasaules augums. Māra un daudzās mātes. Māras meitas u.c. spēki. Stāsta – Valdis Celms. Kopīga dziedāšana – Andas Ābeles (LAIVA) vadībā.

1.novembrī – DIEVESTĪBAS PAMATI. Es redzēju Vella māti. (Ievads dievturībā). Velns – Dieva nodomu kavētājs un ĀRDītājs. Velns un cilvēks. Velna / Jodu māte. Velns un lietuvēna krusts. No kurienes rodas ļaunums? Stāsta – Valdis Celms. Ar dziesmām kuplina – Anda Ābele (LAIVA).

8.novembrī – Veļu vakars. Dievaines - pieminēsim savējos. Vakaru vada LDS vadītājs Valdis Celms un LKM sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Mitenbergs. Dziesmas palīdz izdziedāt - Anda Ābele (LAIVA).

15.novembrī – No zobena Saule lēca! Tālava un 18. novembra Latvija. Viesojas un stāsta Jānis Lejiņš - grāmatas „Zīmogs sarkanā vaskā” autors un kino režisore Virdžīnija Lejiņa. Ar dziesmām kuplina - Andas Ābeles LAIVA.

22.novembrī – Vai Laimas liktu var izbēgt? Viesojas un stāsta Virdžīnija Lejiņa – izcilā televīzijas seriāla „Likteņa līdumnieki” režisore un rakstnieks Jānis Lejiņš. Ar dziesmām kuplina – A.Ābeles LAIVA.

29.novembrī – Iepazīsimies – māksliniece Inta Grīnberga! Viesojas un stāsta filoloģe, pedagoģe, žurnāliste un gleznotāja. Analītisku un kritisku rakstu autore Vides Vēstīs un e - vidē. Ar dziesmām kuplina – A.Ābeles LAIVA

6.decembrī – DIEVESTĪBAS PAMATI. Pasaules modeļi rakstā. Pasaules koka princips. (Ievads dievturībā). Cilvēks pasaulē. No akmens laikmeta līdz mūsdienu cimdu rakstiem. Pasaules audums un vienotais apziņas lauks. Stāsta – Valdis Celms. Kopīga dziedāšana – Andas Ābeles (LAIVAS) vadībā.

13.decembrī – Kādai būt latviešu Dievsētai? Saruna. Vada – Ivo Rubīns, Antra Balode, Valdis Celms

20.decembrī – Ziemassvētku dziesmas un stāsti. vada Gunta Saule un Anda Ābele (LAIVA)

LATVIJAS KARA MUZEJĀ, otrdienās plkst. 18:00

Atklāts piemineklis Tālivaldim

2011-09-19T13:02:00.001+03:00

15. septembrī Trikātā, Beverīnas novadā, tika atklāts piemineklis Tālivaldim, senās Tālavas zemes valdniekam.

Šis ir valsts nozīmes notikums, to uzsvēra vairāki runātāji pasākumā, arī pieminekļa idejas autors un finansētājs Rihards Circenis, vēlēdams, lai šādi mūsu tautas spēku apliecinošas un rosinošas piemiņas vietas rastos arī citur Latvijā.

Mākslinieks Agris Liepiņš, piemēram, uzteicot beverīniešu veikumu, laikrakstā „Latvijas Avīze” (15. sept.) saka vārdus, kuriem jāpiekrīt: katrs piemineklis nes kādu idejisku, ideoloģisku slodzi, un Latvijā tādu pieminekļu latviešu pašapziņai un patriotismam nepiedodami trūkst, toties atrodas sponsori svešas domas paudējiem.

Ļaužu pasākumā bija daudz, un liela tiesa jaunatnes, kas sevišķi tika aicināta to apmeklēt. Tas liecina, ka līdzīgas sajūtas notikuma nozīmībā tautā nav zudušas. Šāds piemineklis nav tik vajadzīgs tūristiem, kā, pirmkārt, mums pašiem. Par to vēl un vēlreiz Rihardam Circenim pateicās pasākuma apmeklētāji un viesi.

Granītakmenī kalto pieminekli atklāja Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis, runāja tēlnieks, pieminekļa autors Andris Vārpa, rakstnieks Jānis Lejiņš, kura triloģija „Zīmogs sarkanā vaskā” pamudinājusi Circeņa kungu uz šādam lielām lietām. Notikumā klāt bija arī Latvijas Dievturu Sadraudzes vadītājs Valdis Celms, Baltu biedrības un skautu organizācijas pārstāvji.

Atklāšanā piedalījās vairāki dzejnieki. Valdis Rūja nolasīja šim vēsturiskajam brīdim veltītu balādi par Tālivaldi.

Valdis Rūja

Tālivalža dārgumi

Balāde

Atklājot pieminekli leģendārajam senās Tālavas valdniekam

Kur, latvji, slēpjat bagātības savas? –

Ar šķēpiem, milnām uzbrucēji draud.

Ko meklējat? Man naudas podu nava –

Kam, svešniek, naida cirvi durvīs spraud?

Teic cieti valdnieks, vilku vilkts pie staba:

Valsts dārgumus es nevadāju līdz.

Tos mana tauta dziļi dvēslē glabā –

Pa ciemiem, sētām greznums sadalīts...

Par senču mantojumu nerimst kauja,

Zem sirotāju soļiem oļi svilst.

Ar zobenu, ar uguni mūs taujā:

Kur ir tas spīķeris, tā lepnā pils?..

Pauž zintis: vēl kā tālos gadusimtos

Pie Gaujas kuras krīvu likteņpirts. –

Par Tālavu, par šūpuļvietu dzimto

Deg nesadegot Tālivalža sirds.

Dzīvs Virsaitis, kam vārpu vainags galvā. –

Ar mazmazdēlu rokām augšup celts,

Ar Burtnieka, ar druvu, dārzu balvām

Lai atmirdz spožs tavs Beverīnas zelts!

Kuģa „Tālivaldis” apkalpe bija no Liepājas atbraukusi un braši stāvēja godasardzē.

Dziedāja koris „Imanta”, kopas „Vilki” puiši, spēlēja pūtēju orķestris „Tālavas taurētājs”.

Pēc pasākuma viesi varēja iestiprināties pie bagātīga svētku galda.

Par šiem ķēniņa Tālivalža atgriešanās svētkiem Beverīnā daudziem atgādinās neliels pieminekļa akmens atskaldījums ar zīmogu sarkanā vaskā.

Atsākas otrdienu tikšanās Dzīvesziņas skolā

2011-09-13T22:02:00.001+03:00

Rudenī savas dziesmas,
Visas tinu kamolā;
Pavasara saulītē
Pa vienai ritināšu

Aizritējusi bagāta, krāšņa un daudzveidīga vasara. Kāds guvis jaunu pieredzi, kāds pilnveidojis esošo. Kāds vēl vairāk iedziļinājies esošajās zināšanās un prasmēs, kāds uzzinājis ko pilnīgi jaunu. Kādam līdz tam svešais un nezināmais kļuvis tuvs, pazīstams un savējais.
Pienācis laiks pēc vasaras pieredzēm atkal uzkrāt rudens pieredzes.

Pirmā Dzīvesziņas skolas tikšanās šai rudenī notiks 4.oktobrī plkst. 18.00 Kaŗa muzejā.

Līdzi ņemsim vasaras stāstus un vasaras dziesmas. Tās līdzēs atcerēties Anda Ābele.

Ievads dievturībā Jelgavā un Talsos

2011-09-08T13:40:00.003+03:00

Ziņa no Marutas Voitkus-Lūkinas

Jelgavā, Valņu ielā 6 šovakar, ceturtdien, 8. septembrī sākas cikls Ievads dievturībā. Rītvakar , 9. sept. tas turpināsies un sestdien, 10. septembrī beigsies.
Šovakar no pulksten 18 līdz 21
Rītvakar tāpat
Sestdien no 10 līdz 13.

Pēc tam pirmdien-otrdien-trešdien Talsos.

Rīgas LAIVAI - 20!

2011-08-31T23:51:00.001+03:00

Rīgas domes
Izglītības, kultūras un sporta departamenta

Kultūras un tautas mākslas centrs Ritums

ielūdz uz folkloras kopas

LAIVA

(vadītāja Anda Ābele)

20 gadu pastāvēšanas koncertu

piektdien, 2011. gada 16. septembrī, plkst. 19.00

Jaunielā 29a, Rīgā.

Ierašanās vēlama goda tērpos

Ieeja 1.- Ls, bērniem līdz 14 g.v. ieeja brīva.

Ievads dievturībā

2011-08-30T12:12:00.001+03:00

Joprojām turpinās Marutas Voitkus-Lūkinas lekciju cikls Ievads dievturībā.
No 1.-3.septembrim to būs iespējams klausīties Rīgā, Torņakalna bibliotēkā
(Indriķa ielā 8). 1. un 2.septembrī no 18.00-21.00 (par to, cikos tikties sestdien, lekciju klausītāji vienosies uz vietas)
Semināra tematika: Dievturība - latvju tautas dabiskā reliģija, tās cilme, saturs, likteņgaitas, kopšanas veidi un izpausmes, vieta mūsu valsts dzīvē.

Turpinās balsošana

2011-08-30T10:50:00.001+03:00

Joprojām var balsot par Marutas Voitkus-Lūkinas ideju - ieviest Dievturību kā Latvijas pamattautas kultūras, vēstures un reliģijas vēstures nepieciešamu sastāvdaļu Latvijas skolās: http://reformupartija.lv/category/idejas/

Ķēniņš Tālivaldis atgriežas

2011-08-30T09:20:00.000+03:00

Uldis Punkstiņš, Beverīnas novada kultūras nodaļas un Beverīnas dievturu saimes vadītājs

Beverīnas novadā, Trikātā, 15. septembrī pulksten 14.00, tiks atklāts piemineklis senās Tālavas valdniekam Tālivaldim, ko granītakmenī ar divu šī aroda pratēju palīdzību kalis tēlnieks Andris Vārpa. Aptuveni 2,5 m augstajā piemineklī tiek atveidots krēslā sēdošs valdnieks ar vanagu uz pleca.

Ideju par šāda pieminekļa veidošanu un novietošanu Trikātā Beverīnas novada uzņēmējs un zemnieks Rihards Circenis guvis pēc rakstnieka Jāņa Lejiņa triloģijas „Zīmogs sarkanā vaskā” izlasīšanas. Circeņa kungs, kurš jau iepriekš ļoti rūpējies par novada kultūrvēstures mantojuma piemiņu un vides sakopšanu (akmens Trikātas 800-gadei, piemineklis skolotājam, sabiedriskam darbiniekam Jānim Austriņam (1842 – 1919), Atpiļu upurozola apkārtnes labiekārtošana – senajā mājvietā pie ozola un kultakmens notiek tradicionālās kultūras pasākumi - ), tagad sponsorē šo ne vien Beverīnas novadam, bet arī valstij vēsturiski nozīmīgo darbu. „Ja Rīgā ir piemineklis senās Latvijas zemju iekarotājam, bīskapam Albertam, kāpēc tāds nav mūsu senču valdniekam?” vaicā Rihards Circenis.

Pieminekļa atklāšanas pasākumā aicinātas piedalīties valsts augstākās amatpersonas, senās Tālavas tagadējo novadu pārstāvji, vēsturnieki, literāti un, protams, paši idejas autori un īstenotāji – rakstnieks Jānis Lejiņš, ekonomikas zinātņu Dr. Rihards Circenis un tēlnieks Andris Vārpa, vēl citi.

Ielūdzam arī jūs, ikvienu, kas lepni par savu tautu un tās gadsimtos krāto pieredzi!

Latvijas Dievtuŗu sadraudzes atklātā vēstule

2011-08-26T01:40:00.000+03:00

Latvijas Dievturu Sadraudzes atklāta vēstule

25.08.2011.

LR Saeimai,

Saeimas Juridiskajai komisijai,

Centrālajai vēlēšanu komisijai

Latvijas Dievturu Sadraudze pauž neizpratni

Saeimas Juridiskā komisija ir aicinājusi Saeimu ārpuskārtas mainīt vēlēšanu likumu un atsevišķu vēlēšanu iecirkņu darbības laiku, atbalstot Rīgas ebreju reliģiskās draudzes pieprasījumu pagarināt balsošanas laiku kādiem 70 draudzes locekļiem, jo Sabatā visiem ticīgajiem ebreju draudzes locekļiem saskaņā ar jūdaisma ticības kanonu ir aizliegts veikt jebkādu darbu, tādēļ nav iespējams veikt balsošanu.

Latvijas Dievturu Sadraudze ir patiesā nesapratnē, kas notiek Saeimā un Centrālā vēlēšanu komisijā?

Saprotama ir pilsoņu etnisko tradīciju cienīšana, bet nav saprotams un pieņemams, ka pilsoņa goda pienākums un cieņas izrādīšana Latvijas valstij tiek pakārtots un pretstatīts atsevišķas minoritātes reliģiskai tradīcijai. Nav skaidrības, kāpēc nav konsekvences valstisku vērtību kritērijos. Vai ebreju tradīcijas vai arī jebkuras citas minoritātes tradīcijas latviešu valstī ir primāras attiecībā pret latviskām goda izpratnes vērtībām? Ja arī kāds uzskata, ka piedalīšanās vēlēšanās ir darbs, tad tradicionāli latviešiem darbs arī ir goda un pašcieņas kritērijs, un tas ir jāpaveic tad, kad tas ir nepieciešams. Tāpat arī piederība valstij un cieņas izrādīšana tai, uzņemoties par to atbildību, ir uzskatāma par pilsoņa goda pienākumu, kur kopējās vērtības stādāmas augstāk par personiskajām.

Aizvien nepārdomātāk un sasteigtāk pirms vēlēšanām darbojas pašreizējā, bet jau aizejošā deputātu saime, radot nevajadzīgas pretišķības starp ebreju kopienu un pārējo Latvijas pilsonisko kopumu, pieņemot īpašu lēmumu par vēlēšanu laika pagarināšanu atsevišķos iecirkņos un tādējādi noliekot ebreju tradīcijas kā primārās latviešu valstī.

Tāpat nepieņemami un amorāli pret pārējo pilsoņu kopumu, no pašreizējās valsts ekonomiskās situācijas viedokļa, pieprasīt vēlēšanām papildus tērēt 14200 Ls tikai 70 potenciālo balsotāju iespēju nodrošināšanai.

Acīmredzami, ka situācijā, kad Saeima ir atlaista un kad palicis tik īss laika posms pirms vēlēšanām, nav pieļaujama vēlēšanu likuma grozīšana. Neapdomīga deputātu izaicināšana, liekot veikt pārsteidzīgas izmaiņas vēlēšanu likumā īsi pirms vēlēšanām, arī uzskatāma par noteiktas ietekmes izdarīšanu uz vēlēšanu procesu, deputātu kandidātu rīcību un to izvēli no vēlētāju puses.

Mūsu ieteikums aizejošajai un jaunajai Saeimai ir neveicināt šķelšanos ar nepārdomātiem un sasteigtiem, neizdiskutētiem lēmumiem, bet vispirms sakārtot Latvijas valsts svētku un svinamo dienu kalendāru atbilstoši latviešu tradicionālajām svētku tradīcijām, lai beidzot tos varētu svinēt atbilstošos laikos, sakārtot latvisko kultūrtelpu, noteikt, kas tajā ir etniskās kultūras nacionālās pamatvērtības, lai būtu skaidrs nacionālo pamatvērtību kopums, kurā ar godu integrēties cittautiešiem.

LATVIJAS DIEVTURU SADRAUDZE

LDS valdes vadītājs Andrejs Broks

dievturiba@apollo.lv, tālr. 29257663

Tikšanās Barona muzejā

2011-08-24T00:12:00.001+03:00

Patiesi jauki, sirsnīgi un daudzkrāsaini klājās sarunu paklājs un ritinājās domu pavedieni tikšanās pēcpusdienā, kuŗu bija līdzējusi izkārtot Iveta Mazūre, un kuŗā sanācām kopā tie draugi dievturībā, kuŗi vēlējāmies pasērst kopā ar mūsu Toronto balto viešņu un tiklab savējo, beverīnieti Marutu Voitkus-Lūkinu.

Bijām i kurzemnieki, i zemgalieši, i vidzemnieki, i tālos pasaules ceļos dzīves vijumus ievijušie un bija jo koši satikties šeit - sarunas dzirkstīja un bija gan mūs vedošas, gan mūsu pašu apzināti vestas un virzītas.

Tie aktuālie jautājumi - par dievturības vietu Latvijā, par tās nepieciešamību skolās uzsvērti rūpējas un domā tie vecāki, kuŗu bērni patlaban tieši no kristietības un tās nelabvēlīgās ietekmes skolās vēlas nosargāt savus bērnus. Tika domāts, ko var darīt katrs pats pašlaik, kamēr Izglības normatīvi varbūt arī vēl nav tik atvēŗti tradicionālās kultūras un Dzīvesziņas mācīšanai skolās, bet tomēr ikkatram, kam šis jautājums rūp, ir iespēja meklēt domubiedrus gan citu bērnu skolasbiedru vecāku vidū, gan skolotāju starpā.

Maruta vēštīja par pašasa sastaptajiem dievturībā degsmīgajiem ļaudīm, kuŗus viņa sastapusi Jelgavā, Piltenē, Valmierā, Limbažos... Atkal un atkal mēs gremdējāmies pašu gūtajos Dainu simbolu atzinumos,

Itin jauks un iedvesmojošs bija pats satikšanās veidols - dažiem no sanākušajiem tā bija patīkama atkalredzēšanās, citiem pārsteidzoša pirmreizēja tikšanās klātienē pēc dziļām un nopietnām sarunām tīmeklī. Jā, tas bija prieks atkal un vēl reizi klātienē baudīt vienam otra klātbūtni, valodas un domu plūdumu. Dievatziņas, sajūtu un dzīves pieredzes bagāta pēcpusdiena - paldies itin visiem par to - Marutai, Ainai, Aigai, Paulam, Mārītei, Ivaram, Birutai, Vidvudam, Inesei, Maijai un Gunāram.

Jauno Dievtuŗu Sadraudzes dalībnieku Svinīgā solījuma rituāls

2011-08-21T10:27:00.005+03:00

Latvijas Dievtuŗu sadraudzes un Latviešu Nacionālistu kluba kopīgi rīkotajā Dzīvesziņas nometnē līdztekus citiem vērtīgiem un pilnestīgiem notikumiem notika arī jauno Dievtuŗu Sadraudzes dalībnieku Sadraudzē uzņemšanas rituāls, kuŗā jaunie mūsu Sadraudzes dalībnieki deva Svinīgo solījumu LABAM LATVIETIM BŪT UN GODAM DIEVU TURĒT.

Rituāla fotoalbumu skatiet šeit (fotogrāfiju autore Loreta Broka)

Marutas Voitkus-Lūkinas aicinājums

2011-08-17T19:17:00.001+03:00

Latvijas Dievtuŗu sadraudzes vasaras nometņu laiks izskanējis. Taču daudzas aktivitātes un iespējas satikties un runāt par dievturības tēmām turpinās.

Joprojām Latvijā notiek Marutas Voitkus-Lūkinas lekciju cikli IEVADS DIEVTURĪBĀ.

Savukārt otrdien, 23.augustā laikā no 15.00-20.00 Maruta būs sastopama Rīgā, Krišjāņa Barona muzejā, Barona ielā 5. Šai laikā laipni aicināti itin visi, kuŗi vēlas Marutu satikt - gan tie, kuŗus Maruta pazīst, gan tie, kuŗus vēl ne - ja jūs interesē dievturība un sakrājušies jautājumi par to, arī tad, ja vienkārši vēlaties parunāties - nāciet satikties.

Semināra tematika: Dievturība - latvju tautas dabiskā reliģija, tās cilme, saturs, likteņgaitas, kopšanas veidi un izpausmes, vieta mūsu valsts dzīvē.

18., 19. un 20.augustā šāds lekciju cikls venstpilniekiem un Ventspils apkārtnes ļaudīm notiek Piltenes bibliotēkā. 18. un 19.augusta plkst. 18.00-21.00, savukārt sestdien, 20.augustā - no 10.00

Šis kurss ir Marutas sirds dāvana mums, latviešiem Latvijā, tāpēc ieeja tajā ir bezmaksas.

Sīkākām ziņām variet zvanīt Marutai pašai pa tālruni: 27880855

Interesentiem - Marutas biogrāfija:

Semināra tematika: Dievturība - latvju tautas dabiskā reliģija, tās cilme, saturs, likteņgaitas, kopšanas veidi un izpausmes, vieta mūsu valsts dzīvē.

Marutas Voitkus-Lūkinas īsa autobiogrāfija: dzimusi 1939. gadā Rīgā, bet pirmo mūža gadu pavadījusi Zaļeniekos, kur tēvs bija mācītājs. Vācu okupācijas laikā ģimene aizbēg uz Tīringenu, no turienes 1945. gadā tālāk uz Bavāriju; 1951. gadā nonāk Kanādā. Pirmos četrus gadus latviskās izglītības guvusi Ansbachas bēgļu nometnes Daugavas pamatskolā, beigusi latviešu papildskolu Hamiltonā Kanādā un Toronto tautas augstskolas sestdienas ģimnaziju. Maģistra gradu ieguvusi Toronto universitātē - angļu literātūrā.

Raksta apceres, galvenokārt dievturības jautājumos, referātus, stāstiņus, reportāžas, recenzijas, pa feļetonam un šo un to pēc vajadzības.

Izaudzinājusi meitu. Strādājusi Kanādas valdības civīldienestā, par konferenču dokumentu sagatavošanas pārraudzi Pasaules Pārtikas Programmā Romā. Dzīvojusi Austrālijā ar vīru Jāni Lūkinu, tagad nelaiķi. Atgriezusies Toronto, kur ir Toronto Burtnieku draudzes krīve.

Kopš 1992. gada ik vasaru pavada Latvijā, lai atdzīvinātu latviešos pašu latvju piectūkstošgadīgo dievziņu, kuŗa 1924. gadā ieguva nosaukumu dievturība. Pieder Valmieras Beverīnas dievtuŗu draudzes saimei.

Par mīta, respektīvi reliģijas, vadošo lomu cilvēka pasaules uzskatu veidojot pamatzināšanas ieguvusi reliģijas un literātūras zinātnieka Dr. Nortropa Fraija (Dr. Northrop Frye) literātūras anatomijas kursā Toronto universitātē. Viedais Dr. Fraijs, jebšu Latvijā maz pazīstams, ir starp pasaules mēroga literātūras kritiķiem-celmlaužiem ar teoriju (kuŗa izgaismota Kritikas anatomijā ), ka literātūra, tāpat reliģija, darbojas katra savā īpašā virtuālā pasaulē, kuŗa līdzinās īstenībai un tomēr no tās atšķiŗas.

Seminārs Ievads dievturībā apskata dievturību no vairākiem viedokļiem - dižo priekšgājēju tās satura un kulta raksturojumiem, vēstures, dainās paustā pasaules uzskata un šā laika izpausmēm.

Piltenes pilsētas bibliotēka – Maija iela 6 (bērnudārza ēka), Piltenē, tel. uzziņām – 63661209.

Tautastērpi Rīgas Latviešu biedrības namā

2011-08-16T22:40:00.000+03:00

Lasīti ļaudis - tālabad, ka tiem kas šai reizē, Tradicionālo Latviešu tautastērpu izstādes atklāšanā bija nākuši kopā Rīgas Latviešu biedrības namā, ir lasītas intereses - latviešu tradicionālais tērps.

Šis ir viens no daudzajiem pasākumiem Rīgas 810-gades svinību kuplajā programmā. Gan Senās klēts, gan audēju kopu un pulciņu, gan Rīgas LB kolekcijas krājumos rastie tērpi ir šai reizē likti lūkošanai. Un gluži kā vasarā smaržo dižais ozolu vaigags, - izstādes, pasaules vidū liktais, pats pasaules un laika ritējuma modelis, zīme.

Līdz ar izstādes rīkotājiem un iekātotājiem - apsveikuma runas, tērpa skaistuma un saskanības daudzinājuma runas. Arī Valda Celma uzruna izstādi atverot mums atgādināja un stiprināja mūsu kopdomu - neba nu tērpi likti vien lūkošanai, bet arīdzan kā atgādinājums par tiem tērpiem, kuŗi mums pašiem svētku reizē mugurā velkami, mūsu tērpu darināšanas ierosmei un iedvesmai, jo nav jau tērpi vien pagātnes liecinieki, bet mūsuu dzīvesziņas, dzīvesgudrības un prasmes paudums arī mūsdienās, mūsu ikkatra un tautas kopumā šodienai.

Izstādes atklāšanas svētku runas izskanējušas, bet izstāde vēl aplūkojama līdz 27.augustam.

Dzīvesziņās nometne MEŽASALĀS atklāta

2011-08-12T13:11:00.001+03:00

Ar pirmajiem sasveicināšanās, iepazīšanās, atkalsatikšanās vārdiem, smaidiem un apskāvieniem esam ielīgojuši Mežasalu plašajā pagalmā. Karoga pacelšana dziedot Latvijas Valsts himnu un svinīgā nometnes atklāšanas uzruna no Celmu Valža. Antras Balodes un Mežasalu saimnieces Lindas vēstījumi par nometnes kārtību.

Pirmās kopīgās dziesmas - galdadziesmas no Rīgas, Kurzemes un Latgales vieno vakariņās. Mājas saimnieka Roberta vadīts Ugunsrituāls Dievturības stiprināšanai, kuŗā ar savām vēlmēm un vēlējumiem Dievturības labad piedalās ikviens nometnes dalībnieks. Lai top!

Nometnes pirmais vakars turpinās ar Evas Mārtužas ierosinātu iepazīšanās vakaru - katra nometnes dalībnieka stāstu par emocionāli spilgtāko brīdi sevis kā latvieša apzināšanās ceļā. Skaisti, ikvienu un nometnes kopumu bagātinoši stāsti. Brīnišķīgi atmiņu mirkļi, kas nav tikai atmiņas vien, bet arvien turpinošas dzīves un pieredzes.

Dzīvesziņas skolas nometne Mežasalās

2011-08-04T16:30:00.001+03:00

Uz nometni tiek aicināti gan lieli, gan mazi, lai visi kopā četru dienu garumā iepazītos, apgūtu jaunas zināšanas, iemaņas un vienkārši atpūstos pie dabas pašā vasaras plaukumā burvīgā Latvijas nostūrītī! Lai pieteiktos, dalība minētajās organizācijās nav nepieciešama.

Visas nodarbības norisināsies brīvā dabā, nakšņošana paredzēta teltīs vai kopīgā atpūtas telpā ar guļvietām gultās un uz matračiem 50 cilvēkiem (pēc individuālām vēlmēm papildus iespējams rezervēt un pasūtīt nakšņošanu viesu mājiņās (izņemot 13.augusta nakti)).

Dzīvesziņas skolas programma

Ceturtdien, 2011. gada 11. augustā

15-20 ierašanās, iekārtošanās, iepazīšanās ar apkārtni

20:00 nometnes atklāšana, karoga pacelšana, uguns iekuršana, uzrunas (V.Celms, A.Balode par organizatoriskajiem jautājumiem, saimnieki- par vietu)

20:30 vakariņas

21:30 ugunsrituāls (vada Roberts Šilings)
22:00 iepazīšanās stāsti, sarunas pie ugunskura, vakarēšana ar dziesmām (f/k Laiva). Evas Mārtužas stāstījums.

Piektdien, 2011. gada 12. augustā. Dienas tēma- Bērnība. Dvēsele vaļā.

9:00 celšanās, kopīga rīta dziesma, pastaiga, rīta rosme dabā (vada Agris Vanags)

9:30 brokastis

10:30–11:30 Vārda enerģētika, valodas nozīme. (vada Visvaldis Bebrišs)

12–13 Iztēli attīstošās rotaļas, pasakas, stāsti, rotaļlietas (vada Valdis Celms un Modris Dzerkalis; Ināras Heinrihsones galda spēle)

13–13:30 pusdienas

14–15 Masu apziņas līdzekļu (datori, subkultūras...) ietekme uz bērniem, manipulācija (vada Jānis Sils)

15–16 Krustabas (kūmības). Uzņemšana dzimtā. Iniciācijas rituāla būtība. (vada Jānis Kušķis)

16:00 launags

17–18 Andas Ābeles (f/k Laiva) radošā nodarbība ar dziesmām, kustībām, rotaļām

18–20 Pirtīžas, bērna radināšana pie pirts, iepazīstināšana ar dabas produktu lietošanu pirtī, pirtī iešana (vada Roberts Šilings)

20:00 vakariņas

21:00 sacensības izvēlot 3 Pērkona meitas, kas noslēguma rituālā aizdedzinās uguni. (vada Anna Palelione un Varis Liepiņš)

Vakarēšana pie ugunskura ar dziesmām (f/k Laiva). Pirts.

Sestdien, 2011. gada 13. augustā. Dienas tēma- Jaunība. Briedums.

8:30 celšanās, kopīga rīta dziesma, pastaiga, rīta rosme dabā (vada Agris Vanags)

9:30 brokastis

10:00–11:30 Ģimene - Jaunība.Briedums. Kā saglabāt sevi veselu.(vada Valdis Celms, un Māra Meijere)

11:30-13:00 Tikumiskā un garīgā ceļa izvēle (Dainu dievestības galvenie tēli un simboli – Dievs. Dieva dēli Laima. Māra. Pērkons. Velns un citi tēli) (vada Valdis Celms)

13–13:30 pusdienas

14–15 Latviska dārza veidošana, latviskie augi, kam jābūt latviskā dārzā? (Kalvis Dzenis)

15:00-15:30 Jauniešu diskusija par dienas tēmu (vada Evija Kurme)

15:30 launags

16–18 Radošās nodarbības grupās. (Laura Liepiņa no Talantu pilsētas- māla puķu podu dekorēšana ar akmentiņiem un zīmēm dekupāžas tehnikā; Ausma Spalviņa- telpu rotājumi gadskārtās un godos. Puišiem (ja būs vēlme) - tuvcīņas pamati. Anda Ābele- kokles (pamati muzicēšanā)

18–20 Latviskie ēdieni- kam noteikti jābūt latviskā galdā 4 galvenajos gadskārtu godos, ēdienu simboliskā nozīme, ēdienu un dzērienu saderība. Sadalīšanās pa grupām un praktiskās ēdienu gatavošanas nodarbības, receptes. (vada Antra Balode un Baiba Ivulāne)

20:00 vakariņas

21:00 neliela izstāde (ēdieni, rotas, māla podiņi). Vakarēšana un sarunas pie ugunskura, dziesmas, danči.

21:30 Sacensības izvēlot 3 Pērkona dēlus, kas noslēguma rituālā aizdedzinās uguni. (vada Anna Palelione un Varis Liepiņš)

Svētdien, 2011. gada 14. augustā. Dienas tēma- Vecums. Viedums.

9:00 celšanās, kopīga rīta dziesma, pastaiga, rīta rosme dabā (vada Agris Vanags)

9:30 brokastis

10:30–11:30 Mūsu senie viedie, baltie tēvi dievestībā un kultūrā. Ieskats terminos, apraksti par izskatu, darbībām. (Andrejs Broks)

11:30–12:30 Dievtura ceļš, atziņas, dievturu kustība ārpus Latvijas (ASV, Kanāda). (Maruta Voitkus-Lūkina)

12:30 pusdienas

13:15–14 jauno labiešu uzņemšana dievturos, rituāls (vada Valdis Celms, pie uguns rituāla palīdz Pērkona dēli un meitas)

14:30-15 nometnes noslēgums, karoga nolaišana, atvadas

Kas jāņem līdzi?

l Apģērbs (apģērbs gan siltam, gan lietainam laikam, peldkostīms, dvielis)

l Ērti apavi

l Rezervei- trauki ēšanai (krūzīte, bļodiņa, karote, dakšiņa, nazītis), būs arī uz vietas

l Higiēnas piederumi

l Telts, guļammaiss

l Lukturītis u.c. sadzīves priekšmeti pēc paša ieskatiem

l Pierakstu papīrs, pildspalva

l Noderēs arī mūzikas instrumenti kopīgai muzicēšanai (ja spēlējat un ja tie ir pārnēsājami)

Kas jāpaziņo organizatoriem piesakoties?

l Dalībnieku skaits, kontaktinformācija un kuras dienas nometnē uzturēsies;

l Kuras ēdienreizes būs nepieciešamas (jo ēdināšanu organizēs vietējās saimnieces);

l Īpašas vēlmes attiecībā uz ēdināšanu (veģetārietis, bērniem- pus porcijas utml.)

l Nakšņošanas izvēle: telts, gultasvieta kopīgajā telpā, atsevišķa viesu mājiņa (jāpiesaka un jāsaskaņo iepriekš ar saimnieci Lindu: t.29122133); Ja nepieciešams gultasvietai uzklāt viesu nama gultas komplektu, tas atsevišķi jāpiesaka (samaksa- 5Ls par komplektu);

l Ja ir kādas slimības vai īpaši lietojami medikamenti, par kuriem organizatoriem būtu jāzina;

l Transports un nokļūšana uz nometni (vai ir nepieciešama palīdzība);

l Pieteikšanās un visi organizatoriskie jautājumi (Antra: 26238994, antrabalode03@gmail.com)

Dalības maksa.

Nometnes sākumā jāsamaksā par konkrētām ēdienreizēm (pretī tiks izsniegti taloni):

ceturtdiena: 1Ls
piektdiena: 7Ls
sestdiena: 7Ls
svētdiena: 3Ls

Ēdināšanas cena ir plānotā, bet vēl var tikt precizēta, jo šobrīd ēdienkarte tiek izstrādāta

Bērniem: mazajiem vecāki var ņemt ēdienu līdzi paši; lielākiem (iespēja runāt par pus porcijām)

Našķus un kārumus katrs var papildus ņemt līdzi pēc saviem ieskatiem.

Papildus maksai par ēdināšanu par nometnes saimnieciskajiem un organizatoriskajiem izdevumiem: ziedojums 5-10Ls (par bērniem sākot no 10 gadu vecuma), summa ir norādīta kopējā par visām dienām. Šajās izmaksās ietilpst: kopēšanas darbi, materiāli radošajām nodarbībām, ēdināšana lektoriem, kopīgās labierīcības telpas (WC, duša, elektrība) noma, pirts utml.

Nokļūšanas iespējas:

personīgais transports (jābrauc pa Saulkrastu šoseju garām Jelgavkrastiem līdz lielajam Limbažu pagriezienam. Pagriezienā jābrauc pa labi uz Limbažu pusi līdz autobusa pieturai Virbotnes (meklētājā var uzrādīties kā Limbažu pagasta Mežmaļi), tad pa labi līdz atpūtas kompleksam Meža salas (sekojot norādēm);
autobuss (no Tūjas uz Limbažiem) līdz pieturai Virbotnes, tālāk jāsarunā par sagaidīšanu un nokļūšanu līdz nometnes vietai, jo kājām ejami ~4,5km.

Dzīvesziņas skolas organizatori:

LATVIJAS DIEVTURU SADRAUDZE
Valdis Celms
T.: 26552649, e-pasts: valdis.celms@inbox.lv;

http://dievturi.blogspot.com/

LATVIEŠU NACIONĀLISTU KLUBS

Antra Balode
T.: 26238994,
e-pasts: antrabalode03@gmail.com

www.nacionalisti.lv

Norises vietas adrese:

Tūrisma un atpūtas komplekss „Meža salas”, Limbažu pag., Limbažu novads

Saimnieki: Linda Bēce un Roberts Šilings

Tālr.: Linda 29122133 (ja vēlaties vienoties atsevišķi par naktsmītni viesu mājiņā), e-pasts: info@mezasalas.lv; http://www.mezasalas.lv

Paši pūta, paši dega Mazsalacā izskanējusi

2011-08-02T22:30:00.002+03:00

Sadraudzes Valmieras Beverīnas saimes rīkotā Vasaaras nometne Paši pūta, paši dega Mazsalacā izskanējusi.

Esam atkal bagātāki par vienu skaistu un draudzīgu, bagātinošu un emocionālu notikumu. Un droši vien ne tikai par to vien. Atkal vairojies mūsu pulciņš gan tālab, ka dievtuŗa svinīgo solījumu Dievu turēt devuši četri jauni Sadraudzes dalībnieki - Eva Martuža - Laimdota, Sniedze Ozola - Saulcerīte, Lauma Tjuniņa - Laimes meita un Valdemārs Tjuniņš - Visvaldis. Jaunos vārdus Solījuma devējiem deva Maruta Voitkus-Lūkina, Beverīnas saimes dievture, Mazsalacas nometnesw rīkotāja un viena no Solījuma rituāla rīkotājām. Dižrunu sacīja Siguldas Rūsiņa saimes vadītājs Putnu Jānis. Par rituāla un visas nometnes muzikālo saturu gādāja Anda Ābele.

Vairojies arī mūsu pulciņš tādēji, ka dievturības ceļa izzinātājiem jau būtībā pieskaitāmi itin visi Mazsalacas nometnes dalībnieki. Par kopus spēka un ticības brīnumu pārliecinājamies Artura Šulca vadītajās nodarbībās.

Nometnes norises atspoguļotas še pievienotajā albumā (foto: Gunta Saule)

Vasara turpinās

2011-07-22T22:44:00.001+03:00

Ar pilnu sparu turpinās vasara - skaista, karsta, pērkoņaina, dzīvīga.

Jau gluži pietuvojies laiks, kad sāksies mūsu vasaras nometnes. Beverīnas saimes rīkotās nometnes norises laiks jau nākamnedēļ - no 27.-31.jūlijam tā noritēs Mazsalacā.

Un pēc pāris nedēļām - no 11.-14.augustam norisināsies otra, Latvijas Dievtuŗu Sadraudzes un Nacionālistu kluba rīkota nometne Mežasalās.

Vairāk par abām nometnēm variet lasīt mūsu e-dienasgrāmatas sadaļā "Vasaras nometnes"

Es meklēju savas zemes dvēseles kodolu un atradu savas tautas reliģiju

2011-07-15T23:57:00.001+03:00

Šopiektdien, 15.jūlijā, Latvijas Dievtuŗu Sadraudzes saviete Eva Mārtuža iesniedza dokumentus Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, lai apgūtu maģistra studiju programmu un iegūtu maģistra grādu Teoloģijā un reliģiju zinātnē.

Vispirms sveicam Evu un vēlam spraigu un saistošu studiju laiku, apliecinot mūstautas reliģijas mūsdienīgumu un vēsturisko nozīmību - tas ir īpašs notikums Latvijas tradiconālās reliģijas - Dievturības vēsturē, arī Sadraudzes vēsturē.

Šeit publicējam nelielu fragmentu no Evas Mārtužas motivācijas vēstules LU Teoloģijas fakultātes dekānam:

"... Zinot, ka etniskās reliģijas ir tautu garīgais pamats un nemateriālās kultūras mantojuma pamats, ka UNESCO konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas stājusies spēkā 2006.gada 20.aprīlī, aizsargā etniskās reliģijas, to piederību konkrētai zemei, tautai, valodai, pasaules izpratnei un tradīcijai, zinot, ka UNESCO konvencija atzīst kopējo vēlmi saglabāt cilvēces nemateriālo kultūras mantojumu, norādot, ka „saglabāšana” nozīmē veikt darbības, kuru mērķis ir nodrošināt NKM dzīvotspēju, ieskaitot tā identifikāciju, dokumentēšanu, pētniecību, saglabāšanu, aizsardzību, popularizēšanu, vērtību nostiprināšanu, tālāknodošanu, it īpaši ar formālās un neformālās izglītības palīdzību, un atdzīvināt šāda mantojuma dažādos aspektus”, kā arī zinot, ka esam vienīgā tauta, kas gadu tūkstošiem senajās tautas dziesmās – vienā no apjomīgākajām pasaules nemateriālā kultūras mantojuma krātuvēm – plaši un daudzveidīgi ir saglabājusi zināšanas, garīgo pieredzi un izpratni par Dievu kā garīguma virsotni - mūsdienās to sauc par Dievturību, un kuru 20. gadsimta divdesmitajos gados Ernests Brastiņš un Kārlis Bregžis formulēja kā latviešu nacionālo reliģiju, izmantojot folkloras liecības par latviešu mitoloģiju un pamatojot teorētiski, zinot daudzu zinātnieku pētījumus Latvijā, Lietuvā, ASV, Francijā un citur pasaulē līdz 21.gs. par latviešu, lietuviešu (tostarp – baltu) garīgo pieredzi, tomēr neatrodu apkopojošu pētījumu, kas sniegtu sistemātisku, pat hronoloģisku latvieša dieva vēsturi.
Zinot, ka Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte orientējas uz reliģiju zinātni, sakarā ar dažādo etnosu un daudzo reliģiju klātbūtni mūsdienu Eiropā un ir atvērta jauniem pieteikumiem un pētījumiem, esmu izlēmusi pieteikties LU Teoloģijas fakultātē maģistra studiju programmā, lai profesionālu reliģijas pētnieku vadībā izstrādātu maģistra darbu par latvieša dieva vēsturi."

Priekšlasījumi Dievturības pamatos - Maruta Voitkus-Lūkina

2011-07-12T00:27:00.001+03:00

Ik gadu Kanādas Toronto Burtnieku draudzes un Latvijas Dievtuŗu sadraudzes Beverīnas saimes (Valmierā) dievture Maruta Voitkus-Lūkina viesojas Latvijā, faktiski var pat teikt, ka ne jau viesojas, bet dzīvo, darbojas, lasa lekcijas par dievturību 3x3 nometnēs, pašas rīkotās nometnēs, līdzdarbojas citu rīkotās nometnēs, veido un vada lekciju sērijas. Arī šogad.
Tālāk dots Marutas šisvasaras kalendārs. Lasiet, sekojiet, piedalieties - Marutas lasījumi, stāstījumi, vēstījumi (dēvējiet kā vēlaties viņas devumu) jūs bagātinās, veidos priekšstatu par to KAS DIEVTURĪBA IR? un kā tā var darīt mūs laimīgus...

Mujānmarutas 2011. jūlija, augusta un septembŗa kalendārs:

3.-10. jūlijs - Cesvaine (3x3) - jau notikusi - atziņas lasāmas šeit
11.-16. jūlijs - Valmiera
17.- 24. jūlijs - Liepna (3x3)
25.-26.jūlijs - Valmiera
27. - 31. jūlijs - Mazsalaca - LDS Beverīnas saimes nometne Paši pūta, paši dega
1.-3.augusts - Jelgava
11.-14.augusts - Limbažu Meža salas - Latviešu Nacionālistu kluba un LDS Dzīvesziņas skolas Vasaras nometne
1.-3. septembris – Rīga, Torņkalna bibliotēka
5.-7. septembris - Dobele
9.-11. septembris - Svēte
12.-14. septembris - Talsi
18.- 20. septembris - Koknese
24.-26. septembris - Vaidava

Ja jūs vēlaties dzirdēt Marutas stāstījumu arī savā pusē, vietā, kas šai vasarā Marutas lekciju sērijā nav iekļauta, sazinieties ar Marutu pašu rakstot uz e-pasta adresi: mvoitkuslukins@gmail.com

Dzīvesziņas skolas Vasaras nometne

2011-07-10T09:55:00.001+03:00

Latvijas Dievturu sadraudze (LDS) sadarbībā ar Latviešu nacionālistu klubu aicina jūs piedalīties vasaras nometnē „Dzīvesziņas skola”, kas šogad norisināsies tūrisma un atpūtas kompleksā „Meža salas” Limbažu pagastā, Limbažu novadā no 2011.gada 11. līdz 14. augustam.

Uz nometni tiek aicināti gan lieli, gan mazi, lai visi kopā četru dienu garumā iepazītos, apgūtu jaunas zināšanas, iemaņas un vienkārši atpūstos pie dabas pašā vasaras plaukumā burvīgā Latvijas nostūrītī!

Visas nodarbības norisināsies brīvā dabā, nakšņošana paredzēta teltīs vai kopīgā atpūtas telpā ar guļvietām gultās un uz matračiem 50 cilvēkiem (pēc individuālām vēlmēm papildus iespējams rezervēt un pasūtīt nakšņošanu viesu mājiņās (izņemot 13.augusta nakti)).

Dzīvesziņas skolas programma
(šobrīd tā ir izstrādes procesā un līdz nometnei tiks precizēta)

Ceturtdien, 2011. gada 11. augustā

15-20 ierašanās, iekārtošanās, iepazīšanās ar apkārtni

20:00 nometnes atklāšana, karoga pacelšana, uguns iekuršana, uzrunas (V.Celms, A.Balode par organizatoriskajiem jautājumiem, saimnieki- par vietu)

20:30 vakariņas

21:30 iepazīšanās stāsti, sarunas pie ugunskura, vakarēšana ar dziesmām (f/k Laiva).

Piektdien, 2011. gada 12. augustā. Dienas tēma- Bērnība. Dvēsele vaļā.
9:00 celšanās, kopīga rīta dziesma, pastaiga, rīta rosme dabā

9:30 brokastis

10:30–11:30 Vārda enerģētika, valodas nozīme

12–13 Iztēli attīstošās rotaļas, pasakas, stāsti, rotaļlietas

13–13:30 pusdienas

14–15 Masu apziņas līdzekļu (datori, subkultūras...) ietekme uz bērniem, manipulācija

15–16 Krustabu (kūmību) praktiskā organizēšana, pieredze

16:00 launags

17–18 f/k Laiva radošā nodarbība ar dziesmām, kustībām, rotaļām

18–20 Pirtīžas, bērna radināšana pie pirts, iepazīstināšana ar dabas produktu lietošanu pirtī, pirtī iešana

20:00 vakariņas

21:00 sacensības izvēlot 3 Pērkona meitas un dēlus, kas noslēguma rituālā aizdedzinās uguni.

Vakarēšana pie ugunskura, dziesmas, pirts.

Sestdien, 2011. gada 13. augustā. Dienas tēma- Jaunība. Briedums.
9:00 celšanās, kopīga rīta dziesma, pastaiga, rīta rosme dabā

9::30 brokastis

10:30–11:30 ģimenes dibināšana - individuālā sapratne, izaugsme, pilnveide

12–13 Pirts būvēšana, vietas izvēle, kam jābūt latviskā pirtī

13–13:30 pusdienas

14–15 Latviska dārza veidošana, latviskie augi, kam jābūt latviskā dārzā?

15–16 Radošās nodarbības (Laura Liepiņa no Talantu pilsētas- māla puķu podu dekorēšana ar akmentiņiem un dekupāžas tehnikā; Ausma Spalviņa- rotājumu veidošana)

16:00 launags

17–18 Zeme, ūdens, informācija.

18–20 Latviskie ēdieni- kam noteikti jābūt latviskā galdā 4 galvenajos gadskārtu godos, ēdienu simboliskā nozīme, ēdienu un dzērienu saderība. Sadalīšanās pa grupām un praktiskās ēdienu gatavošanas nodarbības, receptes

20:00 vakariņas

21:00 neliela izstāde (ēdieni, rotas, māla podiņi). Vakarēšana un sarunas pie ugunskura.

Svētdien, 2011. gada 14. augustā. Dienas tēma- Vecums. Viedums.
9:00 celšanās, kopīga rīta dziesma, pastaiga, rīta rosme dabā

9::30 brokastis

10:30–11:30 Dievestība- mūsu senie viedie, baltie tēvi. Terminoloģija, apraksti par izskatu, darbībām.

11:30–12:30 Dievtura ceļš, atziņas, dievturu kustība ārpus Latvijas (ASV, Kanāda). (Maruta Voitkus-Lūkina)

12:30 pusdienas

13–14 jauno labiešu uzņemšana dievturos, rituāls (vada Valdis Celms, pie uguns rituāla palīdz Pērkona dēli un meitas)

14-15 nometnes noslēgums, karoga nolaišana, atvadas

Kas jāņem līdzi?

l Apģērbs (apģērbs gan siltam, gan lietainam laikam, peldkostīms, dvielis)
l Ērti apavi
l Trauki ēšanai (krūzīte, bļodiņa, karote, dakšiņa, nazītis)
l Higiēnas piederumi
l Telts, guļammaiss
l Lukturītis u.c. sadzīves priekšmeti pēc paša ieskatiem
l Pierakstu papīrs, pildspalva
l Noderēs arī mūzikas instrumenti kopīgai muzicēšanai (ja spēlējat un ja tie ir pārnēsājami)
Kas jāpaziņo organizatoriem piesakoties?

l Dalībnieku skaits un kuras dienas nometnē uzturēsies;
l Kuras ēdienreizes būs nepieciešamas (jo ēdināšanu organizēs vietējās saimnieces);
l Īpašas vēlmes attiecībā uz ēdināšanu (veģetārietis, bērniem- pus porcijas u.tml.)
l Nakšņošanas izvēle (telts, gultasvieta kopīgajā telpā, atsevišķa viesu mājiņa (jāpiesaka un jāsaskaņo iepriekš ar saimnieci Lindu: t.29122133); Ja nepieciešams gultasvietai uzklāt viesu nama gultas komplektu, tas atsevišķi jāpiesaka (samaksa- 5Ls par komplektu);
l Ja ir kādas slimības vai īpaši lietojami medikamenti, par kuriem organizatoriem būtu jāzina;
l Transports un nokļūšana uz nometni (vai ir nepieciešama palīdzība)
l Pieteikšanās un visi organizatoriskie jautājumi (Antra: 26238994, antrabalode03@gmail.com)

Dalības maksa.
Nometnes sākumā jāsamaksā par konkrētām ēdienreizēm (pretī tiks izsniegti taloni):

ceturtdiena: 1Ls
piektdiena: 7Ls
sestdiena: 7Ls
svētdiena: 4Ls

Ēdināšanas cena ir plānotā, bet vēl var tikt precizēta, jo šobrīd ēdienkarte tiek izstrādāta

Bērniem: mazajiem vecāki var ņemt ēdienu līdzi paši; lielākiem (iespēja runāt par pus porcijām)

Našķus un kārumus katrs var papildus ņemt līdzi pēc saviem ieskatiem.

Papildus maksai par ēdināšanu par nometnes saimnieciskajiem un organizatoriskajiem izdevumiem: ziedojums 5-10ls (bērniem sākot no 10 gadu vecuma). Šajās izmaksās ietilpst: kopēšanas darbi, materiāli radošajām nodarbībām, ēdināšana lektoriem, kopīgās labierīcības telpas (WC, duša, elektrība) noma, pirts utml.

Nokļūšanas iespējas:

l personīgais transports (jābrauc pa Saulkrastu šoseju garām Jelgavkrastiem līdz lielajam Limbažu pagriezienam. Pagriezienā jābrauc pa labi uz Limbažu pusi līdz autobusa pieturai Virbotnes (meklētājā var uzrādīties kā Limbažu pagasta Mežmaļi), tad pa labi līdz atpūtas kompleksam Meža salas (sekojot norādēm);

l autobuss (no Tūjas uz Limbažiem) līdz pieturai Virbotnes, tālāk jāsarunā par sagaidīšanu un nokļūšanu līdz nometnes vietai, jo ar kājām ejami ~4,5km.

Dzīvesziņas skolas organizatori:

LATVIJAS DIEVTURU SADRAUDZE

Valdis Celms

T.: 26552649, e-pasts: valdis.celms@inbox.lv
http://www.dievturi.org/

LATVIEŠU NACIONĀLISTU KLUBS

Antra Balode

T.: 26238994,
e-pasts: antrabalode03@gmail.com

http://www.nacionalisti.lv/

Norises vietas adrese:

Tūrisma un atpūtas komplekss „Meža salas”, Limbažu pag., Limbažu novads

Saimnieki: Linda Bēce un Roberts Šilings

Tālr.: Linda 29122133 (ja vēlaties vienoties atsevišķi par naktsmītni viesu mājiņā), e-pasts: info@mezasalas.lv ; http://www.mezasalas.lv/

LIETUVAS Valsts dienā - 6.jūlijā

2011-07-05T23:18:00.002+03:00

Līga Latiševa

Viļņa/Kauņa, 5.jūl., LETA--ELTA. Svinot Lietuvas Valsts dienu jeb 758.gadskārtu kopš karaļa Mindauga kronēšanas, visas pasaules lietuvieši trešdienas vakarā atkal vienlaikus dziedās savas valsts himnu - Vinca Kudirkas 1898.gadā sarakstīto "Tautisko dziesmu".

Šāda tradīcija iedibināta pirms diviem gadiem, kad valstī tika plaši svinēta Lietuvas vārda tūkstošgade.

Doma vienlaikus visā pasaulē dziedāt Lietuvas himnu radās lietuviešu burātājiem, ekspedīcijas "Tūkstošgades odiseja" dalībniekiem, kas togad apbrauca apkārt pasaulei, savā ceļā apciemojot daudzu pasaules valstu lietuviešu kopienas. Pēc viņu stāstītā, šo tikšanos laikā ik reizi spontāni izskanējuši vārdi, ar kuriem sākas himna, - "Lietuva, mūsu Tēvzeme...".

Šoreiz Viļņā uz kopīgu himnas dziedāšanu trešdienas vakarā plkst. 21.00 paredzēts pulcēties Vinca Kudirkas laukumā, kur atrodas himnas autora piemineklis ar tajā iegravētu "Tautiskās dziesmas" tekstu.

Zināms, ka lietuvieši šai stundā sanāks kopā arī pilsētu laukumos, pilskalnos, kultūras centros un baznīcās, savas valsts diplomātiskajās pārstāvniecībās Polijā, Beļģijā, Īrijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī lietuviešiem nozīmīgās vietās Igaunijā, Grieķijā, Zviedrijā un citās pasaules valstīs.

Himnai pievienosies arī lietuviešu tūristi ārvalstīs un pat lidmašīnās, kas šai mirklī atradīsies ceļā uz Lietuvu.

Dievturības ievirze Cesvaines 3x3

2011-07-05T16:50:00.001+03:00

Maruta Voitkus-Lūkina

Ievirzē piedalās ļaudis, kuŗiem jau iepriekš bijušas šādas tādas zināšanas, kā arī pieredze dievtuŗu vidē, tā ka brīvi varam novirzīties no galvenās līnijas un apspriest pēkšņi uzradušos tēmatus, kas gan ir dievturībai piederīgi, bet ne tiešā sakarā ar pavedienu. Šodien, piemēram - jautājums: kāds esot mans viedoklis, vai vajadzētu vai nevarajdzētu būt tautas tērpā svinot vasaras saulgriežus.

Pēc pirmās dienas pieredzes, kāda no dalībniecēm konstatē, ka viss, ko viņa ievirzē dzird atbilst tam, ko viņa meklē savai garīgajai vajadzībai, ka dievturība ir "priekš viņas ", ka viņa sevi jūt "uz pareizā ceļa".

Cita: ka viss teiktais saskan ar viņas iepriekš dzirdēto.

Acīm redzot, dievtuŗi kopumā un dievturības prakse ir pietiekami skaidru uztveŗama kā kāds viengabalains kopums vismaz jaunpienācējiem.

Ja nu kādam šķiet, ka dievtuŗi paši rada sliktu iespaidu vai nevienprātības iespaidu, tad jābrīnās, kur tad un kam tad?
~~~~
pirmie novērojumi, secinājumi un izvērtējumi noslēdzoties Cesvaines 3x3:

...Bija daudz, daudz ģimeņu, protams arī māmiņas ar bērniem vien. Vienai vīrs nomiris, citai darbā, droši vien, ka arī bija kāda no traģiskajām, šķirtajām ģimenēm, taču vairums bija tādas ar tētiem un mammām in situ.

Jā, dievturības ievirzē piedalījās piecas sievietes, ik dienas pa četrām. Viena "lidotāja", kas bija tikai pirmo dienu, no ASV, no vietas, kur darbojas dievtuŗi un kur viņa arī piedalās notikumos.

Viena no ASV, kuŗa dzīvo tuvu Dievsētai Viskonsīnā un piedalās dievtuŗu salidojumos tur.

Viena no Ādažiem, kuŗa mums visām iemācīja jaunu dīdīšanas paveidu, ar kuŗu "iedīda dzimtā" tai pat laikā, kad labu vēl ar pašu dīdīšanu.

Viena no Rīgas, kuŗa ilgi meklējusi savas garīgās mājas un šķita dievturībā tās atradusi, nemitīgi informeja savu vīru un māti - māte un vīrs tik pat nemitīgi auklēja un pieskatīja bērniņus. Ar visu ģimeni iepazinos. Jebšu vīrs nepiedalījās ievirzē, viņš visu vajadzīgo bija uzzinājis, dzīvoja tam līdzi. To jau mana, kad cilvēku satiek.

Viena no Jelgavas. Kad es būšu Jelgavā, viņa ar vīru abi piedalīsies tur turamajā seminārā no 1. līdz 3. augustam. Šis pāris tagad par dievturību ir tā saviļņots, ka vīrs teicis, ka pašlaik būvētā istabā virs garāžas varēšot taisīt saietus. Jelgavā jau darbojas grupiņa, kas izgājusi Valža dzīvesziņas skolu, kā arī Jelgavā dzīvo kādreizējā Dobeles draudzes vadītāja. Jelgavā ies koši, kad visi sadosies rokās. No turienes jau arī nāk kāda ģimene, kuŗa mēro ceļu no Jelgavas līdz Skaņkalnei, lai pie Graša pavadītu vakarus ar līdzīgi domājošiem un no Jelgavas līdz Mazsalacai, lai piedalītos Beverīnas dievtuŗu nometnē.

Pozitīvā ir bezgala daudz. Vēl arī tas, ka divas no tām trīs ģimenēm, kas nometnē atskārta dievturību kā savas īstās mājas divas tik cieši bija sadraudzējušās, ka vēl šķiršanās rītā sēdēja kopā uz trepītēm kā zvirbulēni uz drāts un cieši sprieda par kaut ko, es nezinu par ko, bet jauki bija sajust viņu savstarpējo sirsnību pa gabalu.

Nogurums jau nu sakrājās pamatīgs ik dienas un pēc tam īss, īss miedziņš, lai atkal nākamā dienā sevi priecīgi liktu darbā.

Oļģerta Auna Atceres vakars

2011-07-03T23:06:00.000+03:00

2011.gada 5.jūlijā Oļģertam Tālivaldim Aunam (1923–2010) būtu apritējuši 88 gadi. Godinot Oļģertu Aunu, aicinām uz viņa piemiņas vakaru otrdien, š.g. 5.jūlijā, plkst. 18.00 viņa Memoriālajā dzīvoklī Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 37 – 7.

Oļģerta Auna memoriālais dzīvoklis 5.jūlijā būs atvērts visas dienas gaŗumā, varēsit kavēties atmiņās par Oļģertu Aunu, šo vietu un, ja vēlaties, ļaut kādu no atmiņām mums pierakstīt.

Nodibinājums „Oļģerta Auna Baltu kultūras fonds“

Pērkona diena

2011-06-28T20:26:00.002+03:00

Sper, Pērkon, kad sperdams,
Nesper Jāņu vakarā;
Tev pieder viss gadiņš,
Man tas Jāņu vakariņš.
(33170-0)

Līgo Dievs ar Pērkoni,
Es ar savu bāleliņu;
Pērkoņam visa zeme,
Man deviņi bāleliņi.
(32955-1)

Jānis atdod visu savu auglības spēku Zemei. Saule, vēl līgodama, iziet caur Jāņa vārtiem - vārtiem laikā. Tā ir robeža starp Saules augšupejas ceļu - pacelšanos Pasaules kalnā un ceļu, kas ved uz gada otro pusi, uz atgriešanos lejā, tumsā.

Aiz visām šīm acīm tveramām, jūtās un prātā piedzīvojamām norisēm mēs saskatām kādu augstāku - paša Pasaules laidēja - Dieviņa klātbūtni. Un Pērkonis ir pirmā izpausme - Pērkoņam visa zeme, Pērkoņam - viss gadiņš.

Kas paliek mums cilvēkiem, kas dzīvo saskaņā ar Dieviņa padomu, ar Laimas likumu šajā saulē - Dieva un Māras pasaulē? Un senās dainas dod arī atbildi. Mums pieder Jāņu vakars - tas skaistuma, prieka un spēkpilnas saskaņas un visas pasaules saderības mirklis, kas savā būtībā dod jēgu dzīvot mūža garumā. Mums pieder tie deviņi bāleliņi, kas esam mēs - latvieši kā tauta, mēs paši savā dvēseles skaidrībā un tīrībā un vienotībā, kā augstākā vērtība un mērķis.

Lai nepietrūkst Dieviņa padoma!
No Pērkona, lai spēks un varēšana!
No Māras, lai veselība!
Lai piepildās Laimas lēmums!
Lai latviešu tauta veldrē nekrīt!

Valdis Celms - LDS dižvadonis

Jāņi - vasaras un saules daudzinājums.

2011-06-17T16:17:00.004+03:00

Jānīts nāca par gadskārtu
Savu bērnu apraudzīt,
Vaj tie ēda, vaj tie dzēra,
Vaj Jānīti daudzināja.

(32938-0)

Mēs daudzinām dabu un tās brīnišķīgo kārtību laikā. Mēs daudzinām mūsu Dievu Jāņa izpausmē, mēs manifestējam mūžīgo, ciklisko saules atgriešanos dabā un arī cilvēka dvēselē. Mēs, kas dzīvojam saskaņā ar dabu (pasauli), kosmosu, mēs zinām un ar visu būtību iekļaujamies Visuma kārtībā uz zemes. Un nekas nespēj kavēt mūsu līksmo ļaušanos vasaras saulgriežiem, kas ir vieni no kopējā gada cikla gadskārtu svētkiem, dabas ritiem atbilstošā kalendārā sistēmā, saskanīgi kurai mēs tagad, diemžēl, vairs īsti nedzīvojam, jo tai neatbilst pašreiz lietotais kalendārs.

Sper, Pērkon, kad sperdams,
Nesper Jāņu vakarâ;
Tev pieder viss gadiņš,
Man tas Jāņu vakariņš.

Latvijas Dievturu Sadraudze aicina daudzināt Jāņus - vislatviskākos, krāšņākos seno baltu vasaras saulgriežu svētkus, kas pulcē vienkopus simtiem tūkstošus saules un auglības daudzinātāju. Latvijas Dievturu Sadraudze uzskata, ka vasaras garākās dienas un īsākās nakts mistērija apliecina latviešu tradīcijas spēku un dzīvīgumu, mūsu tautas prieku un optimismu, stiprina nacionālo pašapziņu un vienotību.

Apmēram 4,5 tūkstoši tautas dziesmu vēsta par Jāņa atnākšanu - saules pilnbrieda dienu – vissvarīgākajiem svētkiem un to īpaši nozīmīgo vietu gadaritē.

Sasmelties sauli, debesu spēku, piepildīt sevi ar gaismu, apzināt sevī fizisko pilnestību un stiprību, mūžīgo skaistumu un gara sakoptību – to praktiski darām pušķojot māju un sētu, pilsētas un pagastus, pinot vainagus un vītnes vijot, iekārtojot Jāņu vietu, līgojot, aplīgojot pārvarot negāciju spēkus - izminot usnes un atvairot kaitētājus, lecot pāri ugunskuram, godinot kaimiņus un sagaidot saules lēktu. Zāļu vakara izdziedāšana un izdejošana, saules pavadīšana un sagaidīšana, Jāņu uguns iedegšana, teiksmainā papardes zieda meklēšana, rotaļas un danči – it viss šajā naktī dod milzum lielu enerģiju, labsajūtu, laimi un saderību/piederību Dieva laistajai pasaulei, savai tautai, Latvijai, Eiropai, mūsu indoeiropeiskajām saknēm, kas stīgo arī ārpus Eiropas, un diženai kultūras tradīcijai.

Vai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti!
Visa plata pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.

Eiropas Savienības (ES) moto skan "Vienoti daudzveidībā". Tā ir 21. gadsimta domāšana – valodu un kultūru dažādība ir cilvēces un civilizācijas bagātība. Daudzveidības saglabāšana kā konceptuāls mērķis pirmo reizi minēts ES Pamattiesību hartā, kas detalizēti iestrādājama valstu likumdošanas aktos un programmās, to nostiprina arī Baltijas asamblejas dokumenti. Jāņi ir mūsu lielā vienreizība, mūsu senās kultūras dzīvīgums un Eiropas tautu kopībai noderīgais apzinātais un saglābtais senais mantojums.

Pretmets skeptiķu gaudām, ka Latvijai nav pasaulē atpazīstama zīmola, tēla ir Latvijas Dievturu Sadraudzes uzskats: Latvijai ir savs paštēls, pēc kura Latviju pazīst visā pasaulē un tas ir mūsu nemateriālais kultūras mantojums un tradīcijas - gadskārtu svētki ar savām dziesmām un dejām un, it sevišķi, starp tiem izceļas vasaras saulgrieži – Jāņi.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Lasiet zarus no ceļiem:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Jāņa nakti līgojot.

LDS iesaka piedalīties:

- Jāņu ielīgošanā Bastejkalnā 18. jūnijā no plkst. 18.00 līdz 21.00.

- Līgošana kopā ar Nacionālistu kluba ļaudīm Jaunpiebalgas novada
ekosaimniecībā "Lielkrūzes". Ierašanās 21.jūnijā ap 13.00. Pieteikšanās pa tel.: 22495916 (Anna).

- Līvu līgošana notiks 21.06. Liepupes „Zeltiņos” (Salacgrīvas novadā Liepupes pagastā). Rīko Metsepoles līvu kultūras centrs.
- zemgaliešus aicina Pokaiņi, kur no 18.00 būs iespēja lasīt jāņuzāles kopā ar Zebrus ezera zāļu sievu Mariju un no 19.00 piedzīvot Jšņus kopā ar rīgas folkloras kopu Grodi

- Turaidas muzejrezervāta Jāņkalnā Vasaras saulgriežu svētkus svinēs 21.jūnijā, plkst.19.00

- Jāņi Papes „VĪTOLNIEKOS” 21.jūnijā. Tel.: 26814051 Sandra Aigare

- Jāņu nakts burvība Rīgā, Dzegužkalnā 23. jūnija vakarā.Lai Jāņos ticība latviskai Latvijai uzzied kā zāļu pļava tūkstoš ziediem!

Vai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu platu cepurīti!
Visa plata pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.

Latvijas Dievturu Sadraudzes vārdā

Sadraudzes valdes vadītājs Andrejs Broks

Tālr. - 29257663

Līgosim Lielkrūzēs!

2011-06-15T00:09:00.000+03:00

Jānīts brauca katru gadu,
Atved zāļu vezumiņu,
Še saujiņa, te saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.

Vēl dažas nedēļas līdz Saule būs sasniegusi savu augstāko punktu debesu lokā, līdz visgarākajai dienai sekos visīsākā nakts, līdz daba būs pilnā plaukumā, enerģijas pilnbriedā, līdz visur atskanēs skanīgais "līgo"!

Kā jau katru gadu, arī šogad Latviešu nacionālistu klubs ielīksmos gada garāko dienu un īsāko nakti - Jāņu nakti!

Aicinām arī Tevi pievienoties mūsu līgotāju pulkam!

Būsi gaidīts 21.jūnijā, - kā jau ierasts līgosim Jaunpiebalgas novada ekosaimniecībā "Lielkrūzes".

Ierašanās svētku norises vietā ap plkst. 13.00

Tā diemžēl ir darba diena, bet svinēšana notiks līdz rīta gaismai, tādēļ tie, kuri nevar pievienoties jau pa dienu, droši var pievienoties arī vakara pusē.

Pīsim vainagus, pušķosim sētu, kursim Jāņuguni, dejosim, dziedāsim, iesim rotaļās, izjutīsim dabas ritmu sevī un visapkārt.

Sīkāka informācija un pieteikšanās e-pastā palelione@gmail.com vai riga@perkoniesi.lv vaipa tālruni 22495916 (Anna).

Pārdomas JĀŅA dienai tuvojoties

2011-06-13T02:50:00.004+03:00

Maruta Voitkus-Lūkina, Toronto Burtnieku draudzes krīve

Jānis ir dievība, svētums. Dievturība (dainās paustais pasaules uzskats, ar dievišķumu kodolā; katra daina ir kāda Dieva padoma šķautnīte, novērojums par to, kā darbojas universs) ir mūsu, latviešu, dabiskā reliģija. Tā nav dabas "dievināšana", tā ir ar gara acīm redzēšana, ka itin viss esošais ir dievišķas likumības saistīts un pausts.

Sensenos laikos, daudzus gadus pirms Ēģiptes ziedu laikiem, cilvēce bija novērojusi, ka zvaigznājs Orions (latviski "Jānis", sanskritā "jan", vēlāk romiešiem "Janus") it kā "paceļās" debess jumā un vienlaikus ar to saullēkta vieta pie debesīm nonāk vistālākā Ziemeļaustrumu debess malā. To dzejiski latvietis apraksta kā Jāņa cepures būšanu visaugstāk, vēl augstāk, pāri pār visu pasaulīti. Tad ir Vasaras saulgrieži, brīdis, kad zemes lode atrodas vistuvāk saulei. Tas ir svēts brīdis.

No šī jēdziena "Jānis-Orions-etc." ir atvasināti neskaitāmie "sargātāji" tēli, no kuŗiem viens daudz vēlāk ir Jēzus Kristus kristiānismā.

Jānis "nāk" pie cilvēkiem. Mēs svinam šo parādību ar svētu vielu sieru, kas ir veidots kā saule un ar medalu, kas ir agrākās "sōmas" aizstājējs. Sōma ir pašu dievību dzēriens, - reibinošs, pacilājošs (bet ne - apdullinošs).

Cilvēki savā neprātā bija pasākuši uz Jāņu ugunskuriem (3 dienas pēc vasaras saulgriežiem, jo kristieši bija ienesuši 24.jūniju kā Jāņa Kristītāja svinamdienu) cept šašliku, dedzināt auto mašīnu riepas, puslīdz pasīvi klausīties ziņģes un šlāgerus un ļoti aktīvi piedzerties un nosisties uz braucamiem ceļiem alkohola reibumā.

Pamazītiņām tauta atgriežas pie Vasaras saulgriežu (ap 21.jūniju) datuma, pie siera un alus (agrākā medalus vietā) un latviskiem lauku ēdieniem (pīrāgi, salāti, rudzu maize, sviests, medus) kā vairāk piemērotiem Jāņu mielasta ēdieniem, pie līgotnēm (līgošanas), pašu vainagu vīšanas, Jāņuguns dedzināšanas visu nakti, rasā mazgāšanās rītausmā.

Pašlaik ir pārejas laikmets. Atgriešanās pie seniem svētumiem ir pakāpeniska. Tā turpinās. Visās Latvijas malās ir ļaudis, kuŗi atcerās vai zin par senajiem Jāņiem un to vērtībām (pašlaik vēl apslēptām vai piemirstām) un katrs pa savam cenšas tos atkal ierādīt savā vidē. Tā Vilki un Vilcenes iet no sētas sētā un izdzīvo Jāņus ar attiecīgās sētas saimniekiem, lai tad turpmākos gados saimnieki varētu atsākto tradīciju turpināt. Ventspilī kāda uzņēmīga sieviete saaicināja līdzīgi domājošos savās lauku mājās un grāmatā vērdamās inscenēja pirmos "senos Jāņus" atjaunotajā Latvijā. Dainu kalnā šogad jau piekto gadu pēc kārtas nodibinājums Māras loks inscenē senos Jāņus, tajos piedaloties vairākām folkloristu un dievtuŗu vienībām.

Tās ir virsotnes. Jāņu svinēšana iekļauj vēl daudz cita. Jāņu ielīgošana iesākās jau ar siltāka laika iestāšanos, ar ganu līgotnēm, ar jaunu meitu dziesmām, starp kuŗām arvien vairāk skan līgo dziesmas, pamazām līgotnes ienāk sētā tuvāk mājām. Tad ir pošanās un gatavošanās posms, mājas kārtošana, tīrīšana, spodrināšana, siera siešana, alus brūvēšana, zāļu (kalmju u.c.) ienešana istabā, pušķošana ar meijām. Un tad tikai iešana no mājas uz mājām, ar sasveicināšanos dziesmā, apdziedāšanos, visu svētumu - lauku, laidara, pļavas, šķūņa, rīku utt utt aplīgošanu, ēdināšanu (kas ir šīs svētās norises-apdziedāšanas - kulminācija).

Papardes zieds. Papardes zieds nav pišanās. Papardes zieda meklēšana ir mistiska, sakrāla norise, kuŗā cilvēks meklē sevī un otrā dvēseļu sazināšanās valodu. Jāņu nakts, būdama, auglības svētku (visi mūsu saules gadskārtas svētki ir auglības svētki) apoteōze, pieļauj divu cilvēku dvēseļu saprašanos apstiprināt arī miesiski, ekstātiski, tikai jāatcerās, ka tā ir kulminācija, ne - rotaļa un ne - tīksmināšanās vai visatļautība.

[Tas ir sensenās tradīcijas hieros gamos atspulgs, ka šajā naktī satikās ("satikās" latv. val. nozīmē "coitus") Dievs ar Dievi, Debestēvs ar Zemesmāti - vēsturiski: mirstošā Dieva pārstāvis/ķēniņš/vēlākos laikos kāds jauns vīrietis/upuris ar Dieves pārstāvi/valdnieci/vēlākos laikos svētu jaunavu utt.; mūsu tradīcijā pirms 5000 gadiem, Dievadēli ar Saulesmeitām; vēlāk, ar zemkopības iestiprināšanos mūsu senčos, rudzu ziedēšanā.]

Foto: Biruta Vrubļevska

Guntas Saules piebilde: Maruta Voitkus-Lūkina ir Latvijā daudzviet pazīstama dievturības gara uzturētājā, cilvēks ar nopietnu garīgu pieredzi un attieksmi pret dievturību - jau kopš 1992.gada viņa katru gadu 3x3 nometnēs stāsta par dievturību un kopš 2009.gada piedalās arī Dievturu nometnēs, sākotnēji kā lektore, vēlāk arī pati kā nometņu rīkotāja. Arī šogad Marutas vīkšta nometne norosināsies Mazsalacā laikā no 27.-31.jūlijam. Par to vairāk rakstīs mūsu e-dienasgrāmatā.

Raksts tapis gluži nejauši - bet kas to zin, vai tik ļoti nejauši mūsu ar Marutu satrakstē, vienkārši pārrunājot dievturības jautājmus un nopietnību. Maruta to rakstīja kāda laikraksta žurnālistei un arī man. Redzēsim, vai arī lairakstam ;sis nopietnais tēmas izvērsums būs licies saistošs.

Iznākusi Valda Celma grāmata

2011-06-12T11:13:00.001+03:00

Priecīga ziņa visiem, kas gaidīja!

Ir iznākusi ValdaCelma grāmata "Latvju raksts un zīmes". Pašlaik tā vēl nav grāmatnīcās, bet ir pieejama A.Čaka 51, Armijas veikalā (cena Ls 20, -). Grāmatnīcās būs dārgāk.

Aicina ziedot senās Tālavas valdnieka Tālivalža piemineklim Trikātā

2011-06-10T11:50:00.001+03:00

Ar Trikātas uzņēmēja, agronoma Riharda Circeņa gādību šobrīd sākts veidot senās Tālavas valdnieka Tālivalža piemineklis.

Kā pastāstīja R.Circenis, doma par šāda pieminekļa nepieciešamību viņam radusies pēc J.Lejiņa vēsturiski mistiskās triloģijas "Zīmogs sarkanā vaskā" izlasīšanas. "Ja Rīgā ir piemineklis Senlatvijas okupācijas vadītājam bīskapam Albertam, tad kāpēc tāda nav mūsu pašu senču valdniekiem," jautā R.Circenis.

Pieminekli granītakmenī kals Valmieras tēlnieks Andris Vārpa, kurš apņēmies, strādājot kopā ar diviem palīgiem, darbu pabeigt jau līdz šī gada rudenim. Patlaban ir izveidots pieminekļa modelis ģipsī, kā arī atrasts skulptūrai piemērots akmens, kuru pēc apzāģēšanas nogādās R.Circeņa saimniecībā "Irbītēs". Tur arī notiks kalšanas darbi, bet gatavo pieminekli paredzēts uzstādīt Trikātā, parkā iepretī saieta namam "Depo".

Aptuveni 2,4 m augstajā piemineklī skulpturāli tiks atveidots krēslā sēdošs valdnieks, Tālivaldis, ar likteņputnu - vanagu uz pleca.

Saistoša ir R.Circeņa doma par Tālavas vēstures ekspozīcijas vai pat muzeja izveidošanu Trikātā. Tas būtu veids, kā plašāk un dziļāk pastāstīt par mūsu tautas vēsturi, sabiedrisko iekārtu un kultūru īsi pirms krustnešu iebrukuma un tā laikā.

R.Circenis jau iepriekš devis nozīmīgu ieguldījumu Trikātas kultūrvēsturiskās vides sakopšanā - labiekārtota senā "Atpiļu" mājvieta ar tur augošo diženo upurozolu, pie kura tagad nereti notiek novada un plašākas apkārtnes dalībnieku apmeklēti tradicionālās kultūras kopēju pasākumi, bet pavisam nesen Trikātas kapos uzstādīts jauns piemineklis skolotājam, sabiedriskajam darbiniekam un pirmā latviski sarakstītā tagadējā Brenguļu pagasta vēsturei veltītā darba autoram Jānim Austriņam (1842-1919) un uzliktas piemiņas plāksnītes viņa sievai Marijai un dēlam Jānim Aleksandram, kā arī sakopta un labiekārtota kapavieta.

"Irbīšu" saimnieks atzīst, ka viņš kā veiksmīgs lauksaimnieks, kas apstrādā 1500 hektāru zemes, jūt nepieciešamību daļu no nopelnītā dot atpakaļ sabiedrībai, taču Tālivalža pieminekļa izveidošanai nepieciešamā summa 12 000 - 14 000 latu ir gana ievērojama, tāpēc R.Circenis aicina arī citus, gan Trikātas, gan visas senās Tālavas robežās dzīvojošos uzņēmējus un turīgos ļaudis ar saviem ziedojumiem piedalīties pieminekļa tapšanā. Lai ziedojumu izlietošana būtu pārskatāma, Beverīnas novada pašvaldība ir atvērusi speciālu ziedojumu kontu.

Ziedojuma konts:
Beverīnas novada pašvaldība
Reģ. Nr. 90000115285
Konta Nr. LV73UNLA0050014515393
Banka: AS „SEB Banka"
Maksājuma mērķis: Ziedojums Tālivalža pieminekļa izveidošanai Trikātā Beverīnas novadā.

Sidrabenes diena - Toronto nakts

2011-06-05T17:11:00.001+03:00

Šai ceļojumā mana pēdējā pilnā diena Toronto. Sestdiena. Tā sākās ar mākoņu pilnām debesīm, ar lietiem, vējiem un negaisiem, ar kādu maziņu astīti no Amerikas kontinentu tornādo mākoņiem. Tomēr tikpat strauji, kā rītapusē savilkušiem un saliedējuši pilsētu, lietus mķoņi klīst. Debess jumu klāj tik neparasti caurspīdīgs mākoņu šķidrauts, ka ir pārvērtusies acis mulsinošā, pienaināi zeltain Saules spožumā. Gar pamali gan vēl reizumis pārslīd pa negaisa mākonim

Esam ceļā uz vienu no latviešu trimdas kultūrvēstures un mūsdienu "pastmarkām" - uz Sidrabeni, kur tieši šai vakarā ieerēts Vasaras sezonas atklāšanas sarīkojums. Šovakar tā piemirkusi no dienas lielajiem lietiem un gaŗāmplūstošā upīte kļuvusi gluži brūna augstu skalodama mālainos krastus. Pēc saviesīgas tērgāšanas un sātīgām vakariņām latviešu gaumēsākas Notikums, kuŗš būtībā bija galvenais mūsu šurpbraukšanas iemesls - Vizmas Maksiņas vadītā mūzikas ansambļa Dzirkstis uzstāšanās. Jāteic, tas pilnībā attaisnoja savu nosaukumu - un patiesi dzirksteļoja aizrautīgā muzicēšanas priekā. Šim vakaram izvēlēto dziesmu repertuārs bija tik atbilstošs - nedaudz vieglprātīgs un romantiskām stīgām caurvīts.

Atgriežoties vēl reizi baudīju pusnaksts gaismās slēpto Toronto. Tā patiesi tik skaista pilsēta, - zaļa un dzīvelīga saulainās dienās, pelēcīgi dūmakaina mākoņainās un noslēpumainās ugunīgi mirdzoša naktīs.

Ārpus Latvijas latvju dievtuŗu sadraudzes gada sapulce un citas atziņas

2011-06-03T18:40:00.001+03:00

Maruta Voitkus-Lūkina

Latvju dievtuŗu sadraudze (atšķirībā no Latvijas dievtuŗu sadraudzes), kas savā laikā vienoja visas trimdas dievtuŗu draudzes no Austrālijas līdz Vācijai, no Zviedrijas līdz Anglijai, ASV un Kanādas draudzes, kā arī savrūp dzīvojošos vientuļos dievtuŗus, joprojām reizi gadā salido uz savu gada sapulci, kuŗa šos laikos notiek vai nu Dievsētā, ASV Viskonsīnas štatā vai Toronto, Burtnieku draudzes izkārtojumā. Tāda tā teorija, bet praksē pēdējo trīs gadu laikā bija tā, ka divus gadus no vietas viens pats burtnieks brauca uz Dievsētu pārstāvēt Burtnieku draudzi un nu tagad, kad sapulce jāvīkš Toronto, pie mums bijām mazliet tā kā apjukuši, sak, ko nu?

Bet galu galā viss izdevās.

Spuŗu Ričs, sadraudzes vadonis, apmierināts, vairākums dalībnieku apmierināts, ko tad vairāk.

Spraigumu izraisīja Saules Guntas klātbūtne, līdz ar ko bija iespējams pārrunāt stāvokli visās trīs balsta vietās - Latvijā, ASV un Kanādā un sīkāk iedziļināties turpmākās iecerēs, ieskicēt iespējamus ceļus, pa kuŗiem tuvoties kopējiem mērķiem.

Gunta jau mazliet stāstījusi par notikumiem viņas turētajā dievtuŗu "blogā" un domājams, ka palēnītiņām Ričs piedalīsies šeit ar saviem vērtējumiem un vērojumiem.

No savas puses - ceru, ka Gunta turpmāk mums atnesīs uz šejieni, šo domubiedru grupu, pienesumus no Katlakalnā dzirdētā, pārrunātā, īpaši, kas saistās ar dainām, kuŗas mēs, ierindas ļaudis, dziļumā neizprotam, bet kas Katlakalnā ir pārrunātas, pat varbūt simboliski iedzīvinātas.

Viens piemērs: esot izpētīts, ka iemesls, kādēļ pādes vecāki nav klāt krustabu rituālā esot tas, ka izšķiŗošais brīdis, kuŗā izlemts, vai pādei kļūt par cilvēku vai nē vecākiem varētu būt bijis "par daudz traumējošs" (šis viedoklis gan ir arīdzan VILKU kopas Jāņa Kušķa vēstījumā dzirdēts - Guntas Saules komentārs)

Šī man bija jauna ziņa. Es par iemeslu nebiju padomājusi, biju pieņēmusi tikai par faktu, ka nav bijuši klāt un miers.

Bet kad Gunta izstāstīja un pamatoja to ar dainu par "sīko lietu" "ietītu baltajā villainē" (pādi-mironīti), man bija jāpadomā, jāiztēlojās. Tad man nāca prātā veids, kādā bērna nomaitāšana "droši vien" notika. Un es izdomāju tā, ka "droši vien" ar to virsējās ādas kārtas nolupināšanu, ko izdara deviņas dienas nemazgātajam jaundzimušajam viņu ieziežot ar kādu šķīdinošu vielu (neatceros, kas tā bija) un sautējot, lai tā netīrā āda nolobās. "Kas to var izturēt?" es toreiz, pirms gadiem, kad par šo, pēdējo, rituālu lasīju ... un tagad es saprotu: bija, kas izturēja, dzīvotāji un bija, kas neizturēja, tās - tās "sīkās lietas", kuŗas atnes tiem vecākiem, kuŗu atvasīte izrādās nelieta, nedzīvotājs.

Cerams, ka turpmāk no Katlakalna mums nobirs citi graudi, lai savu saprašanu par senajām lietām paplašinātu un padziļinātu.

Cerams arī, ka līdz ar to iedrošināsies vēl citi zinātāji izlikt pārējo apskatei arī savas zināšanas.

Niagāras diena

2011-06-02T07:51:00.000+03:00

No kurienes plūst tavi ūdeņi neaptuŗani straujie...
Un ko tie stāsta pasaulei, vērotājiem, mums
No tālām zemēm, salām un pasaules jūŗām plūstošie,
Vaŗavīksnes no zelta kanniņām starojošie -
Šīszemes radīšanas stāsts ir tavs noslēpums, ko nes mums gaŗām
Vai uzmirgo debesīs...

Neizsakāmi skaists ceļojums uz Niagāras upi, kas ne tikai no tālām zemēm, bet arī no tāliem laikiem nes savus ūdeņus mums gaŗām un krāčainās bangās nosviež no kraujas... tad, putas un ūdeņu šļakatas izmētājusi uz visām pusēm, dodas tālāk. Mana ziņkārība par senajiem ļaudīm, kuŗi pirms tūkstošiem gadu dzīvoja šīs upes krastos, vēroja upes plūdumu un radīja dziesmas, stāstus un dzīvi neattuŗami vēlas pabūt tur, kur sākās upes, teikas un dzīvība.

Sanākšanu dienas

2011-05-31T21:15:00.002+03:00

Sestdiena un svētdiena (28. un 29.jūnijs) pagāja gan lietišķās, gan saviesīgās un filosofiskās sarunās. Šai gadā Amerikas puses dievtuŗu saime bija izlēmusi rīkot savu gada tikšanos divās daļās, divas dienas. Sestdienas vakars tika izmantots, lai sagatavotos svētdienas pilnsapulcei un pārspriestu aktuālākos jautājumus un sāpīgākās tēmas, kuŗu izrisinājumam nepieciešams vairāk laika un tādēji tiktu atslogota pilnsapulces norise, kas tāpat turpinājās teju visu svētdienu un noslēdzās ar košu sadziedāšanos sirsnīgā un degsmīgā Jāņa Belglāzova vadībā un arī dziesmu skanējumam klāt pie mūsu uzcītības bija krietna deva viņa sirsnīguma.

No manas puses pienesums bija līdzdalība "paneļdiskusijā", kas latvisku vārdu meklējot tika nodēvēta par ritsarunu. Ritsarunas vadmotīvs bija "Dievturības dinamika" un tajā mēs kopīgi un atsevišķi ar Latvijā visnotaļ labi pazīstamo dievturības popularizētāju Marutu Voitkus-Lūkinu, Toronto Burtnieku draudzes krīvi un Piemares draudzes dalībnieci Maiju Stumbri. Mūsu sarunu veiksmīgi un ļoti prasmīgi vadīja Guntis Liepiņš - spējot uzlikt īstos uzsvarus un nepārspīlējot kādai atsevišķai tēmai veltītu laiku un uzmanību.

No manas puses līdzdalība šai divu dienu gaŗajā pasākumā bija gan dalīšanās Latvijas Dievtuŗu dzīves pieredzē un darbošanās stāstos, gan arī klausoties Kanādas un ASV domubiedru atziņās un jautājumos. Kā īpašā tēma likumsakarīgi bija mūsu, divu okeānu krastu dievtuŗu, tālākā sadarbība. Mēs itin labi sazinamies un pārsvarā arī saprotamies caur e-pastiem, caur kopīgi veidoto apkātrakstu ZĪLE un citādi, bet patiesa klātbūtne un klātesamības sarunas un domu apmaiņa ir neatsveŗami vērtīga.

Miglas diena

2011-05-28T00:42:00.004+03:00

Šodien pār Ontario ielejām klīst migla un brīžiem nolaižas tik zemu, ka pārvēršas sīkās lietus lāsītēs. Jau augu nakti tā čaukstinājās aiz loga un no rīta gaismai nemaz negribēja ļaut izspraukties. Saule noslēpusies tālu aiz mākoņiem un ielejas sacenšas miglas vālu uzturēšanā. Virs citas tā tik bieza, ka redzama vien migla pati un nekas cits.

Dziesma par miglu, miglu, lielu rasu šai reizē ir gandrīz gluži vietā...

Muzeju dienas

2011-05-27T18:14:00.007+03:00

Tās bija divas dienas no vietas ar Village Huron / Ouendat - vienas no Ontario provinces pirmiedzīvotāju cilts ļaužu seno mājokļu rekonstrukcijām, ar Saint-Marie au pays-de-Hurons Ontario Midlandē - kaut kas līdzīgs mūsu Brīvdabas muzejam, vien atšķirība tā, ka šeit ir stāsts par senākiem laikiem un viss, kas šais mūzejos ir uzcelts, ir rekonstruēts, nevis pārcelts no kādas vietas, jo nekas tāds konkrēts jau nav saglabājies realitātē vien arheologu un vēsturnieku pētījumos.

Saint-Marie Brīvdabas muzeja stāsts ir saistīts ar 1639.gada notikumiem tieši šajās pat vietās un Jezuītu misionāru ierašanos pie pirmiedzīvotājiem hūroniem (vai vendetiem) Ontario Midlandē ar mērķi viņus pievērst kristīgai ticībai. Muzejā ir gan celtnes, kādās dzīvoja saimnieciskās un līdzsvarotās hūronu cilts ļaudis, gan arī mājas, kuŗās visnotaļ skarbos apstākļos mitinājās jaunie mūki. Šobrīd muzejā jauki saimnieko un par gidiem un stāstniekiem darbojas jauni vēstures interesenti - studenti, no kuŗiem dažs labs par savu nākotnes amatu un darbības jomu izvēlējies skolas bērnu mācīšanu. Jaunie muzeja darbinieki šeit nodarbojas arī ar senajiem amatiem, pin mokasīnus (senos ādas apavus, nedaudz līdzīgus mūsu pastalām vai senajiem zābaciņiem), iekārto senās mājas, kurina tajās ugunskurus un rada visnotaļ atbilstošu vidi un sajūtu. Viens no mūsu stāstniekiem šai pašā apkārtnē arī bija uzaudzis.

Senie ļaudis kukurūzu, kas bija viena no viņu galvenajām uzturlietām, kaltēja un uzglabāja sasietu saišķos pie māju griestiem. Mūs gan samulsināja plastmasas kukurūzas saišķi, bet vietējie muzeja apdzīvotāji un stāstnieki vēstīja, ka pie īstajām kukurūzām nākot mieloties apkārtnes zvēri un putni un muzeja darbiniekiem ir bažas, ka tie var uzbrukt apmeklētājiem, tāpēc lai šādu risku izslēgtu, izmanto plastmasu.

P.S.: Muzeju nosaukumi še manā stāstījumā rakstīti franču valodā, kas ir otrā valsts valoda Kanādā un visos lielākajos un nozīmīgākajos mūzejos un kultūras iestādēs informācija un uzraksti ir abās valodās.

Iespaidu jūŗa

2011-05-26T04:51:00.004+03:00

Divas gaŗas dienas: un dažas vietas, vārdi un iespaidi.

Elora ar Lielo upi (Grand River), ar namiem, kuŗi celti no tuvo apkārtni lielā daudzumā sedzošiem akmeņiem, ar Eloras dzirnavām, kuŗās pēdējos gados bijusi smalka viesnīca un restorāns, bet tagad vārti slēgti, bet gan jau atkal še dzīve atkal sitīs augstu vilni un kā senā stāstā - darbosies riekstu un mandeļu gaņģi un melderi staigās baltos svārkos:).

Lielās upes krāces visvairāk palu laikā ir gluži iecienītas ekstrēmo laivotāju vidū, bet citus skaisto skatu cienītāju un ceļotājus piesaista kraujie krasti un ar tiem saistītās leģendas, kā allaž - par romantiskiemm un sāpīgiemm šķiršanās notikumiem un mešanos no stāvajām augstajām klintīm tieši upē.

Saulaine ir vieta Nottavasagas upes krastā, kuŗa arī glabā senus stāstus un koša un raiba latviešu sadzīvošana un kopēja svētku svētīšana te savulaik bijusi godā. Šoreiz viss Saulainē vēl kluss un rāms. Grāmatu klēts atvērta vien tiem, kuŗi zin tās durvju noslēpumu - bet tā jau ir ar visām noslēpumainajām vietām, ka jāzin, kā tās atvērt.

Par iespaidīgo pirmiedzīvotāju muzeju no manām emocijām tajā rakstīšu vēlāk vai rīt:)

Otrā diena.

2011-05-24T03:05:00.001+03:00

Naktī jumtā grabinās lietus, bet rīts atausts silts un aulains. Pat sutīgs. Rīta pusē abas ar Anitu dodamies uz netālo veco ļaužu mītni - Anita vēlas man parādīt, kā dzīvo bez ģimenēm un tuvinieku aprūpes palikušie vecie ļaudis Kanādā un pie viena apciemot arī pāris savas senas paziņas un domubiedres.

Bet tā svarīgākā dienas daļā šai dienā izrādās The McMichael mākslas muzeja apmeklējums. Kolekcijas, kas mūsdienās izaugusi pamatīgi liela un daudzveidīga, pamatā ir sākotnēji septiņu kanādiešu mākslinieku tiekšanās radīt pašiem savu mākslu. Tā sagadījās, ka pagājušā gadsimta sākumā kanādiešu mākslinieki pamanīja, ka Rietumeiropā tiek gleznotas pilsētas un ainavas, bet savā zemē viņi ko tādu nebija pasākuši. Tikai uz šādu līdzību pamata sākās kanādiešu māksla. Tagad sākotnēji septiņu māklsinieku darbu krājumam piepulcējas arvien jauni mākslas darbi. Ir izveidotas atseišķa inuītu, pirmiedzīvotaju mākslas darbu kolekcija, kā arī apkopoti un izstādītito mākslinieku darbi, kas radušies tiešā inuītu mākslas, mītoloģijas un kultūras ietekmē. Man spilgtākā no visiem likās Emily Carr...

Kanādas dienasgrāmatas. Pirmā diena

2011-05-23T03:48:00.001+03:00

Svētdienas rīta Rīgas pirmssaullēkta agrumā sācies ceļojums, pār seno Ukraiņu zemi, tās galvaspilsētu Kijevu vien caur lidmašīnas logiem un no lidostas tālumiem redzot, manot, nojaušot, sajūtot.. sastopoties ne ar to labāko, ne ar to arhaiski pievilcīgāko, bet kā atmiņu drumslas no pad.sav. laikiem saņemot neskārtotību lidostā mēs par to tik pavīpsnājam un ... ar ukraiņu aviolīnijas Aerosvit starpniecību dodamies pāri okeānam... neizprotami, kā lidojam, jo neviens nestāsta, kam lidojam pāri, kas zem mums utt... - bet pēc nezin cik stundu lidināšanās Toronto tomēr nolaižamies ar aplausiem tradicionālajiem, mazliet nogurumu un LIELU prieku.

Sagaidīta, atvizināta esmu Apelsīnu ciemā (Orangevillā kādus 70 km no Toronto) pie viesmīlīgajiem Liepiņiem - Gunta un Anitas, - un te nu rakstu... Skatos savā mobilajā, kas stāsta, ka Latvijā esot (tagad laikam kādi trīs naktī), bet še datorpulkstenis rāda 20.45... Domāju par to, ka lai vai kā, - nejūtos tik nogurusi, ka būtu vai jākkrīt no kājām - tāds īpaši interesants ir tagadienes nogurums...

Ceļā rakstītajā dienasgrāmatā palikušas lidostā izlidošanas laiku gaidot zīmētās zīmes un rakstu vijumi, frāzes un teikumi par putniem Kijevas lidostā, par to kā domas un prātojumi nevēlējās būt atverami un pierakstāmi tai rūcošajā laikā virs mākoņiem... un uzvirmoja vien atsevišķi uzplaiksnījumi - sapnī vai pussapnī - par salām tālu lejā, piremēram... vai par maņās un vīzijās uzplaiksnījušām mīļļaužu sejām...

Bet Apelsīnu ciemā no Toronto netālu dzīvo latvieši un kopj suņus un kaķus, ciedru mežus un dara vēl visu citu, ko latvieši dara:)

Beverīnas dievtuŗu draudzes atklātā nometne

2011-05-21T10:18:00.001+03:00

Paši pūta, paši dega

četras dienas tautas pašas dievestības gaisotnē visiem

Valtenberģa muižā (Mazsalacas vidussskolā) no 27. jūlija pievakares līdz 31. jūlija pusdienām.

Programmā paredzēts bērniem: koklēšana, rotaļas, dziesmas, rokdarbiņi, gudras pārrunas dzīvošanā.

Vadītāji: Anda Ābele, Mārīte Eihenberga, Liesma Ērgle, Brikmaņu Jānis (Putnu Jānis), Inese Caunīte, Maruta Voitkus-Lūkina, vēl pāris neapstiprinātu.

Pieaugušiem sarunas par dievturību ar Marutu Voitkus-Lūkinu, autonomā cilvēka rīcības pamati un prakse Dr Artura Šulca vadībā, Eiropas Savienības pilsoņa iespēju izmantošana Evas Mārtužas vadībā, tēvu valodiņas mīlestības apliecinājums ikdienā Dr Austŗa Graša ierosmē; dzīļgremdes paņēmiens Artura Didas vadībā; kādas vieduma šķautnes no Putnu Jāņa un Punkstiņu Ulža garīgā pūra; dainu izpratnes vingrinājumi kopdarbībā.

Vakarus pavadīs visi kopā tēmatiskos svecīšu svētvakaros, pie ugunskura vai dančos.

Nometnē vispārējā kārtība tāda, ka katrs, ieskaitot vadītājus, samaksā par savu uzturu, guļas vietu un telpu nomu; nometnes atribūtika tiek saziedota. No pagājušā gada nometnes atbalstītājiem ir atlikusi maza drošības nauda šai nometnei, īpašiem gadījumiem, īpašām vajadzībām.

Dalības maksa caur banku jāpārskaita
MAZSALACAS VIDUSSKOLAS
SKOLOTĀJU UN VECĀKU BIEDRĪBAI MAVI
Parka ielā 30, Mazsalacas pagastā, Mazsalacas novadā LV-4215
(priekšsēdētāja Valda Siņicina sinvalda@yahoo.com)
tālrunis 64251491, fakss 64251270
reģistrācijas Nr. 40008082240, norēķinu konts LV58BATR0051J01628700

Pret samaksu vecāku biedrība izsniegs bankas depozīta izdruku, kas būs dalībnieka biļete pie reģistrēšanās nometnē.
Maksu ārpusnieki aprēķina šādi:
uzturam pieaugušajiem LVL 17.20, bērniem līdz 9 g. LVL 8.60,
guļas vietai visa vajadzīgā noma LVL 10.00 (vai atsevišķi: lažiņas noma LVL 4.00; matracīša noma: LVL 4.00; spilvena noma: LVL 2.00; segas noma LVL 2.00; gultas veļas komplekta noma LVL 3.00)
nodarbību telpu noma LVL 1.00 katram dalībniekam
Vietējiem parastās vietējo likmes; sazināties ar Valdu Siņicinu.

Kad būsit iemaksājuši savu dalības maksu, Siņicina kundze jums pārsūtīs bankas konta izdruku; tā būs jūsu kvīts, ko uzrādīt pie reģistrēšanās nometnē. Šajā brīdī katra ģimene lūgta iemaksāt arī vēl vienu latu skaidrā naudā nometnes kopējiem tēriņiem (svecēm, vārdu piespraudēm, kādām bērnu nodarbību sīkām vajadzībām).

Pieteikšanās lai saņemtu dalībnieka anketu: mvoitkuslukins@gmail.com

ŪSIŅA DIENAS DOMAS, JAUTĀJIENI un VĒLĒJUMI

2011-05-06T11:56:00.003+03:00

Ūsiņš nāca pa gadskārtu

Savus bērnus apraudzīt:

Vai tie ēda, vai tie dzēra,

Vai no Dieva veselīb`.

Gan tie ēda, gan tie dzēra,

Gan no Dieva veselīb`.

Ūsiņš – mums latviešiem raksturīga debesu gaismas dievība.

Ūsiņš (saukts arī par Dieviņu) - pavasara Saules vedējs, atnes gaismu un siltumu, atnes zāli, atnes kokiem lapas - atslēdz durvis pavasarim un citādiem labumiem, kas no šīs gaismas un siltuma atnākšanas izriet. Katru gadu mēs gaidām pavasari un kā brīnumu piedzīvojam visa dzīvā atdzimšanu un atdzīvošanos.

Kliedza vīri, zviedza zirgi,

Dieviņš jāja pieguļā;

Dziedāj` meitas, māva govis,

Māra laida ābolā.

Kas tad atnes šo brīnumu un kāda ir mūsu līdzdalība šajā tik svarīgajā un svētajā laikā? Vai Ūsiņa atnesto laiku un iespējas neuztveram pārlieku pašsaprotami, pārāk agrotehniski, pārāk māriski? Ūsiņa diena taču ir arī jaunu garīgo uzdevumu izvirzīšanas laiks un savas dzīves pienākumu apzināšanās laiks. Fiziskās un garīgās veselības kopšanas un atdzimšanas laiks. Katra īstena saimnieka nākamās vasaras plānu un sekmīgas rīcības programmas iezīmēšanas un panākumu psiholoģiskās kodēšanas laiks.

Un tas nav tikai prieks par pavasari, tā ir arī katra līdzdalība savā un visas saimes dzīvē. Atbildība par sev tuvajiem un mīļajiem. Ne velti, kā stāsta liecības, Ūsiņa dienas rituālus visvairāk piekopa tieši saimnieki, lopus pirmoreiz laižot ganībās un pieguļnieki, jauni puiši un jaunas meitas, kam viens otru jāatrod!

Un vai tad šodien ir kas savādāks? Bez garīgās stabilitātes un veiksmes spēku atbalsta klibos ne tikai zirgi - klibos visa saimniecība. Bez Ūsiņa uguns, bez pantāga, bez olās apslēptā dzīvības spēka, bez noslēpumainā lūguma, lai Ūsiņš (Dieviņš) atvēl saimniecībai un saimei veselību un pārticību, bez senču padoma un tradīciju spēka, mūsu ikdienas plāni un darbi, - vai tie būtu individuāli vai arī valsts mērogā skatāmi, ir kā tukša olas čaumala bez iekšējā satura, kā lepna krūze bez ūdens veldzes, kā sveša uguns, kas ne silda, ne sargā, ne arī gaismu dod! Bet bez savas otras pusītes, tu nemaz tā īsti VESELS (viss kopā vienkopus) nevari būt!

Lai Ūsiņa atnestā gaisma ielīst katra sirdī un domās! Lai Ūsiņa dienas vakarā kurtā uguns ir kā pateicība un atbilde tam garīgajam spēkam, kas visu vieno un kārto pēc augstākā padomu padoma šai Māras pasaulē!

Ar Dieviņa palīdzību visam varam pāri tikt!

Valdis Celms

LDS dižvadonis

Plakāta autors Andrejs Broks

Ūsiņam nākot

2011-05-05T12:24:00.002+03:00

Latviskajā laikskaitē ik gadalaiku iezīmē tā sākums un vidus, pilna gada ritumā izceļot astoņas nozīmīgas, citu no citas vienmērīgā atstatumā esošas dienas. Šādā nemainīgā dabas noteiktā ritmā mūsu senči dzīvojuši gadu simtiem un tūkstošiem. Iespējams, katru gadu nemaz nebūtu jāiegādājas jauns kalendārs, ja ļaudis izmantotu seno Saules gada laiku un mūsdienu kalendāra savietojumu.

Tā, piemēram, maija sākumā, tieši vidū starp Lielo dienu (nejaukt ar kristīgajām Lieldienām!) un Jāņiem atnāk dainās daudzinātais Dievadēls Ūsiņš, dodams vasaras darbu cēlienu. Viņš ved Sauli debesu kalnā, kura virsotni, tātad – sava ceļa viduspunktu, būs sasniedzis vasaras kulminācijā saulgriežos, lai tad, kad diena paliks īsāka, atkal dotos lejup.

Pasvītrojot zirgu nozīmi latviešu zemnieku dzīvē, laikā, kad sākas pirmās pieguļnieku naktis, Ūsiņa pavadonis allaž ir kumeļš. Arī fonētiski Ūsiņa radinieku Ašvinu tik līdzīgi skanošajā vārdā Rigvedās jaušas zirgu klātbūtne (sanskritā – ašva - zirgs), un tie ir gaismas Ušas vedēji zirgu vilktos zelta ratos.

Laika gaitā, kā jau tas vērojams arī citreiz, vērojama kristietības ietekme, Ūsiņa dienu savietojot ar Juriem (Jurģiem). Zināms stāsts par svētā Georga cīņu ar neticīgajiem, kuras rezultātā pirms 1708 gadiem 23.aprīlī viņam nocirsta galva. No 12.gadsimta ir leģenda par Kapadokijas Georgu, kurš, sēdēdams baltā zirgā, pieveicis Lībijas valdnieka meitu tīkojošo pūķi. Jura diena savā nozīmē tomēr atšķiras būtiski, neskatoties uz to, ka idejiski nes „kristietības gaismu”.

Par gājēju dienu Jurģi kļuvuši kopš 1819.gada, kad Vidzemes zemnieku likumi to noteica kā pēdējo darba un nomas līgumu slēgšanas dienu pirms vasaras cēliena uzsākšanas.

Beverīnas un Rāmavas dievturu draudžu kopīgi rīkotais Ūsiņa daudzinājums Vaidavas ezera malā 3.maijā ietvēra sevī senus rituālus, ko pavadīja daudz dziesmu. Augstajā „Rāceņu” māju krastā tika pavadīta rietējusī saule, kas sārtā blāzmā iespīdēja pa dienu auglīga lietus aplijušo koku virsotnēs. Tika iekurts pieguļnieku ugunskurs, uz kura tapa Ūsiņlaika tradicionālais ēdiens – pantāgs Putnu Jāņa virsvadībā.

Vēlam sev un jums veiksmi vasaras darbos!

Uldis Punkstiņš

Beverīnas dievturu saime

ŪSIŅA DZIESMAS UN ATMODA

2011-04-28T11:04:00.002+03:00

Dzīvesziņas skolā, otrdien 3. maijā, plkst. 18.00

Par 1990.gadā notikušo izstādi Brīvdabas muzejā
ZĪME - TELPA - MĪTS
Intervijas LTV -1 un videofilma "Zīme - Laiks" (DVD).

Ūsiņš stāv sētmalā,
Gaid', lai lūdz istabā.
Nāc, Ūsiņ, istabā,
Sēdies galda galiņā.

Ūsiņa būtība zīmēs

- stāsta un rāda Valdis Celms
- spēlē un dziesmās visus vieno Anda Ābele

Foto no http://www.zirgam.lv/ (paldies!!!)

Latvju dievestība - Dzīvesziņa

2011-04-20T15:50:00.001+03:00

Dzīvesziņas skolā, otrdien 26. aprīlī, plkst. 18.00

LATVJU DIEVESTĪBA - DZĪVES ZIŅA

Īss ieskats galvenajos Dainu dievestības garīgajos tēlos un zīmju simbolos.

Kas ir Dievs, Dieviņš un Dieva dēli? Kas ir Pērkons un Pērkona dēli? Kas ir Laima un Laimas lēmums? Kas ir Māra, daudzās mātes un Māras meitas? Kas ir Velns un Velna māte? Kas kopīgs, kas saista, kas pāri visam? Kas Cilvēka dzīves ziņā?

Stāsta un rāda Valdis Celms

Atveries pasaulei. ANDAS ĀBELES autorkoncerts

2011-04-19T11:14:00.005+03:00

Piektdien, 2011. gada 29. aprīlī, plkst. 18.30

Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zālē,

Kronvalda bulvārī 8., Rīgā.

Aicinām uz Rīgas folkloras kopas Laiva

vadītājas

Andas Ābeles

autorkoncertu

Atveries pasaulei

Koncertā piedalās Vītolu ģimene

Ieeja brīva

~~~~~

Koncerts notiek sadarbībā ar

Izglītības, kultūras un sporta departamenta

Kultūras un tautas mākslas centru Ritums

Gadskārtu seminārs Bebrenē un citas jaukas norises Sēlijā

2011-04-18T13:54:00.002+03:00

Ar mākoņainu un miglainu virmojumu sācies rīts, ar možām un aizrautīgām sarunām pilns brauciens cauri Latvijai – no Rīgas lejup uz Sēliju. Nezin kāpēc, šķita, ka tai vajadzēja būt gludai kā galdam, bet aizgriežoties no Neretas Aknīstes virzienā un tuvojoties Bebrenei arvien vairāk par sevi liek just Sēlijas pakalni – tagad jau vairs neatceros, kur par tādiem dzirdēts, bet grozoties pa līkumotajiem un paugurainajiem ceļiem, šāds vārdu salikums nāk prātā un nu jau vairs par „gludo” Sēliju nedomāju.

Par salām šai pusē dēvē vairāku māju pudurus. Vieta, kuŗā viesojamies šai reizē ir Putnu sala. Kad ieripinām Putnu salā, parasti pāris metru platā Dviete noklājusies visā ielejas pļavas platumā un atgādina rāmu ezeru, nevis upi. Šie nav gadsimta plūdi, kādi parasti notiekot reizi 50 gados, tāpēc līdz saimniecības ēku pamatiem ūdens nav pacēlies, bet uz pļavu vedošais ceļš skaisti ieslīd ūdens klajumā. Tad Putnu sala patiešām kļūst par salu. Dvietes paliene dabā ir īpašā putnu vieta ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā, jo pārlidojošiem putniem tā ir pulcēšanās, barošanās, atpūtas un pārdomu vieta pirms ceļa tālāk uz mītnes vietām, bet ir gana daudz arī to putnu, kas Dvietē raduši mājvietu visas vasaras garumā. Dviete ir svarīga arī ragainajiem zālēdājiem – še mīt krietns pulks savvaļas govju un zirgu, kuŗi naski tiek galā ar apkārtnē labprāt augošajiem kārkliem, ko ļaudis nespēj izkopt, kādā ātrumā tie pēc nocirpšanas ataug. Tātad šeit ainavas kopšanai noder govis un zirgi un tiem savukārt piemērota šāda ainava. Kā jau liecina Bebrenes nosaukums, šī ir vieta, kur godā celts bebrs un bebra „sieva” bebrene. Ja citviet Latvijā bebrus lamā un par viņu nedarbiem skaišas, tad Bebrenē māca, kā bebru var izmantot un ar to sadzīvot. Bez bebru un lielo zālēdāju dzīvības un vides projektiem, patlaban Dvietes palienē tiek izcelts arīdzan griežu pļavu projekts. Bet to lūkosim un par to stāstīsim citā reizē. Griežu dziesmu klausīties braukt varēsim jūlijā.

Bet šai sestdienā mēs sapulcējāmies Putnu salas Gulbjos, lai runātu, pirmām kārtām par Gadskārtām, par laika un dienas skaitīšanu baltu un latviešu tradīcijā. Protams, ka sākām semināru ar iepazīšanos, - ar katra klausītāja un dalībnieka īso stāstu par sevi. Iepriecināja, ka klausītāju vidū pārsvarā bija tuvējās apkārtnes ļaudis – Linda un Genādijs no Asares, neliela miesta Aknīstes tuvumā, Jefrosinija, tepat no Bebrenes, Gunta, Lolita un Jānis no Lielvārdes.

Pie stāstītājiem šai reizē piepulcēsim arīdzan bebrenieti Benitu Štrausu, Dvietes palieņu pļavu tūrisma un informācijas centra vadītāju (?). Tieši Benita bija pirmā šī semināra vēstītāja ar stāstu par VIETU, kuŗā esam. Un viņas stāsts jau šī raksta sākumā ir mazliet pārstāstīts.

Bet semināra tēmas sākam risināt ar Edgara Alkšņa stāstījumu par gada ritējumu caur ķīmiju, bioķīmiju, par to, ka pasauli zinātniskā valodā dažkārt vieglāk izstāstīt ķīmijas, nevis fizikas valodā.

Ināra Heinrihsone savu stāstu būvēja uz skaitļiem un skaitīšanu, bez kā neviens kalendārs nevar iztikt. Tukuma muzejā glabājas kāda īpaša lietiņa, kuŗa nodēvēta par vīriešu rotu un kuŗas lietošanas laiku arheologi saista ar 12.-13.gadsimtu. Bet varbūt, ka ir mazliet citādi un tā ir kas vairāk kā tikai rota, bet arī rīks, ar kuŗa palīdzību tikt pie pareizas dienu un varbūt arī gada saskaitīšanas.

Andrejs Broks laika, gada un mūža norises un skaitīšanu sasaistīja ar zīmēm un rakstiem. Vidū jūŗas, vidū lauka, vidū gaisa. Andreja stāsts bija par vidu kā visa sākumu – par vidu (vai centru) kā dvēseles kodolu, par vidus sasaistītību. Par to, ka katra, - cilvēka, tautas, valsts vidus apzināšanās ir visa pamats un TAS būtu arī jāmāca mūsdienu jaunākai paaudzei, - ar vidus izpratni un redzējumu, ar pašu tautas apzināšanos vidū būtu jāmāca pasaules redzējums.

Uldis Zandbergs deva savu skatījumu, sēļu zintnieces Andželikas Tamašas pasaules redzējumā balstītu zināšanu un pieredzes krājumu par to, kā mums būtu jāskaita laiks. Vai pareizāk sacīt diennakts kā esam pieraduši, vai tomēr naktsdiena, jo mums gana saprotams ir pieņēmums, ka nākamā diena sākas iepriekšējās dienas vakarā.
Semināra priekšlasījumus esam iecerējuši iespiest turpmākajos Ugunsrita numuros.

Bet ar šo jau vēl Sēlijas diena nebūt nebeidzās. Atvadoties no Gulbjiem un Putnu salas mēs vēl uzkavējāmies Bebru mājā, kur izveidota nopietna ekspozīcija par bebru, par viņa dzīvi un paradumiem, kā arī par sadzīvošanu ar bebru un viņa klātbūtnes saimnieicku izmantošanu. Te varējām to bebru negaidīti mīksto kažociņu pataustīt, kā arī apmierināt savu ziņkārību un nobaudīt bebru sekrētu veselības un spēka dziru. Ir teikts, ka tā īpaši noderīga un ieteicama vīriem, bet arī sievas negribējām palikt malā un savu ziņkārību uzzināt, kā tā dzira garšo apmierinājām. Bija laba!!!

Paldies Benitai Štrausai par viesmīlību, uz tikšanos un sadarbību turpmāk.

Paldies Daigai Kalniņai par šo valdzinošos ieteikumu – ar Gadarites semināru viesoties Bebrenē.

Bet mūs šai vakarā ceļš vēl ved uz Jāņa Jaunsudrabiņa dzimtas mājām, tagad muzeju Riekstiņiem – gan ar mazu maldīšanos (bebru dziru sadzērušies aizbraucām pa taisnāko ceļu un gandrīz atdūrāmies Jēkabpilī, bet vietām Latvijā ceļarādītāji tomēr ir:) un tad lai vai kā līdz gluži tumsā tomēr nonākam Mūsmājās. Neticami, bet esam te, mājā, kas pilna dzīvības. Un, lai arī prātā zinu, ka tas ir muzejs, tas nakts apciemojums uzbūra gluži neparastu sajūtu, ka mājas saimnieki tik tagad devušie pie miera un darbarīki nolikti vien uz nakti, bet rīt ļaudis modīsies un tos atkal ņems rokās un dosies darbos. Riekstiņu patlabanējā saimniece Ilze Līduma mūs gaidot iedegusi gaismu pagalmā, lai mēs Riekstiņos iebrauktu gaismā kā bijām gribējuši. Un tad sākas ... izskrienam cauri Riekstiņiem ātri, - vāgūzis, klētis, saimnieku istaba ar tik zemu durvju aplodu, ka nākas krietni pieliekties – mājas gariņu uzrunājot. Arī tā varam – lai arī ātrā tomēr tik cieši savītā stāstā iespējam gan Ilzes vērstīto Jāņa Jaunsudrabiņa dzīves un tai līdzi dzimtas stāstu sadzirdēt, gan viņa dzeju iedziedāt un Mūsmāju pļavās vākto zālīšu Ilzes vārīto tēju baudīt. Jā, tā bija – gluži kā Muzeju nakts Riekstiņos – virs galvas Pilnmēness rotājas savā miglas dārzā un apkārt elpo Mūsmāju, vēl tālāk Latvijas pasaule un Dzīvība. Patiesība un mirdzošas acis.

Saruna par MAIZI

2011-04-13T19:44:00.000+03:00

Kālabad(i) galdiņam(i)
Līkas kājas nolīkušas.
No maizītes nolīkušas,
Ne no zelta, sudrabiņa.

Sadraudzes Dzīvesziņas skolas Otrdienas tikšanās vakarā sanāksim uz sarunu un domu apmaiņu par to, ko mūsu tradicionālajā kultūrā nozīmē tādi it kā vienkārši jēdzieni kā ēdiens, paēšana, mielasts, pacienāšana... Kas ir tradicionālie latviešu ēdieni? Kas ir ikdienas maltīte un kas svētku vai Goda mielasts. Ar ko ikdienas maltīte atšķiŗas no svētku mielasta.

Piedalās grāmatas "Latviešu tautas ēdieni" autore sastādītāja Linda Dumpe.
Sarunu vada Zaiga Lanka.

Tikšanās dalībniekus aicinām paņemt līdzi kādu latvisku pašgatavotu kārumu. Ja tu savā pagalmā vai tuvējā mežiņā tecini bērzu sulas un vari ar tām mūs pacienāt, esi laipni aicināts šai priekā padalīties ar mums (par šo gan paziņo mums savlaicīgi).

Tālrunis saziņai - 28846708 (Gunta)
,

Sadraudzes pārstāvju Gada sapulce

2011-04-11T13:05:00.000+03:00

2011.gada 10.aprīlī norisinājās ikgadējā Latvijas Dievtuŗu sadraudzes pārstāvju Gada sapulce.

Valdis Celms,

1) Svarīgi, ka esam vienoti. Sāpīgi, kad nesaprotamies. Taču tā ir bijis vienmēr – kāds straujāk tuvojas patiesībai, kāds lēnāk. Mēs, dievturi virzāmies uz aizvien lielāku sapratni un savstarpēju sadarbību. Un tas ir labi. Būtisks darbs ir E.Brastiņa, A.Brastiņa, H.Biezā, J.Kursītes un citu pētnieku darbu studēšana, jo garīgais ceļš ir vienlīdzīgs ar dvēseles pilnveides darbu.

2) Latvju bagāto dievestību nevar izteikt ar vienu zīmi. Dievs, Laima, Māra ir zīmes, ko nevar atraut vienu no otras.

3) Dziļāk jāanalizē Pērkona vieta latvju dievestībā, jo vienīgi Pērkonam ir īpašs statuss – dieviņš. Arī Ūsiņš tiek dēvēts par Dieviņu, pārējie ir dieva dēli. Atzīstami, ka Pērkona un Laimas krustu izmanto modernajā dizainā.

4) Īpaša pateicība Dzīvesziņas skolas organizētājiem un dalībniekiem Guntai Saulei, Aandai Ābelei, dinamiskajai Ausmai Spalviņai un citiem par nesavtību un prasmi iesaistīt aizvien jaunus dalībniekus.

5) Jāvirza kopprojekts Zīle interneta vietnē, kurš pašlaik mazliet mēdz iekavēties.

6) 2010.gadā notikušas daudzas sabiedrībā plaši un pozitīvi izskanējušas dievturības nometnes Rūjienā, Mazsalacā, Lielkrūzēs, tai skaitā arī ziemas semināri Mazsalacā

7) Gaismas akcija sadarbībā ar Turaidas muzeju pagājušā gada Muzeju naktī, arī rituāli, svētes godi, kopīgi Veļu vakari, Mārtiņa un Bluķa vakari ir notikuši spilgti un mūsdienīgi. Aizvien biežāk notiek jauno pāru Līdzināšanas godi un labi, ja tas norit harmoniskā vidē, lauku sētā.

8) Dievturīgi, latviski godi bija Oļģerta Auna izvadīšana un piemiņas vakars.

9) Latviskā dzīvesziņa plašu publicitāti ieguva saistībā ar seno baltu rotu izstādi Dizaina un lietišķās mākslas muzejā, kur nolasīju lekciju. Gada laikā ir bijusi virkne semināru dažādiem nozaru speciālistiem un interesentiem Cēsīs, Ogrē, Jelgavā. Ķekavā u.c., arī intervijas Latvijas radio 1.programmā, “Klasika”, raidījumā “Rondo”.

2011. gadā iecerētais:

1. jāturpina izdot “Ugunsrits” u.c. izdevumi, jāorganizē Dzīvesziņas skolas un nometnes.

2. Ernestam Brastiņam - 120 gadi. Jādomā par svinēšanas vērienu.

3. Pašiem savā vidē un apkārtnē jārosina Gadskārtu un Godu piedzīvošanas pieredze. Piedzīvosim gadskārtas, godus, kopsim sevi, kopsim tautu, veicināsim sadarbību, saticību un savstarpējo piederības sajūtu.

Andrejs Broks, valdes vadītājs iepazīstināja ar valdes veikumu un vēstīja par

1) saraksti starp Kultūras, Tieslietu un Izglītības ministrijām un to sniegtajām atbildēm uz Sadraudzes izvirzītajiem aktuālajiem jautājumiem par latviskās dzīvesziņas popularizēšanu un saglabāšanu. Ministriju izvairīgās atbildes liecina, ka ierēdniecības līmenī jāturpina neatlaidīgi strādāt.

2) Otra vēstule bija adresēta Ministru Prezidentam, un tās mērķis – vērst ministru prezidenta uzmanību uz Garīgo lietu padomi, kur galvenie lēmēji ir Vatikāna Konkordijas līguma slēdzēji – tradicionālo reliģiju pārstāvji, kuru darbība ir konsekventi noraidoša pret latvisko dievatziņu, dievturību. Ir konsekventi jārīkojas un jāpanāk, lai 1937.gadā ieviestā netaisnība, kas oficiāli atzina 5 reliģijas, tiktu mainīta. Kā zināms dievturu organizācijas toreiz slēdza K.Ulmaņa personīgo ambīciju dēļ.

3) Dievturiem stingri jāturas pie viedokļa, ka skolās bērniem nedrīkst uzspiest reliģijas mācības. Ja vēlamies kopīgu, vienotu sabiedrību, tad antikonstitucionāla ir atsevišķu privātu organizāciju uzskatu mācīšana skolā. Valstij ir jābūt vienotai attieksmei, jābūt valsts attieksmei pret izglītību.

4) Jāizmanto visas publiskās iespējas paust latvisko, latviešu unikalitāti, latviešu nacionālo reliģiju. Jo reliģija ir viena no mazākumtautību pazīmēm.

5. Pēc O.Auna aiziešanas taisaulē, valdē ir jāievēl vēl viens dalībnieks, arī revīzijas komisijas sastāvs jāpapildina ar vienu pārstāvi.

Antra Balode, Pērkona saime, pārskatā izstāstīja par Jaunpiebalgas Lielkrūzēs notikušo, ļoti kupli apmeklēto Dzīvesziņas Vasaras nometni un aicināja palīgus pieteikties nākamās vasaras nometnes organizēšanā.

Tāpat arī Antra informēja par to, kā darbojusies Pērkona saime – gan par kopīgo tradicionālo svētku svētīšanu, gan par sadarbību ar Beverīnas saimi Valmierā.

Jānis Kušķis, Sadraudzē atbild par Godu rīkošanu, sapulcē stāstīja par to, ka caur mājas lapu piesakās cilvēki, kas vēlas iepazīt latvju godus. Cilvēki saskata labumu latviskajā, bet viņiem jāpalīdz saprast un izskaidrot godu jēgu, būtību. Jāapzina un jāsapulcē vienkopus personas, kas var teorētiski pamatot un izskaidrot latvju godu būtību un vērtību.

Gunta Saule, Daugavas saime: Saimes ir dažādas. Atšķirīgas ir vēlmes. Labu pieredzi ieguvām izbraucienā gar Daugavu Rīgas tuvākajā apkaimē. Šādi braucieni jāturpina. Esmu praktiķe, domāju, ka svarīgāk par runāšanu, ir svētku turēšana, piedalīšanās, darīšana, piedzīvošana.

Man nozīmīga ir tradīciju kopa Katlakalnā, ko vada Andris Kapusts un kur tiek apgūta gan dziedāšana, kas latvietim aizvien ir bijusi nozīmīga un arī kopīgi svētīti svētki – svarīga ir gan kopā būšana, gan pieredze, gan tradicionālo svētku pieredze pašiem tos veidojot.

Problēmas ir ar “Ugunsrita” izdošanu. Trūkst naudas tipogrāfijas darbu apmaksai.

Rīgā un vairākās vietās Latvijā esmu veidojusi ziemas nometnes par gadskārtu nozīmību, baltu kalendāru un jaunākajiem atradumiem runāja augsti izglītoti profesionāļi. Tas bija ļoti pārliecinoši. Viens šāds seminārs (jeb Ziemas nometne janvārī norisinājās Mazsalacas Ģendertos sadarbībā ar Austri Grasi. Tuvākais šāds seminārs būs Bebrenē. Arī šādu Gadalaiku nometņu un semināru loku ir iecerēts paplašināt un atrast arvien jaunus atsaucīgus sadarbības partnerus un domubiedrus tieši novados gan tādēļ, lai mēs pilsētnieki izzinātu Latvijas novadus, gan tādēļ, lai novados dzīvojošie iepazītu mūs.

Vasarā latvisko nometņu skaits kļūst aizvien lielāks un tas ir teicami. Notikumi pārklāsies, tāpēc, manuprāt, nevajadzētu raizēties par to, kā atrast nometnei laiku, kas nepārklājas ar citiem vasaras notikumiem, bet domāt par padziļinātu individualizēšanu un uz nometni atbrauks tieši tie ļaudis, kuŗiem tā būs svarīga

Māra Meijere, Saime Dainu līga: Klausoties pārskatos, sirds jūtas līksma, jo latviskā dzīvesziņa ir mans dzīvesveids. Esmu biežs viesis Valmieras Beverīnas saimē. 3.maijā Vaidavā svinēsim Ūsiņus. Ramants Jansons ir mans draugs 25 gadu garumā, viņš manu draugu, radu un paziņu lokā ne reizi vien ir ļoti profesionāli un emocionāli vadījis latviskos godus. Spilgts pārdzīvojums paliek atmiņā, tas mudina pievērsties latviskajam. Dievturu sadraudzes garīgais spēks ir Gunta, Anda, Antra, Uldis un citi. Viņu nopelns ir milzīgs: ja kāds atnāk uz saimi un vēl neko nesaprot, bet tiklīdz izprot latvisko dzīvesziņu, drīz vien piebiedrojas dievturiem. Latviskajā dzīvesziņā un dievatziņā garīgi dziļi ir visas folkloras kopas un tieši tās ir pierādījušas, ka ceļš uz sakrālo iet caur dienišķo. Nedrīkst atdalīt ikdienu no sakrālā brīža. Lasu lekcijas Cēsu pusē, lasu ezotēriķiem, bet uzsveru, ka esmu dievture. Priecē, ka dievturību vairs neuztver kā sektantismu, bet latvisko dzīvesziņu. Vaidavas nometnes ir mazas, bet garīgi ļoti piesātinātas, šovasar lektors būs arī Valdis Celms.

Mums jābūt atvērtiem visiem un visur; jaunā paaudze īpaši priecājas, uzzinot, ka ik dzīves norisei ir savas latviskās tradīcijas. Tradīcijai jādzīvo šodien, ik brīdi, ik mirkli katrā nozīmīgā situācijā.

Ja cilvēks nav fundamentāls kristietis, viņš ir Dievturis.

Daris Jansons, Rāmavas saime: Pastāstīja par padarīto Rāmavas draudzē un Turaidas Jāņiem, kas iegūst aizvien lielāku popularitāti. Dainu kalnā 4 gadu laikā ir iedzīvināta Jāņu svētīšana, par to stāsta TV. Ir piedzīvoti Jāņi, būs Ūsiņi Vaidavā, būs Talsos, būs arī citi nozīmīgi pasākumi.

Jānis Brinkmanis, Rūsiņa saime: Latvija ir ļoti liela, par ko pārliecinājos dzirdot, ko dara katra atsevišķā draudze, nometne. Gandarījums ir skatot mūsu svētkus, mūsu dievestīgās dziesmas, karavīru dziesmas, prieks par Vītolu ģimeni – viņi ir tīrā dievturība un latviskās dzīvesziņas uzvara.

Nu mēs esam 2 siguldieši (Sadraudzē aktīvi darbojas arī Agris Vanags) un ir cerība, ka biežāk tiksimies, aicināsim kopā savējos, brauksim ciemos.

Andrejs Broks: Itāļu antropologs speciāli brauca uz Latviju piedzīvot Jāņus un teicās uzrakstīt par to žurnālā “Fokus”. Nereti starptautiskajā zinātnieku un tradīciju pētnieku vidē izskan viedoklis, ka mūsu mantojums ir pamats, lai Eiropā atjaunotu senās zināšanas.

Ir nobriedusi vajadzība īsi, kodolīgi formulēt dievturību. Vispārējai lietošanai un atpazīstamībai.

Agris Vanags: Dzīvoju Siguldā un vadu kustību nodarbības, meklēju latvisko meditācijas jeb dzīļgremdes būtību dainās savienojumā ar vingruma uzturēšanu.

Pārlūku kopas ziņojumu sniedza Ints Cālītis un vēstīja, ka visi Sadraudzes grāmatvedības un finanšu dokumenti pilnīgā kārtībā. Vienīgi norādīja, ka sapulces norisē būtu labi ievērot noteikto reglamentu un vēstījumos neizplūst.

Notika balsojumi par jaunajiem Valdes un Pārlūku kopa dalībniekiem – valdes sastāvā tika ievēlēta Eva Mārtuža un Pārlūku kopā Ivo Rubīns.

LDS Valdes jaunās locekles Evas Mārtužas ieteikumi turpmākai darbībai:

1. Novadi ir tapuši no jauna un tiem pagaidām nav savas identitātes, nav vecuma. Bet katras konkrētās vietas vecumu nosaka arheoloģiskie izrakumi un atradumi. Tas varētu būt novada vecuma pamatskaitlis. Te dievturiem un latviskās dzīvesziņas kopējiem paveras plašs darba lauks.

2. Jāiesaistās Labklājības ministrijas izstrādātā likuma par ģimeni analīzē un pilnveidē. Jāsūta ieteikumi, labojumi, precizējumi, lai uzsvērtu latvisko, īpašo, senās zinības, kas bija katrā ģimenē.

3. Tautas tērpi aizvien biežāk svētkos ir uzvilkti, bet vajadzētu organizēt blīvu šīs tēmas apspriešanu presē, TV, radio.

4. Dievturu kalendāra izveide 2012. gadam – ar dievatziņām un saimēm.

Valdis Celms pateicās par konstruktīvo sadarbību un lietišķo kopsapulces norisi.

Noslēgumā tika nodziedāta Ej, Dieviņi, tu pa priekšu... un sapulce tika slēgta. dižvadonis, ievadrunā uzsvēra vairākas tēmas un analizēja gada laikā pavekto:

Labieša ceļš

2011-04-07T12:28:00.000+03:00

Dzīvesziņas skolā. otrdien, 12.aprīlī plkst. 18.00

LABIEŠA CEĻŠ - LATVIEŠA CEĻŠ.
Kas notiek ar mums? Mēs - vēstures subjekti (vai objekti)?
Kur slēpjas būtība? Vai pagātne ir pagātne? Kādu Dievu izvēlamies - tādu pasauli mēs veidojam.
Iedziļinoties Artura Gobas un Jozas Girņus pārdomās par tautu, nāciju, valsti.
Stāsta un sarunu vada Valdis Celms

Tuvākas ziņas pa tālruni 28846708 (Gunta)

Gadskārtu seminārs Bebrenē

2011-04-06T12:10:00.002+03:00

2011.gada 16.- 17.aprīlī Sēlijā, Bebrenes "Gulbjos"

Gadskārtu seminārs

Diena – Gads - Mūžs

Latviešu laika skaitīšana - dienas, gadskārtu un mūža svētīšana

Par semināru vairāk lasiet: http://dievturi.blogspot.com/p/latvijas-novados.html

LATVISKIE AUGI un LATVISKAIS DĀRZS

2011-03-30T15:08:00.004+03:00

Visi taču atceramies un zinām brīnišķos tradicionālo lauku māju košumdārzu aprakstus mūsu mīļo rakstnieku darbos - Jānis Jaunsudrabiņš, Anna Brigadere, Edvarts Virza ... un citi ir mums radījuši priekšstatu par to, kāds ir LATVIEŠU puķu dārzs, kas tajā aug un kas ir īstenie tradicionālie latviešu augi... Daudzi domājam par to, kādus dārzus veidot pašiem savās lauku sētās. Pavasara sēšanas darbi tuvojas ar joni - domājam ir īstais brīdis uzzināt praktiski, kādam būt latviskam dārzam. Otrdienas Dzīvesziņas skolas viešņas Dainas Rozes stāstījums balstās gan latviešu daiļiteratūras radītos priekšstatos, gan zinātniskos pētījumos un atzinumos.

LDS Dzīvesziņas skolā 5.APRĪLĪ plkst. 18.00 pie mums viesos pētniece no Nacionālā Botāniskā dārza Daina Roze. Viņas stāstījuma tēma - Kas ir "latviskie" augi un "latviskais" dārzs un kādēļ mums tie vajadzīgi? Kas veidojis priekšstatu par "latviskajiem" augiem? "Latvisko" augu stāsti un to sniegtā vēsts.

Saules skolas idejas Valmierā

2011-03-30T15:04:00.000+03:00

Mūsu sabiedrībā norit aktīvas diskusijas par skolu modeli un izglītības kvalitāti. Par to, ka ceļi aizvedīs mūsu skolu beidzējus no ekonomiski bezcerīgas valsts. Izglītības eksperti dalās pieredzē un idejās, kā mainīties skolai. Uzsvērts, ka mūsdienu izglītības kvalitātes rādītāji no sekmīgo skolēnu skaita pārauguši rezultāta vērtējumā katram skolēnam, domājot par viņa veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā.

Jautājums paliek, kādu veidojam sabiedrību, kam uzticēsim Latvijas nākotni, ja arī pēc gadiem gribam tajā latviešu valodu un tikai šeit iepazīstamu kultūru, vai tajā ir vieta tikai eiropeiskajiem uzskatiem par rūpēm izaudzināt konkurentspējīgos darba tirgum?

Tikmēr biedrība „Saules skola” Jelgavā jau izveidojusi savu mācību centru pieaugušajiem un „Saules bērnu dārzu” mazajiem, top jauna sākumskola 1.– 3. klasei un tiek paplašināta pirmskola 1-3 un 3-7 gadīgiem bērniem Jelgavā.

Iveta Pavziniuka un Baiba Mennika

par Saules skolas ideju un darbību -

http://www.saulesskola.lv/

Mūsu kultūras mantojums laipni piedāvā jau gatavu, gadu desmitiem pārbaudītu dzīves vērtību sistēmu un formu, kā cilvēkam izaugt godprātīgam, atvērtam, viedam, kā nodzīvot pilnvērtīgu un harmonisku mūžu.

Mazs bērns vienmēr ir gatavs tam. Jautājums - vai mēs, pieaugušie, mākam bērnam atklāt šīs dzīves vērtības? Tieši tāpēc /…/ jāizdzīvo vēlreiz bērnība, jāiet rotaļās, jāizcep maizi, jādzied dziesmas, lai iemācītos izdzīvot šo dzīves noslēpumu, par kuru tik viedi un vienkārši vēsta folklora. Šajā kopdzīvošanā saplūst paaudzes, tiek nojauktas barjeras starp svešo un savējo, lielo un mazo. Pedagogs ir sabiedrotais un nevis visgudrais skolotājs, un vecāks ir draugs, kurš, dzīvi piedaloties, notiekošajā, (kas bērnam ir tik svarīgi) kļūst par viņa autoritāti.

Mēs veidojam skolu, kas balstītos uz humānās pedagoģijas un latviešu tradicionālās kultūras pamatvērtībām, papildu sniedzot bērniem iespēju padziļināti apgūt mūziku, valodas, dabas zinības un fiziskās aktivitātes. Skolu, kuras centrā būtu bērns, un viņam cieši līdzās mīloši vecāki un radoši pedagogi. Vairāk uzsvaru liekot uz praktisku lietu apguvi, kas ļautu bērnam būt pilnvērtīgam ikdienā - saskarsmē ar citiem, harmonijā ar sevi un apkārtējo vidi.

Un mēs paši piedalāmies un darām. Negaidām un neskumstam, bet ņemam rokās adatas un lāpstas un radām pasauli saviem bērniem, jautājot - vai tādu zaķēnu tu vēlies, vai tādu tulpju dobi?.. Un paši esam iekšā tajā radīšanas procesā - verot pupu virtenes un puzurus, dziedot dziesmas un cepot maizi.. Ikdienā, esot prom savos darbos, mēs esam mierīgi par saviem bērniem, jo viņi dzīvo vidē, ko paši viņiem radījām un ir kopā ar audzinātājiem, kuriem uzticamies.

Mēs vēlamies, lai bērni būtu radoši, priekpilni, droši, atbildīgi un patstāvīgi. Tādēļ mēs pulcinām kopā pieaugušos, kas mācoties paši un rādot ar savu piemēru, spētu palīdzēt bērniem tādiem būt.

Rosinot arī vecākus Valmierā diskutēt par šāda izglītības modeļa priekšrocībām, un varbūt domāt par līdzīgas skolas tapšanas iespējām mūspusē,

3. aprīlī pulksten 12.00. Valmieras dievturu Beverīnas draudze uz sarunu ar Saules skolas pedagoģi Baibu Menniku visus interesentus aicina Mūzikas skolas zālē K. Baumaņa ielā 1.

Baiba Mennika stāstīs par latvisko dzīvesziņu kā pamatu bērnu audzināšanai un izglītībai, skarot tādas tēmas kā pirmskolas vecuma bērnu psihofizioloģiskā attīstība, vides nozīme bērna dzīvē, ritma un stabilitātes veicināšana un nodrošināšana, izdzīvojot gadskārtu ieražu svētkus, bērnu, vecāku un pedagogu sadarbība ģimenes vērtību noteikšanā un stiprināšanā. Tiks rādītas filmas no „Projekta – Cilvēks”, arī par bērnu svētkiem.

Jāpiezīmē, ka viena no Saules skolas idejas autorēm Baiba Mennika ir Nemateriālās kultūras valsts aģentūras „Lielās folkloras gada balvas 2010” izglītības veicināšanā ieguvēja.

Uldis Punkstiņš,

Valmieras dievturu Beverīnas draudzes vadītājs

Ziemeļlatgale vietvārdos

2011-03-23T10:35:00.003+02:00

Ai, Dīveņ, loba dzeive
Mallna meža maļeņā:
Maņ zirdzeņi kai lōçeiši,
Orōjeņi kai kundzeņi;
Maņ maizeite kai šyuņeite,
Cepējeņa kai biteite.
/LDz, 28003-1/

Dzīvesziņas skolā otrdien, 29.martā plkst. 18.00 viesos senlietu vācējs, pētnieks un latgaļu senās kultūras izzinātājs Ivars Logins.

Stāstījuma tēma Ziemeļlatgales kultūr- un vēstures kopaina caur vietvārdiem.

Sagaidot otrdienas tikšanos, ar Ivara Logina Latgales kultūrvēsturei, tradīcijai un vietvārdiem veltītiem rakstiem var iepazīties šīgada Dabas un vēstures kalendārā.

Priecīgas Lieldienas!!!

2011-03-21T11:19:00.000+02:00

Labrīt!
LIELĀ DIENA ir notikusi.
Diena izaugusi gaŗāka par nakti.

Lieldienas rītā
Sarkana saule
Māršīņas villainei
Sarkanas bārkstis.

Lieldiena vaicāja,
Kur kāri šūpuli;
Avota kalnā,
Sudraba līkstī.

Lai možs, spēkpilns, veselīgs un skaists jaunais pavasaris!

Lielā Diena Mūrmuižā

2011-03-16T11:15:00.001+02:00

Nāc nākdama, Liela diena,
Visi bērni tevis gaida,
Visi bērni tevis gaida,
Aiz vārtiem sasēduši!
/L.t.dz./
Sveiciens visiem saulainajās pavasara dienās!

Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Lieldienās diena un nakts vēl ir vienāda garuma, bet pēc Lieldienām diena sāk plesties garāka un garāka.
Palīdzēsim arī mēs Saulei tecēt pa debesjumu un dienai plesties plašumā ar dziesmām, dejām, olu krāsošanu, ēšanu, ripināšanu, šūpošanos un citām izdarībām un ieražām. Šogad mūs laipni pie sevis aicina Beverīnas dieturu kopa un citi labi ļaudis no Mūrmuižas.

Tikšanās Mūrmuižā, 20. martā 6.00 no rīta, svētdien, lai varam paspēt Saulei lecot nomazgāt muti strautiņā, kas tek uz Austrumiem.

Lielās dienas un Pavasaŗa zīmes

2011-03-16T10:59:00.000+02:00

Kad Lielās dienas rīts jau būs godam sagaidīts un pati Lielā diena nosvētīta, kad Saullēktu gaidot būsim no sirds dziedājuši Saulei, kad būsim gana šūpoti un šūpojušies, olas ēduši un šūpotājus apdāvinājuši, tad Sadraudzē vēl Valdis Celms pastāstīs par Lielās Dienas zīmēm. Ausma Spalviņa būs paņēmusi apkrāsojamās izpūstās olas, uz kuŗām katrs, kas sevī smalkmākslinieka sajūtu prot atmodināt, varēs savu zīmīti uzzīmēt.

Tā būs - gaidām ikvienu interesentu otrdien, 22.martā plkst. 18.00 Dzirnavu ielā 135-201 (ieeja no Satekles ielas).

Uzziņas pa tālruni - 28846708 (Gunta)

Lielās dienas dziesmas

2011-03-11T17:08:00.000+02:00

Dzīvesziņas skolā otrdien, 15.martā plkst. 18.00 kopā ar Andu Ābeli un Rīgas folkloras kopu LAIVA mācīsimies Lielās dienas dziesmas.
Tikšanās vieta - Dzirnavu iela 135-201.
Uzziņas - 28846708 (GuntaSaule)

Lielās Dienas darbnīca

2011-03-07T10:54:00.002+02:00

Cērtat, brāļi, oša kārtis,
Vītējiet saulītē;
Kad atnāks Liela diena,
Pakariet šūpolītes.
(LDz, 32304-0)

Lielās dienas Saullēkts vairs nav aiz kalniem. Gatavošanās tai dažā labā sētā un namā jau rit pilnā sparā. Lai godam sagaidītu Lielo dienu, jāatceras citugad mācītās un dziedātās dziesmas, jāpoš un jāizrotā māja, jāgatavo šūpoļu kārtis. Arī Sadraudzes rīkotajā Dzīvesziņas skolā sāksim gaidīt Lielo dienu ar īpašajiem sagatavošanās un noskaņošanās darbiem.

8.martā plkst. 18.00 turpat Dzirnavu ielā 135-201 (ar ieeju no Satekles ielas) darbosimies Ausmas Spalviņas Lielās dienas darbnīcā un mācīsimies gatavot Lielās dienas rotas, savukārt nākošās otrdienas būs veltītas dziesmu atkārtošanai Andas Ābeles un Rīgas folkloras kopas LAIVA vadībā un Valda Celma stāstījumam par Lielās dienas zīmēm.

Romāns Pussars (1932.-2011.)

2011-03-03T15:39:00.002+02:00

Kultūrvēsturnieka, literāta un sabiedriskā darbinieka Romāna Pussara (12.07.1932 – 01.03.2011) dzīves vadmotīvs allaž bijis dziļa un humāna patriotisma caurstāvots. Degsmes un aizrautības pilns viņš gādājis par savas LATVIEŠU tautas spēka un dzīvības vairošanu. Viņa rosme bijusi par stiprinājumu un iedvesmas avotu daudziem patriotiskā un godīgā ceļa gājējiem.

Romāns Pussars dzimis 1932.gadā Kurzemes pusē, Lutriņu pagasta "Rūtos". Tēvs Jānis bijis Zemkopības ministrijas ierēdnis, māte Ida - lopkopības speciāliste. Jau zēna gados Romāns spējis izveidot cieņpilnu attieksmi pret ikkatru darbu un ikkatru godīgu darba darītāju. Patrotisma jūtas modušās jau "Kuzemes cietokšņa" laikā, stiprinājušās skolas gados Rīgas 1.vidusskolā un studiju laikā Rīgas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un Literatūras fakultātē.

Kopš 1956.gada R.Pussars strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku Literatūras un Mākslas vēstures muzejā Rīgā (tagad. Rakstniecības vēstures muzejs). Par spīti tā laika padomju varas ietekmei, vistīrākās sirdsapziņas vadīts, viņš krājis un sargājis muzejā esošās vērtības, īpaši rūpējies par tām, kuŗas tā laika varas iespaidā bijušas lemtas iznīcībai. Darba gados Romās Pussars izveidojis vairākas plašas, kultūrvēsturiskām tēmām veltītas, izstādes, rīkojis un vadījis patriotisku lasījumu ciklus un iedvesmojis ļaudis ne tikai Latvijā, bet arīdzan Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā. Viņā vadībā izveidoti vairāki memoriālie muzeji. R.Pussars bieži piedalījies radio un TV raidījumos ar kultūrvēsturiskiem, izglītojošiem un latviskumu modinošiem stāstījumiem un uzrunām, publicējis grāmatas un rakstus par kultūrvēsturiskiem jautājumiem.

Latvijas Trešās atmodas laikā R.Pussars kā nacionālpolitisku uzskatu paudējs un cīnītājs iesaistījies Latvijas Tautas frontes darbībā Radikālās apvienības un Pilsoņu kongresa rindās. 1994.gada R.Pussars ticis ievēlēts Rīgas Domē un aktīvi darbojies Kultūras, Mākslas un Reliģijas lietu padomē, kā arī Pilsētas Attīstības komitejā.

Iestājies Latvijas Dievtuŗu Sadraudzē jau gandrīz pašos Sadraudzes darbības atjaunošanas sākuma gados. Vairākkārt ievēlēts par Sadraudzes virsvadītāju.

Nopietni pētījis Ernests Brastiņa personību un viņa dzīves un darba gājumu, - daudz kas no savāktā savulaik izstādīts Brastiņam veltītā izstādē un vainagojies grāmatā „Tautai Dievam Tēvijai” . Šos pašus svētos vārdus R.Pussars licis uz Ernesta Brastiņa pieminekļa, kas uzstādīts Kronvalda parkā - arī še nācās izcīnīt smagas un nopietnas cīņas, lai Rīgai šāds piemineklis būtu.

Arī daudzie Sadraudzes daudzinājumi Latviešu biedrības namā un citur bijuši Romāna Pussara vadīti un iedvesmoti.

Latvijas Dievturu Sadraudzes valde Sadraudzes vārdā izsaka dziļu līdzjūtību Romāna Pussara tuviniekiem un draugiem. Lai jūs stiprina atziņa:

Šai zemē, šai Saulē
Brīdi vien padzīvot;
Viņa Zeme, Viņa saule -
Tā visam mūžiņam.

Atvadīšanās no Romāna Pussara un izvadīšana no Krematorijas lielās zāles 8. martā plkst. 13.00.
Guldīšana Rīgas 1.Meža kapos dzimtas kapos.

2011-03-01T14:56:00.008+02:00

1.marta naktī miris bijušais Latvijas Dievturu sadraudzes virsvadītājs, E.Brastiņa fonda "Savieši" dibinātājs un vadītājs, literatūrzinātnieks un aktīvs sabiedriskais darbinieks, dedzīgs latviskuma gaišāko ideju nesējs un kultūras kopējs un iedvesmotājs Romāns Pussars.

Ej pie Dieva mieloties,

Mana dārga dvēselīte:

Dieviņam balti zirņi
Sudrabiņa bļodiņā.
(LDz, 27598-412 )

Lai Tev balts un gaišs ceļš, Romān!

Putnu gads

2011-02-23T14:41:00.002+02:00

Dzīvesziņas skolā otrdien, 1.martā plkst. 18.00 Jāņa Brikmaņa (Putnu Jāņa) stāstījums par PUTNU GADU.

Še neauga tādi koki,
Kā citās zemītēs:
Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņām.
Tur dziedāja visi putni,
Vaj ir lieli, vaj ir mazi,
Strazdiņš dzied galotnē,
Lakstīgala pazarē.
(LDz, 31824-3)

Valda Celma darbu izstāde Valmierā

2011-02-18T18:01:00.005+02:00

Valmieras muzeja Izstāžu zālē

VALDA CELMA

darbu izstāde

MĪTS vai ĪSTENĪBA

Gleznās, zīmēs, fotokolāžās

Mītiski redzējumi. Dainu dievestības tēli. Ainava. Pilsētvide. Cilvēks.

Atskats no agrīnās daiļrades apcirkņiem līdz šodienai

Izstāde atvērta no 16.februāra līdz 2.aprīlim

Vairāk lasiet sadaļā Etniskā kultūra

Ko liksim centrā?

2011-02-18T17:08:00.001+02:00

Otrdien 22.februārī Dzīvesziņas skolā tēma: KO LIKSIM LATVISKĀS IZGLĪTĪBAS CENTRĀ?

Kas notiek šodien? Kādu apziņu veido skola, (kalps, algādzis, saimnieks, uzdzīvotājs..)? Pirms iziet pasaulē. Savējais vai svešais. Kas posta? Kas rada? Un citas pārdomas..!

Tā,brālīši, dzīvojot

Mēs godā netiksim:

Mēs smieklā ieliksim

Visu savu tēvu zemi.

Protošam, mākošam

Tam turēt tēva zemi:

Neprašam, nemākuļam

Otra durvis virināt.

Pārdomās, pēc uzrunas Nacionālo skolotāju konferencē, dalās Valdis Celms.

Piedalās bērnudārza audzinātāja Baiba Mennika.